Tulkošanas studiju fakultātes docente un vadošā pētniece Egita Proveja 30. un 31. janvārī Daugavpils Universitātē piedalījās starptautiskajā humanitāro zinātņu konferencē „Janvāra lasījumi”, kas šogad svinēja 35. jubileju. Konferencē pulcējās 84 pētnieki no astoņām valstīm, iepazīstinot klausītājus ar saviem pētījumiem humanitāro zinātņu jomās kā salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u.c. Janvāra lasījumu plenārsēde tika veltīta DU emeritētajai profesorei, filoloģei, DU rektorei (2002–2007), Goda daugavpilietei Dr. habil. philol. Zaigai Ikerei, kas vairāk nekā 40 gadus veltījusi akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Daugavpils Universitātē. E. Proveja sekcijā “Baltu valodas: sinhronija un diahronija” klātesošos iepazīstināja ar pētījumu “Vēsturiskā polemika par tulkojumu – argumentācija kontrastīvā aspektā”. Ņemot vērā starp abām augstskolām iedibināto sadarbību VeA, DU un RTU Liepājas akadēmijā īstenotajā kopīgajā doktora studiju programmā “Valodu un literatūras studijas”, atzinīgi vērtējama iespēja arī VeA doktorantiem attālināti iepazīties ar pieredzējušo un topošo pētnieku darba rezultātiem. Līdzās dalībai konferences sekciju darbā ar DU kolēģiem tika pārrunātas jaunas sadarbības iespējas un formas kopīgi īstenotajā doktora studiju programmā.

1. februārī valodfestivālā “Avots” tika pasniegta pirmā Valodas balva Latvijā. Ideju par īpašu Valodas balvu īstenoja kultūrvieta “Valodu māja” un valodfestivāla “Avots” idejas autors, valodnieks Snorre Karkonens-Svensons, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu valodu festivāliem. Pirmo Valodas balvu Latvijā saņēma valodniece Aiga Veckalne, kā pateicību par viņas devumu Latvijas sabiedrībai, lai tā kļūtu labāka un iekļaujošāka. “Kad apmeklējām valodas festivālus ziemeļu kaimiņvalstīs, pamanījām, ka tajos piešķir balvu par pozitīvu pārmaiņu veicināšanu caur valodu. To saņem cilvēki, kuri ir kaut ko labu darījuši valodas jomā – piemēram, žurnālists, kurš lietojis mazāklietotu valodu nacionālajā televīzijā vai radio, ārsts vai skolotāja, kas lolojuši valodu savā darbā,” saka valodfestivāla “Avots” idejas autors Snorre-Karkonens-Svensons. “Aiga Veckalne tiešā veidā ar un caur valodu iestājas par cieņpilnu attieksmi pret visiem, stiprinot iekļaujošu attieksmi un atbalstot sabiedrības dažādību, kurā mēs katrs varam sniegt savu unikālo pienesumu. Viņa ir valodniece, kura skatās uz latviešu valodu caur cilvēcības prizmu, lai mēs ikkatrs varētu latviešu valodā ne tikai komunicēt pamatvajadzības, bet arī precīzāk izpaust savu identitāti un iepazīt citus,” turpina S. Karkonens-Svensons. Aiga Veckalne ir valodniece, grāmatu tulkotāja un redaktore, viespasniedzēja Ventspils Augstskolā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī vienkāršās valodas un iekļaujošas saziņas praktiķe. Aiga ir arī populārā Instagram konta @pieturzimes veidotāja, kurā dalās ar noderīgiem valodas padomiem un rosina diskusijas par valodas attīstību. Viņas izstrādātais “Iekļaujošās valodas ceļvedis” palīdz ikvienam veidot saziņu, kas veicina dažādību un padara informāciju saprotamu visiem. “Iekļaujoša valoda ir daudz vairāk nekā tikai vārdi – tā ir iespēja ikvienam justies saprastam un pieņemtam. Man vienmēr ir bijis svarīgi rūpēties par skaidru, saprotamu un piekļūstamu valodu. Šī balva apliecina, cik nozīmīgi ir rūpēties par latviešu valodu un cilvēkiem, kas to lieto. Es ceru, ka tā iedvesmos arī citus veidot atvērtāku un iekļaujošāku sabiedrību,” sacīja Aiga Veckalne, saņemot balvu. Foto: Jūlija Dibovksa 

Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Augstskola 24. janvārī parakstīja ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas veicinās augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības attīstību Ventspilī un reģionā.

Ar 2024. gada pēdējo dienu noslēdzās Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” īstenotais zinātniski pētnieciskais projekts “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”. To finansēja Latvijas Zinātnes padome (LZP) savā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmā (projekta Nr. lzp-2021/1-0076). Iepriekš, ziņojot par projekta vidusposmu 2023.g., jau uzskaitījām projekta dalībnieku ziņojumus vairākās konferencēs Latvijā un ārzemēs, dalību starptautiskās sadarbības projektā LILAC, populārzinātnisku rakstu, kā arī, svarīgākais, veikto zinātnisko pētījumu, kas tika iesniegts augsta līmeņa astronomijas žurnālā Astronomy & Astrophysics (A&A). “Šāds pavērsiens atstāja projekta dalībniekus nelāgā situācijā – no četriem lielajiem pētījumiem, kurus bija plānots paveikt, pirms pēdējā projekta gada sākšanās vēl neviens nebija pabeigts vai iesniegts A&A līmeņa žurnālā.” Datu trūkuma dēļ A&A iesniegtajā pētījumā izmantojām pieņēmumus par ātrumu pie kāda apledojušu starpzvaigžņu puteklīšu sadursmēs atdalās ledus gabaliņi. Šādu sadursmju rezultātu gluži nesenos aprēķinos bija izpētījusi zinātnieku grupa Kaizerslauternas Universitātē Vācijā. No viņu publicētajiem darbiem secinājām, ka mūsu pieņēmumi ir kļūdaini, jo sadursmes brīdī ledus apvalciņš uzvedas kā šķidrums, kas deformējas, nevis saplīst fragmentos kā kristāls. Līdz ar to iesniegtā publikācija nesaturēja zinātniski pamatojamus rezultātus un galu galā tika atsaukta. Šāds pavērsiens atstāja dalībniekus neapskaužamā situācijā – no četriem lielajiem pētījumiem, kurus bija plānots projektā paveikt, pirms pēdējā projekta gada sākšanās vēl neviens nebija nobeigts vai vismaz iesniegts A&A līmeņa žurnālā. No otras puses veiktais darbs tomēr nebija bez rezultāta – mūsu rīcībā bija augsti attīstīts astroķīmiskais modelis. Praktiski jebkādi pētījumi (kas nebalstās uz kļūdainiem pieņēmumiem) ar šo programmu varēja sniegt jaunus, publicējamus zinātniskos rezultātus. 2023. gada nogalē modelis tika vēl mazliet pilnveidots un skriešanās ar laiku līdz pat projekta beigām varēja sākties! Pirmajā [1] no četriem apjomīgajiem 2024. gadā veiktajiem pētījumiem aplūkojām modeļa vispārējos rezultātus – dažādu cietu (ledus) un gāzu molekulu aprēķināto daudzumu starpzvaigžņu miglājā, tai skaitā organiskās vielas, kam projektā pievērsta īpaša uzmanība. Otrajā publikācijā [2] skaidrojām organisko vielu iztvaikošanu no apsarmojušiem putekļiem jaundzimušas zvaigznes tuvumā. Šķiet, interesantākais no pētījumiem bija trešais, kurš aplūkoja putekļu ceļu no auksta apzvaigznes apvalka uz planētas veidojošo disku ap jauno spīdekli. Tas liecina, ka diskā nonāca divu šķiru putekļi – auksti un apledojuši graudiņi un mazliet siltāki, bet gluži pliki graudiņi. Šādu puteklīšu saķepšana smilšgraudiņu, graudu, oļu un arvien lielāku izmēru pikās bija planētu veidošanās pirmsākums, arī mūsu pašu Saules sistēmā. Ceturtais raksts tika sagatavots līdz ar projekta beigu zvanu un pētīja starpzvaigžņu kosmisko miglāju pirmsākumus. Visi raksti tika iesniegti A&A, pirmie divi jau paspējuši iznākt, trešais jau nodots sagatavošanai izdevniecībā, kamēr ceturtajam vēl priekšā viss garais zinātniskā izvērtējuma ceļš. Arī pārējie plānotie darbi sekmīgi izpildīti. Publicēšanai iesniegti divi mazāka apjoma raksti – par putekļu temperatūru telpā ap zvaigzni un par apstākļiem gravitācijas spēka iedarbībā sabrūkošā kosmiskajā miglājā, līdz tas centrā izveido jaundzimušu zvaigzni. Latvijas astronomiem, interesantiem un sabiedrībai paveiktais skaidrots vēl vienā ziņojumā Latvijas Universitātes zinātniskajā konferencē, rakstā populārzinātniskajam žurnālam Zvaigžņotā debess, kā arī intervijā žurnālam “Ir” [3]. Darbs pie projekta rezultātiem vēl nebeidzas – iesniegtie raksti jānoved līdz publicēšanai, paredzēts arī ziņojums nākamajā (83.) LU zinātniskajā konferencē, kā arī Latvijas Astronomijas biedrībā. Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)" Nr. lzp-2021/1-0076 ietvaros: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/ledus-molekulu-desorbcija-starpzvaigznu-vide Zinātniskais vadītājs J. Kalvāns, juris.kalvans@venta.lv Administratīvā vadītāja I. Kozlova, ievako@venta.lv [1] https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2024/07/aa50015-24/aa50015-24.html [2] https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2024/12/aa51858-24/aa51858-24.html [3] https://ir.lv/2024/10/16/zvaigznu-putekli/ Attēla avots: Apledojuši starpzvaigžņu putekļi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu Chamaeleon I tumšajā kosmiskajā miglājā. NASA, ESA, CSA, and M. Zamani (ESA). Science: M. K. McClure (Leiden Observatory), F. Sun (Steward Observatory), Z. Smith (Open University), and the Ice Age ERS Team

Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Augstskola 24. janvārī parakstīja ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas veicinās augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības attīstību Ventspilī un reģionā. Sadarbības līguma mērķis ir stiprināt VeA kā starptautiski atzītu Baltijas jūras reģiona augstākās izglītības un zinātnes centru, veicinot studiju programmu kvalitāti, inovāciju attīstību un akadēmiskā personāla piesaisti. Līguma ietvaros VeA turpinās attīstīt pētniecības infrastruktūru un akadēmiskā personāla kvalifikāciju, tostarp stiprinot sadarbību ar uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem. Tāpat paredzēta pašvaldības atbalsta sniegšana stipendiju programmām, piemēram, IKT jomā un studentu prakses vietu nodrošināšanā pašvaldības iestādēs. Ventspils valstspilsētas pašvaldība aktīvi atbalsta izglītības un zinātnes attīstību un sadarbības līgums būs spēkā līdz 2028. gadam, veicinot ilgtspējīgu pilsētas ekonomikas izaugsmi un inovāciju ieviešanu dažādās nozarēs. Lai gan VeA ir valsts augstskola, tā dibināta un pirmajos gados pilnībā finansēta ar pašvaldības atbalstu, līdz šim augstskolas attīstībā Ventspils pilsētas pašvaldība ieguldījusi jau vairāk nekā 19 miljonus eiro.