Ventspils Augstskolā uzsākti divi “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta” projekti

star-clusters-74052_1280-300x292

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā” (VSRC) uzsākti divi “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta” projekti, kas ir nozīmīgs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finanšu instruments, kurš vērsts uz jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību. Viena pētniecības pieteikuma īstenošanas ilgums ir 36 mēneši un kopējais finansējums vienam pētniecības pieteikumam  ir  133 805,88 EUR, ko veido 85% ERAF finansējums, 10% valsts budžeta finansējums un 5% Ventspils Augstskolas līdzfinansējums.

2017. gada 1. septembrī tika uzsākts projekts “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” ar identifikācijas nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/079. Projekta pēcdoktorants ir VSRC vadošais pētnieks Artūrs Vrubļevskis. Projekta ietvaros tiks pētīti izolēti Saules plankumi kā lēnā Saules vēja avoti. Tiešais uzdevums ir konstruēt izolētu Saules plankumu atmosfēru modeli, kas atbilstu novērojumiem ne tikai elektromagnētiskā spektra centimetru diapazonā, bet arī milimetru. Novitāte ir modelēt magnētiskā lauka struktūru kā asimetrisku, kas sastāv gan no magnētiskā lauka arkām, gan tuvu radiālām lauka līnijām. Projekta ietvaros tiktu izstrādāta programma tālākiem pētījumiem, lai modeli pārbaudītu ar vēl citu Saules plankumu novērojumiem, izmantojot uz Zemes bāzētus teleskopus (ieskaitot esošos VSRC radioteleskopus RT-32 un RT-16 un topošo LOFAR staciju) un plānoto Solar Orbiter kosmosa zondi. Projekta darbības dos ieguldījumu lēnā Saules vēja avotu noteikšanā, kas ir nepieciešams precīzākai un uzticamākai kosmiskās vides laikapstākļu prognozēšanai, kas savukārt ļauj efektīvāk aizsargāt satelītus un strāvas tīklus no magnētiskajām vētrām. Projekta ietvaros plānots sagatavot un publicēt 2 zinātniskos rakstus. Iemaņas darbam ar Solar Orbiter kosmosa zondes mērījumiem tiks apgūtas Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā.

Savukārt 2018. gada 1. janvārī tika uzsākts projekts “Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas” ar identifikācijas Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/194. Projekta pēcdoktorants ir VSRC vadošais pētnieks Juris Kalvāns. Projekta ietvaros sadarbībā ar Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtu (Vācija) un Virdžīnijas Universitāti (ASV) tiks veikti pētījumi starpzvaigžņu vides ķīmijā.

Starpzvaigžņu telpu pamatā aizpilda gāze, bet aptuveni 1 % no šīs vielas masas ir putekļi, izmērā mazāki par mikrometru. Starpzvaigžņu miglājos uz putekļu virsmas uzkrājas molekulas, izveidojot ledus kārtiņu aptuveni 100 molekulu biezumā. Šāds starpzvaigžņu ledus galvenokārt sastāv no vielām, kas bieži sastopamas arī uz Zemes – ūdens H2O, oglekļa monoksīda CO un oglekļa dioksīda CO2.

Putekļi mijiedarbojas ar starojumu, kas caurstrāvo Galaktiku, tai skaitā ar kosmiskajiem stariem – atomu kodoliem, kas pārvietojas ar gandrīz vai gaismas ātrumu. Daļiņai ar tik augstu enerģiju ietriecoties puteklītī, tas uzsilst. No putekļa virsmas iztvaiko gaistošākās molekulas kā CO, kamēr citas ledus molekulas savā starpā izreaģē. Projektā, izmantojot tālās kosmiskās zondes, piemēram, Voyager 1 iegūtos datus, tiks aprēķināts šo sadursmju biežums un kādā mērā tiek paaugstināta putekļu temperatūra. Ar astroķīmisko datormodelēšanu tiks izpētīts, cik lielā mērā šis process ietekmē starpzvaigžņu miglāju un it īpaši ledus sastāvu. Starpzvaigžņu ledus veidā Zemes veidošanās gaitā mūsu planētas sastāvā nonāca ūdeņi un atmosfēra. Šāds ledus ietilpst arī citu Saules sistēmas ķermeņu sastāvā, kuri var kalpot kā resurss nākotnes kosmosa misijām. Projekta ietvaros plānots sagatavot un publicēt  6 zinātniskos rakstus.

13.02.2018.