Starpaugstskolu doktora studiju programma „Valodniecība: latviešu diahroniskā valodniecība, latviešu sinhroniskā valodniecība, lietišķā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība”

Starpaugstskolu doktora studiju programmu „Valodniecība: latviešu diahroniskā valodniecība, latviešu sinhroniskā valodniecība, lietišķā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmā valodniecība” (programmas kods 51222, programma akreditēta līdz 2017.gada 31.decembrim) īsteno divas partneraugstskolas:
Liepājas Universitāte (LiepU),
akreditēta 01.03.2001., programmas direktore LiepU – Dr. philol. Ieva Ozola,
Ventspils Augstskola (VeA),
akreditēta 20.12.1999., programmas direktore VeA - Dr. philol. Dzintra Lele-Rozentāle.
Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” mērķi:
1. nodrošināt zinātnisko un akadēmisko pēctecību valodniecības nozarē, paredzot programmas absolventiem iespēju iekļauties Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā apritē, akadēmisko pienākumu veikšanā, kā arī citās darbības jomās, kur nepieciešama vai vēlama filoloģijas zinātņu doktora līmeņa zinātniskā kvalifikācija;
2. balstoties uz sadarbību dažādu valodniecības apakšnozaru ietvaros, attīstīt Latvijas valodniecībai, izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālus un perspektīvus pētniecības virzienus;
3. paplašināt un padziļināt Letonikas pētījumus, attīstīt tulkojumzinātnes teorētisko bāzi un jaunus lietišķās valodniecības apakšvirzienus.
Programmas uzdevumi
Nodrošināt doktorantiem iespēju sekmīgi apgūt studiju programmu, lai iegūtu filoloģijas doktora grādu (Dr.philol.) un tam atbilstošās nozares doktora intelektuālās, profesionālās, akadēmiskās un praktiskās kompetences.
Pilna laika doktora studijas ilgst 3 gadus (maksimālais termiņš 5 gadi), nepilna laika – 4 gadus (maksimālais termiņš 6 gadi). Programmas apmācības valoda ir latviešu, kā arī angļu, franču, krievu un vācu (galvenokārt svešvalodu zinātnes valodu studijās).
Katra doktora studiju gada apjoms ir 40 KP pilna laika studijās un 30 KP nepilna laika studijās. Programmas kopējais apjoms ir 120 KP.
Studiju programmas apguve notiek lekcijās, semināros, semināros, kolokvijos, konferencēs, projektos un konsultācijās ar programmas īstenošanā iesaistītajiem mācībspēkiem un zinātniskajiem vadītājiem, kā arī patstāvīgajās studijās. Galvenās pārbaudes formas studiju programmas apguves laikā ir eksāmeni un ieskaites (ar diferencēto vērtējumu), kā arī doktorantu atestācija.
| Nozares un apakšnozaru teorijas un metodoloģijas studijas 23 KP | |
|---|---|
| A daļa | 11 KP |
| Valodniecības teorijas un metodoloģija |
6 |
| Valodniecības teorijas I: semantika | 2 |
| Valodniecības teorijas II: gramatikas pētniecība | 2 |
| Valodniecības teorijas III: starpdisciplinārie virzieni | 2 |
| Zinātniskie darbsemināri | 3 |
| Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā I: mutvārdu teksti | 1 |
| Zinātnes valoda starpkultūru kontekstā II: rakstveida teksti | 1 |
| Lingvistiskais kolokvijs | 1 |
| Promocijas eksāmens vispārīgajā valodniecībā | 2 |
| B daļa | 12 KP |
| Svešvalodu zinātnes valodas studijas (doktorants izvēlas divas svešvalodas) | 4 |
| Angļu | 2 |
| Vācu | 2 |
| Franču | 2 |
| Krievu | 2 |
| Latviešu | 2 |
| iespējama arī citas svešvalodas izvēle | 2 |
| Apakšnozares specializācijas kursi (doktorants izvēlas trīs kursus) | 6 |
| Latviešu onomastika | 2 |
| Vārddarināšana | 2 |
| Latviešu valodas verbu formas un funkcijas | 2 |
| Latviešu valodas fonoloģija un fonotaktika | 2 |
| Latviešu terminoloģijas attīstība | 2 |
| Latviešu valodas vēsturiskā attīstība | 2 |
| Etnolingvistika | 2 |
| Sociolingvistikas teorija un virzieni | 2 |
| Valodas standartizācija un valodas kultūra | 2 |
| Lietišķās valodniecības vēsture un nacionālā specifika | 2 |
| Tulkošanas teorija un prakse Latvijā | 2 |
| Informācijas tehnoloģijas un metodes lingvistikā | 2 |
| Valodu apguves lingvistiskie aspekt | 2 |
| Salīdzināmās un sastatāmās valodniecības virzieni | 2 |
| Kontrastīvā gramatika: latviešu un citas valodas | 2 |
| Valodu kontakti un multilingvisms Latvijā | 2 |
| Teksts lingvistikā un tulkojumzinātnē | 2 |
| Kontrastīvā stilistika un tulkošana | 2 |
| Lingvistiskā pragmatika | 2 |
| Promocijas eksāmens specialitātē un svešvalodas prasmēs | 2 |
| Zinātniskā, organizatoriskā un akadēmiskā darba kompetences 7 KP | |
| Zinātniskā un organizatoriskā darba kompetences |
5 KP |
| Metodoloģiskais kolokvijs I – III | 3 |
| Doktorantu konference | 1 |
| Līdzdalība LiepU Kurzemes Humanitārā institūta, VeA Lietišķās valodniecības centra vai citos projektos | 1 |
| Akadēmiskā darba kompetences |
2 KP |
| Pētnieciskais darbs 90 KP | |
| Promocijas darba izstrāde un promocijas darba rezultātu publiskošana |
90 KP |
| Promocijas pētījuma izstrāde | 86 |
| Referāti nozares starptautiskās zinātniskās konferencēs | 2 |
| Publikācijas nozares recenzētos zinātniskos izdevumos | 2 |
LiepU Valodniecības nozares promocijas padome ir apstiprināta LiepU Senāta sēdē 2010. gada 26. augustā. Tās sastāvā ir akadēmiskais personāls no LiepU, LU un VeA:
Promocijas padomes priekšsēdētājs: Dr.philol. Jānis Sīlis,
Promocijas padomes locekļi: Dr.habil.philol. Ojārs Bušs, Dr.habil.philol. Ilga Jansone, Dr.philol. Dzintra Lele-Rozentāle, Dr.philol. Ieva Ozola, Dr.philol. Dzintra Šulce.
Promocijas padomes sastāvs pirms katras aizstāvēšanas procedūras ar rektora rīkojumu var tikt papildināts ar atbilstīgās valodniecības apakšnozares LZP apstiprinātiem ekspertiem.
LZP eksperti
Programmā ir iesaistīti šādi Latvijas Zinātņu padomes apstiprinātie eksperti valodniecībā:
Dz. Lele-Rozentāle (eksperta tiesību beigu termiņš 11.05.2013.), I. Ozola (03.07.2012.), J. Sīlis (12.05.2012.), Dz. Šulce (03.07.2012.).
| Augstskola |
1. kurss |
2. kurss |
3. kurss |
Zinātniskā grāda pretendenti |
| LiepU | 2 | 2 | 3+1* | 2 |
| VeA | 4 | 3 | 3+4* | 3 |
| kopā |
6 |
5 |
6+5* |
5 |
*studējošais atrodas studiju pārtraukumā
| Doktorants | Temats | Zinātniskais vadītājs |
|---|---|---|
| Sintija Blumberga | Tulkošanas teorija un prakse Latvijā (1944-1991): publikācijas un problemātika | Prof. Juris Baldunčiks |
| Guntars Dreijers | Bodlēra groteska angļu un latviešu atdzejojumos | Prof. Jānis Sīlis |
| Linda Gaile | Anticipācijas stratēģija mutvārdu tulkošanā | Prof. Jānis Sīlis |
| Kristīne Gurtaja | Intertekstualitāte zinātniskajos tekstos. Starpkultūru aspekti | Asoc. prof. Dzintra Lele-Rozentāle |
| Thomas Lewandowski | Divvalodība kā izaicinājums un priekšrocība pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem | Asoc.prof. Dzintra Lele-Rozentāle |
| Natālija Malašonoka | Leksiskā interference Latvijas krievu presē latviešu valodas ietekmē 21. gadsimta sākumā | Prof. Juris Baldunčiks |
| Diāna Pavlovska* | Sociolingvistisko un pragmalingvistisko faktoru ietekme uz mūsdienu darījumvēstuļu tulkošanu latviešu un krievu valodā | Prof. Jānis Sīlis |
| Egita Proveja | Teksts un tā konvencijas valodu kontaktu ietekmē | Asoc.prof. Dzintra Lele-Rozentāle |
| Dana Reizniece | Latviešu informācijas tehnoloģijas terminoloģijas problēmjautājumi globalizācijas kontekstā | Prof. Juris Baldunčiks |
| Silga Sviķe | Botāniskie termini divvalodu leksikogrāfijā. | Prof. Juris Baldunčiks |
| Zane Šamšuro | Kultūrspecifisku problēmu risinājums mutvārdu tulkošanā | Prof. Jānis Sīlis |
| Ingēra Tomme Jukēvica | Jurisdisko tekstu stila kontrastīvā analīze. | Asoc. prof. Valda Rudziša |
| Jānis Veckrācis | Funkcionāli semantiskie ekvivalenti Josifa Brodska tekstu atdzejojumos latviešu un angļu valodā | Prof. Jānis Sīlis |
| Zane Veidenberga | Latviešu valodas deminutīvi tulkojumos | Asoc.prof. Dzintra Lele-Rozentāle |
| Inga Bliska | Franču valodas kā trešās svešvalodas mācību lingvodidaktiskais saturs Latvijā | Asoc. prof. Diāna Laiveniece |
| Normunds Dzintars | Latviešu valodas mācību satura attīstība no 1940. līdz 1991. gadam : lingvodidaktiskais aspekts | Asoc. prof. Diāna Laiveniece |
| Ineta Stadgale | Speciālie teksti migrācijas jomā: leksiskais aspekts | Prof. Juris Baldunčiks |
| Anita Helviga | Literatūrzinātnes terminoloģija lingvistiskā aspektā | Prof. Anna Vulāne |
| Līga Tālberga | Latviešu valodas kā otrās valodas mācību saturs Latvijā 20. gs. pirmajā pusē | Asoc.prof. Arvils Šalme |
| Inese Veisbuka | Dzejas tulkošanas problēmas: Artura Rembo darbu tulkojumi latviešu valodā | Asoc. prof. Jeļena Vladimirska |
| Olga Kibaļņika | Sākumskolas posma runas attīstība bilingvālās izglītības kontekstā | Vad. pētniece Tatjana Stoikova |
| Dzintars Brīvulis | Juridisko terminu tulkošanas un interpretācijas īpatnības kriminālsodu piemērošanas procesā | Prof. Juris Baldunčiks |
*studējošais atrodas studiju pārtraukumā
Papildu informācija par sazināšanās iespējām ar organizācijas komitejas vadītāju un pieteikuma anketa atrodama pievienotajos dokumentos.
Anketa (lv).
Anketa (eng).
Anketa (de).