Doktora studiju programmas

    Valodniecība

    Tulkošanas studiju fakultāte

    Piešķiramā kvalifikācija vai / un grāds
    Filoloģijas doktora zinātniskais grāds (Dr.philol.)
    Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītības līmeni
    Maģistra grāds (vai tam atbilstošs augstākās izglītības diploms) humanitāro, sociālo vai izglītības zinātņu jomā; vismaz vienā no izglītības līmeņiem (bakalaura vai maģistra studiju līmenī) jābūt iegūtai augstākajai izglītībai filoloģijā.
    Studiju ilgums
    3 gadi/ 4 gadi
    Studiju veids
    Pilna laika/ Nepilna laika

    Studiju programmas mērķis

    • nodrošināt zinātnisko un akadēmisko pēctecību valodniecības nozarē, paredzot programmas absolventiem iespēju iekļauties Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā apritē, akadēmisko pienākumu veikšanā, kā arī citās darbības jomās, kur nepieciešama vai vēlama filoloģijas zinātņu doktora līmeņa zinātniskā kvalifikācija;
    • balstoties uz sadarbību dažādu valodniecības apakšnozaru ietvaros, attīstīt Latvijas valodniecībai, izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālus un perspektīvus pētniecības virzienus;
    • paplašināt un padziļināt Letonikas pētījumus, attīstīt tulkojumzinātnes teorētisko bāzi un jaunus lietišķās valodniecības apakšvirzienus.

    Studiju programmas uzdevumi

    • nodrošināt doktorantiem iespēju sekmīgi apgūt studiju programmu, lai iegūtu filoloģijas doktora grādu (Dr.philol.) un tam atbilstošās nozares doktora intelektuālās, profesionālās, akadēmiskās un praktiskās kompetences.


Starpaugstskolu doktora studiju programma "Valodniecība (latviešu diahroniskā un sinhroniskā valodniecība, lietišķā valodniecība un salīdzināmā un sastatāmā valodniecība)" (sadarbībā ar Liepājas Universitāti)

Studiju programma akreditēta līdz 2019. gada 6. jūnijam. Saskaņā ar Augstskolu likuma 48. punktu, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk kā līdz  2023. gada 31. decembrim. 

Pieteikšanās

Pieteikšanās konkursam uz studiju vietām notiek no 12.07.2019. līdz 18.07.2019. Ventspils Augstskolā, D102. kabinetā,  Inženieru ielā 101, Ventspilī. 

Reflektantam līdz 2019. gada 18.jūlijam plkst. 12:00 personīgi jāiesniedz Ventspils Augstskolā D102 telpā vai jāatsūta pa pastu uz adresi „Uzņemšanas komisija, Ventspils Augstskola, Inženieru iela 101, Ventspils LV-3601” šādi dokumenti:

  • aizpildīta pieteikuma anketa (anketa);
  • pieteikuma maksas maksājuma čeks vai, veicot pārskaitījumu, maksājuma uzdevuma kopija;
  • 2 fotogrāfijas (3x4 cm), kurām otrā pusē uzrakstīts vārds un uzvārds;
  • augstākās izglītības dokumentu (bakalaura un maģistra) un to pielikumu kopijas;
  • dzīves un darba gājuma apraksts (CV), kura pielikumā būtu pievienota informācija par pieredzi darbā augstskolas/pētniecības iestādē, līdzdalību pētniecības projektos un zinātnisko publikāciju un referātu saraksts;
  • referāts (10-15 lpp. apjomā) vai referāta apjomam līdzvērtīga publikāciju kopa par aktuālu problēmu izvēlētajā valodniecības apakšnozarē.

Kopijām ir jābūt apstiprinātām vai arī, tās iesniedzot, jāuzrāda oriģināli. Iesniegtie dokumenti netiek izsniegti atpakaļ.

Pieteikuma maksa jāsamaksā pirms dokumentu iesniegšanas Ventspils Augstskolas kasē vai ar pārskaitījumu – 35,00 EUR:

Ventspils Augstskola
Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3600
Reģ. Nr. 90000362426
Valsts kase, kods TRELLV22
Konts: LV23TREL9150140000000
Maksājuma mērķis: 21379 pieteikuma maksa

Iestājpārbaudījums: pārrunas par iestājreferāta problemātiku notiks 2019.gada 19.jūlijā plkst. 9.00 Ventspils Augstskolā, A402. kabinetā.

Uzņemšanas noteikumi (PDF)

Aizstāvētie promocijas darbi

  1. Ingēra Tomme-Jukēvica. Bilingvālo rusofono pirmsskolas vecuma bērnu latviešu runas specifika. (promocijas darbs aizstāvēts 28.06.2018)
  2. Inga Znotiņa. Otrās baltu valodas apguvēju korpuss: izveides metodoloģija un lietojuma iespējas. (promocijas darbs aizstāvēts 08.02.2018)
  3. Jānis Veckrācis. Linguistic and Translatological Aspects of an Integrated Model for Poetry Translation: Joseph Brodsky’s Texts in Russian, English and Latvian. (promocijas darbs aizstāvēts 13.06.2017)
  4. Baiba Kačanova. Leksikas lingvodidaktiskais saturs angļu valodas kā svešvalodas mācībā Latvijā. (promocijas darbs aizstāvēts 03.03.2017)
  5. Jūlija Gabranova. Baltkrievu un latviešu valodas kontakti 20. gadsimta pirmajā pusē un mūsdienās. (promocijas darbs aizstāvēts 04.11.2016)
  6. Silga Sviķe. Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošajās vārdnīcās: augu nosaukumi. (promocijas darbs aizstāvēts 07.10.2016)
  7. Egita Proveja. Der Text und seine Konventionen. Eine diachronisch ausgerichtete Analyse zur Herausbildung und Abänderung des lettischen Textmusters Kochrezept unter dem Einfluss von Sprachkontakten / Teksts un tā konvencijas: latviešu tekstu modeļa “kulinārijas recepte” veidošanās un pārmaiņu procesi kontaktvalodu ietekmē diahroniskā skatījumā. (promocijas darbs aizstāvēts 20.11.2015)
  8. Anita Helviga. Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums. (promocijas darbs aizstāvēts 05.05.2015)
  9. Inga Bliska. Franču valoda kā trešā valoda Latvijā: leksiski semantiskais mācību līmenis. (promocijas darbs aizstāvēts 27.02.2015.)
  10. Guntars Dreijers. Grotesque in English and Latvian Target Texts (Establishing Contrasts with Charles Baudelaire’s Source Texts) / Groteska angļu un latviešu mērķtekstos (sastatījumā ar Šarla Bodlēra avottekstiem). (promocijas darbs aizstāvēts 07.03.2014)
  11. Normunds Dzintars. Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts. (promocijas darbs aizstāvēts 24.01.2014)

Starptautiskās jauno lingvistu konferences "VIA SCIENTIARUM" rakstu krājumi

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums I (izdots 2012. gadā)

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Diāna Laiveniece. Zinātniskā raksta struktūra: mūsdienu humanitāro zinātņu teksti.
  3. Inga Bliska. XX gadsimta gramatikas teoriju ietekme uz franču valodas kā svešvalodas mācībām.
  4. Sintija Blumberga. Tulkošanas teorija un prakse Latvijā: pārskats par atdzejošanas problēmām padomju periodā. 
  5. Joanna Chojnicka. "Es nezinu, kam ir vajadzīga tāda runāšana..." Viedokļu pieteikšana Latvijas parlamentā.
  6. Guntars Dreijers. Intertekstuālismi Bodlēra dzejā.
  7. Normunds Dzintars. Akcentu maiņa latviešu valodas mācību sistēmā padomju okupācijas sākumposmā.
  8. Linda Gaile. Kvalitātes pētniecība un kvalitates vadība mutvārdu tulkošanā.
  9. Ilona Gorņeva. "Es" un "tu" saikne literārajā vēstulē: Pēnelope, Odisejs un viņu vēstījums viens otram Ovidija, Ronalda Noksa un Dorotijas Pārkeres dzejas tekstos.
  10. Anita Helviga. Raksturīgās salikteņu grupas literatūrzinātnes terminos. 
  11. Daiki Horiguči. Priedēkļa aktualizācija saziņā. 
  12. Jana Kuzmina. Genre Peculiarities of manuals Used in IT Professional Discourse. 
  13. Thomas Lewandowski. Sprachmischungen und Interferenzen im Bilingualen Erstsprachenerwerb.
  14. Nataļja Malašonoka. Праздники и связанная с ними лексика в русской прессе Латвии. 
  15. Renāte Miseviča-Trilliča. Par latviešu-poļu un poļu-latviešu vārdnīcām no 17. līdz 21. gadsimtam. 
  16. Diāna Pavlovska. Veikala vēstule, darījuma vēstule, lietišķa vēstule. Kas ir kas ? 
  17. Solvita Pošeiko. Afiša kā interaktīva zīme Rēzeknes pilsētas ainavā. 
  18. Egita Proveja. Teksta ilokūcijas akts "instruēt" 18. un 19. gadsimta latviešu un vācu kulinārijas receptēs.
  19. Vineta Rūtenberga. Approaches to the Classification of language Universals.
  20. Zane Šamšuro. Coping with Culture in Conference Iterpreting: socio-political contexts. 
  21. Jānis Veckrācis. Dzejas teksta atdzejošanas procesā: kognitīvie un interpretācijas aspekti. 
  22. Inese Veisbuka. Problēmas Artura Rembo dzejprozas tulkojumos latviešu valodā. 

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums II (izdots 2014. gadā)

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Olga Apse. Языковое отношение пожилых людей к информационно-компьютерной терминологии.
  3. Jana Butāne-Zarjuta. Personvārdu pārveidojumi jauniešu komunikācijā: latviešu un krievu valodas sastatāmais aspekts.
  4. Normunds Dzintars. Latviešu valodas mācību grāmatas pamatskolai no 1989. gada līdz 1994. gadam: mācību satura pārmaiņu priekšvakarā. 
  5. Александр Филей. Обзор языковых особенностей передачи зоонимов в разговорнике Ein rusch boeck.
  6. Anna Frīdenberga. Vārddarināšanas modeļi ar piedēkļiem -īb- un -um- – salīdzinošā analīze Georga Manceļa darbos.
  7. Jūlija Gabranova. Latviešu un baltkrievu lingvistiskie kontakti XX gadsimta sākumā: pirmie periodiskie izdevumi baltkrievu valodā Latvijā.
  8. Ilona Gorņeva. Dažas slavinājuma iezīmes antīkajā daiļrunas teorijā: Menenandra Pētora traktāts “Par epideiktisko daiļrunu”.
  9. Sandra Kalniņa. Vēlreiz par terminiem dabas aizsardzība un vides aizsardzība: nozīmes skaidrojums.
  10. Kerttu Kibermann. Language Policy in Higher Education in Estonia and Latvia: Regulations and Practices.
  11. Inga Laizāne. Latviešu valodas apguvēju tipiskākās kļūdas, mācoties nomenu dzimtes kategoriju.
  12. Nadežda Moroza. Diskursa analīzes pamatuzstādījumu īstenošana latviešu un čehu pētnieku zinātniskajos darbos.
  13. Янели Нылванд. Влияние эстонского языка на речь носителей русского говора: социальные условия интерференции.
  14. Silga Sviķe. Botānisko nosaukumu salikteņi mūsdienu vācu-latviešu vārdnīcās.
  15. Ingēra Tomme-Jukēvica. Bērna valodas pētīšanas metodes un paņēmieni: ieskats problemātikā.
  16. Валентина Тубин. О некоторых средствах выражения таксиса неодновременности в русском и эстонском языках.
  17. Jānis Veckrācis. Josifa Brodska poētiskie un atdzejošanas principi: valodas filozofijas, lingvistiskais un autoratdzejojumu aspekts.
  18. Zane Veidenberga. Deminutīvu emotīvās konotācijas atveide latviešu prozas tulkojumos angļu valodā lingvistiskās pragmatikas skatījumā.
  19. Jūlija Zālīte. Runātāju maiņa kā mutvārdu diskursa pamatelements.
  20. Inga Znotiņa. Latviešu valodas vietniekvārds šitas latviešu-lietuviešu paralēlajā korpusā.

Recenzijas

  1. Nelielas pārdomas par Starptautiskās jauno lingvistu konferences Via scientiarum rakstu krājuma pirmo laidienu (Vita Balama)
  2. Bliska, Inga. XX gadsimta gramatikas teoriju ietekme uz franču valodas kā svešvalodas mācībām. Via scientiarum : starptautiskās jauno lingvistu konferences rakstu krājums. 1. laidiens. Sastādītājs N. Dzintars. Ventspils, Liepāja : Ventspils Augstskola, Liepājas Universitāte, 2012, 27.-43. lpp. ISBN : 978-9984-648-26-2 (Inga Laizāne)
  3. Pavlovska, Diāna. Veikala vēstule, darījumu vēstule, lietišķa vēstule. Kas ir kas ? Via scientiarum : starptautiskās jauno lingvistu konferences rakstu krājums. 1. laidiens. Sastādītājs N. Dzintars. Ventspils, Liepāja : Ventspils Augstskola, Liepājas Universitāte, 2012, 211.-224. lpp. ISBN : 978-9984-648-26-2 (Inga Znotiņa)

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums III (izdots 2016. gadā).

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Vita Balama. Semantics of culture environment: translation of cultural references..
  3. Normunds Dzintars. Atsevišķu latviešu valodas mācību satura jautājumu izklāsts 20. gs. 50.-70. gados.
  4. Ieva Elsberga. Svešvalodu mācīšanas metodika Latvijā starpkaru period. Vācu valodas mācību grāmatas. 
  5. Sigita Ignatjeva. Dublinas 20. gadsimta sākuma slenga atveidojums Dž. Džoisa romāna “Uliss” tulkojumā.
  6. Inga Laizāne. Lietišķās valodniecības nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguves teorētiskās bāzes attīstīšanā.
  7. Jeļena Lokastova. Generic structure of maritime e-mails.
  8. Solvita Pošeiko. Daugavpils lingvistiskā ainava diahroniskā skatījumā.
  9. Laura Ritenberga-Kindere. Rakstisku un mutisku aptauju izvērtēšanas problēmas pētījumā par bērnu un jauniešu valodu Vācijas latviešu diasporā.
  10. Ineta Stadgale. Speciālā leksika patvēruma un migrācijas jautājumiem veltītajos tekstos mūsdienu informācijas telpā.
  11. Zane Šamšuro. Alūzijas kā kultūrspecifiska vienība.
  12. Inese Treimane. Latviešu juridisko tekstu pirmsākumi.
  13. Daira Vēvere. Sociolingvistiskie novērojumi dažās tāmnieku izloksnēs.
  14. Inga Znotiņa. Otrās baltu valodas apguvēju korpusa morfoloģiska anotēšana.
  15. Tiesību zinātņu speciālistu valodas iezīmes. Recenzija. (Solvita Štekerhofa)
  16. Brīvības un prieka klimatā. Intervija ar Akselu Holvūtu (Inga Znotiņa)

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums IV (izdots 2019. gadā).

Saturs

  1. Priekšvārds
  2. Zane FRANCE Power Relations in Interpreting
  3. Linda GAILE Anticipācijas stratēģijas atspoguļojums sinhronās tulkošanas procesa modeļos
  4. Aleksandra PLOCHOCKA Fokusakzen als Prosodisches Ausdrucksmittel im Deutschen, Italienischen und Polnischen
  5. Solvita ŠTEKERHOFA 17.un 18. gadsimta plakāti un patentes kā krimināltiesību terminu avoti
  6. Aiga VECKALNE  Literatūrzinātnieka Georga Mackova ieguldījums čehu un slovāku īpašvārdu atveides principu izstrādē
  7. Inese VEISBUKA Deiktiskie vārdi Artura Rembo dzejprozas krājumā „Iluminācijas”
  8. Artūrs VIĻUMS Improvement Possibilities for Communication of EU Law Enforcement through Linguistic Analysis
  9. Astrīda VUCĀNE Laulības tematiskās leksikas atspoguļojums 18. gs. latviešu tekstos
  10. Jūlija ZĀLĪTE Turn-taking konstrukcijas vācu un latviešu televīzijas politisko diskusiju raidījumos
  11. Dr. iur. Kitijas Bites prezentācijas apkopojums (Artūrs Viļums) Kā doktorantam nokļūt līdz doktora grādam?