Projekti – Ventspils Augstskola
Projekti
Ventspils Augstskola ir 1997. gadā dibināta autonoma valsts augstskola un zinātnes institūcija.

Projekti

ERAF un ESF projekti

Kurzemes Inovāciju granti studentiem (KInGS)

Projekta nosaukums: Kurzemes Inovāciju granti studentiem (KInGS)

Projekta Nr.: 1.1.1.3/18/A/004

Projekta akronīms: KInGS

Projekta “Kurzemes inovāciju granti studentiem KInGS” mērķis ir attīstīt akadēmiskajā mācību vide integrētu praktisku un kompetentu atbalsta sistēmu inovāciju un uzņēmējspēju veicināšanai Kurzemes reģiona studentos.

Projekta plānotas darbības:

  • Studentu inovācijas spēju un uzņēmīguma veicināšanas pasākumi, paralēli organizēti VeA un LiepU, kuru uzdevums: celt motivāciju studentiem iesaistīties Programmas darbības, ka arī uzturēt ideju banku;
  • Studentu grantu pieteikumu vērtēšana un īstenošana (paralēli VeA un LiepU), vērtējot studentu piedāvājumus sabiedrībai svarīgu problēmu risinājumiem, ka arī nodrošinot dzīvotspējīgu ideju inkubāciju Ventspili un Liepāja.
  • Komunikācijas un publicitātes pasākumi par Programmas īstenošanu, t.sk. digitāla rika izstrāde un uzturēšana, ka arī sabiedrības informēšana par Programma pieejamo atbalstu;
  • projekta īstenošanas pārraudzība;
  • projekta publicitātes aktivitātes.

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola

Projekta uzdevums ir: attīstīt akadēmiskajā mācību vidē integrētu praktisku un kompetentu atbalsta sistēmu inovāciju un uzņēmējspēju veicināšanai Kurzemes reģiona studentos

Projekta realizēšanas periods: 01.09.2019. – 31.08.2022. (36 mēneši)

Projekta kopējās izmaksas: 3 318 318 euro, t.sk. ERAF finansējums 2 488 738,50 eur un komersantu līdzfinansējums 829 579,50 euro.

Projekta mērķauditorija ir: visu studiju līmeņu studējošie, kas attīstīs savas inovāciju un uzņēmējdarbības spējas, gan iegūstot teorētiskas zināšanas lekciju kursos, gan veltot laiku praktisku inovatīvu problēmu un biznesa risinājumu sagatavošanai paralēli studiju procesam;

Projekta īss apraksts:

Projekta “Kurzemes inovāciju granti studentiem KInGS” mērķis ir attīstīt akadēmiskajā mācību vidē integrētu praktisku un kompetentu atbalsta sistēmu inovāciju un uzņēmējspēju veicināšanai Kurzemes reģiona studentos

Partneri:

Liepājas Universitāte

SIA ‘’ Kurzemes Biznesa inkubators’’

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

Ventspils Augstskolas attīstības fonds

Kontakti: Projekta vadītājs – Vitālijs Petkevičs, tel. +371 636 29 657, vitalijs.petkevics@venta.lv

 

Ārpusgalaktisko radioavotu mainīguma dienas un vairāku dienu ietvaros pētījumi ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra teleskopiem (RISE)

Projekta nosaukums: Ārpusgalaktisko radioavotu mainīguma dienas un vairāku dienu ietvaros pētījumi ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra teleskopiem (RISE)

Projekta identifikācijas Nr. 1.1.1.2/VIAA/2/18/363

Projekta akronīms: RISE

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, vienošanās Nr.1.1.1.2/16/I/001” ietvaros.

Projekta izpildes termiņš: 01.02.2019. – 31.07.2020.

Projekta vadošais pētnieks: Artem Sukharev, PhD

Projekta finansējums:

Kopējās apstiprinātās izmaksas ir 66 902,94 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 56 867,49 EUR  apmērā, kas ir  85.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • valsts budžeta finansējuma – 6 690,29 EUR apmērā, kas ir 10.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • Ventspils Augstskolas finansējuma – 3 345,16 EUR apmērā, kas ir  5.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta īss apraksts un mērķis:

Projekta mērķis ir iegūt unikālus starpdiennakts mainīguma (IDV) novērojumus dažādiem Aktīvo Galaktiku Kodolu (AGN) tipiem ar VSRC radioteleskopiem, pielietojot to tehniskās un laika iespējas. Šo datu turpmākā analīze ļaus iegūt ziņas par IDV smalkākām īpašībām un AGN starpdiennakts mainīgumu, kas bieži vien ir nepieejami esošo novērojumu epizodiskuma un īslaicīguma dēļ.

Papildus tiek plānots izpētīt sakarus starp IDV radio un optiskajā diapazonā, kā arī IDV sakarus ar ilgstošu mainīgumu plašā radiofrekfenču diapazonā. Tādēļ tiek gatavota sadarbība ar radioastronomijas observatorijām “Sardinia” un “Medicina” Itālijā, kā arī ar ieinteresētām zinātnieku grupām, kuras veic AGN pētījumus optiskajos un citos diapazonos. Lai iegūtu maksimālo informāciju no novērojumu datiem, ir plānots pielietot mūsdienīgas skaitļošanas matemātikas metodes, tādas kā veivletu analīze, parametriskā ciparu spektrālanalīze un dažādas prognozēšanas metodes. Balstoties uz iespēju iegūt augstvērtīgus radioattēlus, VSRC radioteleskopiem piedaloties VLBI tīklā EVN, tiek plānots noteikt sakarības starp IDV izmaiņām un pētāmo radioavotu leņķiskās struktūras izmaiņām.

Paveiktais

2019. gada 1. februāris – 30. aprīlis

Saskaņā ar darba plāna 1.1. punktu tika veikta optiskā daudzkanālu diapazona un 15 GHz frekvencē (viļņa garums 2 cm) radiodiapazona novērojumu uzkrāšana (AAVSO datubāze) un observatorijas (OVRO datubāze). Tika veikta izmēģinājumu novērojumu kalibrēšana radioavotiem 3С 123, 3С 196, 3С 286, 3С 295, kā arī kvazāriem 3С 273, 3С 454.3 un lacertīdai OJ 287. Odesas I. Meņčikova Nacionālās Universitātes (Ukraina) Astrofizikas observatorijā ar teleskopu AZT-3 ar R filtru tika uzsākti lacertīdas OJ 287 novērojumi (novērotāji S. Udovičenko, L. Keers). Martā tika uzsākti trīs radioavotu, 3С 273, 3С 454.3 un OJ 287, novērojumi ar 16 m antenu 5, 6.7 un 8.4 GHz frekvencē. Aprīļa beigās kopā tika iegūtas avota 3С 454.3 – 490 jaudas nolasījumi 6,7 GHz frekvencē; 92 nolasījumi 5 GHz frekvencē, 106 nolasījumi 8,4 GHz frekvencē, 3C 273 – 178 nolasījumi 6,7 GHz frekvencē, 97 nolasījumi 8,4 GHz frekvencē (5 GHz frekvencē traucējumu dēļ praktiski nebija novērojumu); avota OJ 287 – 212 nolasījumi 5 GHz frekvencē, 4153 nolasījumi 6,7 GHz frekvencē, 596 nolasījumi 8,4 GHz frekvencē. Papildus laika periodā no februāra līdz aprīlim optiskajā diapazonā ar filtriem R un V (no marta) ar teleskopu AZT-3 (st. Majaki, Ukraina) tika iegūti 600 CCD kadri (novērotāji S. Udovičenko un L. Keers). Aprīļa beigās tika aizsākta galaktiskā radioavota 3C 144 (Vērsis A) un radio galaktikas 3C 274 (Jaunava A) novērojumu programma ar RT-32 m antenu, SDR uztvērēju, 1,6 GHz frekvencē.

Tika veikta AAVSO optisko novērojumu un OVRO radio novērojumu sākotnējā apstrāde. Ar polinomiālo slīdošo vidējo vērtību izlīdzināto datu sākotnējā analīze dažās dienās bez traucējumu radītiem kropļojumiem (mākoņu daudzums) uzrādīja neregulāru IDV (Intra-day variability). Dati tika attīrīti no neiederīgiem punktiem un tika izlīdzināti ar polinomiālo slīdošu vidējo vērtību (izlīdzināšanas intervāls 8 punkti, polinoma pakāpe – 2). Pēc avota OJ 287 optiskajiem novērojumiem tika aprēķināts V-R krāsas rādītājs (pozitīvs, objekts ir sarkanīgs). 8,4 GHz frekvence izrādījās trokšņaina, taču tajā plūsmas blīvuma un amplitūdas vērtības ir lielākas nekā 6,7 GHz frekvencē, kas atbilst ilgtermiņa novērojumiem, piemēram, UMRAO (Mičiganas Universitātes (ASV) Radioastronomijas laboratorija) novērojumiem. 5 GHz frekvencē arī bija novērojami traucējumi, kas traucēja veikt regulārus novērojumus. Tādēļ lielākais punktu skaits tika iegūts 6,7 GHz frekvencē. Maija beigās ar mērķi drošā veidā reģistrēt avota OJ 287 IDV tika veikti testa novērojumi ar 600-700 nolasījumiem diennaktī.

Tika veikta novērojumu datu no AAVSO (optika) un OVRO (radio) analīze. Tika salīdzināta sakritība un atšķirības, kā arī tika veikta lacertīdu OJ 287 un BL Lac mainīguma īpašību salīdzināšana optiskajā un radio diapazonos.

Turpinās raksta A. Suhareva, M. Rjabova, V. Bezrukova raksts “OJ 287 un BL Lac lacertīdu mainīguma īpašību radio un optiskajā diapazonā izpēte” sagatavošana. Raksts ir nosūtīts Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas žurnāla “Radiofizika un radioastronomija” (“Радиофизика и Радиоастрономия”) redakcijai.

Informācija publicēta: 09.07.2019.

2019.gada 1. maijs – 31. jūlijs

Saskaņā ar darba plāna tika veikti daudzkrāsu novērojumi optiskajā diapazonā (AAVSO datu bāze (Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācija)) un radio diapazonā uz VSRC antenām, pētot radioavotus 3C 273, OJ 287 un Virgo A (3C 274) kā arī galaktikas radio avotu Taurus A (3C 144). Taurus A novērojumi tika veikti gandrīz visu maiju paralēli ar radio galaktikas Virgo A novērojumiem 1,6 GHz frekvencē. Turpinājās radio avotu 3C 273 un 3C 454 novērojumi. Sākās pārbaude un atkļūdošana uzlabotajai novērošanas metodikai, kas ļauj iegūt plūsmas blīvuma nolasījumus ar frekvenci 3 Hz. Tāpat turpinājās radio avota Taurus A un radio galaktikas Virgo A novērojumi 5 GHz un 6,1 GHz frekvencē. AGN novērojumi tika veikti, lai tos prezentētu 6. Gamova starptautiskajā konferencē Odesā, Ukrainā un sagatavotu rakstu žurnālam “Astronomical and Astrophysical Transactions” (AApTr). Tika apstrādāts liels daudzums Saules vēja parametru no NASA OmniWeb kataloga ar vidējošanu 5 minūtes un 1 minūte.

Lai sagatavotu rakstu Armēnijas Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnālam “Astrofizika” (būs pieejams scopus.com), tika veikta digitālā spektrālā novērojumu analīze no Baldones observatorijas (Latvija), Vihorlata observatorijas (Slovākija), I. Mečņikova Odesas Nacionālās universitātes observatorijas (optiskais diapazons) un VSRC (radio diapazons). Lai noteiktu tās novērojumu sesijas, kas, iespējams, satur dienas mainīguma variācijas, tika izmantoti Kolmogorova-Smirnova, Kramera-Mises, Andersona-Dārlinga normālā sadalījuma testi. Tika analizēts liels MRK 501 optisko novērojumu klāsts no AAVSO datu bāzes B, V, R, I gaismas filtros. Noņemti nederīgie punkti, dati tuvināti ar kubisko izlīdzināšanas splainu (labākās gaismas līknes V, R filtros). Programmas testēšana spektru aprēķināšanai ar autoregresīvo (AR) Berga metodi (maksimālās entropijas metode), kura nodrošina augstu frekvenču izšķirtspēju AR spektrogrammās, kā arī ar Vīgnera-Villes (Wigner-Ville) metodi (efektīva un ātri aprēķināma metode, lai iegūtu spektrogrammas ar maziem malas efektiem, nodrošinot augstu laika un frekvenču izšķirtspēju).

Turpinās MRK 501 novērojumi un AAVSO datu bāze pastāvīgi tiek papildināta ar jauniem zvaigžņu lieluma mērījumiem, kā arī ir iespējams novērtēt zvaigžņu lieluma īslaicīgas variācijas vairāku desmitu dienu laikā un šie pētījumi tiks turpināti. Zinātniskais raksts SCOPUS žurnālā “Astrofizika” (“Astrophysics”) tiek drukāts izdevniecībā “Springer” (divos eksemplāros attiecīgi krievu un angļu valodā), raksta nosaukums krievu valodā ir “А. Сухарев, М. Рябов, В. Безруковс, А. Орбиданс, М. Блеидерс, С. Удовиченко, Л. Кейр, И. Эглитис, П. Дубовский. ИССЛЕДОВАНИЕ БЫСТРОЙ ПЕРЕМЕННОСТИ БЛАЗАРА OJ 287 В РАДИО И ОПТИЧЕСКОМ ДИАПАЗОНАХ” (to paredzēts drukāt 2019. gada decembrī). Tika izmēģināta izlīdzinātā kubiskā splaina ar kontrolpārbaudi testēšanas metode, lai atrastu dienas mainīgumu, kas balstīts uz atsevišķu novērojumu seansu aproksimāciju Izlīdzinātais kubiskais splains ļoti vāji reaģē uz “sarkano troksni”, kas var radīt kļūdainu pieņēmumu par plūsmas blīvuma mainīgumu, ja reālas mainības nav.

Dalība zinātniskajā konferencē “Saules ietekme uz magnetosfēru, jonosfēru un atmosfēru” Primorskā, Bulgārijā 2019. gada 3.-7. jūnijā. Prezentācija “Suharevs A., Bezrukovs V., Rjabovs M.I., Orbidans A., Bleiders M. Study of flux variability of radio source Taurus A when observing passage through solar supercorona in decimeter wave range” bija Saules vēja un magnetosfēras mijiedarbības sekcijā.

Informācija publicēta: 10.10.2019.

Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)

Projekta nosaukums: Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)

Projekta identifikācijas Nr. 1.1.1.1/18/A/125

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 2. Kārts ietvaros.

Projekta izpildes termiņš: 01.03.2019.-28.02.2021.

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Valerijs Bezrukovs

Projekta finansējums:

Kopējās apstiprinātās izmaksas ir 472 069,00 EUR  un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 272 855,88 EUR  apmērā;
  • valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā;
  • Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā.

Projekta īss apraksts un mērķis:

Projekta galvenais merķis ir jaunu velosipēdu un rokas lietojuma ģeneratoru tipa tehnoloģiska risinājuma un demonstrējumu prototipu izstrāde. Tas ir rūpnieciskais pētījums, kura mērķis ir jaunu zinašanu un prasmju apgūšana, lai attīstītu jaunu tehnoloģisko risinājumu.

Zinātniskie rezultāti tiks publicēti zinātniskos rakstos, tehnoloģiju attīstību nodrošinās sadarbības partneri, demonstrējumu modeļi būs pieejami publiskai apspriešanai.

Projektā iesaistīsies vairāki studenti, jo viens no projekta mērķiem ir izglītība un jauniešu piesaiste zinatnei un rūpniecībai.

Projekta darbības:

  1. Matemātiskā modeļa izstrāde ģeneratoram ar magnētiskās plūsmas pārslēgšanu
  2. Ģeneratora eksperimnetālo paraugu un funkcionējošu modeļu izgatavošna
  3. Darba rezultātu popularizēšana, publikacijas, patenti un izglītības process
  4. Projekta pētnieciskā vadība.

Projekta rezultāti:

Projekta laikā ir plānots sagatavot divus programmatūras modeļus, vienu testa stendu ģeneratoru paraugiem, trīs komplektus ar ģeneratora paraugiem, trīs demonstrācijas modeļu komplektus, četras zinātniskās publikācijas, realizēt divus sabiedrības informēšanas seminārus, sagatavot divus patentus, kā arī sagatavot tehnisko dokumentāciju pirmā un otrā tipa ģeneratoriem.

Galvenais projekta rezultāts būs jauns tehnoloģiskais risinājums un jaunā tipa velosipēdu ģenerators.

Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  1. Pamatinformācija.

Projektā iesaistītās pilsētas: Ventspils un Valmiera

Projekta nosaukums: Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas (Next Generation Micro Cities of Europe)

Projekta mērķis: Veicināt Ventspils un Valmieras ekonomiku un biznesa vidi. Projektā ieviestie inovatīvie risinājumi attīstīs darba spēka prasmes un kapacitāti, kā arī sniegs labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

Projekta prioritāte: Darbavietas un prasmes vietējā ekonomikā (Jobs and skills in the local economy)

Projekta budžets: € 6,246,405.15, tai skaitā ERAF līdzfinansējums € 4,997,124.12

Projekta sākums: 01/11/2018

Projekta beigas: 31/10/2021

Kontaktinformācija: Projekta vadītāja Ventspils Augstskolā – Maija Cēbere, maija.cebere@venta.lv

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

  1. Partneri

Ventspils pilsētas dome, Valmieras pilsētas pašvaldība, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Valmieras Attīstības aģentūra, Ventspils Tehnikums, Valmieras Tehnikums, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola, SIA Aspired, SIA IntelliTech.

  1. Pilsētu izaicinājumi

Tādas Eiropas mazās pilsētas kā Ventspils un Valmiera spēlē nozīmīgu lomu Eiropas ekonomikā. Tās kļūst par reģionāliem ekonomikas centriem, piedāvājot vispusīgus pakalpojumus, iespējas un dinamisku vidi attīstībai. Ventspils un Valmiera ir līdzīga profila pilsētas. Tās izmanto globālās un digitālās iespējas un ievieš virkni inovāciju. Ventspils un Valmiera izveidojušas spēcīgu partnerību, lai risinātu kopīgus izaicinājumus.

  • Ventspils un Valmiera, analizējot tās kopā, katru gadu sarūk vidēji par 0,59%. Kaut gan situācija uzlabojas, emigrācijas dēļ notiek smadzeņu aizplūšana. Uzņēmumiem arvien biežāk trūkst kvalificēta darbaspēka, jo īpaši IKT un citās tehniskajās nozarēs.
  • Pilsētās trūkst pilnvērtīga karjeras attīstības atbalsta gan skolēniem un studentiem, gan pieaugušajiem. Ārkārtīgi maz jauniešu savu karjeru izvēlas STEM jomās. Pieaugušajiem nepieciešami pārkvalificēšanas pasākumi. Iedzīvotājiem jāattīsta digitālās prasmes.
  • Tehniskās nozares arvien vairāk pieprasa kvalificētus tehniskos speciālistus. Starp piedāvājumu un pieprasījumu veidojas liela plaisa. Pieprasījums pēc IKT speciālistiem divas līdz trīs reizes pārsniedz piedāvājumu.
  • Tehnikumi un augstskolas ne vienmēr tiek līdzi straujajām pārmaiņām, kas notiek darba tirgū un ko diktē pārāk dažādo paaudžu atšķirības. Trūkst modernu izglītības programmu, mācību procesā nepilnvērtīgi integrētas jaunākās izglītības tehnoloģijas. Pārāk maz ārvalstu studentu izvēlas mazo pilsētu augstskolas kā savu studiju vietu.
  • Mazo pilsētu publiskais sektors pārāk kūtri iesaistās sadarbībā ar industriju un izglītības iestādēm. Nepieciešams palielināt atbalstu industrijai jaunu darba vietu radīšanā, veicinot kopīgus projektus ar izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem. Jārealizē aktīvs un inovatīvs mārketings vietējo un ārvalstu tiešo investīciju piesaistē, īpaši tehniskajās nozarēs.
  1. Projektā piedāvātie risinājumi

Projektā Ventspilī un Valmierā tiek ieviestas vairākas pilsētu attīstības inovācijas. Projekta risinājumi un rezultāti kļūs par iedvesmu citām Eiropas mazajām pilsētām augt un attīstīties.

  • Visaptverošas karjeras attīstības atbalsta sistēmas ieviešana skolēniem, studentiem un pieaugušajiem, balstoties uz Gatsby Foundation labas karjeras atbalsta principiem. Sistēma ietver darbaspēka pārkvalificēšanu IKT sektoram un digitāla risinājuma izstrādi talantu piesaistīšanai.
  • Paaudžu mārketinga stratēģijas un rīcības plānu izstrāde un īstenošana pilsētu tehnikumos un universitātēs.
  • Digitālo inovāciju centra „EdTech Factory” izveide izglītības sektoram. Centrs kļūs par izglītības tehnoloģiju (EdTech) pionieri, jaunradītāju, kas palīdz izglītības organizācijām un uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem.
  • EdTech risinājumu ieviešana tehnikumos un universitātēs – gan tehniskie risinājumi, gan pielāgotas un jaunas studiju programmas, pieejas un metodoloģija.
  • Inovāciju grantu atbalsta programmas īstenošana biznesa inovāciju projektiem. Atbalsta programma pilotēs Doblin Deloitte desmit inovāciju tipu pieeju un veicinās nozaru, izglītības iestāžu un pētniecības institūtu kopīgu projektu realizēšanu. Tiks testēta pieeja „visa pilsēta kā inovāciju testgultne jeb testēšanas vide”.
  • Atvērta tipa prototipēšanas un koprades vietvides (makerspace) izveide mazajās pilsētās. Centri atbalstīs jaunuzņēmumus un biznesa ideju autorus, kā arī veicinās resursu kopīgošanu un tehnisko nozaru entuziastu kustību.
  • Inovatīvu ārvalstu tiešo investīciju stratēģijas un mārketinga plāna izstrāde un īstenošana. Aktivitāte ietvers ārvalstu tiešo investīciju piesaistes kampaņas pilotēšanu. Tiks testēta pieeja „visa pilsēta kā inovāciju testgultne jeb testēšanas vide”.
  1. Sagaidāmie rezultāti
  • Pieaug studentu skaits gan universitātēs, gan tehnikumos, jo īpaši aizpildot visas pieejamās studiju vietas IKT fakultātēs.
  • Starptautisko studentu īpatsvars abās universitātēs sasniedz Eiropas vidējo rādītāju (9%).
  • Tehnikumos un universitātēs ieviesti četri EdTech risinājumi. Tos regulāri izmanto skolēni, studenti, skolotāji un pasniedzēji no IKT un citām fakultātēm un studiju programmām.
  • Digitālo inovāciju centrs “EdTech Factory” izstrādājis vismaz 10 jaunus EdTech risinājumus izglītības sektoram.
  • Pilsētām piesaistīti vismaz 100 IKT talanti, un vismaz 100 cilvēki pārkvalificēti IKT nozares vajadzībām.
  • Karjeras attīstības atbalsta pasākumos iesaistījušies vismaz 1000 skolēni. 250 skolēni piedalījušies vasaras nodarbinātības programmas pilotprojektā.
  • Vairāk skolēnu izvēlas STEM jomas kā savu nākotnes karjeras virzienu.
  • Pilsētās izveidotas un darbojas divas koprades vietvides (Makerspace). Tās piedāvā regulārus pasākumus un pakalpojumus, kas veicina tehnisko nozaru entuziastu kustību, resursu kopīgošanu un komercializējamu produktu prototipu attīstību.
  • Uzņēmumos ieviestas vismaz 10 inovācijas. Abās pilsētās izveidoti vismaz 20 jauni uzņēmumi un radītas vismaz 160 jaunas darba vietas.
  • /2021. gadā abas pilsētas iegūst 1. un 2. vietu mikro pilsētu kategorijā fDi Magazine, kas ir Financial Times publikācija, Nākotnes Eiropas pilsētu un reģionu reitingā.
  • Daudz rezultātu pārnesti uz citām Eiropas mazajām pilsētām.
Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās

Projekta Nr.: 8.2.2.0/18/A/009

Projekta akronīms: SSJ

Programma: Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” Specifiskais atbalsta mērķis 8.2.2 “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās“ 1. kārta

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola

Projekta realizēšanas periods: 14.12.2018.-30.06.2022. (43 mēneši)

Projekta kopējās izmaksas: 1 199 971.69 euro un plānotais Eiropas Savienības Sociālā fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 1 019 975.94 euro, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 179 995.75 euro.

Projekta īss apraksts:

Projekta mērķis ir mērķtiecīga Ventspils Augstskolas (turpmāk VeA) akadēmiskā personāla attīstība, lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, nodrošinātu akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un atjaunotni, kā arī stiprinātu sadarbību ar ārējiem partneriem

Projekta darbības:

1. Doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā

2. Ārvalstu akadēmiskā personāla nodarbinātība

3. Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide

3.1. Akadēmiskā personāla stažēšanās pie komersanta

3.2.Profesionālās angļu valodas mācības

3.3.Specializētas mācības, kas attīsta akadēmiskā personāla līderību, IKT kompetences un sadarbību ar industriju

4. Projekta vadība un īstenošana

5. Informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu Projekta darbības ir vērstas uz daudzpusīgu akadēmiskā personāla attīstību 4 studiju virzienos:

  • Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne; -Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība;
  • Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas;
  • Tulkošana.

Projekta rezultāti: Projektā plānota 17 Ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvju un 11 doktorantu un zinātniskā grāda kandidātu iesaiste VeA akadēmiskajā personāla sastāvā. Plānots, ka 44 VeA akadēmiskā personāla pārstāvji stažēsies pie komersanta Latvijā, 36 akadēmiskā personāla pārstāvji pilnveidos angļu valodas prasmes un vismaz 70 (unikāli) akadēmiskā personāla pārstāvji pilnveidos kompetences specializētās mācībās. Pēc Projekta noslēgšanās plānots, ka, veiksmīgas sadarbības gadījumā, ne mazāk kā 10 doktoranti turpinās darbu kā vēlēts VeA akadēmiskais personāls un sadarbība  tiks turpināta ar ne mazāk kā 6 ārvalstu akadēmiskā personāla pārstāvjiem.

Kontakti:

Projektu vadītāja (no 01.12.2018. līdz 31.12.2018.) – Maija Cēbere, maija.cebere@venta.lv, +371 63629662

Projekta vadītāja (no 02.01.2019.) – Dina Dāvida, Dina.Davida@venta.lv, +371 636 29 662

Informācija ievietota 12.12.2018.

Aktualitātes

2018. gada decembris

Ir uzsākta jauna projekta īstenošana Ventspils Augstskolā (Ziņa)

2019. gada februāris

Ventspils Augstskola stiprina akadēmisko personālu (Ziņa)

2019. gada marts

Tulkošanas studiju fakultātē semestra sākums “vieslektoru zīmē” (Ziņa)

Ventspils Augstskolas studiju programmu satura kvalitātes pilnveide, resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošana un labākas pārvaldības nodrošināšana

Projekta Nr.: 8.2.3.0/18/A/014

Projekta akronīms: LPN

Programma: Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” Specifiskais atbalsta mērķis 8.2.3 Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola

Projekta realizēšanas periods: 61 mēnesis, no 1.11.2018. – 30.11.2023.

Projekta kopējās izmaksas: 229 800.00 euro un plānotais Eiropas Savienības Sociālā fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 195 330.00 euro, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 34 470.00 euro.

Projekta īss apraksts: pilnveidot Ventspils Augstskolas studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūciju pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu.

Projekta darbības:

Projekta specifiskie mērķi ir:

  • pilnveidot studiju programmu kvalitāti, modernizējot studiju saturu, kā arī ieviešot inovatīvas mācību metodes un e-mācību risinājumus;
  • pilnveidot studējošo novērtēšanas sistēmu, docētāju novērtēšanas sistēmu, kā arī veicinot sadarbību ar citām Latvijas augstskolām akadēmiskā godīguma nodrošināšana procesu pilnveidošanā;
  • nodrošināt augstskolas labu pārvaldību, pilnveidojot KVS, kā arī ieviešot dokumentu un informācijas pārvaldības e-risinājumu.

Projekta rezultāti: projekta īstenošanas rezultātā tiks pilnveidota VeA studiju programmu satura kvalitāte, sekmējot studiju programmu modernizāciju atbilstoši nozares attīstības vajadzībām, kā arī nodrošinot studentcentrētu izglītību ieviešot studiju rezultātos balstītu studējošo novērtēšanu

Kontakti: Projekta vadītāja – Linda Ūdre, linda.udre@venta.lv, +371 636 29 662

Aktualitātes

2018. gada novembris

Ventspils Augstskolā uzsākts projekts (Ziņa)

“CREAzone / Reinvent”

LLI-186 CREAzone 2.0

Ventspils Augstskola 2018. gada 18.septembrī parakstījusi partnerības līgumu par dalību Interreg V-A Latvijas – Lietuvas programmas 2014. – 2020. gadam projektā Nr. LLI-186 “CREAzone 2.0.”. CREAzone / Reinvent – tas ir unikāls jauniešu uzņēmējdarbības projekts, kura mērķis ir palīdzēt jauniešiem apvienot uzņēmējdarbības modeļus un radošumu organiskos, jaunos un daudzsološos uzņēmumos. Projekta mērķa grupa ir 240 jaunieši no Latvijas un Lietuvas vecumā no 18 – 25 gadiem.

Projekts sastāv no 5 posmiem, kuru kopējais ilgums ir 7 mēneši. Projekta īstenošanas laikā jaunieši gūs ne tikai praktiskas zināšanas, kā attīstīt biznesa ideju, bet arī iepazīsies ar aktuālajiem jautājumiem, kas svarīgi mūsdienu biznesa vidē.

Projekta dalībnieku skaits tiks organizēts pēc piltuves principa, t.i. pēc katra posma dalībnieku skaits tiks samazināts līdz katram nākamajam posmam, uzaicinot visprogresīvākos un motivētākos iepriekšējo posmu dalībniekus.

Projekta uzdevumi ir:

  • mainīt jauniešu pasīvu attieksmi uz vēlmi kļūt par uzņēmējiem un nodrošināt viņus ar uzņēmējdarbības idejām;
  • apmācīt jauniešus un sniegt viņiem praktiskas iemaņas, kas varētu viņiem palīdzēt radīt biznesa idejas, rūpīgi novērtēt tos un veidot komandu, kas varētu īstenot esošas idejas;
  • nodrošināt dalībniekus ar kompetenci un nepieciešamiem instrumentiem, lai izstrādātu stabilu biznesa plānu, kā arī sniegt atbalstu dalībniekiem viņu plānu īstenošanā un to uzņēmējdarbības faktiskajā uzsākšanā.

Projekta mērķauditorija ir profesionālo skolu, koledžu un augstskolu studenti, kā arī ikviens cits jaunietis, ja vien tas spēj pierādīt savas pieredzes un motivācijas pietiekamību, lai projektā gūtu panākumus.

Projekta kopējais ERAF finansējums: 798 248 €

Projekta kopējais finansējums: 939 115 €

Projekta īstenošanas laiks:  01.04.2017 – 31.03.2020

Vadošais partneris:

Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Kauņa, Lietuva, budžets 326 972 €)

Partneri:

Lietuvas Biznesa konfederācija (Viļņa, Lietuva, budžets 285 695 € )

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Rīga, Latvija, budžets 212 922€)

Ventspils Augstskola (Ventspils, Latvija, budžets 113 526 €)

Projektu īsteno Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs. Projekta vadītāja Mūžizglītības centra vadītāja Egita Udodova. Plašāka informācija, zvanot pa tālruni +371 63629650 vai +371 27738823,  rakstot uz e-pastu: mic@venta.lv

Papildu informācija atrodama  interneta vietnēs www.latlit.eu un www.europa.eu.

Šī informācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par saturu pilnībā atbild Ventspils Augstskola un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Notikumi

Ventspils Augstskolā notika CREAzone Reinvent projekta pasākums (raksts)

CREAzone Reinvent PITCH IN pasākums Ventspils Augstskolā (raksts)

Notiks starptautiska konference par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumiem (raksts)

Aizvadīta CREAzone Reinvent konference Liepājā (raksts)

Esi jauns un domā par savu biznesu? Apmeklē informatīvo pasākumu 9.septembrī (raksts)

Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)

Projekta nosaukums: “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”

Projekta Nr.: 1.1.1.5/18/I/009

Projekta akronīms: ATVASE

Programma: Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”.

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola

Projekta realizēšanas periods: 02.07.2018. – 31.12.2022. (54 mēneši, 16 atskaites periodi)

Projekta kopējās izmaksas: 262 751,76 euro un plānotais Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem – 223 339.00 euro, un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 39 412.76 euro.

Projekta īss apraksts:

Projekta mērķis ir Ventspils Augstskolas un tās zinātnisko struktūrvienību (Inženierizinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Viedo Tehnoloģiju pētniecības centra un Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centra un fakultāšu) iesaistīšanās tīklošanas pasākumos, sadarbības stiprināšana ar partneriem, t.sk. iesaistoties sadarbības konsorcijos, lai veicinātu sadarbības projektu skaita pieaugumu un integrēšanos Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos.

Projekta darbības:

  1. Programmas “Apvārsnis 2020” un ES 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana;
  2. Starptautisku zinātnisku konferenču rīkošana;
  3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā;
  4. Projekta vadība;
  5. Publicitātes pasākumi;
  6. Darba vietu aprīkojums;
  7. Veselības apdrošināšanas polišu iegāde.

Projekta rezultāti: Sagatavoti un novērtēti virs sliekšņa 10 starptautiskās sadarbības projekti; noorganizētas 5 starptautiskās zinātniskās konferences, īstenots 1 konsorcija plāns, nodrošināti 76 publicitātes pasākumi, aprīkotas 2 darba vietas (datortehnikas un programmatūras komplekti), daļēji apmaksātas 4 veselības apdrošināšanas polises.

Kontakti:

Projekta vadītāja – Linda Ūdre, tel. +371 636 29 662, Linda.Udre@venta.lv 

ERIC nacionālā mezgla koordinatore – Laura Lī Indriksone, laura.indriksone@venta.lv

PAVEIKTAIS PROJEKTA LAIKĀ

28.12.2018. – Noslēgumam tuvojas projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” īstenošanas pirmais pusgads. Par paveikto šajā laikā ŠEIT (PDF).

21.06.2019. – Pārskats par projekta “ATVASE” 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem ŠEIT (PDF)

Attālinātās medicīnas un tālaprūpes bezvadu sensoru sistēmas komercializācija

“Attālinātās medicīnas un tālaprūpes bezvadu sensoru sistēmas komercializācija”

Projekts tiek ieviests darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.2. pasākuma „Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” ” ietvaros

Projekta nosaukums: “Attālinātās medicīnas un tālaprūpes bezvadu sensoru sistēmas komercializācija”/ Angļu val. “Commercialization of wireless sensor system for remote healthcare and assisted living”

Projekta Nr.: KC-PI-2017/101

Projekta iesniedzējs: “Ventspils Augstskola”

Projekta idejas autors: Ventspils Augstskolas Viedo tehnoloģiju pētniecības centrs

Projekta zinātniskais vadītājs: Ph.D. Jānis Hofmanis

Projekta mērķis: Radīt un komercialziēt viedu sensora sistēmu vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Esošās situācijas apraksts: Novecošanās, traumas, pēcoperācijas periods un vispārēja veselības stāvokļa pasliktināšanās rada nekontrolētas krišanas riskus, kas it īpaši gados vacākiem cilvēkiem ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem smago traumu un nepietiekami ātri sniegtās medicīniskās palīdzības dēļ. Dažādu ievainojumu, pēcoperāciju stāvokļu un slimību dēļ nekontrolētai krišanai ir pakļautas arī gados jaunākas personas. Ja cilvēkam pēc kritiena ir radušās smagas traumas (kaulu lūzumi un spēcīgi sasitumi), kā rezultātā nav izdevies paziņot par nelaimes gadījumu, liedzot iespēju savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību, pacienta dzīvībai draud briesmas un atlabšanai nepieciešams ilgs rehabilitācijas laiks. Bieži vien, lai pēc negadījuma izsauktu nepieciešamo palīdzību, cilvēkam ir jāveic papildus apgrūtinošas, sāpīgas un pat dzīvībai bīstamas kustības.

Projekta apraksts: Izmantojot projektā izstrādāto sistēmu, cilvēks varēs būt drošs, ka negadījums ir automātiski fiksēts un palīdzība tiks sniegta cik ātri iespējams. Piedāvātā nekontrolētās krišanas sensoru sistēma sastāv no autonomās valkājamierīces sensora, kas tiks iestrādāts pacienta apģērbā un monitorēs pacienta ikdienas aktivitātes, nekavējoties identificējot kritiena brīdi, kā arī noteiks aptuveno pacienta atrašanās vietu ēkā, kas savukārt personālam atvieglos un paātrinās nepieciešamās palīdzības sniegšanu pacientam. Papildus, krišanas noteikšanas sensoram, kas tiks iestrādāts apģērbā, ir iespējams pievienot arī citus autonomus sensorus, kurus varēs viegli uzstādīt pacienta dzīvojamajā telpā, piemēram, gāzes, gaismas, skaņas, matrača (ķermeņa stāvokļa un miega laika analīze), ūdens pārplūdes un temperatūras sensori. Visi sensori darbosies kā vienots lietu interneta tīkls (no angļu val. Internet of things, IoT), kas realizēts uz RF komunikāciju tehnoloģiju risinājumu bāzes. Šajā gadījumā piedāvātais risinājums pārspēs citas līdzīgas tālaprūpes sistēmas, jo analizēs arī citas ikdienas dzīves aktivitātes (no angļu val. ADL – Activities of Daily Living), izmantojot papildus sensorus. Dati no šiem sensoriem tiks ņemti vērā, lai sniegtu informāciju par radušām ikdienišķām problēmām, kā, piemēram, pacients atrodas pārāk ilgi guļus vai sēdus stāvoklī vai arī pacients neordināri pārvietojas pa dzīvojamo telpu, kā arī citus notikumus. Visi notikumi tiks apkopoti informācijas sistēmā, kuru pārvaldīs dažādu iestāžu (slimnīcas, pansionāti) medicīniskais personāls vai spin-off uzņēmuma darbinieki, kuri pārvaldīs privāto lietotāju sistēmu. Tā pat pie sistēmas datiem varēs piekļūtu pacientu radinieki vai citi aprūpētāji.

Projekta I posms: 2017. gada 30. novembrī Ventspils Augstskola Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniedza projekta iesnieguma veidlapu, ko izstrādāja Ventspils Augstskolas Viedo tehnoloģiju pētniecības centrs.

Projekta II posms: 2017. gada 29. janvārī Ventspils Augstskola no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma lēmumu apstiprināt Projekta iesniegumu. Šajā posmā Ventspils Augstskolai 6 mēnešu laikā nepieciešams veikt projekta tehniski ekonomisko priekšizpēti un izstrādāt komercializācijas stratēģiju. Maksimālais atbalsta finansējums šo darbību veikšanai ir 25 000 eiro.

Īstenošanas ilgums: 29.01.2018. – 29.07.2018. (6 mēneši)

Kopējās izmaksas: 27 777 eiro

Projektu finansē: 90% Eiropas Reģionālās attīstības fonds un valsts budžeta līdzekļi  (25 000 eiro), 10% Ventspils Augstskola (2 777 eiro)

Kontakti:

Projekta zinātniskais vadītājs

Jānis Hofmanis,

E-pasts: janis.hofmanis@venta.lv

Tālrunis: +371 22078375

 

Projekta administratīvā vadītāja

Signe Mežniece

signe.mezniece@venta.lv

+371 28863297

Projekta tālākā attīstība: Pēc II posma nepieciešamo dokumentu izstrādes un iesniegšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, tie tiks izvērtēti un tiks lemts par to vai piešķirt tālāko finansējumu projekta attīstībai un tehnoloģijas komercializācijai.

Visai pasākuma aktuālajai informācijai varat sekot līdzi Latvijas investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā: http://www.liaa.gov.lv/lv/fondi/2014-2020/atbalsts-petniecibas-rezultatu-komercializacijai/pasakuma-aktualitates

Jaunās uzņēmēju paaudzes praktiska apmācība kosmosa STEM jomā/ Training the next generation entrepreneurs with handson methods in space STEM

SpaceTEM ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts, kura mērķis ir veicināt attīstību NewSpace nozarē (privātais kosmosa tehnoloģiju sektors) Latvijā un Igaunijā, izmantojot vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes. Šīs aktivitātes ietver:

  1. Sagatavot jaunos inženierus darbam NewSpace nozarē, sniedzot iespēju praktizēties uzņēmumos un iestādēs, kuras nodarbojas ar kosmosa tehnoloģijām;
  2. Sagatavot jauno paaudzi darbam NewSpace nozarē, organizējot startup pasākumus, seminārus, hakatonus, apmācības un nometnes;
  3. Palīdzēt radīt labākus apstākļus, lai attīstītu nacionālo industriju NewSpace nozarē, analizējot Igaunijas un Latvijas politikas nostādnes kosmosa jomā, ar mērķi to harmonizēt;
  4. Veicināt izpratni par NewSpace nozari, organizējot seminārus žurnālistiem par kosmosa tehnoloģijām.

Projekta galvenais partneris ir Tartu Observatorija. Pārējie šī projekta partneri ir Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte, Tartu Universitate, Zaļo un viedo tehnoloģiju klāsteris, sTARTUp Hub, Heliocentric Technologies Latvia un Igaunijas Studentu Satelīta fonds (Estonian Student Satellite Foundation (ESTCube).

SpaceTEM tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda 495 847.50 EUR apmērā. Kopējais projekta budžets – 583 350.00 EUR.

Projekts tiks realizēts no 2017.gada marta līdz 2019.gada decembrim.

Vairāk informāciju par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmu varat atrast mājaslapā: www.estlat.eu

Projekta kontaktpersona Ventspils Augstskolā: Dāvids Egle (davids.egle@old.venta.lv)

Šī mājaslapa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

SpaceTEM is a new EstLat project which aims to initiate the development of NewSpace (private space technology sector) industry in Estonia and Latvia through a series of mutual activities. These activities include:

  1. Training the next generation of engineers with hands-on methods in the fields of NewSpace, through traineeships space technology development sector and space technology field summer schools;
  2. Training the next generation of entrepreneurs in the fields of NewSpace through a series of startup events, workshops, hackathons, trainings and camps;
  3. Helping to create a better national environment for developing NewSpace industry through analysis of Estonian and Latvian space policy with the aim to harmonise policies;
  4. Raising awareness of of the NewSpace industry through space technology related workshops for journalists.

In 2015, the global space sector was worth 300 billion euros and rapidly increasing through private investments in emerging NewSpace start-ups. One of the world’s leading audit and law firms, PwC, estimated that in 2017, the growth in space technology industry (NewSpace) will grow at least 30%. The previous two years also saw large private investments to develop novel technologies and applications of space utilization.

SpaceTEM is brought to life by Tartu Observatory as lead, University of Tartu, Estinian Student Satellite Foundation and sTARTUp Hub from Estonia and University of Latvia, Ventspils University College, Heliocentric Technologies Latvia and Green and Smart Technology Cluster from Latvia.

SpaceTEM is funded by European Regional Development Fund EstLat in total sum of 495 847.50 EUR. Total project budget – 583 350.00 EUR.

Information about EstLat program can be found from EstLat webpage: www.estlat.eu

This website reflects the views of the author. The managing authority of the programme is not liable for how this information may be used.

Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi (ASTRA)

Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi (ASTRA)

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) uzsāk par ERAF līdzekļiem finansētu pētījumu projektu 624 448 € vērtībā.

Projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” gaitā tiks teorētiski modelēti ķīmiskie procesi starpzvaigžņu vidē, pētīta vielas aizplūšana no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīts kosmosā esošo molekulu radiostarojums. Projekta realizācijas gaitā noslīpēs un uzlabos radioteleskopu izmantošanas metodiku, izstrādās jaunas programmas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Plānotie projekta rezultāti ir 13 zinātniskās publikācijas, 15 ziņojumi zinātniskās konferencēs un 3 jaunas programmatūras paketes. Tiks stiprināta sadarbība ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām – Toruņas radioastronomijas observatoriju (Polija) un Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtu (Vācija). Plānots veikt novērojumus, izmantojot pasaules lielākos astronomiskos instrumentus, piemēram, radioteleskopu ar 100 m diametru Efelsbergā (Vācija). Projekts veicinās arī paaudžu nomaiņu Latvijas zinātnē – tā gaitā izstrādās vairākus promocijas un diplomdarbus.

Pētījums tiks realizēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Atšķirībā no daudzām citām līdzīgām par Eiropas Savienības līdzekļiem finansētām programmām, kas vērstas vai nu uz netiešu atbalstu pētījumu veikšanai (piemēram, pētnieku mobilitātei, zinātnes infrastruktūrai) vai atbalstu tikai lietišķajiem pētījumiem, šajā programmā paredzēts līdz 20% līdzekļu novirzīt fundamentālajiem pētījumiem. Šie pētījumi nav tieši vērsti uz konkrētu tautsaimniecībai nepieciešamu tehnoloģiju vai izstrādņu radīšanu, bet gan uz jaunu zināšanu vairošanu un pētnieku kolektīvu spēju celšanu. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt pirmrindas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem.

Ievērojot augstāk minēto, uzsāktā pētījumu projekta virsmērķis ir, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”. Projekta nosaukums ir “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”, Nr. 1.1.1.1/16/A/213. Projekta ilgums ir 36 mēneši kopš 2017. gada 1. februāra, un tajā paredzēts nodarbināt 14 darbiniekus. 22. februārī Ventspils augstskolā notika projekta atklāšanai veltīts seminārs.

Turpmākai informācijai:

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts

„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”

e-pasts: infovirac@old.venta.lv

Aktualitātes

2017.g. marts

Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks devies uz Čīli (ŠEIT)

2017.g. maijs

Projekta zinātnieki atskaitās par paveikto trijos mēnešos (ŠEIT)

2017.g. jūlijs

Noslēgumam tuvojas projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” īstenošanas pirmais pusgads. Par paveikto šajā laikā ŠEIT

2017.g. septembris

Trīs Ventspils Augstskolas zinātnieki dodas uz starptautiskās astronomu savienības simpoziju Sardīnijā. (ŠEIT)

2017. gada oktobris

Paveiktais projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” īstenošanas trešajā ceturksnī (ŠEIT).

30.10.2017

2018. gada janvāris

Noslēgumam tuvojas projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” īstenošanas pirmais gads. Par paveikto ceturtajā projekta īstenošanas ceturksnī vairāk lasiet ŠEIT

31.01.2018.

2018. gada marts

Ventspils Augstskolas zinātnieki viesojas Toruņas Astronomijas centrā (ŠEIT)

09.03.2018.

2018. gada aprīlis
Paveiktais projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu 
pētījumi” īstenošanas piektajā ceturksnī (ŠEIT)

30.04.2018.

2018. gada maijs

Ventspils Augstskolā darbu uzsācis astrofizikas viespētnieks (ŠEIT)

17.05.2018.

2018. gada jūlijs

Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu 
pētījumi” tā īstenošanas sestajā ceturksnī vairāk lasiet (ŠEIT)

30.07.2018.

2018. gada augusts

Piedalīsies Starptautiskās Astronomijas savienības Ģenerālajā asemblejā (ŠEIT)

15.08.2018.

VSRC vadošā pētnieka J.Freimaņa dalība konferencē “Cool Stars 20” Bostonā, ASV (ŠEIT)

17.08.2018.

2018. gada oktobris

Tuvojas projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” vidusposma izvērtējums. Par paveikto projekta īstenošanas septītajā ceturksnī (ŠEIT).

30.10.2018.

2019. gada februāris

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pārstāvji viesosies Jekaterinburgā (ŠEIT).

28.01.2019.

2019. gada marts

Attīstās sadarbība ar ārzemju partneriem – projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” darbinieku vizīte Jekaterinburgas universitātē (ŠEIT)

Saņemts projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” rezultātu zinātniskās kvalitātes vidusposma izvērtējums (ŠEIT)

11.03.2019.

2019. gada aprīlis

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) zinātnieki piedalīsies starptautiskā konferencē (ŠEIT)

18.04.2019.

2019. gada maijs

VSRC pētnieki dosies pieredzes apmaiņas vizītē uz Toruņu, Polijā (ŠEIT)

10.05.2019.

2019. gada jūnijs

VSRC vadošais pētnieks piedalīsies starptautiskā zinātniskā konferencē Ķīnā (ŠEIT)

05.06.2019.

Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim (ŠEIT)

06.06.2019.

Ventspils Augstskolas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” (ASTRA) vadošais viespētnieks Antons Vasjuņins piedalīsies starptautiskā konferencē Zviedrijā (ŠEIT)

11.06.2019.

Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē (ALS)

Pamatinformācija par projektu

Projekta nosaukums: “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē”/ Angļu val. „Methods and Tools for the Design in Reconfigurable Environment”

Projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/234

Projekta akronīms: ALS

Programma: Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Normatīvais dokuments – MK 2016.gada 12.janvāra noteikumi Nr.34 „Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” īstenošanas noteikumi”.

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola, Inžinierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”

Projekta zinātniskais vadītājsProf., Dr.sc.ing. Igors Lemberskis

Projekta realizēšanas periods: 01.03.2017. – 29.02.2020. (36 mēneši, 12 atskaites periodi)

Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis

Asinhronās iekārtas piesaista arvien lielāku interesi, jo asinhronas shēmas ir ļoti stabilas. Tas nozīmē, ka projektēšana spēj pielāgoties pie ražošanas procesa dažādiem parametriem, loģisko elementu un vadu aizturēm, temperatūras izmaiņām, troksnim utt. Tiek garantēta pareiza uzvedība, bet ātrdarbība mainās adaptīvi. Asinhronās shēmas ātrums ir lielāks par sinhrono shēmu. Tās pārslēgšanas darbība un enerģijas patēriņš ir zemāks.

Mūsdienu projektēšanas bāze ir pārkonfigurējama vide, kura sastāv no programmējamiem moduļiem (pārlūktabulām) un programmējamiem starp moduļu vadiem. Katrs modulis var realizēt jebkuru funkciju ar dotajiem ievadu skaitiem.

Projekta mērķis ir attīstīt teoriju un novērtēt metodoloģiju, posmsecīgu procedūru un rīkus asinhrono shēmu projektēšanai pārkonfigurējamā vidē.

Projektēšanas metodoloģija ir balstīta uz sākotnējā apraksta pakāpenisku transformāciju uz apakšfunkciju tīklu, kuru var realizēt pārlūktabulām balstīta pārkonfigurējamajā vidē.

Projekta darbības ietveros tiks piedāvāts implementācijas modelis, kas atbilst pārkonfigurējamas vides arhitektūrai, metodes un rīki: dekompozīcijai, funkciju minimizēšanai, signalizācijai, izvietošanai un maršrutēšanai un projektēšanas procedūras efektivitātes novērtēšana.

Projekta finansējums: 287 891,90 EUR, ko veido

  • atbalsta summa: 92,50% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 266 300,01 EUR, no tās:
    • ERAF finansējums: 85,00% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 244 708,12 EUR;
    • Valsts budžeta finansējums: 7,50% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 21 591,89 EUR;
  • Ventspils Augstskolas finansējums: 7,50% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 21 591,89 EUR.

Kontakti:

Projekta vadītājs – Igors Lemberskis, tel.+371 22 332 961, igors.lemberskis@venta.lv

Projekta koordinātore – Ieva Kozlova, tel.+371 636 29657, ieva.kozlova@venta.lv

Aktualitātes

2019. gada septembris

Ventspils Augstskolas pētnieki dosies uz starptautisku zinātnisku konferenci Slovākijā (raksts)

2019. gada jūnijs

Atkārtoti ievēlēts vadošais pētnieks I. Lemberskis (raksts)

2019. gada aprīlis

Zinātnieki prezentē savus sniegumus Mikonosā, Grieķijā (raksts)

2019. gada marts

Saņemts projekta “Asinhronās loģiskās shēmas: metodes un programmatūras rīki projektēšanai pārkonfigurējamā vidē” rezultātu zinātniskās kvalitātes vidusposma izvērtējums (raksts)

2018. gada novembris

Pētījuma projektam tuvojas vidusposma izvērtējums (raksts)

2018. gada jūnijs

Zinātnieki prezentē savus sasniegumus Budvā, Melnkalnē (raksts)

2018. gada maijs

Pētnieki dosies uz Starptautisko zinātnieku forumu Melnkalnē (raksts)

2018.gada februāris

Pētījuma projektā otrajā aktivitātē sasniegtais (raksts)

Pētījuma projektā paveiktais pirmajā gadā (raksts)

2017. gada novembris

Pētījuma projektā paveiktais pirmajā pusgadā (raksts)

Pētījumu projektā noslēgusies pirmā aktivitāte (raksts)

2017.gada augusts

Pētījuma projekts sāk popularizēt pirmos sasniegtos rezultātus (raksts)

2017.gada jūlijs

Pētījuma projekta īstenošanas aktualitātes (raksts)

2017.gada marts

Projekta uzsākšana (atklāšanas dienas kārtībaapraksts)

 

 

 

Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)

Projekta nosaukums: Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)

Projekta identifikācijas Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/079

Projekta akronīms: USMA

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, vienošanās Nr.1.1.1.2/16/I/001” ietvaros.

Projekta izpildes termiņš: 01.09.2017.-31.08.2020.

Projekta vadošais pētnieks: Artūrs Vrubļevskis, PhD

Projekta finansējums:

Kopējās apstiprinātās izmaksas ir 133 805,88 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 113 734,99 EUR  apmērā, kas ir  85.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • valsts budžeta finansējuma – 13 380,58 EUR apmērā, kas ir 10.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • Ventspils Augstskolas finansējuma – 6 690,31 EUR apmērā, kas ir  5.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta īss apraksts un mērķis:

Projekta mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas Ventspils Augstskolā.

Pētniecības projekta ietvaros tiks pētīti izolēti Saules plankumi kā lēnā Saules vēja avoti. Tiešais uzdevums ir konstruēt izolētu Saules plankumu atmosfēru modeli, kas atbilstu novērojumiem ne tikai elektromagnētiskā spektra centimetru diapazonā, bet arī milimetru. Tiks veikta plankumu magnētiskā lauka 3D struktūras izpēte, kā arī izstrādāta programma tālākiem pētījumiem, lai modeli pārbaudītu ar vēl citu Saules plankumu novērojumiem un izmantojot uz Zemes bāzētus teleskopus un plānoto Solar Orbiter kosmosa zondi.

Projekta darbības dos ieguldījumu lēnā Saules vēja avotu noteikšanā, kas ir nepieciešams precīzākai un uzticamākai kosmiskās vides laikapstākļu prognozēšanai, kas savukārt ļauj efektīvāk aizsargāt satelītus un strāvas tīklus no magnētiskajām vētrām.

Paveiktais:

2018.gada 1. septembris – 2018.gada 30. novembris

Projektā “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” ir uzsākts darbs projekta 2. aktivitātē “Izolētu Saules plankumu 3D magnētiskā lauka struktūras izpēte”, kur uzdevums ir izpētīt izvēlēta Saules plankuma magnētiskā lauka struktūru, identificējot noslēgtu un nenoslēgtu magnētiskā lauka līniju apgabalus, magnētiskā lauka nuļļu punktus un kvaziseparatricu slāņus. Plazmu fizikā magnētiskajam laukam ir liela nozīme, jo lādētās daļiņas, kas veido plazmu, ir “piesaistītas” magnētiskā lauka līnijām – daudz brīvāk izplatās gar magnētiskā lauka līnijām kā šķērsām tām. No plankuma atmosfēras modelēšanas viedokļa tad ir pamatoti izvirzīt un pētījumos pārbaudīt hipotēzi, ka atmosfēra dažādos atmosfēras apgabalos ir atšķirīga atkarībā no sasaistes ar vienu vai otru plankuma apgabalu uz Saules virsmas, piemēram, plankuma ēnu vai pusēnu.

Projekta 4. aktivitātes “Sagatavošanās plazmas aizplūdes vienlaicīgiem mērījumiem dažādos augstumos Saules atmosfērā” ietvaros A. Vrubļevskis mēnesi atradās Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā (Institutet för rymdfysik – IRF), lai gatavotos iespējamiem nākotnes mērījumiem ar Solar Orbiter zondi, izpētot iespējas, apgūstot prasmes, izstrādājot metodoloģiju. IRF zinātnieki piedalījās uz zondes esošā Radio and Plasma Waves (RPW) instrumenta izstrādē un tādejādi ir cieši iesaistīti ar zondi saistītajā zinātniskajā un organizatoriskajā darbā.

Līdzšinējie projekta rezultāti un tālāko pētījumu plāni tika prezentēti un diskutēti divos semināros – Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā un Venstpils Starptautiskajā radioastronomijas centrā.

Informācija publicēta: 03.12.2018.

2018.gada 1. jūnijs – 2018.gada 31. augusts

Projektā “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” turpinājās darbības 1. aktivitātē “Izolētu Saules plankumu atmosfēras modeļa izstrāde”, kur uzdevums ir ar atšķirīgām pieejām izstrādāt divus Saules plankumu atmosfēras modeļus un aprakstīt tos zinātniskā publikācijā.

Pirmā modeļa pamatā ir pieņēmums, ka Saules plankuma atmosfēra atšķiras no neaktīvās Saules atmosfēras ar siltuma plūsmas lielumu. Pieņēmums tika attiecināts uz diviem reģioniem pētāmajā Saules plankumā, kas atšķiras ar novēroto mikroviļņu starojumu. Projekta hipotēze ir, ka viens no reģioniem ir ar noslēgtām lauka līnijām, kamēr otrs – ar nenoslēgtām. Ieviešot pieņēmumu plankuma atmosfēras un magnētiskā lauka datora modelī, pieņemtā nenoslēgtā lauka reģionā izdevās iegūt sakritību starp datora modeļa paredzēto un reāli novēroto mikroviļņu starojumu, kamēr  noslēgtā lauka reģionā siltuma plūsmas parametra vērtības variēšana nesniedza novērojumiem atbilstošu datora modelēto starojumu. Iegūtie rezultāti tiks pielietoti tālākai plankuma atmosfēras modelēšanai.

Lai iepazīties ar jaunākajiem sasniegumiem Saules fizikas jomā un arī apgūtu jaunas iemaņas Saules novērojumu veikšanā un datu apstrādē, A. Vrubļevskis jūnija beigās piedalījās darba seminārā IRIS-9 Getingenā, Vācijā. IRIS ir saīsinājums no Interface Region Imaging Spectrograph, kas ir Saules novērojumiem veltīts Zemes pavadonis. Tas veic augstas telpiskās un spektrālās izšķirtspējas mērījumus elektromagnētiskā spektra ultravioletajā apgabalā. Seminārā mutisku un stenda referātu formātā tika prezentēts plašs loks jaunāko Saules pētījumu rezultātu, kamēr pirmā diena bija veltīta IRIS potenciālo lietotāju apmācībai, kur dalībnieki varēja izmēģināt piekļūt IRIS datiem, tos atlasīt un veikt apstrādi.

Informācija publicēta: 03.09.2018. 

2018.gada 1. marts – 2018.gada 31. maijs

Ir veiksmīgi aizvadīts projekta “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” trešais ceturksnis. Darbības notika projekta 1. aktivitātē “Izolētu Saules plankumu atmosfēras modeļa izstrāde”, kur uzdevums ir ar atšķirīgām pieejām izstrādāt divus Saules plankumu atmosfēras modeļus un aprakstīt tos zinātniskā publikācijā. Lai sasniegtu šos rezultātus, turpinājās darbs pie datora programmas izveides IDL vidē Saules plankumu atmosfēras, magnētiskā lauka un rezultējošā radio starojuma modelēšanai.

Šajā ceturksnī uzsvars tika likts uz modelēšanas metožu pārbaudi, salīdzinot ar jau literatūrā publicētiem rezultātiem līdzīgiem modeļiem. Citi autori jau iepriekš ir modelējuši Saules plankumus, piemēram, kā zem Saules virsmas novietotus simetriskus magnētiskus dipolus. Papildus veicot vienkāršus pieņēmumus par plankuma atmosfēru (blīvumu un temperatūru), autori ir izrēķinājuši paredzamo radio starojumu. Projekta ietvaros izstrādātais modelis ļauj atkārtot šos aprēķinus, tādejādi pārliecinoties, ka modeļa izstrādē nav pieļautas kļūdas. Tālāk nākamajā solī jau var mainīt pieņēmumus par magnētisko lauku un atmosfēru, lai modelī iegūtais starojums precīzāk atbilstu novērotajam. Projekta hipotēze ir, ka novēroto plankumu magnētiskais lauks patiesībā ir asimetrisks, kur daļa magnētisko lauka līniju ir nenoslēgtas.

Lai popularizētu Saules pētījumus, pēcdoktorants A.Vrubļevskis 24. martā Ventspils Jaunrades namā sniedza divas prezentācijas “Saules magnētiskie lauki un to ietekme uz mūsu dzīvi”. Savukārt 9. martā Ventspils Augstskolā viesojās un vieslekciju “Saules sistēmas kosmisko vētru cēloņu meklējumos” sniedza Zviedrijas Kosmosa fizikas institūta vadošais pētnieks asoc. prof. A.Vaivads, ar kuru projektā USMA ir plānota plaša sadarbība.

Informācija publicēta: 31.05.2018.

2017.gada 1.decembris – 2018.gada 28. februāris

Ir veiksmīgi aizvadīts projekta “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” otrais ceturksnis. Darbības notika projekta 1. aktivitātē “Izolētu Saules plankumu atmosfēras modeļa izstrāde”, kur uzdevums ir ar atšķirīgām pieejām izstrādāt divus Saules plankumu atmosfēras modeļus un aprakstīt tos zinātniskā publikācijā. Lai sasniegtu šos rezultātus, turpinājās darbs pie datora programmas izveides IDL vidē Saules plankumu atmosfēras, magnētiskā lauka un rezultējošā radio starojuma modelēšanai. Magnētiskā lauka modelēšanai tiks izmantots potential-field source surface (PFSS) modelis, un šajā ceturksnī tika apgūti modeļa pamatprincipi, zinātniskajā literatūrā aprakstītie pielietojumi un dokumentācija atbilstošajai pieejamajai programmu kopai. Starojums tikt modelēts, izmantojot gx_simulator programmu kopu, un līdzīgi tika apgūti arī šīs kopas pielietojumi iepriekšējos pētījumos.

Turpinājās arī sadarbības veidošana ar ārvalstu speciālistiem. Lai varētu plānotā teorētiskā modeļa rezultātus salīdzināt ar novērojumiem, tika uzrunāts Dr. Stephen White no ASV Gaisa spēku izpētes laboratorijas, kurš sniedza pieeju Very Large Array (VLA) radioteleskopu masīva datiem ar interferometriskiem pētāmo aktīvo Saules apgabalu novērojumiem mikroviļņu spektra apgabalā.

Gatavojoties nākotnes mērījumiem ar Irbenē plānoto LOFAR staciju, A.Vrubļevskis apmeklēja divus darba seminārus: Introduction to Science, Operations and Data Analysis with an International LOFAR StationDublinā, Īrijā, kur tika apgūtas gan vispārīgas zināšanas par LOFAR staciju izmantošanu, gan konkrēti to pielietojumu Saules novērojumos, un Signal processing – an intensive course II Ventspilī, Latvijā, kur tika apgūtas vispārīgas zināšanas par signālu apstrādi un konkrēti pielietojumi LOFAR staciju datu apstrādē.

A.Vrubļevskis arī piedalījās Latvijas Universitātes 76. konferences Astronomijas sekcijas sēdē kā līdzautors mutiskam referātam B.I.Rjabovs, A.Vrubļevskis “Augšupvērstas plazmas plūsma Saules plankuma malā ar blakus esošām magnētiskā lauka arkādēm”.

Informācija publicēta: 28.02.2018

2017.gada 1.septembris – 2017.gada 30.novembris

Ir veiksmīgi aizvadīts projekta “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” pirmais ceturksnis. Darbības notika projekta 1. aktivitātē “Izolētu Saules plankumu atmosfēras modeļa izstrāde”, kur uzdevums ir ar atšķirīgām pieejām izstrādāt divus Saules plankumu atmosfēras modeļus un aprakstīt tos zinātniskā publikācijā. Lai sasniegtu šos rezultātus, notika darbs pie jaunākās literatūras izpētes un datora programmas izveides Saules plankumu atmosfēras, magnētiskā lauka un rezultējošā radio starojuma modelēšanai. Darbs šajā aktivitātē plānots vēl līdz 2018. gada septembrim.

Viens no projekta nozīmīgākajiem uzdevumiem ir sadarbības veidošana ar ārvalstu speciālistiem, jo Saules pētījumos nozīmīga ir datu izmantošana no vairākiem papildinošiem instrumentiem, piemēram, kosmiskajām zondēm, radioteleskopiem un teleskopiem citos elektromagnētiskā starojuma viļņu garumos. Tā kā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centra (VSRC) ietvaros nav pieejami visi šie instrumenti, tad ir nepieciešams veidot sadarbību ar citām zinātniskām institūcijām. Darbs turpināsies visa projekta laikā, bet jau septembrī tika uzrunāts Dr. Masumi Shimojo no Nacionālās Astronomiskās observatorijas Japānā, kurš ar savu atbalstu nodrošināja pēcdoktoranta Artūra Vrubļevska pieteikuma apstiprināšanu piekļuvei japāņu Saules novērojumu datiem un datu apstrādes sistēmai, ieskaitot no Hinode kosmiskās zondes un Nobejamas radioteleskopiem.

Gan par Saules pētījumu nozīmi vispār, gan konkrēti projekta USMA mērķiem un uzdevumiem tika stāstīts arī plašākais auditorijai – vispirms 3. novembrī A. Vrubļevskis sniedza prezentāciju VSRC zinātniskajā seminārā, bet pēc tam 14. novembrī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē 1. kursa bakalauriem, lai mudinātu viņus saistīt savu zinātnisko darbību ar Saules pētniecību.

Informācija publicēta: 30.11.2017

2018.gada 1. decembris – 2019. gada 28. februāris

Projektā “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” noris aktīvs darbs projekta zinātnisko mērķu sasniegšanai, konstruējot izvēlētā Saules plankuma atmosfēras modeli. Izmantojot rezultātus no 2. aktivitātes “Izolētu Saules plankumu 3D magnētiskā lauka struktūras izpēte”, ir izveidots modelis, kurā atmosfēra dažādos atmosfēras apgabalos ir atšķirīga atkarībā no sasaistes ar vienu vai otru plankuma apgabalu uz Saules virsmas. Konkrētāk, modelis sastāv no divām komponentēm – pamata atmosfēras un otras komponentes apgabalos, kurus šķērso nenoslēgtas magnētiskā lauka līnijas. Pieņēmums ir, ka plazma pa nenoslēgtajām lauka līnijām aizplūst starpplanētu telpā, aiz sevis atstājot apgabalu ar pazeminātu temperatūru un blīvumu. Tālāk tiek piemeklēti atmosfēras komponenšu parametri, lai rezultējošais radiostarojums modelī pēc iespējas sakristu ar novēroto.

Par projekta rezultātiem un Saules pētījumu nozīmi ikgadējās Ventspils Augstskolas Ziemassvētku konferences ietvaros tika sniegta lekcija plašai publikai “Notikumi uz Saules. To ietekme uz Zemi un pētījumi VSRC”.

Papildus pēcdoktorants piedalījās Latvijas Universitātes 77. zinātniskās konferences Astronomijas sekcijas sēdē kā līdzautors mutiskam referātam B.I.Ryabov, A.Vrublevskis “Large Scale Open-Field Coronal Structures Neighboring a Sunspot as Sources of Slow Solar Wind“.

Informācija publicēta: 04.03.2019.

2019. gada 1. marts – 2019. gada 31. maijs

Projektā “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” kā starprezultāts ir sagatavots publikācijas melnraksts par konstruēto izvēlētā Saules plankuma atmosfēras modeli, kas sastāv no divām komponentēm – pamata atmosfēras un otras komponentes apgabalos, kurus šķērso nenoslēgtas magnētiskā lauka līnijas. Pieņēmums ir, ka plazma pa nenoslēgtajām lauka līnijām aizplūst starpplanētu telpā, aiz sevis atstājot apgabalu ar pazeminātu temperatūru un blīvumu. Tālāk publikācijas melnraksts tiek saskaņots ar līdzautoriem – projekta zinātnisko konsultantu un VSRC vadošo pētnieku Dr. B.I. Rjabovu un ārvalstu speciālistu un pētījumā izmantoto VLA radioteleskopu novērojumu autoru Dr. S.M. White no ASV.

Projekta 4. aktivitātes “Sagatavošanās plazmas aizplūdes vienlaicīgiem mērījumiem dažādos augstumos Saules atmosfērā” ietvaros A. Vrubļevskis mēnesi atradās Karalisko Tehnoloģiju institūtā (Kungliga Tekniska högskolan – KTH) Stokholmā, Zviedrijā, lai turpinātu gatavoties iespējamiem nākotnes mērījumiem ar Solar Orbiter zondi, izpētot iespējas, apgūstot prasmes, izstrādājot metodoloģiju. KTH zinātnieki ir cieši iesaistīti ar šo zondi saistītajā zinātniskajā un organizatoriskajā darbā, un tiem ir plaša pieredze līdzīgu kosmisko aparātu izmantošanā pētījumos.

Lai popularizētu Saules pētījumus, Eiropas Komisijas pārstāvniecības rīkotās akcijas “Atpakaļ uz skolu / Atpakaļ uz universitāti 2019” ietvaros pēcdoktorants A.Vrubļevskis 7. maijā Ventspils 6. vidusskolā sniedza populārzinātnisku prezentāciju 10.-12. klašu skolēniem par Saules pētījumiem un Eiropas Savienības atbalstu to veikšanai.

Informācija publicēta: 17.07.2019.

2019. gada 1. jūnijs – 2019. gada 31. augusts

Projektā “Uzbūve Saules magnetizētajai atmosfērai (USMA)” tiek noslēgts darbs pie publikācijas par rezultātiem no projekta pirmā posma, kur tika konstruēts atmosfēras modelis vienam izvēlētam Saules plankumam. Tālākajā projekta gaitā līdzšinējā hipotēze, ka daļa plankuma magnētiskā lauka līniju ir nenoslēgtas un līdz ar to plazma var aizplūst starpplanētu telpā, aiz sevis atstājot apgabalu ar pazeminātu temperatūru un blīvumu, tiks pārbaudīta, izmantojot vēl citu plankumu novērojumus.

Lai informētu starptautisko Saules radioastronomu auditoriju par jau līdzšinējiem rezultātiem un gūtu vērtīgus komentārus, pēcdoktorants A. Vrubļevskis piedalījās divās starptautiskās konferencēs. Rezultāti vispirms tika prezentēti stenda referāta formātā no 8. līdz 12. jūlijam Potsdamā, Vācijā notiekošajā konferencē “CESRA 2019: The Sun and the inner heliosphere”, kur CESRA ir saīsinājums no Community of European Solar Radio Astronomers. Vēlāk augustā jau ar mutisku prezentāciju A. Vrubļevskis piedalījās Ventspilī notiekošajā konferencē “Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing (BAASP -2019)”

Konkrētie projekta rezultāti un Saules pētījumu vispār tika popularizēti prezentācijā Lielzeltiņu observatorijas atvērto durvju pasākuma ietvaros 28. augustā.

Informācija publicēta: 18.09.2019.

 

Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija

Pamatinformācija par projektu

Projekta nosaukums: “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija”

Projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/007

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskola

Projekta realizēšanas periods: 01.11.2017. – 31.12.2020.

Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis

Projekta mērķis ir modernizēt piecas Ventspils Augstskolas studiju virziena “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” programmas:

  • bakalaura augstākās izglītības programmu “Datorzinātnes”;
  • maģistra studiju programmu “Datorzinātnes”;
  • bakalaura augstākās izglītības programmu “Elektronika”;
  • profesionālā maģistra studiju programmu “Elektronika”;
  • profesionālā bakalaura studiju programmu “Kuģu navigācijas elektronika”;

attīstīt laboratoriju un auditoriju infrastruktūru, tai skaitā pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošināt studiju programmās nepieciešamo tehnoloģiju pieejamību un ieviest augstskolai nepieciešamos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, tādējādi nodrošinot Ventspils augstskolā modernam studiju procesam nepieciešamo un darba tirgus prasībām atbilstošo studiju kvalitāti, dodot iespēju studentiem strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un iegūt iespējami daudz praktisku iemaņu, piesaistīt lielāku skaitu studentu no Ventspils, Kurzemes reģiona, visas Latvijas un citām valstīm.

Galvenās projekta darbības ir:

  • iekārtu, aparatūras, mēbeļu, datortehnikas, tehnoloģiju, programmatūras, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde un uzstādīšana;
  • bezvadu tīkla risinājumu modernizācija;
  • ēku, telpu, laboratoriju un koplietošanas infrastruktūras attīstība.

Projekta rezultātā tiks veikta visu Ventspils Augstskolas studiju virziena “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” studiju programmu modernizācija.

Projekta finansējums: 1 773 671 EUR, ko veido

  • ERAF finansējums –  1 507 620,35 EUR;
  • Valsts budžeta finansējums – 266 050,65 EUR.

Kontakti:

Projekta vadītājs – Juris Oļeiņiks, juris.oleiniks@venta.lv

Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas

 

Projekta nosaukums: Kosmisko staru izraisītas starpzvaigžņu putekļu sasilšanas ķīmiskās sekas.

Projekta identifikācijas Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/194

Projekta akronīms: KSS

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, vienošanās Nr.1.1.1.2/16/I/001” ietvaros.

Projekta izpildes termiņš: 01.01.2018.-31.12.2020.

Projekta vadošais pētnieks: Juris Kalvāns, Dr. phys.

Projekta finansējums:

Kopējās apstiprinātās izmaksas ir 133 805,88 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 113 734,99 EUR  apmērā, kas ir  85.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • valsts budžeta finansējuma – 13 380,58 EUR apmērā, kas ir 10.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
  • Ventspils Augstskolas finansējuma – 6 690,31 EUR apmērā, kas ir  5.0% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta īss apraksts un mērķis:

Projekts paredzēts kā nesaimniecisks fundamentāls pētījums, mērķēts uz zinātnisku izcilību un pieteicēja J. Kalvāna zinātniskās darbības prasmju vairošanu. Tas tiks ieviests Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC).

Projekta mērķis ir izveidot datubāzes kas precīzi apraksta kosmisko staru (KS) izraisītu starpzvaigžņu putekļu graudiņu sasilšanu un atdzišanu. Šobrīd astroķīmijā izmantotais šo procesu apraksts ir ļoti aptuvens, neņemot vērā KS enerģijas spektra izmaiņas starpzvaigžņu miglājos un citus aspektus. Detalizētos aprēķinos iegūto datu astrofizikālā nozīme tiks novērtēta ar astroķīmijas simulācijām. Projektā tiks turpināts nesen VeA uzsāktais zinātniskais darbs. Tas starpdisciplinārs – saistīts ar fizikas un ķīmijas nozarēm. Pēcdoktorants gūs vērtīgu treniņu ar fiziku saistītos starptautiskas sadarbības pētījumos. Projekta partneri ir Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūts (Vācija) un Virdžīnijas Universitātes Ķīmijas departaments (ASV).

Paveiktais

2019. gada 1. aprīlis – 30. jūnijs

Projekta sestais ceturksnis aizvadīts pētnieciskā darbā un rakstot zinātniskās publikācijas.

2.1 apakšdarbībā, kas sākās ar 2019. gadu, tika plānots izpētīt, atdzišanas procesu apledojušiem starpzvaigžņu putekļiem, kuri pēkšņi sasildīti – piemēram, kosmisko staru daļiņas trāpījuma rezultātā. Atdzišana galvenkārt notiek, no putekļa virsmas iztvaikojot ledus molekulām. Programma, kas tika izveidota iepriekšējā ceturksnī, tika pilnveidota un noslīpēta, līdz ar to jau tika iegūti nopietna zinātniskā līmeņa rezultāti – putekļa temperatūras līkne (1. attēls), iztvaikojušo molekulu skaits, u.c.

  1. attēls. Atdzišanas temperatūras līkne putekļiem, kas klāti ar starpzvaigžņu ledu. Uz vertikālās ass – putekļa temperatūra, kelvina grādos (K), uz horizontālās ass – laiks (piemēram, 1E-9 nozīmē 10-9 s). Dažādas putekļu sākotnējās temperatūras (K) norādītas pie līknēm. Putekļu atdzišana rēķināta līdz 10 K temperatūrai.

Kā jau sagaidāms, rezultāti liecina, ka pirmie iztvaiko gaistošie savienojumi – slāpeklis N2 un oglekļa monoksīds CO. Tomēr to iztvaikošana (un, līdz ar to, putekļa atdzišana) notiek lēnāk, kā domāts un aizņem būtiski ilgāku laiku par šīm vielām raksturīgo iztvaikošanas laika skalu attiecīgajā temperatūrā (20-100 grādi pēc kelvina, K). Tas ir tāpēc, ka viela sakārtota slānīšos un molekulas zem ledus apvalciņa ārējas virsmas nevar viegli un ātri iztvaikot. Bez tam, nozīmīgu ledus daļu aizņem negaistošas molekulas (galvenokārt ūdens H2O), kas arī kavē strauju gaistošo savienojumu iztvaikošanu, kā arī neļauj zemvirsmas slāņiem atsegties. 2. attēls parāda, cik daudz molekulas iztvaiko pie katras putekļa sākotnējās temperatūras.

  1. attēls. Aprēķinātais iztvaikojušo molekulu kopskaits modeļa simulācijām ar dažādām putekļa sākuma temperatūrām 100-20 K robežās. Pie 20 K iztvaikošana nav novērojama, bet pie 100 K mazlit ir spējis iztvaikot oglekļa dikosīds CO2, kas citās simulācijās nenotiek.

Informācija publicēta: 16.06.2019.

2019. gada 1. janvāris – 31. marts

Otrais projekta gads uzsākts ar izstrādi programmai, ar kuras palīdzību var izsekot sakarsēta apledojuša starpzvaigžņu  putekļa atdzišanas procesam, vienlaikus aprēķinot arī no tā iztvaikojušo gaistošo molekulu skaitu. Šāds strādājošs modelis tika izstrādāts mēneša laikā, pirmos rezultātus ziņojot Latvijas Universitātes 77. zinātniskās konferences Astronomijas sekcijā februārī. Līdztekus darbojāmies arī, lai novestu līdz galam palikušās “astes” no projekta iepriekšējās darbības – saņemtais recenzenta ziņojums par astronomijas žurnālā MNRAS decembrī iesniegto zinātniskās publikācijas manuskriptu prasīja ievērojami pārlabot manuskriptu un arī mazliet koriģēt astroķīmiskos aprēķinus pētījuma pamatā. Marta mēnesis atkal tika aizvadīts klusā, intensīvā zinātniskā darbā, putekļu dzesēšanas programmai pievienojot arvien jaunus un sarežģītākus elementus, kas šo programmu kopumā dara fizikāli precīzāku.

Informācija publicēta: 25.04.2019.

2018. gada 1. oktobris – 31. decembris

Projekta pirmā gada pēdējā ceturksnī nobeigts un Apvienotās Karalistes astronomijas žurnālam “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society” tika iesniegts raksts – projekta 1.2. apakšdarbības rezultāts. Kā iepriekš minēts, tajā ar datormodeļa palīdzību aplūkota kosmisko staru izraisītas putekļu sildīšanas (līdz dažādām temperatūrām) ietekme uz starpzvaigžņu miglāju sastāvu.

Ar novembri uzsākām jaunu, otro, darbību, kas starpzvaigžņu putekļu un kosmisko staru mijiedarbību aplūko no citas puses. Tajā tiek pētīta putekļa atdzišana, kas notiek pēc tam, kad abu daļiņu sadursmē puteklis ir uzkarsis. Atdzišanai iespējami divi mehānismi – vai nu lieko enerģiju izstarojot fotonu veidā, vai arī to aiznes no putekļa iztvaikojošas molekulas. Atdzišanas veids, kas ir dominējošs apstākļos uz Zemes – siltuma enerģiju atdodot gaisa molekulām – starpzvaigžņu vidē nav iespējams, jo dēļ augstā retinājuma gāzes molekulu sadursmes ar putekļiem notiek ļoti reti.

Kamēr atdzišanai, kas notiek puteklim izstarojot fotonus, ātrums ir samērā viegli aprēķināms, putekļu atdzišana, iztvaikojot uz to virsmas adsorbētām molekulām, ir maz pētīta un nav vienkāršs uzdevums. Adsorbētās starpzvaigžņu molekulas (sasalušas gāzes) uz putekļu virsmas veido ledus slānīti. Ne visas no šādā starpzvaigžņu ledū ietilpstošajām molekulām ir gaistošas un spēj attiecīgajā temperatūrā (līdz 100 grādi virs absolūtās nulles) un laika sprīdī (ne vairāk kā pāris sekundes) atrauties no putekļa virsmas, aiznesot daļiņu kopējās enerģijas. Ūdens, ogļskābās gāzes un amonjaka molekulas (H2O, CO2 un NH3) šajos apstākļos ir negaistošas un tikai traucē iztvaikošanu gaistošajām slāpekļa, skābekļa, oglekļa monoksīda un metāna molekulām (N2, O2, CO un CH4). Katrai no molekulām ir sava raksturīgā iztvaikošanas enerģija. Bez tam iztvaikot var tikai molekulas uz ārējās virsmas, zemvirsmas molekulām jāgaida, kad tās atsegs virsējo slāņu izzušana. Šie faktori tad arī nosaka putekļa atdzišanas tempu, kam aprēķina programma tiks izstrādāta projekta turpinājumā.

Visbeidzot, priecīgākā vēsts šajā ceturksnī ir projekta 1.1. darbības pētījuma “materializēšanās” – novembrī ASV zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Supplement Series” (ApJS) iznāca publikācija par starpzvaigžņu putekļu un kosmisko staru mijiedarbību, kas tapusi šajā darbībā. ApJS ir viens no vadošajiem astrofizikas žurnāliem pasaulē.

Informācija publicēta: 02.01.2019.

2018. gada 1. jūlijs – 30. septembris

Šajā ceturksnī projektā tika uzsākta jauna darbība, kurā iepriekš, 1.1. darbībā iegūtie rezultāti par to, cik bieži kosmisko staru daļiņas uzkarsē starpzvaigžņu putekļus, tika ievietoti un pielietoti astroķīmiskā modelī. Šādi datormodeļi tiek izmantoti, lai atveidotu un pētītu ķīmiskos (un ar to palīdzību arī fizikālos) procesus miglājos starpzvaigžņu vidē un zvaigžņu veidošanās rajonos – visur, kur kosmosā sastopamas molekulas. Modelis ietver atbilstošu fizikālās vides aprakstu (šajā gadījumā – blīva miglāja kodolu, kas lēnām kolapsējis pats sava svara ietekmē), kurā notiek ķīmiskie procesi – atomu, molekulu un jonu savstarpējas reakcijas, molekulu sadalīšanās starpzvaigžņu starojuma ietekmē (ultravioletie fotoni un kosmiskie stari), un savienojumu nosēšanās uz starpzvaigžņu putekļu virsmas, kur tie turpina reaģēt, izveidojot ledus slānīti. Tieši uz šo slānīti iedarbojas kosmisko staru izraisīta putekļu sasilšana. Ar astroķīmisko modeli tika pētīts, kuras putekļu temperatūras (sasilšanas režīmi) kādā mērā iedarbojas uz putekļiem, izraisot dažādu molekulu iztvaikošanu un citus procesus. Konstatēts, ka putekļu sasildīšana 40 grādus virs absolūtās nulles ir pietiekama, lai masveidā izraisītu oglekļa monoksīda CO iztvaikošanu (parastā starpzvaigžņu putekļu temperatūra ir ap 10 grādi virs absolūtās nulles), izraisot nozīmīgas izmaiņas miglāju ķīmiskajā sastāvā. Šī pētījuma publikācijas manuskripts šobrīd atrodas gatavošanas stadijā.

Informācija publicēta: 01.10.2018.

2018. gada 1. aprīlis – 30. jūnijs

Ceturksnī pēcdoktorants turpināja un pabeidza projekta 1.1. darbību “Kosmisko staru izraisīta pilnīga putekļu sasilšana tumšos miglāju kodolos”. Lielākā daļa tiešā pētnieciskā darba bija jau pabeigta, un tagad tie tika aprakstīti zinātniskās publikācijas manuskriptā. Rezultātu vizualizācijai arī sagatavoti desmitiem attēlu. Kā tas bieži gadās, rezultātu interpretācijas gaitā atrasta kļūda, kā dēļ daļu no apjomīgajiem aprēķiniem nācās veikt atkārtoti. Veikts arī salīdzinājums ar iepriekš publicētiem datiem par starpzvaigžņu putekļu un kosmisko staru mijiedarbību.

No 2. līdz 4. maijam pēcdoktorants piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Kosmiskie stari: sāls zvaigžņu veidošanas receptē” par astroķīmijas un kosmisko staru tematiku ar diviem ziņojumiem, kas apkopoja projektā padarīto un iepriekš veiktos pētījumus.

Informācija publicēta: 02.07.2018

2018.gada 1.janvāris – 2018.gada 31. marts

Pirmajā darbības ceturksnī atbilstoši projekta plānam tika aprēķināts, cik bieži kosmiskie stari saduras ar putekļiem un cik daudz enerģijas tie putekļiem atdod. Tas ietvēra kosmisko staru spektra aprēķināšanu kosmiskajiem miglājiem ar dažādu starpzvaigžņu gāzes saturu, kā arī aprēķinus, lai raksturotu kosmisko staru daļiņu mijiedarbību ar putekļu vielu. Putekļi aprakstīti kā minerālu olivīna graudiņi, kas pārklāti ar ūdens un oglekļa oksīdu ledus slānīti. Iegūti un apkopoti apjomīgi dati, kuri turpmākajos mēnešos tiks interpretēti un kalpos par pamatu zinātniskai publikācijai. Projekta uzsākšanas otrajā mēnesī publicēta preses relīze par projekta uzsākšanu. 23. februārī dalība Latvijas Universitātes 76. Zinātniskajā konferencē ar mutisku referātu “Kosmiskie stari silda putekļus: kā tas ietekmē starpzvaigžņu miglāju sastāvu?”

Informācija publicēta: 02.04.2018

„Biomasas kā enerģijas avota potenciāls un konkurētspēja Centrālbaltijas jūras reģionā”, projekta Nr. CB56

Projekta vispārējais mērķis
Pamatojoties uz pētījumiem par biomasas pieejamību, tās izmantošanas tehniski ekonomiskajiem, kā arī vides aizsardzības aspektiem, veidot sabiedrības izpratni par ieguvumiem no biomasas izmantošanas enerģijas ražošanai.

Projekta mērķi
Šis projekts ir plānots kā specifisku aktivitāšu kopums, kas risina virkni jautājumu, kuri ir saistīti ar biomasas izmantošanu. Projekta partneri no Latvijas un Somijas kopīgi novērtēs projekta reģionā pieejamo biomasu, izveidos biomasas resursu kartes, kopīgi modelēs enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, lai saprastu fosilā kurināmā aizvietošanas ar biomasu  izmaksas, kā arī izstrādās biomasas resursu novērtēšanas aprēķinu metodoloģiju, lai noteiktu ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa ieguvumus no biomasas kā enerģijas avota un tādejādi veicinātu tās izmantošanu.

Lai sasniegtu projekta mērķus, ir definēti sekojoši uzdevumi:

  1. Projekta reģionos veikt pieejamās biomasas novērtējumu un analīzi, nosakot vides un tehniski ekonomiskos aspektus;
  2. Veikt biomasas (mežu) novērtējumu, izmantojot satelītu metodes;
  3. Veiktu projekta reģionos pieejamās biomasas kartēšanu;
  4. Sagatavot detalizētu reģiona biomasas resursu apsaimniekošanas plānu, kurš ietver teritoriju novērtējumu pēc reāla biomasas kvalitatīvā un kvantitatīvā stāvokļa, kā arī tehniski ekonomisko priekšizpēti par biomasas izmantošanu konkrētās teritorijās un pētījuma rezultātu ieviešanas finanšu analīzi (ieskaitot pilotprojektus);
  5. Veikt citu reģionā pieejamo biomasas resursu tipu kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi;
  6. Veikt reģionā pieejamo biomasas resursu testēšanu, lai noteiktu tehniski ekonomiskos parametrus (ieskaitot pilotprojektus);
  7. Vietējām pašvaldībām, sabiedrībai, biomasas un enerģijas ražotājiem sagatavot informatīvo bāzi par biomasu kā tehniski, ekonomiski izdevīgu un dabai draudzīgu enerģijas avotu. Šī informācija saturēs arī vadlīnijas finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem un biznesa plānu izstrādei.

Projekta vadošais partneris

  • Kurzemes plānošanas reģions

Projekta partneri

  • Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC)
  • Turku Pielietojamo zinātņu universitāte
  • Ventspils pilsētas dome
  • Turku pilsēta Valonia

Projekta realizēšanas periods: 01.01.2012. – 31.12.2013.
Projekta kopējais budžets: 758 574 EUR (533 129 LVL).

Projekta vadītāja: VeA IZI VSRC: L.Riekstiņa (liene.riekstina@venta.lv)

Projekta mājaslapa: http://www.purebiomass.eu

Inteliģentās mērīšanas nepieciešamība “Smart METERING”, projekta Nr. LLIV-312

Nepietiekami novērtētie ūdens un siltuma zudumi sadales tīklos veidojas no neatklātiem avārijas gadījumiem, slēptām noplūdēm, neracionālu izlietojumu un zādzībām. Kaut arī plašas pētniecības darbi šajā jomā nav veikti lielākā daļa Latvijas un Lietuvas ūdenssaimniecības uzņēmumu plāno zudumus 20% apmērā, taču daudzos gadījumos šādi zudumi pat pārsniedz 50%. Saskaņā ar Kauņas TU pētījumu siltumenerģijas zudumi pašvaldības siltumapgādes uzņēmumos sasniedz 12-15%.

Neuzskaitītie ūdens zudumi Ventspils pašvaldības SIA „ŪDEKA” ir 13%. Attīstot un pielāgojot automatizētās skaitītāju nolasīšanas sistēmas, noplūžu identifikācijas metodes un cauruļu pārrāvumus dod iespēju samazināt neuzskaitīto ūdens apjomu un ietaupīt naudu.

Šis projekts sniegs iespēju veikt nepieciešamos papildus pētījumus, lai testētu un pilnveidotu uz sensoru tīkliem balstītās automatizētās mērījumu nolasīšanas sistēmas, kā arī pielāgotu tās vietējai infrastruktūrai un klientiem. Tas sniegs izmantojamus risinājumus uzņēmumiem, kas laika, finanšu un kompetences trūkuma dēļ nespēj paši izstrādāt šādus risinājumus.

Projekta īpašie mērķi

  • Veicināt mērķa reģiona iedzīvotāju labklājību un komfortablu dzīves telpu, attīstot stabilas un efektīvas ūdens un siltuma piegādes sistēmas.
  • Veicinot jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu reģionos, attīstot sadarbību starp pētniekiem un industriju un veidojot platformu, kas ievērojami ļauj samazināt inovāciju ieviešanas risku.
  • Radīt ilgtspējīgus risinājumus un kapacitāti tālākai sistēmas attīstībai un ekonomiskai pieejamo resursu izmantošanai.
  • Izveidot demonstrācijas un informācijas kapacitāti, kas ļaus profesionāļiem un iedīvotājiem pārliecināties par risinājumu lietderīgumu un efektivitāti.

Projekta galvenās aktivitātes – ūdens sadales izmēģinājuma tīkla izveide Ventspilī un siltumapgādes zudumu uzraudzības sistēmas izveide Kauņā.

Vairāk šeit.

Projekta vadītāja: Liene Riekstiņa
Tālrunis: +371 2940 8984
E-pasts: liene.riekstina@venta.lv

Projekta koordinatore: Inga Vanaga
Tālrunis: +371 2602 1571
E-pasts: inga.vanaga@venta.lv

Satelīttehnoloģiju pētījumu starptautiskās konkurētspējas un kapacitātes palielināšana (SATTEH)

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskā personāla pētnieciskās kapacitātes, starptautiskās atpazīstamības un konkurētspējas paaugstināšana. Kopējais finansējums 217 378 LVL (ERAF 175 277 LVL, VeA 42 101 LVL). Projekta ieviešanas termiņš 18.08.2010. – 31.07.2013.

Juris Tovstuļaks
Tālr.: +371 63628303, e-pasts: juris.tovstulaks@venta.lv
Programmvadāma (SDR) satelītkomunikācijas modeļa izstrāde

Programmvadāma radio darbības principu un tā pielietojumu satelītkomunikācijās detalizēta izpēte. Satelīta un Zemes bāzes stacijas komunikācijas modeļu izstrāde un laboratorijas paraugu izveidošana dažādiem darbības režīmiem, izmantojot programmvadāmā radio tehnoloģijas Kopējais finansējums LVL 139003 (ERAF LVL 128577, VeA LVL 10426); projekta ieviešanas termiņš 2010.-31.10.2012.

Jānis Trokšs
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: janis.trokss@venta.lv
Uz Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas

Pētījumi antenas RT-16 tehnoloģiskais modernizācijai ZMP vadībai un signālu uztveršanai. Pētījumi uztverto datu apstrādē, ļaujot iegūto informāciju pielietot praktisku Latvijas tautsaimniecības problēmu risināšanā. Starptautiskas nozīmes pētījumi kosmisko atkritumu radiolokācijas un klasifikācijas jomās, pielietojot modernās radiointerferometrijas metodes. Publicitāte un pavadošās aktivitātes. Kopējais finansējums LVL 933210 (Kopējās attiecināmās izmaksas 927270 – ESF LVL 793228, Valsts LVL 139982); projekta ieviešanas termiņš 01.12.2009.-30.11.2012.

Projekta ZMP buklets latviešu (šeit un šeit) un angļu valodā (šeit un šeit).

Plašāka informācija par projektu un tā norisi skatāma šeit.

Plašāka informācija par starptautisko zinātnisko konferenci “Advances in Radioastronomy of Near-Earth Environment” (VIRAC-2012) skatām šeit un šeit (preses relīze).

Plašāka informācija par Pārskats par sasniegumiem VeA īstenojamajā cilvēkresursu projektā skatāms šeit.

Plašāka informācija par Tartu Observatory un Estonian University of Life Sciences vadošais pētnieks Mait Lang lasīs lekciju „Remote Sensing of Forests in Estonia” (Mežu tālizpēte Igaunijā) skatāma šeit.

Plašāka informācija par vadošā pētnieka Normunda Jēkabsona un pētnieces Sabīnes Upneres dalību Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Mehānikas institūta rīkotajā starptautiskajā konferencē „INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE ON MECHANICS” skatāma šeit.

Normunds Jēkabsons, Estere Vītola
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: normunds.jekabsons@venta.lv , estere.vitola@venta.lv
Prasmju un apmācību centra izveide produktu izstrādē – Igaunijas un Latvijas mehatronikas sektora kompetences celšanai (Prasmju centrs)

Ventspils Augstskola – partneris. Vispārējais mērķis: palielināt konkurētspēju paaugstinot kompetenču līmeni un cilvēkresursu prasmes apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības ķēdē. Tiešie mērķi: 1) paaugstināt uzņēmumu pievienoto vērtību, izmantojot spēcīgu pārrobežu Prasmju Centru, nodrošinot analīzi, zināšanu apmaiņu un konsultācijas, 2) paaugstināt uzņēmēju, darbinieku, profesionālo un augstāko izglītības iestāžu studentu kompetenci produktu izstrādes jomā izmantojot specializētas apmācības Prasmju Centrā, 3) nodrošināt industrijas ar atbilstošām zināšanām dažādos produkta dzīves cikla posmos. Kopējais finansējums VeA LVL 98083 (ERAF LVL 78466, Valsts LVL 8526, Ventspils pilsētas domes līdzfinansējums LVL 11091); projekta ieviešanas termiņš 2010.-30.06.2012.

Egils Vītols
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: vitolse@venta.lv
Mūžizglītības pārrobežu kapacitātes paaugstināšana (5L)

Cilvēkkapitāla attīstības veicināšana, izveidojot efektīvu mūžizglītības sistēmu Kurzemes un Ziemeļu – Rietumu Lietuvas pārrobežu teritorijā, 3 uzņēmējdarbības apmācības kursu izveide, inženierapmācības centra izveide Mūžizglītībā, aprīkojuma iegāde datorlaboratorijai, multimediju laboratorijai, inženierprasmju apmācības laboratorijai, Mūžizglītības informācijas centram. Projekta kopējais budžets: 1 014 652,00 EUR, 713 097 LVL, VeA budžets 270 304,00 EUR, 189 971 LVL.

Plašāka informācija par projektu un tā norisi skatāma šeit.

Progresa pārskats

Raita Rollande
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: raita.rollande@venta.lv

Valsts finansētie projekti

Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā

Projekta nosaukums: “Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā”

angļu valodā:  “Intra-lingual Aspects of the Latvian Scientific Language”

Projekta Nr. lzp-2018/2-0131

Projekta akronīms: LZVIA

Grāmatvedības akronīms: TSF z-A.D.

Programma: Latvijas Zinātnes Padomes Fundamentālie un lietišķie pētījumi

Projekta iesniedzējs: Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte

Sadarbības partneris: Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte

Projekta zinātniskais vadītājs: Ventspils Augstskolas vadošā pētniece Agnese Dubova, projekta zinātnisko darbu Liepājas Universitātē vada un koordinē profesore Diāna Laiveniece

Projekta zinātniskā grupa: Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 15 zinātniskos darbiniekus, no kuriem 11 ir Ventspils Augstskolas valodniecības un IT nozares pārstāvji, kā arī 4 Liepājas Universitātes valodniecības nozares pārstāvji. Projekta īstenošanā ir iesaistīti vadošie pētnieki, doktoranti, maģistranti un bakalaura programmu studenti.

Projekta realizēšanas periods: 01.12.2018. – 01.12.2020. (24 mēneši, 2 atskaites periodi)

Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis:

Latviešu zinātnes valodas izpēte intralingvālā aspektā veicina kvalitatīvas latviešu zinātnes valodas apguvi un lietojumu nacionālajā akadēmiskajā vidē dažādos līmeņos, t.sk. skolās, augstskolās, zinātniskajās institūcijās u. c. Projektā izveidotais latviešu zinātnes valodas rakstveida tekstu digitālais korpusa radīs priekšnosacījumus tālākai latviešu zinātniskās valodas un zinātniskā diskursa pētniecībai, t. sk. starptautiskā perspektīvā. Pētījuma rezultātos balstīta tīmekļa lapas izveide sniegs ieguldījumu zināšanu kultūras pilnveidošanā. Tīmekļa lapa, pieejama arī kā mobilā lietotne, informēs dažādu zinātņu nozaru pētniekus par zinātnisko tekstu veidiem un to nosaukumiem, piedāvās tekstu veidu definīcijas, piemērus, kā arī sniegs atbalstu dažādu zinātnisko tekstu veidu struktūrelementu valodisko formulējumu izvēlē latviešu valodā. Tā būs lietojama kā palīglīdzeklis SZPD, bakalaura darbu, maģistra un doktora līmeņa darbu izstrādē.

Projekta mērķis ir veikt dažādu zinātņu nozaru latviešu primāro zinātnisko tekstu veidu makrostruktūras un mikrostruktūras izpēti, izmantojot korpuslingvistikas paņēmienus, analizēt tajos lietotās vārdkopas u. c. tekstveides elementus, tādējādi veicinot kvalitatīvas latviešu zinātnes valodas lietojumu nacionālajā akadēmiskajā vidē un sagatavojot priekšnosacījumus tālākai zinātniskā diskursa pētniecībai.

Projekta finansējums: 193 182.00 EUR

    VeA finansējums: 133 242.00 EUR

    LiepU finansējums: 59 940.00 EUR

Kontakti:

Projekta vadītāja – Agnese Dubova, agnese.dubova@venta.lv

Sadarbības partnera projekta vadītāja – Diāna Laiveniece, diantra@gmail.com

Aktualitātes

2018. gada novembris

Apstiprināts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikums

  1. gada 14.-15. decembris projekta dalībnieku pirmā tikšanās Ventspils Augstskolā
Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi

Projekta nosaukums: “Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi”/ Angļu val. „Complex investigations of the small bodies in the Solar system”

Projekta Nr. lzp-2018/1-0401

Projekta akronīms: PLA

Grāmatvedības akronīms: z-K.Š.

Programma: Latvijas Zinātnes Padomes grants

Projekta iesniedzējs: Latvijas Universitāte, Astronomijas institūts (LU AI), sadarbības partneris – Ventspils Augstskola, Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC)

Projekta zinātniskais vadītājs: LU AI direktors Ilgmārs Eglītis, projekta zinātnisko darbu VeA IZI VSRC koordinē vadošais viespētnieks Normunds Jēkabsons un pētniece Karina Šķirmante

Projekta realizēšanas periods: 01.09.2018. – 31.08.2021. (36 mēneši, 3 atskaites periodi)

Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis

Šis ir pirmais solis divu Latvijas vadošo astronomijas institūtu sadarbībā planetārajā zinātnes pētījumu jomā. Projektā ir paredzēts veikt vairākas aktivitātes, kuras ir saistītas ar Saules sistēmas mazo ķermeņu (it īpaši – asteroīdu un komētu) novērojumiem, izmantojot trīs Baltijā unikālus astronomiskos instrumentus – LU AI optisko Šmita teleskopu Baldonē un VeA VSRC radioteleskopus RT32 un RT16 Irbenē. Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 12 zinātniskos darbiniekus, no kuriem 5 ir VeA VSRC pārstāvji ar pieredzi radioastronomisko novērojumu veikšanā un iegūto datu apstrādē un interpretācijā, kā arī ir plānots, ka projekta zinātnisko grupu papildinās Ņižņijnovgorodas Radio fizikālā pētījuma institūta vadošā pētniece Marija Ņečajeva (M.Nechaeva), kurai ir vairāk nekā 50 zinātniskās publikācijas un kompetence projekta pētījuma virzienos.

Projektā ir paredzēti četri pētījuma virzieni:

  1. Asteroīdu, komētu un Zemei tuvo objektu (NEO – Near Earth Objects) monitorings, izmantojot optiskā diapazona Šmita teleskopu Baldonē;
  2. Asteroīdu un komētu fotometrijas pētījumi;
  3. Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē);
  4. Novērojumos iegūto datu apstrāde un interpretācija.

Projekta mērķis ir pētīt Saules sistēmas mazos ķermeņus (galvenokārt, uzsvaru liekot uz asteroīdiem un komētām), izmantojot modernas optiskās un radioastronomijas metodes un signālu apstrādi. Projekts ir unikāls optisko un radio metožu kombinētā lietojuma dēļ un projekta rezultāti un izstrādātās metodes varēs izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras realizētas misijās, lai uzraudzītu kosmosa zondes, kā arī rezultāti var tikt pielietoti turpmākos pētījumos par ūdens piegādi no planetāriem objektiem uz Zemi, kosmosa drošības programmās un kosmosa izpētē.

Projekta finansējums: 300 000.00 EUR, ko veido

  • LU AI finansējums: 163 500.00 EUR
  • VeA IZI VSRC finansējums: 136 500.00 EUR

Kontakti:

Projekta koordinators zin. jautājumos – Karina Šķirmante, karina.skirmante@venta.lv

Projekta koordinatore adm. jautājumos – Ieva Kozlova, ieva.kozlova@venta.lv

Aktualitātes

2018. gada augusts

Apstiprināts fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikums (ziņa)

 

Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Ventspils Augstskolā (1.kārta)

2011.gada 7.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt Ventspils Augstskolas iesniegto projekta pieteikumu „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Ventspils Augstskolā” (2.kārta).

Projekts tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda 1.1. prioritātes “Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.2.1.2.apakšaktivitātes “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” ietvaros Ventspils Augstskolā no 2012.gada 1. janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim. Plānotais finansējums: 73292 LVL, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējums 68417 LVL un valsts finansējums 4875 LVL.
Projekta vienošanās numurs: 1DP/1.1.2.1.2/11/IPIA/VIAA/010

Plašāka informācija par projektu un tā norisi skatāma šeit.

Egita Udodova
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: egita.udodova@venta.lv
Latviešu valoda – dzimtā valoda un kontaktvaloda 21. gadsimta Ziemeļkurzemes pilsētās

VPP programma Nr. 3 “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība” projekta Nr. 3 “Valoda – nacionālās identitātes pamats” LVC zinātniskās grupas tēma Projekta mērķis – pētīt aktuālus pārmaiņu procesus mūsdienu latviešu valodā. Latviešu valodas īpatnības Ventspilī, Piltenē, Valdemārpilī, Sabilē un Kandavā tiks aplūkotas sociālās leksikosemantikas griezumā. Projekta rezultātu nozīmība: dziļāka mūsdienu latviešu valodas īpatnību un attīstības tendenču izpēte, iegūtie rezultāti palīdzēs efektivizēt sabiedrības integrācijas procesu Latvijā, jo sabiedrības integrācijas politikas pamatā ir ne vien valodas, kultūras, nacionālās un etniskās identitātes saglabāšana, bet arī vienota informācijas telpa, kā arī vienlīdzīgu līdzdalības iespēju nodrošināšana visām sabiedrības grupām. Projekta finansējums LVL 15703, realizācijas laiks – 2010.-31.12.2011.

Jānis Sīlis
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: janis.silis@venta.lv

ES un Horizon2020 projekti

ESF projekts “Atbalsts EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei”

Ventspils Augstskola ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Akadēmiskās informācijas centru par sadarbību ESF projekta “Atbalsts EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei” īstenošanā.

Projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for Higher Education – EQAR) aģentūrai izvirzīto prasību izpildei, tai skaitā, aģentūras darbības kvalitātes paaugstināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Pēc projekta īstenošanas Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēma funkcionēs atbilstoši ESG (European Standarts and Guidelines for Quality Assurance) prasībām, aģentūra būs EQAR dalībniece, kas palielinās uzticamību Latvijas augstākai izglītībai un iegūtajiem diplomiem.

Kvalitatīva augstākās izglītības novērtēšanas sistēma ilgtermiņā nodrošinās Eiropas augstākās izglītības telpā konkurētspējīgu izglītību un zinošu, augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu darba tirgum.

Projekta galvenās aktivitātes:

  • Akreditācijas aģentūras stratēģijas izstrāde un kvalitātes vadības sistēmas pilnveide
  • Pilotakreditāciju īstenošana 12 augstākās izglītības institūcijās
  • Akreditācijas aģentūras ārējā ekspertīze
  • E-platformas izstrāde akreditācijas procesam un augstākās izglītības kvalitātes monitoringam
  • Apmācības un semināri ārējās un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas jautājumos
  • Dalība Eiropas asociācijās un citās starptautiskajās organizācijās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā

Projekta partneri:

1. Augstākās izglītības padome

2. Lietuvas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas centrs

3. Banku augstskola

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Baltijas Starptautiskā akadēmija”

5. Daugavpils Universitāte

6. Liepājas Universitāte

7. Latvijas Universitāte

8. Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža

9. Rīgas Aeronavigācijas institūts

10. Rīgas Celtniecības koledža

11. Rīgas Stradiņa universitāte

12. Rīgas Tehniskā universitāte

13. Ventspils Augstskola

14. Vidzemes augstskola

Projekta īstenošanas periods: 08.03.2016. – 07.09.2019.

Akadēmiskās informācijas centra seminārs “Pēcnovērtējuma aktivitāšu nozīme augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas procesā” (PDF)

ESF projekta “Atbalsts EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei” īstenošanā viena no galvenajām aktivitātēm ir pilotakreditāciju īstenošana 12 augstākās izglītības institūcijās (PDF).

Akadēmiskā informācijas centra seminārs “Augstākās izglītības kvalitātes monitorings un e-platformas koncepts” (PDF)

Akadēmiskā informācijas centra seminārs “Tendences studiju programmu pilnveidē” (PDF)

Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra iekļauta Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR) (PDF)

Projekta kontaktpersonas no Ventspils Augstskolas:

Raita Rollande

Mācību prorektore

E-pasts: raita.rollande@venta.lv, tālr.: 63629646

Māris Ēlerts

Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns

E-pasts: maris.elerts@venta.lv, tālr.: 63629654

RADIONET-4 – perspektīvā radioastronomija Eiropā-4

Projekta nosaukums: RADIONET-4- perspektīvā radioastronomija Eiropā-4

Projekta Nr. 730562

Projekta akronīms: RadNet4

Programma: RADIONET ir Eiropas savienības projekts, kas domāts, lai veicinātu Eiropas lielāko radioteleskopu infrastruktūras attīstību un apvienošanos vienotā struktūrā. Projekta galvenie mērķi ir veicināt radioastronomijas attīstību Eiropā, palielināt lielāko radioteleskopu iespējas veikt izcilus pētījumus un nodrošināt gan Eiropas, gan arī pārējās pasaules radioastronomu piekļuvi šiem instrumentiem. Finansējums tiek piešķirts teleskopu modernizācijai un pilnveidošanai, novērojumiem Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklā (EVN), kā arī personāla mobilitātei. ES projekts RADIONET turpinās jau kopš 2004. gada, un VSRC tajā piedalās kopš 2006. gada.

HORIZON-2020 RADIONET4 projektā piedalīsies 28 partnerorganizācijas, tai skaitā Ventspils Augstskolas Inženerzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (turpmāk – VSRC).

Projekta iesniedzējs: Max Planck Institute for Radio Astronomy, Vācija

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.phys. Ivars Šmelds

Projekta realizēšanas periods: 01.01.2017. – 31.12.2020. (48 mēneši, 3 atskaites periodi)

Projekta mērķis: VSRC projekta ietvaros piedalīsies jaunas paaudzes radiostarojuma uztvērēja izveidē, kopējos EVN tīkla novērojumos un citās projekta aktivitātēs.

Galvenās aktivitātes projektā: Transnacionālās aktivitātes (TA): atbalstīt iespēju citu valstu pētniekiem piekļūt pie lielākajiem Eiropas radio teleskopiem, tajā skaitā  Eiropas interferometrijas tīklā EVN.

  • Tīklošanas aktivitātes: ārējie sakari (konferences, forumi u.c.), apmācības, EVN standartizācija
  • Kopīgās pētniecības aktivitātes: jaunas aparatūras izstrāde

Projekti nomaina viens otru un aktivitātes, lielākoties (izņemot jaunās aparatūras izstrādi), pāriet no viena projekta uz otru (nākamo)

RADIONET-4 kopā ar VSRC piedalās pavisam 25 dalībnieki.

RADIONET-4 ietvaros galvenās aktivitātes, kurās piedalās VSRC ir:

  • piedalīšanās EVN organizētajos ar sevišķi lielas bāzes interferometrijas metodi (VLBI)veiktajos novērojumos, kas daļēji tiek finansēti no šī projekta.
  • piedalīšanās aparatūras būvēšanā (RADIONET apakšprojekts BRAND),
  • Piedalīšanās RADIONET ietvaros organizētajās apmācībās, konferencēs, forumos.

Projekta finansējums: 43 001,00 EUR

Projekta oficiālā mājas lapa: https://www.radionet-org.eu/radionet/

Kontakti:

Projekta vadītājs – Ivars Šmelds, ivars.smelds@venta.lv

Projekta administratīvā koordinatore – Ieva Kozlova, tel.+371 636 29657, ieva.kozlova@venta.lv

Nexpress – jauni pētījumi, kas virza jaudīgus e – VLBI pakalpojumus. (VLBI – ļoti garas bāzes interferometrija)

Ventspils Augstskola – partneris. Mērķis – organizēt radiointerferometrijas datu apstrādi, izmantojot tīkla veida daudzdatoru skaitļošanas sistēmas. Kopējais finansējums VeA LVL 60458 (FP7 LVL 36647, VeA LVL 23811); projekta ieviešanas termiņš 07.2010.-01.07.2013.

Ivars Šmelds
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: ivarss@venta.lv
Radionet – perspektīvā radioastronomija Eiropā

Ventspils Augstskola – partneris . Mērķis- piedalīties Eiropas radioteleskopu apvienotā tīkla izveidošanā un attīstībā. Kopējias finansējums LVL 20532 (FP7 finansējums LVL 20532). Projekta ieviešans termiņš 09.2009.-31.12.2011.

Ivars Šmelds
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: ivarss@venta.lv
Ko[Gloss]

Projektā tiek izstrādāta, pārbaudīta un dokumentēta nozaru valodas apguves metode. Augstskolu studentiem un profesionālās pilnveides kursu dalībniekiem tiek sniegta iespēja ar profesionālas valodu programmatūras palīdzību analizēt autentiskus tekstus un strukturēt rezultātus atbilstoši savām vajadzībām.. Lai strukturētu, izvērtētu un turpmāk valodas apguvē lietotu analīzes rezultātus, projektā izmanto e-mācību vidi Moodle, atbilstīgi pielāgojot tās glosāriju moduli. Tīmeklī saistītie vārdkopu glosāriji ir izmantojami arī tulkotāju apmācībā un tālākizglītībā, galvenokārt attiecībā uz tulkojumiem, kuros avotvaloda ir vācu, bet mērķvaloda – igauņu, latviešu vai lietuviešu valoda. Studējošie mācās lietot metodi ātrai un mērķtiecīgai speciālā lietojuma valodas apgūšanai svešvalodā, kurā tiek tulkots. Šī metode īsteno rīcīborientētu didaktisko koncepciju ar mērķi – mācīties mācot.
Projekta partneri: Universität Duisburg-Essen, Tartu Ülikool, Vilniaus Universitetas, Ventspils Augstskola.
Plašāka informācija par projektu un tā norisi skatāma šeit.

Dzintra Lele-Rozentāle
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: dzintra.lele-rozentale@venta.lv
Atbalsts VeA ITF dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnēs īstenošanai

Mērķstipendijas VeA ITF maģistra studiju programmas studentiem, kopējais finansējums LVL 50000 (ESF LVL 42499, Valsts LVL 7501); projekta ieviešanas termiņš 2009.-30.06.2011.

Plašāka informācija par projektu un tā norisi skatāma šeit.

Estere Vītola
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: estere.vitola@venta.lv

VeA finansētie projekti

Vienota augsto tehnoloģiju pētniecības un mācību centra izveidošana

Ventspils Augstskola – partneris. Inženierzinātņu laboratoriju klāstera izveide, VeA laboratoriju specializēšana elektronisko shēmu projektēšanā, modelēšanā, prototipēšanā, pārbaudē, radiofrekvenču diapazona signālu apstrādē. Kopējais finansējums VeA LVL 175780 (ERAF LVL 149413, VeA LVL 15331, Ventspils pilsētas domes līdzfinansējums LVL 11036); projekta ieviešanas termiņš 01.2010.-30.04.2012.

Projekta mājas lapa.

Jānis Harja
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: janis.harja@venta.lv

Citi projekti

Protēžu drukāšanai pielāgots eksperimentāls 3D printeris ar integrētu programmnodrošinājumu

Ventspils Augstskola sadabībā ar partneriem ir īstenojusi pētniecības projektu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

Projekta Nr. 1.2.1.1./16/A/005

Pētījuma numurs un nosaukums: Nr.26 “Protēžu drukāšanai pielāgots eksperimentāls 3D printeris ar integrētu programmnodrošinājumu

Pētījuma mērķis

Pētniecības projekta mērķis ir veikt tehnisko priekšizpēti, definēt precīzas prasības programmatūras funkcionalitātei un izstrādāt un testēt protēžu drukāšanai pielāgotu eksperimentālu 3D printeri ar integrētu programmnodrošinājumu.

Pētījums īstenots Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra ietvaros.

Informācija par kompetences centru:

Pētījumi tiek īstenoti projekta Viedo materiālu un tehnoloģiju Kompetences centrs ietvaros.

Kompetences centra mērķis ir atbalstīt vismaz 20 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.

Projekts tiek īstenots Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomā – “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”, apakšjomā – “Viedie materiāli”.

Projekts tiek īstenots no 2016. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. decembrim.

Kopējais ERAF atbalsta apjoms projektam sastāda 3 206 250 EUR.

Sīkāka informācija: https://vmtkc.lv/ un https://vmtkc.lv/portfolio/26-protezu-drukasanai-pielagots-eksperimentals-3d-printeris-ar-integretu-programmnodrosinajumu/.

Projekta rezultāts

Sasniegtais projekta rezultāts ir izstrādāts un testēts protēžu drukāšanai pielāgots eksperimentāls 3D printeris ar integrētu programmnodrošinājumu, kas izstrādāts atbilstoši projekta īstenošanas laikā definētajām prasībām, nodrošinot produkta izstrādes atbilstību TRL7

Rezultāti prezentēti  un apstiprināti projekta uzraudzības padomes sēdē 14.01.2019.

Pētijuma īstenotāji/partneri: SIA Baltic3d.EU, SIA Custom3D Tech un Ventspils Augstskola.

Pētījuma realizācijas periods: 01.09.2017. – 31.12.2018.

Ventspils Augstoskola veiktās darbības pētījuma mērķa sasniegšanai:

Darbu veiksmīgai izpildei sākotnēji tika nodefinētas galvenās problēmas, ar kurām saskaras kājas 3D skanējumu režģu apstrādātāji. Kā galvenās problēmas tika identificēti režģi, kuri 3D skanējuma rezultātā ir ar caurumiem, dublicētām un atdalītām, un krustojošām artifakta virsmām un atvērumiem, kājas mēroga pārbaude, skanējuma virsmas kvalitātes noteikšana, kā arī materiāla pievienošana skanējuma režģim.

Tika veikta analīze salīdzinot pieejamās bibliotēkas režģu apstrādei un izvēlēts visoptimālākais risinājums. Pēc tam tika apskatītas metodes, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu kājas automātiskai novietošanai iepriekš definētā koordināšu sistēmā.

No saņemtajiem kāju režģiem tika aprēķināts pēdas šablons tālāko uzdevumu kvalitatīvai izpildei, izveidots prototips turpmāku šablonu veidošanai. Tika izveidots prototips kājas pozicionēšanai kā arī pēc tam procedūra tika sagatavota implementēšanai. Tāpat tika izpētītas metodes, lai veiktu virsmas pieskaņošanu šablonam bez virsmas deformācijas un būtu iespējams detektēt iepriekš nodefinētus vispārīgus apgabalus konkrētā kājas režģī.

Tika izstrādāti kritēriji, kas nosaka skanējuma režģa kvalitāti pārbaudes metrikas un to automātisku noteikšanu/aprēķināšanu no 3D skanējuma režģa. Izveidots prototips un procedūra sagatavota implementēšanai automātiskai skanējuma režģa kvalitātes noteikšanai un cauru fragmentu aizvēršanai. Izveidots prototips un implementācijai sagatavota arī dublikātu virsmu noteikšana un novēršana režģī.

Tika eksperimentāli noteikts praktiski pielietojamākais un objektīvākais paņēmiens skanējuma mēroga pārbaudei. Režģa izmēra noteikšanai tika sagatavota procedūra implementēšanai.

Tika izvērtētas un pārbaudītas vairākas metodes kājas apgabalu mākslīgai deformēšanai, izvēlēts viens risinājums – RSE-ARAP [Z. Levi & C. Gotsman, 2013, Smooth Rotation Enhanced As-Rigid-As-Possible Mesh Animation, IEEE Trans Vis Comput Graph. ]

Izpētītas un pārbaudītas vairākas metodes materiāla pielikšanai kājas režģī, lai simulētu mediķu darba daļu, kur kājas atlējums tiek sagatavots, lai kontrolētu ortozes spiedienu uz konkrētiem kājas apgabaliem. Tika apskatītas trīs metodes:

  1. Planāru režģa “uzpūšanas” metodi, [Baran, I., & Lehtinen, J. Notes on Inflating Curves.]
  2. Virsmas modelēšana izmantojot FEM [Jacobson, A., Tosun, E., Sorkine, O., & Zorin, D. (2010, July). Mixed finite elements for variational surface modeling. In Computer graphics forum (Vol. 29, No. 5, pp. 1565-1574). Blackwell Publishing Ltd.]
  3. Virsmas rigid transformācijas metodes [Sorkine, O., & Alexa, M. (2007, July). As-rigid-as-possible surface modeling. In Symposium on Geometry processing(Vol. 4, p. 30).]

Tika izveidots prototips, lai pievienotu vai noņemtu materiālu konkrētos režģa apgabalos.

Pētījuma kopējais finansējums:

Attiecināmās izmaksas: 167 978,69 EUR EUR, t.sk: ERAF atbalsts: 114 686,15 EUR

Kontakti:

Projekta vadītājs – Ventspils Augstskolas Viedo tehnoloģiju pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Hofmanis janis.hofmanis@venta.lv

Ventspils Augstskolas Viedo tehnoloģiju pētniecības centra pētnieks – Vairis Caune vairis.caune@venta.lv

Projekta koordinators – Ventspils Augstskolas galvenais ekonomists Jānis Sliece

REDucing the Cybersecurity Management Skills Gap in SMEs

2018. gada 1. oktobrī Ventspils Augstskola kā viens no projekta partneriem un SIA “Baltijas Datoru akadēmija” kā vadošais partneri ir noslēguši līgumu par Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības projekta “REDucing the Cybersecurity Management Skills Gap in SMEs” (Nr. 2018-1-LV01-KA202-046987) īstenošanu.

Projekta mērķis ir izstrādāt apmacību programmu mazo un vidējo uzņēmumu kibedrošības menedžeriem. Ventspils Augstskola vadošā partnera vadībā un sadarbībā ar pārējiem projekta partneriem veiks šādus pienākumus:

  • Kiberdrošības menedžmenta prasmju kompetenču kartes izveide, t.sk. kiberdrošības menedžmenta prasmju apraksta izveide un atšķirību identificēšana partnervalstīs;
  • Apmācību materiālu izveide;
  • Apmācību metodikas izstrāde;
  • Tiešsaistes apmācību platformas izveide un ieviešana;
  • Kompetences apguves un sertifikācijas īstenošanu, nodrošinot eksaminācijas procesu un Europass sertifikātu (Eiropas Prasmju pases) izsniegšanu.

Projekta kopējais Eiropas Savienības Erasmu+ programmas finansējums ir 243 756,00 EUR, t.sk. 20 490 EUR Ventspils Augstskolas budžets.

Projekta īstenošanas periods: 01.10.2018. – 30.09.2020.

Projekta vadošais partneris – SIA Baltijas Datoru akadēmija (Latvija).

Projekta partneri:

  • Ventspils Augstskola (Latvija);
  • The University of Library Studies and Information Technologies (Bulgārija);
  • ITIS “E.Mattei” (Itālija);
  • TRAINING 2000 (Itālija);
  • Muğla Sıtkı Koçman University (Turcija);
  • Ankara Hacı Bayram Veli University (Turcija).

Projektu īsteno Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs. Plašāka informācija, zvanot pa tālruni +371 63629650 vai +371 27738823,  rakstot uz e-pastu: mic@venta.lv

Notikumi

Notikusi otra Erasmus+ projekta starptautiskā tikšanās Muģla Sitki Kosman universitātē Turcijā (raksts)

26.04.2019.

Tiesību sistēmas un profesijas evolūcija: tulkot daudzveidībā

Projekta nosaukums: “Tiesību sistēmas un profesijas evolūcija: tulkot daudzveidībā” (“Systèmes juridiques et l’évolution d’un métier : traduire et interpréter dans la diversité”), angļu valodā: Legal Systems: Translation/Interpreting

Projekta Nr. 2018-1-LV01-KA203-046965

Projekta akronīms: LSTI

Programma: Erasmus + stratēģiskā partnerība (KA2)

Projekta iesniedzējs: VeA

Projekta sadarbības partneri:

  • PREŠOVSKÁ UNIVERZITA V PREŠOVE
  • JIHOČESKA UNIVERZITA V ČESKYCH BUDĚJOVICICH
  • UNIVERSITE BRETAGNE-SUD
  • INSTITUTO POLITECNICO DO PORTO
  • UNIVERSITATEA TEHNICĂ DE CONSTRUCȚII BUCUREȘTI
  • UNIVERSIDADE DE VIGO

 

 

 

 

 

 

Projekta vadītāja Ventspils Augstskolā: asoc.prof. Astra Skrābane

Projekta īstenošanas periods: 01.09.2018-01.09.2020

Projekta īss apraksts: 

Projekta gaitā notiks 14 dienu intensīvās programmas, kurās piedalīsies pa 4 studentiem un 2 pasniedzējiem no 7 dalībvalstīm (Latvijas, Portugāles, Francijas, Čehijas, Slovākijas, Rumānijas un Spānijas), kurās lekciju, semināru, praktisko nodarbību, videokonferenču un darbnīcu formā notiks tulkam/tulkotājam nepieciešamo transversālo kompetenču apguve uzņēmējdarbībā, tiesībās un valodu tehnoloģijās.

Projekta gaitā tiks veidotas 2 intelektuālo rezultātu paketes:

  • Pedagoģiskais portfelis: “Tulkošanas biroja veidošana un darbība”;
  • materiālu krājums “Gaidas un realitāte: meklējot līdzsvaru starp izglītību un profesiju”.

Projekta mērķis 

  • uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām (studiju programmu salīdzinājums un labās prakses integrēšana);
  • stiprināt daudzvalodību (franču un angļu valodas + nacionālās valodas) un multidisciplinaritāti (valodu apguvi, tulkošanu, vadībzinības, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas);
  • veicināt starptautisko sadarbību augstākās izglītības institūcijās (ar turpmāku augstskolu pasniedzēju un studentu apmaiņu);
  • veicināt inovatīvu darbību ieviešanu augstākajā izglītībā (ar patstāvīgā darba jaunu moduļu piedāvāšanu interneta vidē);
  • apmainīties ar labo praksi izglītības jomā (īpaši jautājumā par sadarbību ar prakses vietām).

Projekta kopējais finansējums– 189 096, 00 EUR

Tālmācība valodas skolotāju darbā

 

Projekta nosaukums:“Tālmācība valodas skolotāju darbā”,

angļu valodā:  “Teachers in the distance”

Projekta Nr. 2018-1-EE01-KA204-047114

Projekta akronīms: TID

Programma: Erasmus + stratēģiskā partnerība (KA2)

Projekta iesniedzējs: Pērnavas pieaugušo ģimnāzija (Pärnu Täiskasvanute Gümnaasium), Igaunija

Projekta sadarbības partneris Latvijā: Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte (VeA TSF)

Citi projekta sadarbības partneri: Žešovas Informācijas tehnoloģiju un vadības universitāte (Wyźsza Szkola Informatyki i Zarzadzania z Siedziba w Rzeszowie), Polija; Valodu skola „Zebra” (KURZY ZEBRA s.r.o.), Čehija; Oulu Pieaugušo izglītības centrs – koledža (OULUN KAUPUNKI), Somijā.

Projekta vadītāja Ventspils AugstskolāVeA TSF pētniece Silga Sviķe

Projekta zinātniskā grupa: Projektā ir iesaistīti VeA TSF zinātniskie darbinieki un valodu pasniedzēji.

Projekta realizēšanas periods: 25 mēneši no 01.11.2018. līdz 30.11.2020.

Projekta īss apraksts: Materiālu (metodoloģijas un vadlīniju) izstrāde valodu apguves kursiem, izmantojot tālmācības metodi.

Projekta mērķis: pedagogu kompetenču attīstīšana un paplašināšana.

Projekta kopējais finansējums: 152 435,00 EUR

VeA finansējums: 28 185,00 EUR

Kontaktpersona VeA: Silga Sviķe, e-pasts: silga.svike@gmail.com

IRTRI

Ventspils Augstskola sadarbībā ar Itālijas partneri META Group, Latvijas Riska kapitāla asociāciju un Igaunijas partneri Baltic Innovation Agency kopš 2009.gada 1.oktobra realizē Leonardo Da Vinci Lifelong Learning Programme projektu „Apmācība investīciju gatavībai atbilstoši reģiona vajadzībām” (Investor Readiness Training for Regional Ideas/IRTRI) (līguma Nr. LLP-LdV-TOI-2009-LV-008). Šajā programmā Ventspils Augstskola ir galvenais partneris, kas nodrošina projekta koordinēšanu, uzraudzību.
Projekta vispārējais mērķis ir attīstīt zināšanu nodošanas stratēģiju, kas balstās uz Meta Group esošo pieredzi uzņēmēju atbalstīšanā, tādējādi veicinot to piekļuvi starta kapitālam. Projekta ietvaros tiks izstrādāta metodoloģija tam, kā apmācīt jaunos uzņēmējus darbam ar investoriem.
Projekts sastāv no septiņiem darba posmiem, divi no tiem, projekta koordinēšana un rezultātu izplatīšana, ilgs visu projekta laiku. Savukārt pārējos piecos posmos ietilpst situāciju analīze reģionos un apmācības nepieciešamības izpēte, lai kvalitatīvāk spētu realizēt apmācību, mācību materiālu izstrādi un programmas uzlabošanu, ņemot vērā reģionālās vajadzības. Projekta pēdējā darba posmā ir paredzēta pilotapmācība un apmācības programmas uzlabošana, izmantojot pilotapmācības atzinumus.
Šis projekts pozitīvi ietekmēs Latvijas kapitāla tirgu, sniedzot jaunas mācību programmas, lai uzņēmēji spētu atrast sev piemērotus investorus, tādējādi palielinot savas iespējas piekļūt riska kapitālam.

Projekta finansējums: 183919 EUR

Ieviešanas periods: 18 mēneši, uzsākts 01.10.2009. , tiks ieviests līdz 30.03.2011.

Plašāka informācija par projektu pieejama pie projekta vadītāja Valda Avotiņa un šeit.

Valdis Avotiņš
Tālr.: +371 63629657, e-pasts: valdis.avotins@venta.lv