Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un maģistra līmeņa studiju programmas “Lietišķo tekstu tulkošana” studenti 2022. gada pavasara un rudens semestrī kursā “Terminoloģija un leksikogrāfija” piedalījās projektā “Terminology without Borders” (latviski – “Terminoloģija bez robežām”). Šis darbs ir Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta Terminoloģijas koordinācijas nodaļas ( TermCoord ) vadībā īstenots projekts, kura mērķis ir uzlabot saziņu vairākās jomās, nodrošinot attiecīgo jomu terminoloģiju ikviena iedzīvotāja vajadzībām. Projekta darba plūsmu veido vairāki posmi, piemēram, terminu izguve no korpusiem, studentu veikts pētījums – darbs ar terminiem (ekvivalentu atlase), terminu pārskatīšana, ko veic nozares eksperti. Projekta galvenais mērķis bija apgūt darbu ar nozares terminoloģiju: terminu ekvivalentu, definīciju, piemēru meklēšana un apkopošana, informācijas atlase un sakārtošana glosārijā. Projektā tika izvēlēta bioloģijas nozares tēma "Daba un bioloģiskā daudzveidība" un izstrādāts glosārija pirmvariants, kas jau ir publicēts projekta tīmekļvietnē ( https://yourterm.eu/envi-university-projects/ ). Projektā kā nozares eksperti piedalījās un konsultācijas sniedza Dr. biol . Edgars Vimba un Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Mg. biol . Dace Sāmīte. Kad arī ES iestāžu terminologi būs studentu paveikto darbu pārbaudījuši un izraudzītos terminu ekvivalentus apstiprinājuši, apkopotā informācija tiks izmantota Eiropas interaktīva terminoloģijas datubāzes (IATE, Interactive Terminology of Europe ) papildināšanai. Arī šogad iecerēts turpināt darbu šajā projektā un izraudzīties kādu no piedāvāto jomu terminoloģijām.

Studentu dzīve nav iedomājama bez kultūras pasākumiem, tādēļ ikviens, kurš ir apmeklējis kaut vienu no tiem, ir dzirdējis par Aivu. Viņa jau no pirmajām studiju dienām aktīvi veido un iesaistās pasākumu īstenošanā, tādējādi uzlabojot visu Ventspils Augstskolas studējošo dzīvi. Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)? Mani sauc Aiva Kuršinska un es dzīvoju Kuldīgas novada Pelču pagastā. Šovasar VeA pabeidzu 3. kursu studiju programmā "Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā un ar nākamo semestri uzsākšu mācības 4. kursā un došos praksē. Sāku apsvērt domu par studēšanu VeA jau tad, kad mācījos Kuldīgas 2.vidusskolā, bet gala lēmumu pieņēmu 11. klasē, kad jau biju pārgājusi uz Kuldīgas Centra vidusskolu. Tā kā mani īsti neuzrunā dzīve lielpilsētā, doties uz Ventspili šķita ļoti piemēroti, jo augstskola atrodas tuvāk mājām, kā arī tas, ka augstskola un kopmītnes atrodas vienā ēkā. Ventspils šķita tāda salīdzinoši klusa pilsēta, netālu no augstskolas ir jūra, nav jābrauc ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu, kur nepieciešams, bet izšķirošais tomēr bija citu studentu, šajā gadījumā mana brālēna un viņa sievas stāstītais, ka manis izvēlētās studiju programmas ("Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā) pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi. Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt kādus ieguvumus/atziņas! Uzsākot studijas jutos diezgan satraukta, jo tā bija jauna pilsēta, jauna vide. Sākumā šķita, ka viss būs ļoti nopietni un sarežģīti, bet tādas domas diezgan ātri pagaisa, jo citi studenti bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Īpaši izcēlās Studentu padome ar kuru pirmkursniekiem bija iespēja iepazīties jau 31. augustā pirmajā pasākumā (arī šī gada 31 .augustā mēs sagaidīsim jaunos studentus). Studentu padome arī bija iemesls kādēļ iesaistījos kā aktīvists - palīdzēju pasākumos, kuros iepazinu vairākus jaukus cilvēkus un iemācījos dažādas foršas un noderīgas lietas. Pirmajā kursā arī ieguvu augstskolas balvu "Gada pirmkursnieks 2019". Grūtākais posms mācību laikā bija studijas attālināti. Radās dažādas tehniskas problēmas un bija nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī liels mīnuss bija tas, ka nenotika pasākumi un nebija tik liela iespēja satikt citus cilvēkus, kas bija patiešām skumji, tādēļ priecājos, ka tagad atkal ir iespējams rīkot pasākumus. Studiju laikā esmu iemācījusies, ka ir svarīgi zināt un pareizi izvēlēties cilvēkus ar kuriem sadarboties, neatkarīgi no tā vai tas ir mācību ziņā vai veidojot pasākumus, vai strādājot jebkādi citādi kopā, jo lieliska komanda spēj visu. Vēl esmu sapratusi, cik svarīga ir laba komunikācija. Lai gan par to vienmēr stāsta skolās, pašizaugsmes semināros u.c., esmu novērojusi, ka, ja komunikācija starp cilvēkiem nav veiksmīga, tad uzreiz rodas nepilnības, informācija nenonāk līdz pareizajiem cilvēkiem, kas noved pie dažāda veida sarežģījumiem. Kā jau minēji, Tu aktīvi iesaisties VeA kultūras dzīves uzlabošana, kā tu izlēmi iesaistīties? Man šķiet ka viss aizsākās ar to, ka iesaistījos skolas līdzpārvaldē, kur vispārīgi radās pirmā interese par pasākumiem un pasākumu veidošanu. Uzsākot studijas VeA iepazinos ar tā brīža Studentu padomes biedriem, kuru dēļ arī radās lielāka interese iesaistīties un palīdzēt ar pasākumiem. 1. kursā jau aktīvi palīdzēju visos pasākumos. Domāju, ka tas ļoti iespējams ir tādēļ, ka man vispārīgi patīk darboties pie pasākumiem un palīdzēt cilvēkiem. Kur tu smelies motivāciju un spēku tik aktīvi darboties? Manuprāt ļoti lielu palīdzību sniedz apkārtējie cilvēki - Studentu padome, draugi un citi aktīvisti. Ir bijušas vairākas reizes, kad vienkārši gribas padoties, nezinu ko īsti iesākt, kā varbūt labāk kaut ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības. Bet tādos brīžos man ir palīdzējuši apkārtējie cilvēki, kuri mēģina ar mani izrunāt lietas un sniegt dažādas idejas un padomus. Man motivācija turpināt strādāt pie pasākumiem rodas no tās mazās gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc katra pasākuma, jo redzi, ka pasākuma laikā cilvēki izpriecājas, labi pavada laiku un iepazīst kādus jaunus cilvēkus, un tas rada vēlmi turpināt darīt. Kas ir bijis tavs līdz šim iecienītākais projekts/ pasākums, kuru esi veidojusi? Esmu gan palīdzējusi ar pasākumiem, gan veidojusi vairākus pasākumus, tādēļ būtu mazliet grūti izvēlēties vienu konkrētu pasākumu, kas man patīk visvairāk. Man pašai ļoti patīk trīs pasākumi pie kuriem esmu strādājusi. Viens no tiem ir "Pirmkursnieku rallijs", kurš pirmkursniekiem ir pirmais pasākums augstskolā. Pasākuma laikā viņiem ne tikai ir iespēja iepazīt pilsētu, bet arī iespēja sadraudzēties ar citiem pirmkursniekiem un vecāko kursu studentiem, kuri šo pasākumu vada. Uzskatu, ka šis pasākums sniedz tādu foršu iespēju iepazīt jaunos studentus un iedrošināt viņus piedalīties citos pasākumos. Otrs ir manis pirmais rakstītais projekts "Atspēriens", kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. "Atspēriens" ir pašizaugsmes seminārs, kurā šogad, manuprāt, piedalījās tiešām ļoti forši un aktīvi cilvēki. Paša pasākuma veidošana un vadīšana bija ļoti liels izaicinājums, jo bija visādas mazās problēmiņas, kuras bija nepieciešams atrisināt, bet ar šo pasākumu man ļoti palīdzēja pārējie Studentu padomes biedri, kuri arī paši piedalījās un palīdzēja vadīt šo divu dienu garo pasākumu. Pēdējais pasākums, kurš tagad notika pirmo reizi pēc gada pārtraukuma, bija “Laivu brauciens”. Šis bija otrs no manis veidotajiem projektiem, kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. Pasākuma veidošana bija mazliet izaicinoša, jo nācās aizdomāties par dažādām detaļām, bet ar visu to - pasākums bija izdevies. Laikapstākļi bija ideāli laivošanai, un arī paši dalībnieki bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Uzskatu, ka šis pasākums bija tāda forša atkāpe pie dabas un laba iespēja atpūsties pēc sesijas (eksāmenu laika). Pēc pasākuma citi dalībnieki atzina, ka viņiem pasākums patika, bija interesanti un ka labprāt piedalītos arī nākamgad. Kā tu redzi savu nākotni pēc VeA? Apsveru pēc absolvēšanas iet studēt par vācu valodas skolotāju vai darboties tūrisma nozarē, bet vēl līdz galam neesmu izlēmusi, kurš variants būtu man vispiemērotākais. Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA? Novēlu nebaidīties no studijām un augstskolas dzīves. Iesaku vienmēr vērsties pie apkārtējiem pēc palīdzības - nemēģini cīnīties viens. Arī Studentu padome vienmēr būs pretimnākoša. Izmantojiet iespēju piedalīties pasākumos. Izkāpiet no savas komforta zonas - nenožēlosiet.

Andrejs Ventspils Augstskolā jau trešo gadu studē bakalaura līmeņa studiju programmā “Tulkošana” un šajā periodā ir paguvis divreiz iegūt otro vietu konkursā “Labākais jaunais tulkotājs” un veiksmīgi uzsākt darbu tulkošanas nozarē. Viņš ir spējis pilnībā izmantot visas augstskolā sniegtās iepējas un zināšanas, lai tās pielietotu savas pašizaugsmes veicināšanai. Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)? Mani sauc Andrejs Štrāls, man ir 22 gadi un esmu no Kuldīgas. Šobrīd studēju VeA Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) 3. kursā. Esmu arī praktizējošs tulkotājs ar 3 gadu pieredzi. VeA izvēlējos pavisam nejauši, jo pēc vidusskolas, līdzīgi kā daudzi, nezināju, kur došos un ko gribu dzīvē. Interesēja dažādas nozares - bija doma studēt medicīnu, inženierzinātnes vai tiesību zinātnes - taču galu galā nonācu pie valodām un tulkošanas, jo bija labs pamats un zināšanas. No vidusskolas vecuma ļoti brīvi pārvaldu angļu valodu, savukārt latviešu un krievu valoda jau no bērnības ir dzimtās valodas, jo esmu no divvalodīgas ģimenes. Vēl viens faktors, kas ietekmēja manu izvēli, protams, bija VeA TSF reputācija, jo šāda veida studiju programma Latvijā tik tiešām ir unikāla. Tā ietver visu, kas nepieciešams profesionālam tulkam un tulkotājam. Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt 5 ieguvumus/atziņas! Dinamisks, kvalitatīvs un dažāds. Studijas VeA lika sajust, ka esmu #īstajāvietā un ka esmu izdarījis pareizu izvēli, kuru ne brīdi nenožēloju. No ieguvumiem, protams, varu nosaukt profesionālo izaugsmi, vērtīgus kontaktus, lieliskus kursabiedrus un draugus, iegūtās zināšanas un degsmi kaut ko pētīt. Ko tu varētu pastāstīt par savu studiju programmu un studiju procesu. Kā jau minēju, VeA tulkošanas programma ir unikāla, jo nevienā citā Latvijas augstskolā nav tik visaptverošas programmas. Ļoti priecē arī tas, ka Tulkošanas studiju fakultātes docētāji ir praktizējoši tulki un tulkotāji, jo teorija ar praksi iet roku rokā. Esam dzirdējuši, ka jau otro reizi ieguvi otro vietu konkursā "Labākais jaunais tulkotājs". Kā tu izlēmi piedalīties un kā tev izdevās iegūt šo godalgoto vietu? Jau pamatskolas un vidusskolas laikā aktīvi piedalījos dažādos konkursos un olimpiādēs, un, nonākot augstskolā, arī izdomāju: “Kāpēc gan ne?” Tā ir lieliska iespēja pārbaudīt savas zināšanas un izjust sāncensības garu. Darbs, neatlaidība un fona zināšanas, šķiet, ir galvenais, kas man ļāva iegūt godalgotās vietas. Protams, arī veiksmei ir sava loma. Vai Tu plāno arī turpmāk saistīt savu dzīvi ar tulkošanu? Jā, noteikti. Vismaz tuvākos piecus gadus, jo tulkošana un darbs ar valodām ir kaut kas īpašs – tu iejūties mediatora lomā, pārceļot domas no avotvalodas mērķvalodā. Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA? Atrast sevi un saprast, kādas ir stiprās puses. VeA ir lieliska vieta, kur sevi pilnveidot. Tas ir kā instruments, kas ļauj pamazām veidot savas dzīves pakāpienus. Viss pārējais ir katra paša rokās!

Jau no šī gada aprīļa Studentu padome darbojas jaunā sasaukumā. Līdz pat nākošajam pavasarim tās vadītāja būs atraktīvā un apņēmīgā ķekavniece Linda Auziņa, kura, kā pati stāsta, pateicoties liktenim un interesei par valodām, nonāca Ventspils Augstskolā, lai tagad vadītu Studentu padomi pretī jauniem sasniegumiem. Pastāsti par sevi - no kuras puses esi un kā nonāci Ventspils Augstskolā? Mani sauc Linda un esmu no Ķekavas. Ventspils Augstskolā nonācu gluži nejauši, bet kā pašai patīk teikt – likteņa pirksta vadīta. Vēlējos savu nākotni saistīt ar valodām, tamdēļ Ventspils bija viena no vietām, kura bija mana saraksta augšgalā. Kurā programmā studē un kāpēc tieši šajā programmā? Studēju 2. kursā “Tulkošana un valodu tehnoloģijas”, jo valodas bija mans aicinājums – ne tikai tāpēc, ka vēlējos strādāt ar svešvalodām, bet arī tāpēc, ka vēlējos uzlabot savas dzimtās valodas lietošanas prasmes. Kādi ir tavi hobiji? Man, godīgi sakot, nav viena izteikta hobija, jo savu brīvo laiku katru reizi pavadu citādi. Nereti attopos pie skaļi pagrieztas mūzikas un vienkāršas atpūšanās, taču sveša nav arī kāda lasāmviela vai otiņa un krāsas uz audekla. Kādēļ tu nolēmi iesaistīties Studentu padomē? Studentu padomē nolēmu iesaistīties pēc tam, kad mani uzrunāja iepriekšējā priekšsēdētāja Marta. Viņa ļoti veiksmīgi ievirzīja sliedēs, kad sāku darboties VeA Satversmes sapulcē, kas vēlāk pārgāja uz papildu darbošanos Studentu padomēs Ārējā virzienā, un nu esmu šeit. :) Apsveicam ar jauno Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētājas amatu. Kādi ir tavi un tavas Studentu padomes mērķi šajā sasaukumā? Mani un manas SP mērķi šajā sasaukumā ir kļūt vēl aktīvākiem un beidzot atgriezt visiem tik ļoti pietrūkušo kopā būšanas sajūtu – kad tad vēl, ja ne tagad? Darbosimies tā, lai studentiem ir prieks un lai arī pašiem būtu gandarījums par paveikto. Kas tavuprāt būs lielākie izaicinājumi? Lielākie izaicinājumi noteikti būs apvienot studijas ar Studentu padomi un nesatraukties par niekiem, taču, ja ko tiešām vēlas, tad viss izdosies, vajag tikai darīt. Vai ir kas tāds ko tu vēlies novēlēt citiem? Citiem vēlos novēlēt, lai vēlme iesaistīties un darboties nekad nepamet, kā arī noteikti izbaudīt savus studiju gadus uz pilnu klapi, un, kur to var vēl labāk izdarīt, ja ne Studentu padomē! :)

Šogad jau četrpadsmito reizi norisinājās starptautiskā valodu uzņēmuma “ Skrivanek Baltic” un lielāko Latvijas augstskolu organizētais konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022”. Veiksmīgi tiekot galā ar konkursa pirmās kārtas uzdevumu, 12 prasmīgākie jaunie speciālisti bija izvirzījušies konkursa finālā, kas norisinājās 22. aprīlī. Par konkursa uzvarētāju kļuva Latvijas Universitātes studente Marianna Zvaigzne, taču par godalgotās otrās vietas ieguvēju jau otro gadu pēc kārtas kļuva Ventspils Augstskolas students Andrejs Štrāls. Arī trešās vietas apbalvojums šogad pienākas Ventspils Augstskolas studentei – Nikolai Baranovai. Labāko jauno tulkotāju konkurss jau ir kļuvis par ilggadēju tradīciju un gada centrālo notikumu tulkošanas jomā. Dažiem finālistiem, dalība konkursā jau ir kļuvusi par tradīciju – viņi piedalās tajā ne pirmo gadu. Vēl iepriecinošāks ir fakts, ka jau otro gadu konkursā piedalās arī studente no Ķīnas. Vērtēšanas žūrijas locekļi atzina, ka konkursa dalībnieku tulkojumu kvalitātes līmenis ar katru gadu ir arvien labāks, jaunie tulkotāji uztver tekstu konceptuāli, cenšas padarīt tulkojumu vieglāku, labskanīgāku un saprotamāku, nebaidoties sadalīt oriģināla teikumu vairākos teikumos tulkojumā un pārfrāzēt tos. Arī izmantotie mašīntulkošanas risinājumi pārsvarā bija ļoti atbilstoši, taču dažkārt konkursanti pārāk paļāvās uz mašīntulkojumu tur, kur vajadzēja kritiski novērtēt tā kvalitāti. Tas, kas studentiem vēl jāapgūst ir tā saucamā pēcrediģēšana, atzīst Skrivanek speciālisti. “Konkursā jaunieši – topošie jaunie tulkošanas profesionāļi, mērojas spēkiem un parāda patiešām cik svarīgs ir tulkotāja darbs. Jo īpaši tas kļūst svarīgs šodienas apstākļos, kad sociāli-politisko konfliktu laikā tulkotāji kļūst par tiltu starp dažādu nāciju pārstāvjiem. Dažkārt saturs, ko mēs tulkojam nav vairs tikai formāls teksts, sausas rakstzīmes – tie ir vārdi, kuru mērķis ir patiesi atspoguļot faktus, nomierināt, dot cerību, tāpēc arī tekstam ir jābūt precīzam, labskanīgam un mērķa valodas dzimto runātāju leksikai atbilstošam. Turklāt dienā saražoto tulkojumu apjoms ir tik milzīgs, ka tulkotājs viens pats, cik vien profesionāls viņš nebūtu, fiziski nespēj to izdarīt. Tad palīgā nāk tehnoloģijas un visādi palīgrīki, kas palielina tulkotāju kapacitāti. Taču tikai cilvēks spēj novērtēt cik tulkojums patiesībā ir baudāms, korekts un lietojams. Tā ir tulkotāju māksla – ne tikai formāli tulkot tekstu, bet izprast tā būtību, uztvert tā raksturu un maksimāli dabīgi pielāgot mērķauditorijai,” norāda “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs. Arī šogad konkurss noritēja attālināti un konkursa finālā studentiem bija iespēja izjust īsta tulkošanas profesionāļa ikdienu, izmantojot kvalitatīvo datorizēto tulkošanas rīku “Memsource”. Kā konkursa pirmajā kārtā, tā arī finālā savas prasmes titula “Labākais jaunais tulkotājs 2022” pretendenti pierādīja, tulkojot politekonomiskas, zinātniski pētnieciskas, analītiskas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Konkursanti bija strādājuši ar angļu, franču vai vācu valodas tekstiem, kurus tulkoja uz latviešu valodu. Prasmīgākie jaunie speciālisti tika apbalvoti ar vērtīgām balvām – Ventspils Augstskolas students Andrejs Štrāls saņēma naudas balvu 200 EUR apmērā no “Skrivanek Baltic” direktora Vasilija Ragačeviča. Savukārt Nikola Baranova ieguva balvu no grāmatnīcas “Jānis Roze”. Konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022” norisinās sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.

2021. gada 12. aprīlī noslēdzies ikgadējais valodu uzņēmuma “Skrivanek Baltic” rīkotais konkurss Latvijas augstskolu studentiem “Labākais jaunais tulkotājs 2021”. Konkurss sadarbībā ar 10 Latvijas augstskolām noritējis jau trīspadsmito reizi, un par tā uzvarētāju kļuvis Rīgas Tehniskās universitātes students Heinrihs Cielavs. Arī esošajos apstākļos – attālināta darba un studiju laikā – lielāko Latvijas augstskolu studenti bija ļoti aktīvi un izrādīja lielu interesi par tulkotāja profesijas ikdienu. Šogad tika saņemti 37 pieteikumi, no kuriem 18 tika izvirzīti konkursa finālam, kur studenti tulkoja tekstus latviešu valodā no angļu, franču vai vācu valodas. Tulkošana konkursa finālā noritēja tiešsaistē, un studentiem tika piedāvāta iespēja izmantot arī “Skrivanek Baltic” partnera, uzņēmuma “Memsource”, izstrādātā tulkošanas rīka sniegtās iespējas. Pirmo vietu ieguvis Rīgas Tehniskās universitātes students Heinrihs Cielavs, otro vietu – Ventspils Augstskolas students Andrejs Štrāls, savukārt kā trešā labākā apbalvota Maija Pokule no Rīgas Tehniskās universitātes. “Šogad pierādījām gan sev, gan dalībniekiem, ka konkurss veiksmīgi organizējams tiešsaistē, kas, patiesībā, pielāgojoties šā laika prasībām, pamazām kļūst par ikviena tulkotāja ikdienu. Patiess prieks, ka Latvijas augstskolas turpina attīstīt spējīgu jauno speciālistu paaudzi, kas ir gatava iesaistīties un izmēģināt savus spēkus un turklāt ir neatlaidīga – neizdošanās gadījumā studenti piedalās atkārtoti, lai nākamajā reizē jau plūktu uzvaras laurus. Esam gandarīti, ka šogad studentiem sniedzām iespēju praktiski izmēģināt arī profesionālu tulkošanas platformu, kā arī priecājāmies dalībnieku pulkā sveikt ārvalstu studentus,” konkursa norisi attālinātajā realitātē komentē “Skrivanek Baltic” vadītājs Vasilijs Ragačevičs. Sekojot aktualitātēm pasaulē, kas ir nozīmīga daļa tulkotāja profesijas, par šī gada tulkojamā materiāla tēmu izvēlēta Suecas kanālā iestrēgušā “Ever Given” kuģa krīze. Jaunajiem profesionāļiem tika dots uzdevums pierādīt prasmi strādāt gan ar konkursa organizatoru dotajiem tekstiem, gan spēt orientēties tēmā, veicot pašizpēti patstāvīgi. Tulkošanai atvēlētais laiks bija 60 minūtes, ko lielākā daļa konkursa dalībnieku izmantoja pilnībā. Konkursantu darbus vērtēja pieredzējuši valodu profesionāļi no sadarbības augstskolām, kā arī praksē balstītu vērtējumu izteica “Skrivanek Baltic” svešvalodu redaktori un tulkotāji. Darbu vērtēšanas kritēriji bija tulkojuma atbilstība oriģināltekstam un latviešu valodas kvalitāte. Konkursa uzvarētājs Heinrihs Cielavs izmēģinājis savus spēkus “Skrivanek Baltic” konkursā arī 2020. gadā, kad ieguvis 3. vietu, un uzskata, ka šādi konkursi ir ļoti nozīmīgi studentu izaugsmes veicināšanā. “Bija patiess prieks atkal piedalīties šajā konkursā! Uzskatu, ka katram jaunajam tulkotājam šī ir lieliska iespēja parādīt savas prasmes un spert soli tuvāk tulkotāja karjerai!” norāda 2021. gada labākais jaunais tulkotājs Heinrihs Cielavs. “Labākais jaunais tulkotājs 2021” balvā saņēma prakses vietu valodu uzņēmumā “Skrivanek Baltic”, kā arī planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A7”. Trīs labākie jaunie tulkotāji tika sveikti ar vērtīgām veicināšanas balvām no grāmatnīcas “Jānis Roze”. Kurpretim “Skrivanek Baltic” partneris “Memsource” parūpējās par to, lai nodrošinātu sadarbības augstskolām bezmaksas pieeju konkursā izmēģinātajam tulkošanas rīkam arī turpmāk. Arī šogad “Skrivanek Baltic” konkurss noritējis ciešā sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu. Par “Skrivanek Baltic” Starptautiskais valodu uzņēmums “Skrivanek Baltic” ir viens no lielākajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. “Skrivanek Baltic” ir starptautiskā uzņēmuma “Skrivanek Holding SE” daļa, kas nodrošina kvalitatīvus tulkojumus un valodu mācības.