Noslēdzies Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” vidusposms

2020. gada 17. aprīlis
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” un Latvijas Universitātes Astronomijas Institūta (LU AI) sadarbībā izstrādātā Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” (“Complex investigations of the small bodies in the Solar system”) vidusposma atskaite par projektā iegūtajiem rezultātiem pusotra gada laikā ir sekmīgi iesniegta Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu izvērtēšanai.
Pusotru gadu projektā ir aktīvi strādāts pie Saules sistēmas mazo ķermeņu (koncentrējoties uz asteorīdiem un komētām) pētījumiem un novērojumiem gan optiskajā, gan radio frekvenču diapazonā. Projekta pirmā posma īstenošanas laikā tika atklāti vairāk kā 20 jauni asteorīdi ar Baldones Šmita teleskopu, kā arī tika veikti 345705(2006 VB14) un 6178(1986 DA) asteorīdu orbitālo elementu aprēķini, balstoties uz novērojumu datu rezultātiem. Paralēli pētījumiem optiskajā frekvenču diapazonā, pirmajā projekta posmā tika veikti Irbenes RT32 radioteleskopa 1.6GHz uztvēreju sistēmas uzlabojumi un pirmo reizi VeA VSRC vēsturē, novērojumu laikā vidējais trokšņu līmenis 1.6Ghz freknvenžu joslā tika samazināts līdz 0.25Jy, tādējādi sniedzot iespēju novērot vājus kosmiskos objektus, piemēram, komētu OH māzerus. Līdz projekta vidusposmam VeA VSRC aktivitātēs tika izveidoti komētu orbitālie modeļi, organizēti komētu (C/2018 W2 (Africano), C/2017 T2 (PANSTARRS), C/2018 N2 (ASASSN), C/2019 Y4(ATLAS)) novērojumi radio frekvenču joslā un izveidots vāju signālu apstrādes komplekss, izmantojot kalibrācijas algoritmus, veivletu un Furjē transformācijas. Projekta īstenošanas laikā tika vienlaicīgi novērota komēta C/2019 Y4 (ATLAS) gan optiskajā frekvenču diapazonā, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, gan radio frekvenču diapazonā, izmantojot Irbenes RT32 radioteleskopu, projekta aktivitātes “Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē)” ietvarā.
ATLAS komētas attēli B, V un R apakšjoslās optiskajā frekvenču diapazonā. Novērojumi veikti 19.03.2020 ar Baldones Šmita teleskopu.
ATLAS komētas novērojumu pirmie rezultāti (kreisās un labās cirkulārās polarizācijas) 1.6GHz radio frekvenču joslā. Novērojumi veikti 19.03.2020 un 20.03.2020 ar Irbenes RT32 radioteleskopu.

Pētījums tika realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr.lzp-2018/1-0401 „Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi" ietvaros.Kopējais projekta finansējums - finansējums sastāda 300 000 EUR, no kuriem VeA IZI VSRC ir 136 500 EUR.


16.04.2020

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
27. novembrī Ventspilī notiks Kurzemes Biznesa forums 2026, kurā uzņēmēji, ekonomisti, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par vienu no būtiskākajiem Latvijas reģionu attīstības jautājumiem – kas un kā strādās mūsu uzņēmumos pēc desmit gadiem. Latvijas reģionos darbaspēka trūkums jau šobrīd ir viens no nopietnākajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast nepieciešamos darbiniekus. Vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas maina darba organizāciju un ļauj automatizēt arvien vairāk procesu. Kā Latvijas uzņēmumi strādās 2035. gadā? Vai spēsim piesaistīt un noturēt vietējos darbiniekus? Cik lielā mērā būs jāpaļaujas uz ārvalstu darbaspēku? Un vai roboti un mākslīgais intelekts palīdzēs risināt darbinieku trūkumu? Šie jautājumi būs Kurzemes Biznesa foruma 2026 “Kas strādās uzņēmumos 2035. gadā?” uzmanības centrā. Forums norisināsies 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Ventspilī. Darbaspēka nākotne sākas ar šodienas lēmumiem Demogrāfiskās prognozes liecina, ka nākamajos gados Latvijā turpinās samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2040. gadam šajā vecuma grupā iedzīvotāju būs par gandrīz 126 tūkstošiem mazāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāmeklē jauni veidi, kā piesaistīt darbiniekus, paaugstināt produktivitāti un pielāgoties pārmaiņām darba tirgū. Vieniem risinājums varētu būt automatizācija, citiem – ārvalstu darbinieku piesaiste, savukārt vēl citiem būtiskākais būs ieguldījumi esošo darbinieku prasmju attīstībā. Tikpat svarīgs ir jautājums par jauniešiem, kuri darba tirgū ienāks tuvākajos gados. Kādas prasmes viņiem būs nepieciešamas? Vai izglītības sistēma spēs sagatavot speciālistus nākotnes darba videi? Un kā panākt, lai jaunieši izvēlētos savu profesionālo nākotni veidot Latvijas reģionos? No ekonomikas prognozēm līdz uzņēmēju pieredzei Foruma pirmajā daļā uzmanība tiks pievērsta demogrāfiskajām pārmaiņām un darba tirgus attīstībai Latvijas reģionos. Par šiem jautājumiem diskutēs ekonomists Pēteris Strautiņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa, Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš. Foruma turpinājumā eksperti un uzņēmēji pievērsīsies nākotnes prasmēm, darba organizācijai, produktivitātei un tehnoloģiju lomai uzņēmumu attīstībā. Savā pieredzē un skatījumā dalīsies Jānis Paiders, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns, uzņēmuma Animas pārstāve Betija Deina Muižniece, kā arī Ventspils Augstskolas pārstāvji Una Libkovska un Rimants Jeļinsks. Īpaša vieta forumā atvēlēta uzņēmēju viedokļu apmaiņai “Darbaspēks 2035: vietējie iedzīvotāji, ārvalstu darbaspēks vai roboti?”. Tajā uzņēmumu Bucher Municipal, Aspired un Karavela pārstāvji dalīsies pieredzē par darbinieku piesaisti, darba organizāciju un automatizācijas iespējām. Foruma noslēgumā uzņēmējdarbības, izglītības un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par to, kādi lēmumi jāpieņem jau šodien, lai Latvijas uzņēmumi būtu gatavi nākamās desmitgades izaicinājumiem. Diskusijām sekos praktisks darbs pie risinājumiem Kurzemes Biznesa forums būs arī sākums turpmākai sadarbībai Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros. 8. un 9. decembrī Ventspils Augstskolā norisināsies COLOURS CoLab, kurā studenti, sadarbojoties ar uzņēmējiem un ekspertiem, strādās pie forumā identificēto izaicinājumu risināšanas. Divu dienu laikā dalībnieki komandās attīstīs idejas un meklēs praktiskus risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes darbaspēku un uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi forumā aizsāktās diskusijas turpināsies praktiskā darbā, iesaistot arī jauniešus, kuri paši būs daļa no 2035. gada darba tirgus. Aicinām piedalīties Kurzemes Biznesa forumā 2026! Forums notiks 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Lielajā laukumā 1, Ventspilī. Dalībnieku reģistrācija un rīta kafija sāksies plkst. 9.30, bet foruma atklāšana – plkst. 10.00. Pasākumā aicināti piedalīties uzņēmēji, izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvji, valsts un pašvaldību speciālisti, studenti un ikviens, kuru interesē Latvijas darba tirgus un reģionu nākotne. Plašāka informācija un programma: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv/ Reģistrācija: https://fienta.com/lv/kurzemes-biznesa-forums  Pasākumu organizē Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ventspils brīvostas pārvaldi un Signet Bank, sadarbībā ar MILA, LTRK.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. novembris
Ar Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu no 21. septembra līdz 1. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) viesojās divi vadošie ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieki – dr. Tods Hanters ( Todd R. Hunter ) un dr. Kristala Brogana ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā Ventspilī viesi iepazinās ar Irbenes radioastronomijas kompleksu un VSRC pašu izstrādātajām uztvērēju tehnoloģijām, kā arī aizvadīja darba seminārus par radiofrekvenču traucējumu mazināšanu un radioastronomijas datu apstrādes uzlabojumiem. Pētnieki ar VSRC speciālistiem identificēja savstarpēji papildinošus pētniecības virzienus masīvo zvaigžņu veidošanās procesa izpētē, kurā Irbenes radioteleskopu novērojumi spēj sniegt būtisku atbalstu ASV vadošo radioastronomijas instrumenta (ALMA, VLA/ngVLA) iegūtajiem datiem. Vizīte kalpoja par nozīmīgu soli ilgtermiņa partnerības veidošanā starp Latvijas un ASV radioastronomijas institūcijām. Tika likti pamati kopīgiem starptautiskiem pētniecības projektiem un zinātniskajām publikācijām. Līdztekus stratēģiskajām sarunām ASV eksperti vadīja individuālas konsultācijas VSRC pētniekiem, uzstājās ar atvērto lekciju plašākai sabiedrībai Ventspilī, kā arī sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti un iepazīstināja ar starptautiskās karjeras iespējām eksaktās zinātņu jomas studentus gan Ventspilī, gan vēlāk arī Rīgā.
Autors Inta Ozola • 2026. gada 5. novembris
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos. Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv
Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. novembris
Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku. 
Citas ziņas