Noslēdzies Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” vidusposms
2020. gada 17. aprīlis
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs (VeA VSRC)” un Latvijas Universitātes Astronomijas Institūta (LU AI) sadarbībā izstrādātā Latvijas Zinātnes Padomes granta projekta “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” (“Complex investigations of the small bodies in the Solar system”) vidusposma atskaite par projektā iegūtajiem rezultātiem pusotra gada laikā ir sekmīgi iesniegta Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu izvērtēšanai.
Pusotru gadu projektā ir aktīvi strādāts pie Saules sistēmas mazo ķermeņu (koncentrējoties uz asteorīdiem un komētām) pētījumiem un novērojumiem gan optiskajā, gan radio frekvenču diapazonā. Projekta pirmā posma īstenošanas laikā tika atklāti vairāk kā 20 jauni asteorīdi ar Baldones Šmita teleskopu, kā arī tika veikti 345705(2006 VB14) un 6178(1986 DA) asteorīdu orbitālo elementu aprēķini, balstoties uz novērojumu datu rezultātiem. Paralēli pētījumiem optiskajā frekvenču diapazonā, pirmajā projekta posmā tika veikti Irbenes RT32 radioteleskopa 1.6GHz uztvēreju sistēmas uzlabojumi un pirmo reizi VeA VSRC vēsturē, novērojumu laikā vidējais trokšņu līmenis 1.6Ghz freknvenžu joslā tika samazināts līdz 0.25Jy, tādējādi sniedzot iespēju novērot vājus kosmiskos objektus, piemēram, komētu OH māzerus. Līdz projekta vidusposmam VeA VSRC aktivitātēs tika izveidoti komētu orbitālie modeļi, organizēti komētu (C/2018 W2 (Africano), C/2017 T2 (PANSTARRS), C/2018 N2 (ASASSN), C/2019 Y4(ATLAS)) novērojumi radio frekvenču joslā un izveidots vāju signālu apstrādes komplekss, izmantojot kalibrācijas algoritmus, veivletu un Furjē transformācijas. Projekta īstenošanas laikā tika vienlaicīgi novērota komēta C/2019 Y4 (ATLAS) gan optiskajā frekvenču diapazonā, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, gan radio frekvenču diapazonā, izmantojot Irbenes RT32 radioteleskopu, projekta aktivitātes “Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē)” ietvarā.
ATLAS komētas attēli B, V un R apakšjoslās optiskajā frekvenču diapazonā. Novērojumi veikti 19.03.2020 ar Baldones Šmita teleskopu.
ATLAS komētas novērojumu pirmie rezultāti (kreisās un labās cirkulārās polarizācijas) 1.6GHz radio frekvenču joslā. Novērojumi veikti 19.03.2020 un 20.03.2020 ar Irbenes RT32 radioteleskopu.
Pētījums tika realizēts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr.lzp-2018/1-0401 „Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi" ietvaros.Kopējais projekta finansējums - finansējums sastāda 300 000 EUR, no kuriem VeA IZI VSRC ir 136 500 EUR.
16.04.2020
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos.
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Aicinām pieteikties Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 2. un 3. kursa studentus Bucher Municipal stipendijai! Lai pretendētu uz stipendiju pretendents līdz 23. septembrim iesniedz VeA Stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājai(-am) Studiju nodaļā C302 (pirmdiena-ceturtdiena) vai sūtot uz e-pastu studijas@venta.lv (piektdiena-svētdiena): Pieteikuma vēstuli , kurā ietverts nākotnes redzējums par savu vietu darba tirgū, un darbībām, kas būtu jāveic, lai to sasniegtu vai arī video pieteikumu; CV ; Sekmju izrakstu par studijām VeA; Pārskatu par savu sabiedrisko vai organizatorisko darbību un dokumentus, kas to apliecina, ja tādi ir. “Bucher Municipal” SIA stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība”, “Jaunuzņēmumu vadība” un “Vadībzinātne” studentu aktivitāti studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā un palīdzēt VeA EPF sagatavot studentu darba tirgum, papildu stipendijai nodrošinot arī pieredzes apmaiņu vienu reizi mēnesī stipendijas piešķiršanas periodā. Apmācības norisināsies “Bucher Municipal” SIA telpās , kur izzinot stipendijas saņēmēja (studenta) karjeras virziena intereses, mērķus un vēlamās zināšanas, būs nodrošināta tikšanās ar “Bucher Municipal” SIA darbiniekiem (nodaļu vadītājiem, speciālistiem u.c.). Studentam tiks nozīmēta kontaktpersona no “Bucher Municipal” SIA, kas studentam sniegs visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma darbības sfērām un nodaļām. Stipendiju katru mēnesi 150,00 (viens simts piecdesmit) euro apmērā par laika posmu no 1. oktobra līdz 30. jūnijam tiek pārskaitīta uz stipendijas ieguvēja norādīto kontu kredītiestādē. Stipendijas pirmā izmaksa notiek novembrī par oktobra un novembra mēnesi kopā.
Ventspils Augstskola (VeA) 1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, pulcēja studentus, lai kopīgi atzīmētu jau 30. studiju gada sākumu. Svētku laikā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Jaunā akadēmiskā gada atklāšanas pasākumā studentus uzrunāja VeA rektors Andris Vaivads, fakultāšu dekāni un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Pasākuma svinīgo noskaņu papildināja muzikālie priekšnesumi Ventspils Mūzikas vidusskolas pārstāvju izpildījumā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu.
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „ SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time ”, kas norisinājās Ķelnes Universitātē, Vācijā. Simpozijā tika prezentēts ziņojums par metanola māzeru aktivitāti jaunveidojamu masīvu zvaigžņu apkārtnē. Ķelnes Universitātes rīkotais simpozijs pulcēja vadošos pasaules astrofiziķus un radioastronomus, lai pārrunātu jaunākos atklājumus par zvaigžņu veidošanos, starpzvaigžņu vidi un procesiem, kas vada zvaigžņu tapšanu. A. Aberfelda prezentētais pētījums izstrādāts ciešā starptautiskā sadarbībā ar Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) pētniekiem A. Sanna un L. Moscadelli. Pētījumā, izmantojot pasaulē vienu no jutīgākajiem radioteleskopu masīviem Very Large Array (VLA) ASV, tika analizēta 6.7 GHz metanola (CH 3 OH) māzeru starojuma sasaiste ar zvaigžņu starojumu un matērijas izplūdēm no jaunām, masīvām zvaigznēm. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Atklāti 5 jauni māzeru avoti : Novērojot 22 zvaigžņu veidošanās reģionus, metanola māzera starojums tika detektēts 13 objektos, tostarp tika atklāti 5 iepriekš nezināmi māzeru avoti. Precīzs zvaigznes pozīcijas indikators : Vairāk nekā 90% no visiem detektētajiem māzeriem atrodas ciešā zvaigznes tuvumā. Tieša saikne ar radio termisko elektronu starojumu : Pētījumā atklāta spēcīga korelācija starp metanola māzera spožumu un termisko radio starojumu, kas ļaus astronomiem nākotnē precīzāk prognozēt un identificēt vājus starojuma avotus Visumā. Nākotnes radioteleskopu potenciāls : Pētījuma aprēķini rāda, ka vairāk nekā 30% no metanola māzeru populācijas pašlaik paliek neatklāti esošo instrumentu jutības robežu dēļ, un tos atklāt būs iespējams ar nākamās paaudzes radioteleskopiem (piemēram, ngVLA un SKA). Pētījums un dalība konferences norisē tika īstenota Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044) ietvaros.
