Datu pārvaldības sistēma “Bioleksipēdija”

Līdz 2024. gada janvāra beigām “Bioleksipēdijas” datubāzē iekļauti ieraksti no 8544 literatūras avotiem. Datubāzēs kopā reģistrētas 594756 ierakstu vienības, kas ir sasaistītas ar zinātniskajiem nosaukumiem (kopējās saistības), bet 9590 ieraksti jau ir saglabāti datubāzes organismu sistemātikas kokā, kurā apskatāma organismu nosaukumu taksonomiskā piederība.



“Bioleksipēdija” kā datu ieguves, analīzes un pētniecības rīks izmantojama galvenokārt šādiem lietotājiem:

• Tulkotājiem. Sistēmā iekļauti organismu nosaukumi, augu šķirņu nosaukumi, vārdnīcu ieraksti, bioloģijas termini ar definīcijām. Šie ieraksti ir sasaistīti ar konkrētām publikācijām un valodām. Būtiska datu pārvaldības rīka iezīme ir, ka tajā ir iekļauti sistemātikas kokā sasaistīto organismu zinātniskie nosaukumi. Tā ir iespēja tulkotājiem, kuriem, tulkojot tekstu no mērķvalodas avotvalodā, ir jāmeklē ekvivalenti un jāzina precīzas terminu, īpaši — augu vai dzīvnieku nosaukumu, atbilsmes avotvalodā. “Bioleksipēdija” nodrošina piekļuvi visiem sasaistītajiem vietējo valodu organismu nosaukumiem kopā ar papildu informāciju, piemēram, publikāciju skaitu, kurās minēta šī sasaiste, ekvivalentiem citās valodās un publikāciju senāko un jaunāko gadu, uz kuriem attiecas konkrētais “Bioleksipēdijas” ieraksts. Šī funkcionalitāte ļauj tulkotājiem analizēt meklējamā organisma nosaukuma lietošanu un vārdformu variantu modeļus laika griezumā. 
• Terminologiem. Terminoloģijas darbā parasti ir jāsalīdzina iepriekš lietotie termini (organismu nosaukumi) ar jaunākām organismu klasifikācijas sistēmām. Tāpēc “Bioleksipēdija” ir veidota, lai ne tikai uzkrātu šo informāciju, bet arī atvieglotu terminologu darbu, veidojot jaunus terminus (nosaukumus) vietējās valodās, kas jau pastāv taksonomijā, proti, terminu sistēmā, tādējādi nodrošinot papildu palīdzību gan nozares tekstu tulkotājiem, gan šādu tekstu autoriem.
• Studentiem, docētājiem un pētniekiem. Izstrādātā sistēma sniedz lielisku iespēju attīstīt studentu un citu interesentu prasmes datubāzes izmantošanā: meklēšanas funkcija, datu analīze un secinājumu izdarīšana par organismu nosaukumiem, to daudzveidību vietējās valodās, kā arī organismu zinātniskajiem nosaukumiem.

Projektā iesaistītie pētnieki veikuši pētījumus, kuru rezultāti publicēti 18 zinātniskajās publikācijas, tostarp 14 no šīm publikācijām ir iekļautas tādos zinātnisko rakstu krājumos, kuri indeksēti Scopus datubāzē (7 no šīm publikācijām iekļautas Q1 un Q2 kvartīles izdevumos). Vairākas publikācijas vēl ir iesniegtas recenzēšanai dažādos zinātnisko rakstu žurnālos. Projektā izstrādātie, publicētie un iesniegtie raksti ir pieejami šeit. Par atsevišķām publikācijām interesējas ārvalstu pētnieki, kas liecina, ka projekta laikā tapušās publikācijas ir nozīmīgas arī starptautiskā kontekstā un veicina Latvijas zinātnieku atpazīstamību pasaulē.

Projektā izstrādāta un publicēta recenzēta zinātniskā monogrāfija “List of vascular plants of Latvia (with Latvian names) / Latvijas vaskulāro augu saraksts (ar latviskajiem nosaukumiem)” (autors — Arturs Stalažs, Dobele: Dārzkopības institūts, 2024), kurā apkopoti, pārskatīti un lasītājiem būs pieejami aktuālie Latvijas vaskulāro augu nosaukumi, to skaitā arī visu taksonu latviskie nosaukumi. Šāds saraksts līdz šim nebija revidēts un atjaunots vairāk nekā 25 gadus. Projektā veikto pētījumu rezultāti ir prezentēti ar referātiem un stendu plakātu prezentācijām 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, speciālo leksiku botānikas mācību grāmatās, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām. Pārskats par dalību konferencēs pieejams šeit.

Par projekta tematiku TSF un ITF ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi: Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (VeA ITF). Projektā izstrādāts arī VeA TSF studentes Lindas Ozolas-Ozoliņas maģistra darbs “Tauriņu sugu zinātnisko nosaukumu atbilsmes latviešu un angļu valodā: grūtības un risinājumi”. Projekta izpildītājs no VeA ITF Roberts Ervīns Ziediņš izstrādās bakalaura darbu “Tīmekļa lietojumprogrammu interfeisa projektēšana un izstrāde viedajam bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu kompleksam lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” un 2024. gada jūnijā to aizstāvēja.

Projektā īstenota sadarbība ar vairākām partnerorganizācijām Latvijā un ārzemēs, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kā arī ar Salento universitātes Itālijā, Kārļa universitātes Prāgā un Helsinku universitātes Somijā pētniekiem, kuri ar plenārreferātiem piedalījās projektā organizētajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē (https://www.virac.eu/ldts). Konferencē referēto pētījumu kopsavilkumi apkopoti konferences kopsavilkumu krājumā; tas pieejams šeit. Pētniece Marije Vahkova (Marie Vachkova) publicējusi atsauksmi par projektā organizēto konferenci čehu valodniecības žurnālā Ročenka.

Datu pārvaldības sistēmas “Bioleksipēdija” zinātniskā un praktiskā vērtība ir atvērtās piekļuves resurss, kas nodrošina pētniekus ar liela apjoma daudzvalodu speciālās leksikas, kā arī terminoloģijas datiem (gan ar šajā projektā apkopotajiem datiem, gan ar reģistrēto lietotāju publiskai pieejai uzglabātajiem datiem nākotnē). Datu pārvaldības sistēmā ieviestie tehniskie risinājumi veicinās pētījumu attīstību sastatāmajā valodniecībā un terminoloģijā, kā arī nodrošinās jaunas iespējas leksikogrāfiem vārdnīcu izstrādē un sniegs atbalstu tulkotājiem. “Bioleksipēdijas” izstrādes un ieviešanas gaitā atrisinot sarežģītus tehniskus jautājumus, valodniekiem ir iespēja saņemt tūlītējai lietošanai pieejamu pētniecības rīku un vadlīnijas sistēmas izmantošanā. Brīvpieejas datubāzu sistēmas izveide bija viena no projekta pamatidejām, lai uzlabotu sabiedrības (tulkotāji, populāru un zinātnisku rakstu autori), pētnieku un atsevišķu speciālistu (studenti, terminologi, valodnieki, biologi, lauksaimnieki utt.) iespēju sekot līdzi terminoloģijas jaunumiem, kas tiek attīstīti sasaistē ar zinātnisko organismu klasifikāciju. “Bioleksipēdija” nodrošinās kultūras mantojuma — daudzveidīgā valodas materiāla — saglabāšanu. Ņemot vērā, ka 21. gadsimtā visā pasaulē ir aktuāli zaļās domāšanas jautājumi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspekti, kā rezultātā nepieciešams rakstīt un stāstīt par dabu un tās objektiem, tad “Bioleksipēdija” nodrošinās saziņas iespēju visiem interesentiem, komunicējot savstarpēji saprotami, dodot iespēju uzzināt dažādu organismu vietējos nosaukumu ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās.

Par projektā sasniegtajiem rezultātiem un gūtajām zināšanām informētas ieinteresētās mērķgrupas, lai pētnieki, studenti un nozares speciālisti nākotnē varētu izmantot izstrādātos rīkus, sadarboties un veikt pētījumus.

Visā projekta īstenošanas laikā tika nodrošināta publiska komunikācija tīmekļvietnēs (piemēram, www.venta.lv, www.darzkopibasinstituts.lv/). Līdz projekta beigām ir publicētas 26 preses relīzes, kā arī populārzinātniski raksti par projekta īstenošanu un praktiskas nozīmes rezultātiem. Preses relīzes ir pieejamas šeit.

Projektā izstrādātie resursi un citi projekta rezultāti 2023. gada tika prezentēti Bulduru tehnikuma un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pasniedzējiem un audzēkņiem Bulduru tehnikumā; preses relīze par šo pasākumu ir pieejama šeit.

Projekta noslēguma preses relīzes ir lasāmas šeit un šeit.

Projektā sasniegto rezultātu publiskošana turpinās arī pēc projekta noslēguma 2023. gada 31. decembrī. Tā, piemēram, jau 2024. gada sākumā projekta rezultāti ir popularizēti vienā konferencē, tiek izplatītas arī projekta publikācijas. Uzsākta izdoto monogrāfiju piegāde visām pašvaldību bibliotēkām un vides speciālistiem (publikāciju piegādi plānots pabeigt līdz 30.06.2024.). Tāpat šīs publikācijas tiks piegādātas visām Latvijas zinātniskajām un valsts pārvaldes institūcijām, kas varētu būt ieinteresētas vai arī darbojas attiecīgajā jomā. Tādējādi ir plānots ne vien informēt kolēģus, bet arī palīdzēt politikas plānotājiem - nodrošinot korektas terminoloģijas lietošanu un sniedzot jaunākās atziņas bioloģiskās daudzveidības jautājumos. Šīs publikācijas tiks izsūtītas nozares galvenajām iestādēm un bibliotēkām pasaulē, ieskaitot Kongresa Bibliotēku (ASV) utt.

Arī 2024. gadā publicētas preses relīzes, kas popularizē projekta sasniegumus un iepazīstina ar projekta rezultātiem. Piemēram, projekta laikā tika atklāts, ka Latvijā plaši audzētie augi, ko ilgi pazina ar nosaukumu “aronijas”, tomēr ir pavisam citi augi - Mičurina sorbaronijas, kas ir pirmie mākslīgi radītie augi pasaulē, kas kļuvuši invazīvi. Preses relīzes par šiem pētījumiem ir lasāmas šeit un šeit. Šobrīd turpinās darbs pie pētnieciskās daļas rezultātu apkopošanas; nākotnē tiks sagatavotas vēl atsevišķas zinātniskās publikācijas, kas turpinās popularizēt pētījumu rezultātus, kuros izmantoti izstrādātie resursi.