Starpkultūru komunikācija

Liene Rozenberga Ventspils Augstskolā studē starpkultūru komunikāciju un devās pieredzes apmaiņā uz Deusto Universitāti Spānijā, Bilbao, kur pavadīja 5 mēnešus. Liene Erasmus studiju mobilitātē nolēma piedalīties, jo vēlējās iegūt pieredzi jomā, kurā iegūst augstāko izglītību, gribēja izaicināt sevi, papildināt spāņu valodas zināšanas, būt apkārt vairāk cilvēkiem kā Venstpilī, dzīvot blakus kalniem un palmām, mainīt savu ierasto rutīnu un satikt cilvēkus no visas pasaules. Kā Lienei veicās Spānijā, lasi stāstā! "Sākotnēji sadarbība ar uzņemošo un nosūtošo augstskolu bija ļoti veiksmīga, ieguvu atbildes uz sev nepieciešajiem jautājumiem laicīgi (pāris dienu laikā). Ventspils Augstskola piedāvāja gan seminārus, gan vadlīnijas par došanos apmaiņas programmā, kas palīdzēja izprast nepieciešamos dokumentus, lai spētu pieteikties programmai un sagatavoties ceļam. Deusto Universitātes mājaslapā viss bija ļoti skaidri izklāstīts par kursiem, kuri ir pieejami nākamajā semestrī, kā arī pēc pieteikšanās ieguvu pamata informāciju, kam gatavoties (nepieciešamās lietas, apģērbs, skolas piederumi, telpas, universitātes izkārtojums un nozīmīgi pasākumi attālināti, kuri ir jāapmeklē, ja vēlos uzdot sev interesējošus jautājums). Mobilitātes laikā VeA studiju mobilitātes koordinatore L. Ašme sniedza atbildes uz visiem man nozīmīgajiem jautājumiem un interesējās par to, kā man iet, kas šķita ļoti atbalstoši un mīļi, zināju, ka varu uz kādu paļauties, ja rodas kāda ķibele. Deusto Universitātē ir pieejams internacionālo studentu ofiss, kurš arī sniedza atbildes uz maniem jautājumiem ļoti operatīvi. Pēc mobilitātes VeA koordinatore nosūtīja vadlīnijas, kuras ir jāizpilda, lai atgrieztos mājās un Deusto Universitāte rīkoja semināru apmaiņas programmas studentiem, lai informētu par dokumentiem un citiem sadzīves jautājumiem, lai veiksmīgi noslēgtu šo dzīves posmu. Varu minēt, ka abas augstskolas darbojās operatīvi gan komunikācijas jomā, gan palīdzības sniegšanā, ja tā bija nepieciešama, par ko esmu ļoti pateicīga. Spilgtu iespaidu pēc pieredzes ir ļoti daudz un vēlētos dalīties ar tiem ar visiem, lai iedrošinātu citus studentus doties vienā no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. Redzēju ļoti iespaidīgus kalnus, pludmales un saulrietus. Bilbao daba ir pavisam citādāka kā Latvijā un tas iedvesmoja mani pētīt un meklēt vēl plašākas iespējas (tāpēc devos pēc tām arī uz Portugāli, Parīzi, Kataloniju, Andoru un citām Basku zemes pilsētām apmaiņas programmas laikā). Satiku ļoti daudz jaunus cilvēkus (Deusto Universitātē manas apmaiņas laikā studēja ap 500 internacionālo studentu), kur pāris jau ir kļuvuši par draugiem uz mūžu. Iemācījos būt vēl empātiskāka, vēl vairāk priecāties par citu panākumiem, veidot draudzību ne savā dzimtajā valodā, kas man liekas, ir viens no lielākajiem sasniegumiem, saprast kādu citu, kurš ir no citas kultūras, bet tāpat atrast kopīgo un pateikties par to, ko dzīve mums ir sniegusi. Grūtības sagādāja eksāmeni, kuri bija citādāki kā VeA, kā arī darba apjoms bija nedaudz lielāks, līdz ar to vairāk laika vajadzēja veltīt studijām un uzdevumu izpildei. Bilbao dzīvoju kopā ar spāņu onkulīti, sākotnēji biju nedaudz satraukusies vai spēšu ērti justies, taču tā, manuprāt, bija mana labākā izvēle, jo dzīvokļa lokācija bija tikai 10 minūšu gājienā no universitātes, komunicējām angļu valodā, netraucējām viens otru un dalījāmies ar savas dienas iespaidiem, kas radīja māju sajūtu. Biju apkārt tik ļoti daudz pozitīviem, burvīgiem, iedvesmojošiem un dzīves gudriem cilvēkiem, ka vēlētos katru no viņiem atvest atpakaļ uz Latviju kā savu mīļāko suvenīru. Izgaršoju pintxo kultūru un citus gardumus no Basku zemes, pēc kuriem ilgošos vēl ilgi. Citiem ieteiktu noteikti nedomāt, bet pieteikties, jo stipendija tik tiešām ir liela, lai spētu dzīvot citā valstī (lai gan ir jāapsver, cik ļoti finansiāli ģimene vai kāds cits spēs atbalstīt, jo man tas bija ļoti nepieciešams, taču izdevīgakus galamērķus ticu, ka stipendija gandrīz nosedz). Pieredzu, kuru ieguvu, šobrīd sķiet kā pasakā tīta un nespēju noticēt, ka biju tik veiksmīga un laimīga redzot un iepazīstot visu, kas šobrīd ir manā atmiņā, suvenīru formā un telefona galerijā. Pēc pieredzes studenti zinās, cik tomēr ļoti viņi ir spējīgi, jo pēc šī jūtos, ka varu cīnīties ar visiem nākotnes šķēršļiem bez problēmām. Praktiski būtu kārtīgi izpētīt vietu, kur students dodas, piemēram, laikapstākļus, kuri sagaidīs, specifiskās kultūras iezīmes (cik ļoti viņi ir atvērti pret ārzemniekiem, kādi ir tradicionālie ēdieni), studiju kursu aprakstu un apsvērt savas valodas prasmes, vai tās būs pietiekamas, izvēlēties izdevīgu dzīvošanas lokāciju, ja tas ir iespējams. Ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un neaizrauties ar pārlieku lielu mantu daudzumu. Un ceļot, cik tik ir iespējams (kaut uz blakus pilsētiņām). Man šķiet ļoti būtiski vienkārši ļauties un tik daudz neraizēties par visu, jo nākamajā dienā var būt vēl grūtāk, iespējams, vai arī notiekti daudz labāk. Vajag pieteikties, vajag komunicēt un vajag būt atvērtam un saprotošam pret it visu ."

Ceturtdien, 9. oktobrī, astoņi Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studenti kopā ar lektori un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktori Rūtu Maltisovu devās uz Rīgu, lai piedalītos Dānijas vēstniecības rīkotajā mini festivālā “Shaping Europe's Future”, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā ( Stockholm School of Economics ). Pasākums tika organizēts Dānijas prezidentūras ES ietvaros, jo Dānija no Polijas rotācijas kārtībā š.g. 1. jūlijā pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šī ir jau astotā reize, kad Dānija uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus un šoreiz Dānijas prezidentūras laikā drošības jautājumi ir prioritāte, strādājot ar moto "Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē". Diena iesākās ar reģistrāciju, kafiju un uzkodām, kam pavisam drīz jau sekoja paneļa diskusijas par zaļo pāreju, drošību un konkurētspēju. Pirmajā diskusijā piedalījās: Olivia Lyhne – klimata analītiķe Dānijas zaļajā domnīcā CONCITO, Lasse Hirsch – partneris uzņēmumā Heimdal Critical Infrastructure , Natālija Siliņa – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja, Paula Patrīcija Avotiņa – klimata aktīviste. Diskusiju vadīja Krista Pētersone, kura specializējas atjaunīgās enerģijas politikas veidošanā un biedrībā "Zaļā brīvība" īsteno projektus par vēja un saules enerģijas integrāciju Latvijā. Stundu ilgajā paneļdiskusijā tika sniegti viedokļi un atbildes uz jautājumiem par zaļās enerģijas attīstību Eiropā un Latvijā, veidiem, kā paātrināt neatkarības iegūšanu no citvalstu režīmiem, un izaicinājumiem, kas ir jāpārvar, lai to sasniegtu. Klimata aktīviste Paula Patrīcija Avotiņa uzsvēra jauniešu līdzdalības nozīmi politikā un klimata jautājumos, aicinot jauniešus būt aktīviem pārmaiņu veicinātājiem. Uzreiz pēc pirmās paneļdiskusijas sekoja otrā – par Eiropas Savienību kā aizsardzības savienību. Šajā diskusijā piedalījās: Artis Pabriks ( Patreizējais “Ziemeļu aizsardzības politikas centra” priekšsēdētājs), Mikkel Vedby Rasmussen (Kopenhāgenas Universitātes Politikas zinātņu katedras profesors) Sandis Sraders (Pētnieks un maģistra programmas direktors Baltijas Aizsardzības koledžā) Aili Ribulis (Padomniece, Drošības un aizsardzības politikas direktorāte Eiropas Ārējās darbības dienestā). Savukārt sarunu vadīja Dr.soc.pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Šīs diskusijas laikā zālē bija jūtamas bažas par nākotni, drošību un vēlme saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Daudz tika diskutēts par patreizējo drošības situāciju, riskiem un izaicinājumiem, kā arī Eiropas Savienības gatavību krīzes situācijai. Pēc divām paneļdiskusijām sekoja pusdienu pauze, pēc kuras mūsu studentu grupa dalījās divās daļās – viena apmeklēja informatīvu lekciju par darba un prakses iespējām Eiropas Savienības struktūrvienībās, bet otra baudīja debašu cīņas, kur jaunieši aizstāvēja savus viedokļus par Eiropas nākotni. Vēlāk tika dota iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta biroja Latvijā rīkotajā viktorīnā par Eiropas Savienību un laimēt balvas. Pēc piepildītas dienas, BSP “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente Elizabete Apiņa-Fleisa dalījās iespaidos: “Šis mini festivāls iedvesmoja mani kļūt vēl aktīvākai ne tikai klimata aktīvismā un politikā, bet arī studiju pieredzē. Tas man atgādināja, ka mana balss, viedoklis un rīcība ir svarīga. Ka demokrātija ir svarīga. Turklāt tas mudināja mani kļūt redzamākai, izmantot izdevību un nebaidīties.” Savukārt BSP “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studente Alise Neilande atzīst: “Sapratu, ka katra no šīm tēmām ir daudz plašāka nekā es domāju, un tajās ir arī jāiegulda daudz lielāks darbs nekā biju iedomājusies. Lai arī Latvijā klimata radītās pārmaiņas nav izjūtamas tik daudz kā citās valstīs, tās tikai turpinās augt, tāpēc ir vērts par šo tēmu aizdomāties.” Dalība mini festivālā “Shaping Europe’s Future” sniedza Ventspils Augstskolas studentiem vērtīgu pieredzi – iespēju paplašināt redzesloku par Eiropas tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, dzirdēt ekspertu viedokļus un uzdot sev interesējošos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību un drošību. Šādas iniciatīvas ne tikai stiprina studentu starpkultūru kompetences, bet arī iedvesmo jauniešus aktīvi iesaistīties Eiropas un Latvijas nākotnes veidošanā.

Lelde Bērziņa ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 3. kursa studente, kā arī viena no 18 dalībniekiem, kas piedalās pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Lai stiprinātu savas prasmes ar praktisko ievirzi cilvēkresursu vadības procesu īstenošanā un sabiedriskajās attiecībās, Lelde savas iemaņas pilnveido Personāla nodaļas biroja administratora amatā ciešā sadarbībā ar vadītāju Elīnu Feldmani un kolēģiem Raiti Didrihsonu un Ilzi Osi. Pastāsti kā paiet tava darba ikdiena? Visus pienākumus varu viegli apvienot ar lekcijām. Jāatzīmē, ka tā ir laba iespēja manas teorētiskās zināšanas un prasmes pilnveidot darba vidē. Dienās, kad lekciju grafiks ir īpaši intensīvs, iespēja strādāt attālināti sniedz vajadzīgo elastību. Darba pienākumi ir ļoti dinamiski, tas nozīmē, ka katra diena ir savādāka. Iesaistos pētījumu analīzē par darba vidi Latvijā un ārzemēs, lai varētu identificēt labo praksi, ko integrēt Ventspils Augstskolas organizācijas kultūras stiprināšanai. Novērtēju savu iesaisti Ventspils Augstskolas sabiedrisko attiecību veidošanā, rakstot preses relīzes par iespaidiem un zināšanām, ko studenti ir guvuši ārpus Ventspils Augstskolas. Tie ir tikai daži no maniem darba pienākumiem. Visu nepieciešamo parasti varu ātri un efektīvi izdarīt, bet ja nepieciešama konsultācija, tad aprunājos ar kādu no trīs darba vadītājiem. Kas Jūs pārsteidza, strādājot biroja administratora amatā? Cik patiesībā elastīga ir mūsdienu darba vide, gandrīz viss ir pieejams arī attālinātā formātā un ar visiem neskaidrību gadījumā ir iespējams sazināties. Tas nozīmē, ka pēc absolvēšanas, uzsākot darba gaitas, man jau būs pieredze darbā ar dažādām sistēmām un saziņas rīkiem. Es, un arī citi iesaistītie studenti, kā jaunie darbinieki, daudz ātrāk pielāgosimies uzņēmuma darba vidē un būsim jau pieraduši pie dinamiskas un digitāli atbalstītas darba organizācijas, kas ļauj efektīvāk sadarboties ar kolēģiem un risināt ikdienas uzdevumus. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Noteikti līdzdalība sabiedrisko attiecību veidošanā. Preses relīžu rakstīšana, tā, manuprāt, ir katra lielāka vai mazāka uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Preses relīzes gan popularizē uzņēmumu, gan informē sabiedrību par kādiem notikumiem vai pārmaiņām un preses relīžu rakstīšanu vislabāk var iemācīties ar reāliem dzīves piemēriem ko es uzzinu šeit un tad man atliek tikai to pasniegt cilvēkiem ērti uztveramā veidā. Savukārt, iesaiste personāla vadības procesu īstenošanā sniedz man iespēju izprast darba devēja un darbinieka lomu un mijiedarbības aspektus kopīgu mērķu sasniegšanai. Ar kādiem izaicinājumiem saskāries? Pats pirmais izaicinājums bija ātri reaģēt uz šādu iespēju vienlaikus apdomāt vai es to vēlos un spēšu izdarīt. Jau nākamais izaicinājums bija izvēlēties jomu kurā es vēlos pilnveidoties, iegūt vērtīgas zināšanas un prasmes. Izvēlējos personāla nodaļu, jo stiprs uzņēmums sākas ar tā darbiniekiem - viņu motivāciju, attīstību, iesaisti un labsajūtu. Šis darbs ir liels izaicinājums, jo tas prasa ne tikai izcilas organizatoriskās prasmes, bet arī pacietību, un spēju strādāt ar milzīgu informācijas apjomu. Dokumentu ir Ļoti daudz un dažādi. Faili, mapes un programmas, tam visam jāspēj izsekot līdz un saprast kā tos atšķirt un kur tiem īstā vieta, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu ir jāsaglabā 50 un vairāk gadus, tad tas apjoms ir milzīgs. Liela uzmanība arī jāpievērš lietām ko citi palaistu garām, jāpārbauda vai līgumiem ir atbilstoši numuri, paraksti u.t.t. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Visi ir ļoti izpalīdzīgi un atvērti, pat ja darbu daudz, darba vadītāji atradīs laiku lai palīdzētu. Šāda atvērtība un atbalsts ne tikai veicina patīkamu darba vidi, bet arī palīdz veiksmīgi iekļauties kolektīvā. No akadēmiskā viedokļa, darbs augstskolā sniedz arī plašāku izpratni par iestādes struktūru un darbību – kā tiek risinātas problēmas, kā darbojas Senāts, kā augstskola iedalās nodaļās un apakšnodaļās, un kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Tā ir arī pieredze, kura pēc tam ļaus labāk orientēties studiju vidē un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un saprast, pie kā vērsties dažādās situācijās. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Pavisam noteikti. Projekts palīdzēs ātrāk pielāgoties prakses videi, kas man būs jau nākamajā semestrī, tas dos nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai es justos pārliecinātāka uzsākot darba gaitas. Strādājot dažādos augstskolas administratīvajos darbos, es, tāpat kā pārējie iesaistītie studenti, iemācos labāk plānot savu laiku, rīkoties ar dokumentiem un komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm – prasmes, kas noderēs neatkarīgi no nozares kurā vēlāk izvēlēšos strādāt. Taču darba devēji iegūs ne tikai organizatoriski zinošākus darbiniekus, bet arī cilvēkus, kuri jau ir pieraduši pie reālas darba vides prasībām. Kā arī jautājums darba vadītājai Elīnai, kā Leldei veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Lelde ir mērķtiecīga un atbildīga kolēģe un viņas darbos atainojas studijās iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Jāatzīmē sadarbības spējas gan ar kolēģiem Personāla nodaļā, gan Ventspils Augstskolā kopumā. Ikdienas sadarbībā ar Leldi ļoti augsti vērtēju precizitāti, spēju pielāgoties un izpratni no “pusvārda”. 

Studentu padome koprades telpās Moomentum noorganizēja kārtējo pašizaugsmes un līderības semināru “Atspēriens”, kur dalībniekus izgītoja dažādu industriju pārstāvji, stāstot par tēmām, kā darba tirgus, publiskā runa un stresa menedžments. 7. martā notika semināra “Atspēriens” atklāšana, kura laikā tika arī atklāta COLOURS Eiropas universitāšu ietvarā izveidots jauns “Studentu uzņēmējdarbības centrs”. Centru atklāja “Studentu uzņēmējdarbības centra” koordinators un COLOURS alianses pārstāvis Gvido Grīnbergs. Diena noslēdzās ar ekskursiju uzņēmumā Bucher Municipal. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar uzņēmuma darbību un uzzināt par tā sniegtajām iespējām, kā prakse un stipendijas. "Atspēriena" dalībniekiem bija iespēja iesaistīties diskusijās ar uzņēmuma pārstāvjiem par tēmām, kā stresa menedžments un rakstura īpašību pilnveidošana sava sapņa darba atrašanai. 8. martā dalībnieki uzzināja vairāk par dažādām tēmām, piemēram, “Ieradumu veidošana”. Šo nodarbību pasniedza Gustavs Vanags, kurš mentorē studentus “Southwestern Advantage” programmā. Lekcijā dalībnieki uzzināja par ieradumu mehānismu un kā to izmantot, lai radītu un noturētu labos ieradumus. Latvijā pazīstamais diriģents Ints Teterovskis savā lekcijā “Kā izkāpt no komforta zonas, uzstāties publikas priekšā” dalībniekiem deva padomus un ieteikumus, kā izveidot labu runu un publiski uzstāties auditorijas priekšā. No Nodarbinātības Valsts Aģentūras viesojās Vaira Jansone un iepazīstināja ar NVA un tās piedāvātajām iespējām. Pauzēs dalībniekiem bija iespēja jauni iegūtās zināšanas pielietot un pilnveidot, piedaloties dažādos grupu darbos, aizraujošos uzdevumos un aktivitātēs. Noslēguma dienā seminārā viesojās VeA EPF fakultātes Biznesa vadības programmas direktore Elīna Feldmane un pastāstīja, kā pasargāt sevi prakses un darba meklējumu laikā. Par stresa menedžmentu un dienasgrāmata rakstīšanu pastāstīja Latvijas Universitātes Psiholoģijas programmas 3. kursa studente Elīna Trubača un Ventspils Augstskolas Tulkošanas un valodu tehnoloģiju 3. kursa studente Rasma Ondzule. Studentes iepazīstināja, kā dienasgrāmatu rakstīšana var palīdzēt stresa un domu kontrolēšanā. Aizvadītās semināra dienas deva dalībniekiem iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas un pielietot tās praktisku uzdevumu veikšanā, bet arī iegūt jaunus kontaktus un draugus. “Prieks bija redzēt daudzveidīgo lektoru sastāvu – personības, kuru sagatavotās runas lieliski papildināja viena otru un mudina mūs foršam, pilnvērtīgam un atbildīgam atspērienam pretī dzīvei. Tādu pašizaugsmi visos līmeņos novēlu piedzīvot visiem!” pastāstīja Ilze Jaunzeme, viena no “Atspēriens” dalībniekiem.

Dilans Janviers Takems, starptautiskais students no Kamerūnas, pašlaik studē maģistra programmā "Stratēģiskā starpkultūru komunikācija", kā pirmā kursa students. Pagājušajā gadā Dilans absolvēja Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalauru vadībzinātnē. Tagad, turpinot savu karjeru un izglītības procesu, kā arī pierodot pie dzīves Latvijā, viņš šajā intervijā dalās ar savu pieredzi. Pagājušajā gadā absolvēji Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmu “Vadībzinātne”. Kas tevi motivēja palikt un turpināt studijas maģistrantūrā? Es izvēlējos turpināt studijas Ventspils Augstskolā maģistra programmā, jo man jau bija lieliska pieredze bakalaura studiju laikā. Bakalaura studiju programma bija interesanta, un pastāvīgais universitātes un pasniedzēju atbalsts padarīja šo lēmumu vieglu. Turklāt Ventspils ar gadiem man ir kļuvusi tuva. Nākamais loģiskais solis manā ceļā bija maģistra studijas, kas papildinātu šeit jau izveidoto pamatu savām studijām un zināšanām. Kādas ir svarīgākās prasmes, kuras apguvi studējot VeA, kas tev noderēs arī turpmākajā karjerā? Studējot bakalaura programmā Ventspils Augstskolā, es ieguvu vērtīgas zināšanas tādās jomās, kā finanšu vadība, mārketinga stratēģijas un organizāciju darbība. Uzsākot maģistra studijas, es vēlos paplašināt savas zināšanas un apgūt vairāk par mārketingu, vadību un uzņēmējdarbības ilgtspējību, izmantojot stratēģiskās komunikācijas prasmes. Turklāt šo grādu iegūšana man ir palīdzējusi apgūt praktiskās iemaņas un pieredzi, tostarp lēmumu pieņemšanu, komandas darbu un komunikāciju, kas būtiski palīdzēs gan manā profesionālajā karjerā, gan personīgajā dzīvē. Kāds bija tav pirmais iespaids par Latviju? Pirmais, ko es pamanīju, bija liels cilvēku trūkums ielās, kas nav īpaši ierasti manā valstī. Man bija lielākas cerības satikt cilvēkus no dažādām tautībām, taču ātri sapratu, ka Latvija nav tik internacionalizēta. Tomēr tas bija pirms trim gadiem, kopš tā laika daudz kas ir mainījies, lielāks cilvēku pieplūdums no visas pasaules, kā arī infrastruktūras attīstība pilsētā. Vai tev ir kāds mīļākais latviešu ēdiens vai uzkoda? Mans iecienītākais latviešu ēdiens ir šašliks. Iemesls, kāpēc tas ir mans iecienītākais ēdiens, ir tas, ka Kamerūnā mums ir kaut kas līdzīgs, ko sauc par "soja". Tas ir garšīgs un atgādina man mājas. Kā tev patīk dzīve Ventspilī? Kāda ir tava pieredze, kā starptautiskajam studentam? Es ar lepnumu varu teikt, ka Ventspils ir viesmīlīgākā pilsēta Latvijā, ar kautrīgiem vietējiem iedzīvotājiem, kas kļūs sirsnīgāki pret jums, kad jūs uzņemsieties iniciatīvu. Tā ir klusa, maza pilsēta, kas sākotnēji šķita liels pārmaiņu solis. Bet laika gaitā esmu iemīlējis šo mierīgo atmosfēru. Kā starptautiskajam studentam, saskāros ar vairākām grūtībām, tostarp papīru kārtošanu, jaunu prasmju apguvi un latviešu dzīvesveida apgūšanu. Taču ar laiku man ir izdevies atrast līdzsvaru, kas ietver gan izaugsmi un jaunus izaicinājumus, gan arī iekļaušanos sabiedrībā. Kas tev visvairāk patīk studējot VeA? Viena no lietām, kas man visvairāk patīk studējot Ventspils Augstskolā ir pasniedzēju atbalsts. Mazais klašu lielums ļauj vairāk mijiedarboties ar pasniedzējiem, kas rada aizraujošu vidi. Ir sajūta, ka fakultāte patiesi rūpējas par mūsu progresu un vienmēr ir pieejama, ja mums nepieciešama palīdzība. Es arī novērtēju universitātes mājīgo vidi un tās pieejamību. Ēka ir mana māja un skola vienlaikus, kas padara vieglāku nokļūšanu uz lekcijām, īpaši ziemā. Tā ir labi savienota un var lepoties ar augsti attīstītu infrastruktūru.