Tulkojumzinātnei ir nozīmīga loma ne tikai precīzai starpvalodu vēstījumu nodošanai, bet arī latviešu valodas saglabāšanai digitālajā laikmetā. Mūsdienu tehnoloģijas, tostarp mašīntulkošana, var ietekmēt valodas kvalitāti, tāpēc zinātnieki meklē risinājumus, lai nodrošinātu latviešu valodas bagātību un precizitāti. Topošā doktore Aiga Bādere ir Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes lektore, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” vadītāja un pieredzes bagāta tulkotāja. Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia sarunājas ar pētnieci, kuras zinātniskā darbība ir veltīta tulkojumzinātnei, proti, mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanai, cenšoties izstrādāt metodisko modeli tieši latviešu valodai.

2024. gada vasarā bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" studentei Larai bija iespēja doties dzīvi mainošā pieredzē – praksē Tartu Observatorijā, Igaunijā. Šī bija viņas pirmā profesionālā pieredze, kur tās iesākumā viņu pārņēma satraukums, taču drīz viena atklāja, cik aizraujošs un iedvesmojošs var būt darbs kosmosa tehnoloģiju jomā. Stāsta Lara: "2024. gada vasarā es devos dzīvi mainošā piedzīvojumā – praksē Tartu Observatorijā Igaunijā. Pirms došanās ceļā no Latvijas mani pārņēma satraukums. Man nebija iepriekšējas darba pieredzes, un es nekad nebiju bijusi Igaunijā, bet tiklīdz ierados Tartu, manas bailes pazuda. Pilsēta mani sagaidīja ar savu šarmu un dzīvīgumu, un es ātri sajutos kā mājās, kur mani apbūra visas ielas. Tartu Observatorijā es pievienojos KuupKulgur komandai – grupai entuziastisku studentu, kas strādāja pie Igaunijas pirmā Mēness rovera. Mans uzdevums bija izstrādāt Kuup vadības sistēmu ( Mission Control Interface – MCI), lietotni, kas paredzēta roveru attālinātai vadībai un tā sensoru, kameras un baterijas monitorēšanai. Ar MCI palīdzību lietotāji var pārvietot roveru no jebkuras vietas pasaulē, ja vien ir pieslēgums atbilstošajam tīklam. Observatorijas pazemes Mēness analogu vide bija ideāla testēšanas platforma, kur es varēju vērot roveru darbībā, izmantojot tiešsaistes kameras un datu attēlojumu. Prakse bija izaicinoša, jo man nācās apgūt jaunus jēdzienus, piemēram, Robotu operētājsistēmu (ROS), taču, pateicoties neticami atsaucīgajai komandai un vadītājiem, es ne tikai pārvarēju šos izaicinājumus, bet arī ievērojami izaugu kā programmatūras izstrādātāja. Prakses beigās man izdevās izvietot MCI pirmo versiju. Redzēt savu darbu dzīvē un apzināties, ka tas būs noderīgs citiem, piepildīja mani ar dziļu gandarījuma un pateicības sajūtu. Augusta beigās es biju iemīlējusies kosmosa tehnoloģijās tik ļoti, ka nolēmu bakalaura darbu veltīt KuupKulgur MCI projektam. Šī pieredze ne tikai aizsāka manu karjeru, bet arī deva man jaunu dzīves mērķi un aizrautību. Es no sirds pateicos Saimūnam un Andresam, maniem izcilajiem vadītājiem, kā arī visiem KuupKulgur komandas biedriem, kas mani sirsnīgi uzņēma. Es arī izsaku pateicību Ventspils Augstskolai par šo neticamo iespēju. Šī prakse patiesi mainīja manu dzīvi – tā man deva virzienu, iedvesmu un laimi, ko iepriekš nebiju izjutusi."

Seši Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju fakultātes pētnieki 2025. gada 20.–21. februārī piedalījās starptautiskajā konferencē “No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados” kuru Rīgā organizēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts. Divās intensīvās un piesātinātās konferences dienās tika apgūts plašs tematu loks gan latviešu valodas vēstures, gan aktuālo norišu pētniecībā. Asociētā profesore Silga Sviķe kopautorībā ar Dr. agr. Arturu Stalažu (Latvijas Universitāte) un lektori Karinu Šķirmanti (Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultāte) izstrādātā referātā ““Bioleksipēdija”: speciālās leksikas pārvaldības sistēmas izstrādē izmantoto literatūras avotu raksturojums” stāstīja par šī būtiskā un apjomīgā augu nosaukumu datubāzes projekta rezultātiem. Dr. philol. Rafaela Martina Kalvo referāta tēma bija “Terminu oriģinālforma un oriģinālvaloda analīze tulkošanas kontekstā un saistībā ar īpašvārdu transkripciju latviešu valodā”. Dr. philol. Egita Proveja referātā aplūkoja latviešu pavārgrāmatas laikmeta griežos. Asociētais profesors Jānis Veckrācis iepazīstināja ar pētījumu “Juridiskās speciālās leksikas iezīmes 1850.–1899. gada Vidzemes zemnieku likumu tulkojumos latviešu valodā”. Aiga Veckalne saistībā ar izstrādājamo promocijas darbu referēja par tēmu “Vienkāršā valoda digitālajā laikmetā: latviešu valodas ilgtspējas līdzeklis”. Aiga Bādere, kuras promocijas darba izstrāde pakāpeniski tuvojas noslēguma posmam, uzstājās ar referātu “Mašīntulkojumvalodas un pēcrediģēšanas valodas divējādā daba”.

Izstādes "Neizsniegtie diplomi" atklāšana. Izstādi organizē Ventspils Jauniešu māja sadarbībā ar biedrību "Attīstības fabrika". Neizsniegtie diplomi ir starptautisks projekts, kuru mērķis ir pieminēt to Ukrainas studentu zaudētās dzīvības, kuras paņēma pilna mēroga Krievijas iebrukums 24.februārī.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļa sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domi, Ventspils Augstskolu, Kurzemes plānošanas reģionu, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un SIA “EnterDigital” organizē Biznesa kluba pasākumu “Digitalizācija un finansējuma iespējas”, kas norisināsies 26. februārī, no plkst.12:30 līdz plkst.17:30, Ventspilī. Mūsdienās digitalizācija nav tikai tehnoloģiska tendence – tā ir nepieciešamība uzņēmumiem, kas vēlas būt konkurētspējīgi, efektīvi un inovatīvi. Atsaucoties uz uzņēmēju izrādīto interesi, LTRK Kurzemes nodaļa organizē Biznesa kluba pasākumu “Digitalizācija un finansējuma iespējas”, kurā uzmanības centrā būs digitalizācijas attīstība un pieejamās finansējuma iespējas uzņēmējdarbībai. LTRK Kurzemes Biznesa kluba pasākumā eksperti stāstīs par digitālās transformācijas nozīmi uzņēmējdarbībā, tās ietekmi uz konkurētspēju, kā arī par pieejamajiem atbalsta mehānismiem uzņēmumiem. Notiks arī diskusija par digitalizācijas nozīmi uzņēmumu attīstībai, izceļot iespējas un izaicinājumus, kas saistīti ar digitālo transformāciju. Dalībnieki dalīsies pieredzē, sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kā uzņēmumiem veiksmīgi izmantot pieejamos atbalsta mehānismus un risinājumus, lai pārvarētu digitālo pārmaiņu grūtības un pilnveidotu savu darbību. Biznesa kluba pasākuma ietvaros dalībniekiem būs arī iespēja piedalīties Eiropas Biznesa atbalsta tīkla organizētā mācību vizītē pie uzņēmuma SIA “Bio-Venta”, iepazīties ar tā darbību un pieredzi starptautiskajos tirgos, uzzinot par eksporta un attīstības stratēģijām. Tāpat dalībnieki varēs iepazīt uzņēmuma ieviestos digitālos risinājumus, kas veicina efektivitāti un konkurētspēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta inovatīviem risinājumiem un tehnoloģijām, ko uzņēmums izmanto ikdienā, kā arī ilgtspējīgas attīstības principiem un pasākumiem, kas palīdz samazināt ietekmi uz vidi un veicina resursu efektīvu izmantošanu. Dalība Biznesa klubā ar iepriekšēju reģistrāciju līdz 24.02.2025. Reģistrācija un pasākuma programma pieejama šeit: https://ej.uz/KurzemesBiznesaKlubs_februaris . LTRK Kurzemes Biznesa kluba pasākums ir bezmaksas un pieejams ikvienam interesentam. Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta "Latvijas Digitālais akselerators" DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība - NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Informāciju sagatavoja: AIJA SERŽANTE Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Kr. Valdemāra iela 35, Rīga, LV-1010, Latvija M. + 371 29385117 aija.serzante@ltrk.lv