Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) inženieru komanda februārī sākusi darbu jaunā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) projektā, kura mērķis ir gada laikā izstrādāt mobilo sakaru un satelītu savienojamību. Arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" ir daļa no šī projekta. LMT skaidro, ka projekta mērķis ir izstrādāt divu režīmu - mobilo sakaru un satelīta - IoT System-on-Module (SoM) risinājumu, kas ļaus ierīcēm pēc nepieciešamības pārslēgties starp mobilajiem tīkliem un satelītiem, izmantojot vienu moduli. Daudziem IoT risinājumiem loģistikas, lauksaimniecības, vides monitoringa un citās jomās sekmīgam darbam ir nepieciešams spēcīgs un stabils mobilo sakaru pārklājums, kuru plašās teritorijās visā pasaulē vēl arvien nav iespējams nodrošināt. Tas rada būtiskas grūtības nozarēm, kuras arvien vairāk paļaujas uz sensoriem, automatizāciju un reāllaika monitoringu. Ja ierīces zaudē savienojumu, tiek pazaudēti dati, sistēmas nespēj reaģēt un darbības izmaksas pieaug. LMT un ESA kopīgais projekts paredz nākamās paaudzes savienojamības attīstību, izstrādājot vienotu IoT moduli, kas darbosies gan mobilajos tīklos, gan satelītu tīklos, nodrošinot ierīču savienojamību gandrīz jebkur. Nākamā gada laikā paredzēts izstrādāt funkcionējošu prototipu, kas spēj izmantot gan zemes mobilo sakaru tīklus (piemēram, LTE-M un NB-IoT), gan satelīta savienojamību (NTN), automātiski un nemanāmi pārslēdzoties starp tiem ar minimālu enerģijas patēriņu. Modulis būs izmaksu ziņā efektīvs, piemērots dažādiem ierīču tipiem un papildināts ar viegli lietojamu programmatūras izstrādes komplektu, lai izstrādātājiem nebūtu jārisina sarežģīti konfigurācijas jautājumi. Tas savukārt paver plašas iespējas satelīta IoT risinājumu tirgus attīstībai un stiprina Eiropas un Latvijas tehnoloģisko suverenitāti, attīstot vietējās kompetences nākamās paaudzes bezvadu un kosmosa sakaru tehnoloģijās. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis skaidro, ka daudzas ierīces joprojām ir pārāk sarežģītas, pārāk dārgas vai nav pieejamas tirgum nepieciešamajos formātos, it īpaši zemas enerģijas IoT risinājumiem. LMT novērš šo galveno šķērsli, izstrādājot moduli, kas spēj nodrošināt savienojamību pilsētā, laukos un tālu ārpus ierastā mobilo sakaru pārklājuma bez nepieciešamības izmantot divas atsevišķas ierīces vai sarežģītas konfigurācijas. "Tas ne tikai rada jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem iesaistīties ESA un ES drošas savienojamības programmās, bet arī ļauj Latvijai ieņemt nozīmīgāku lomu Eiropas kosmosa un telekomunikāciju inovāciju ekosistēmā: tieši šeit tiek izstrādātas svarīgas tehnoloģijas strauji augošam globālajam tirgum, un Eiropa tādējādi iegūst lielāku noturību, drošākus sakarus un konkurētspējīgāku industriju," pauž Pūķis. ESA ir starpvaldību organizācija, kas apvieno Eiropas valstis kopīgos kosmosa industriālos, satelītu tehnoloģiju un progresīvas savienojamības risinājumu attīstības projektos. Šajā projektā ESA pārziņā būs stratēģiskā vadība un saskaņošana ar Eiropas Satelītu savienojamības attīstības ceļvedi. Pārējie projekta partneri ir Spānijas Zemes orbītas satelītu operators "Sateliot", Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs VIRAC. Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atverot uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām iespējas attīstīt inovatīvus kosmosa tehnoloģiju projektus.

12. februārī Ventspils Augstskolā aizvadīta Valodu meistarības skola, kas pulcēja gandrīz 80 dalībnieku no Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ventspils 1. ģimnāzijas, Nīcas vidusskolas, Liepājas Liedaga vidusskolas, Ventspils Tehnikuma, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas, Ventspils 4. vidusskolas, Liepājas Raiņa vidusskolas un Ventspils 6. vidusskolas. Pasākumu atklāja Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis, un nodarbības vidusskolēniem un valodu pedagogiem vadīja fakultātes docētāji. Rafaels Martins Kalvo iepazīstināja ar valodas formālajām un konceptuālajām atšķirībām, Aiga Bādere stāstīja par mašīntulkošanas anatomiju, savukārt Zane France atklāja mutvārdu tulkošanas noslēpumus. Īpašus videovēstījumus vidusskolēniem bija sagatavojuši mūsu absolventi un studenti – Andrejs Štrāls jau studiju laikā sāka darbu Aizsardzības ministrijā, Līga Brūdere sūtīja sveicienus no ES Padomes Briselē, Didzis Grauss ieskicēja ceļu no studijām līdz sava tulkošanas un lokalizācijas uzņēmuma “ Native Localization ” izveidei, Elīna Kalniņa sūtīja sveicienus no Latvijas vēstniecības Zviedrijā, savukārt Matīss Jansons ļāva gūt ieskatu studiju prakses aizkulisēs Eiropas Revīzijas palātā Luksemburgā. Valodu meistarības skolas apmeklētāji varēja iepazīt ne tikai absolventus un studentus un kopīgi izstaigāt augstskolu, bet arī uzzināt par jauno bakalaura studiju programmu “ Valodas, saziņa un kultūrvide ”, kuru iecerēts sākt īstenot jau šī gada rudenī. Pasākuma noslēgumā tika godināti Eiropas Komisijas pārstāvniecības rīkotās tulkošanas nodarbības labāko darbu autori un studentu sagatavotās valodu viktorīnas uzvarētāji. Valodu meistarības skola tika organizēta sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Evelīna Agneta Danenberga Erasmus studiju mobilitātes ietvaros devās uz Spāniju, kur studēja Deusto Universitātē modernās valodas. Šī pieredze kļuva par nozīmīgu posmu viņas akadēmiskajā un personīgajā izaugsmē, sniedzot iespēju paplašināt zināšanas, iepazīt dažādas kultūras un attīstīt būtiskas prasmes starptautiskā vidē. Mobilitātes laikā Evelīna ne tikai pilnveidoja savas valodu prasmes, bet arī atklāja jaunas akadēmiskās intereses, stiprināja pārliecību par sevi un ieguva vērtīgu pieredzi, kas veicinās viņas turpmāko profesionālo un personīgo attīstību. "Mani sauc Evelīna Agneta Danenberga. Es piedalījos Erasmus studiju mobilitātē Spānijā. Uzņemošā augstskola bija Deusto Universitāte. Mans studiju virziens mobilitātes laikā bija modernās valodas. Es nolēmu doties Erasmus mobilitātē vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bija vēlme atrast sevi un pārdomāt, vai es daru pietiekami gan sevis, gan to cilvēku labā, kuri ir man apkārt. Es vēlējos izaicināt sevi, apšaubīt savas izvēles un augt gan personīgi, gan emocionāli. Es gribēju kļūt pārliecinātāka, neatkarīgāka un apzinātāka par to, kas es esmu un par ko vēlos kļūt. Vēl viens svarīgs iemesls bija iespēja socializēties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām, paplašināt savu redzesloku un izkāpt no savas komforta zonas. Es ticēju, ka, dodoties Erasmus programmā, iegūšu jaunu skatījumu uz pasauli, attīstīšos gan personīgi, gan akadēmiski un būšu labāk sagatavota savam studiju virzienam. Es arī cerēju, ka šī pieredze palīdzēs man kļūt atvērtākai, saprotošākai un spējīgākai palīdzēt citiem nākotnē. Ieguvumi no mobilitātes bija gan akadēmiski, gan personīgi. Akadēmiskajā jomā es atklāju lielu interesi par tiesību zinātni, īpaši apgūstot kursu “Tiesību pamatprincipi” ( Basic Principles of Law ). Sākotnēji šo kursu izvēlējos galvenokārt tulkošanas nolūkos, taču studiju laikā sapratu, ka vēlos padziļināti izprast tiesību sistēmu un tās darbību praksē. Es uzzināju, kā tiesības darbojas ikdienas dzīvē, kā tās tiek piemērotas praksē, kā tās var palīdzēt cilvēkiem, kā arī cik sarežģītas tās dažkārt var būt. Vēl viens nozīmīgs akadēmiskais ieguvums bija mana pieredze ar dzeju un lugām. Sākotnēji man dzeja un lugas šķita tikai vārdu kopums, taču es sapratu, ka tā ir ļoti virspusēja uztvere. Es iemācījos, ka vārdiem ir dziļa nozīme, tie var emocionāli ietekmēt cilvēku un rosināt dziļas pārdomas. Dzeja man palīdzēja domāt kritiskāk un radošāk, kā arī kļuva par sava veida pašizziņas formu. Liela nozīme Deusto Universitātē bija arī grupu darbiem. Es iemācījos strādāt komandā, vadīt diskusijas, uzdot precīzus jautājumus, iesaistīt visus dalībniekus un uzticēties citiem. Šīs prasmes bija ne tikai akadēmiskas, bet arī ļoti nozīmīgas personīgajā dzīvē. Es arī sapratu, ka mana mīlestība pret valodām ir kļuvusi vēl spēcīgāka – katrā valodā ir kaut kas īpašs un neatkārtojams, un tajā pašā laikā ir daudz vieglāk un dziļāk sazināties ar cilvēku viņa dzimtajā valodā. Personīgajā līmenī es iemācījos, ka laipnība vienmēr ir vissvarīgākā vērtība neatkarīgi no laika, vietas vai apstākļiem. Es iemācījos runāt patiesi un godīgi, pat ja tas dažkārt ir grūti. Es kļuvu pārliecinātāka, izsakot savas domas otrajā valodā, un sapratu, ka mans viedoklis ir svarīgs. Es arī iemācījos vairāk par kultūru atšķirībām. Dažas lietas, kas vienā kultūrā var šķist nepieklājīgas, citā kultūrā ir pilnīgi normālas vai pat cienījamas. Dzīvošana Spānijā man palīdzēja kļūt pacietīgākai, atvērtākai un iecietīgākai pret dažādiem dzīvesveidiem un komunikācijas veidiem. Mani lielākie piedzīvojumi nebija tikai lieli notikumi, bet arī ikdienas sīkumi. Viens no nozīmīgākajiem piedzīvojumiem bija mācīšanās vienatnē bibliotēkā vairākas stundas katru dienu. Tas man deva spēcīgu neatkarības un pašapziņas sajūtu, jo sapratu, ka spēju veidot savu dzīvi citā valstī pati. Vēl viena nozīmīga pieredze bija draudzības, kuras izveidoju. Lai gan ne visi cilvēki palika manā dzīvē, es sapratu, ka tas ir pilnīgi normāli. Daži cilvēki ir tikai uz īsu brīdi, bet arī viņi atstāj pēdas. Es iemācījos uzsākt sarunas, uzdot jautājumus un veidot kontaktus. Mani spilgtākie iespaidi Erasmus studiju laikā nebija saistīti tikai ar jaunu valsti vai universitāti, bet galvenokārt ar cilvēkiem un sajūtām, kuras piedzīvoju ikdienā. Es satiku ļoti daudz cilvēku no dažādām valstīm, ar dažādiem stāstiem, pieredzēm un skatījumiem uz dzīvi, taču tikai ar dažiem no viņiem izveidojās patiesi dziļa saikne. Tie bija cilvēki, ar kuriem es pavadīju gandrīz katru dienu, ar kuriem kopā ēdu, mācījos, smējos, klusēju un dalījos domās par dzīvi. Mēs katru nedēļu apzināti veidojām savus mazos notikumus, lai būtu kopā. Rīkojām zīmēšanas vakarus, kuros katra uzzīmēja kaut ko mazu un pēc tam nodeva darbu tālāk citai – katrs zīmējums kļuva par kopīgu stāstu, pilnu ar smiekliem, neveiklām līnijām un ļoti patiesām emocijām. Tā nebija tikai gleznošana, tā bija būšana kopā, sarunas par dzīvi, mūzika fonā un sajūta, ka esmu īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem.

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu. Darbnīca ar nosaukumu “ Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market ” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes. Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas. “MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.” Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus. Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai. No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras. Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci. Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās. Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos. Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi. Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību. No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai. Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā. Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā. Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu. No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem. Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus. MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube ( 1.diena , 2. diena ) , ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām. MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā. MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

19. februārī plkst. 9.00–9.45 tiešsaistē platformā Microsoft Teams notiks Doktorantūras brokastu sarunas par tēmu “Studijas doktorantūrā: izaicinājumi, atziņas un ieteikumi”, kurā Ventspils Augstskolas zinātniskā viesasistente un 3. kursa studente programmā " Ekonomika un uzņēmējdarbība " pastāstīs par savu pieredzi. Sarunu laikā tiks apskatīti doktorantūras studiju izaicinājumi un meklētas atbildes uz jautājumiem – kā paredzēt grūtības, kādi ir biežākie izaicinājumi un kas var palīdzēt promocijas darba izstrādē. Līga dalīsies arī ar praktiskiem ieteikumiem literatūras analīzei, kā arī konferenču un zinātnisko žurnālu izvēlei. Mērķauditorija – jaunie doktoranti un tie, kuri nesen uzsākuši studijas doktorantūrā. Programmā paredzēta aptuveni 20 minūšu ievadlekcija, kam sekos jautājumi un diskusija. Kopējais plānotais norises laiks – 45 minūtes. T iešsaistē (Microsoft Teams) Meeting ID: 318 119 483 162 64 Parole: jT6ML3Rv