Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 

Pašlaik Saule tikko pārgājusi aktivitātes cikla maksimumu, un tās virsmā gandrīz katru dienu notiek enerģētiski notikumi – Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME). Tie tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un jonosfēru, radot kosmiskos laikapstākļus, kas var traucēt satelītus, sakarus un navigāciju. Šīs tēmas tika apspriestas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) seminārā 2026. gada 26. februārī, kas norisinājās LOFAR-ERIC iniciatīvas ietvaros. Seminārā piedalījās zinātnieki no Ventspils Augstskolas (Latvija), Radioastronomijas institūta un Ģeofizikas institūta Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā, Odesas I. Mečņikova Nacionālās universitātes (Ukraina) un Sodankilas Ģeofizikas observatorijas Oulu Universitātē (Somija). Semināra laikā tika apspriesti jaunākie rezultāti ģeomagnētisko datu analīzē un jonosfēras procesu izpētē. Vienā no prezentācijām tika demonstrēta automatizēta pieeja ģeomagnētisko datu apstrādei no starptautiskā INTERMAGNET staciju tīkla, kas palīdz efektīvāk analizēt lielus datu apjomus no dažādām novērojumu stacijām. Pētnieki prezentēja arī pirmos rezultātus no 2026. gada 17. februāra gredzenveida Saules aptumsuma novērojumiem, izmantojot “Mayaki” ģeomagnētisko staciju Ukrainā un URAN-4 dekametru radioteleskopu. Tas ļauj pētīt Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes magnētisko lauku un jonosfēras dinamiku. Citā ziņojumā tika prezentēti sākotnējie rezultāti par spēcīgu ģeomagnētisko vētru novērojumiem Strūves ģeodēziskā loka meridiāna tuvumā. Pētnieki apkopojuši digitālos datus no 16 magnētiskajām stacijām un analizējuši ģeomagnētiskā lauka variācijas spēcīgu magnētisko vētru laikā 2025. gada janvārī un novembrī. Šie dati kalpos par pamatu kosmisko laikapstākļu monitoringa sistēmas ģeomagnētiskajai daļai un palīdzēs labāk izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Seminārā tika uzsvērta starpdisciplināras pieejas nozīme kosmisko laikapstākļu pētniecībā. Arvien biežāk pētījumos tiek izmantota integrēta novērojumu metodoloģija, kas apvieno radioastronomiskos novērojumus, ģeomagnētiskā lauka mērījumus un kosmisko staru datus. Tas palīdz precīzāk analizēt jonosfēras procesus un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes tuvāko kosmisko vidi. Šajos pētījumos nozīmīgu lomu spēlē starptautiskā pētniecības infrastruktūra. Novērojumi tiek veikti, izmantojot LOFAR LV614 staciju Irbenē (Latvija), KAIRA antenu masīvu (Somija) un URAN-4 radioteleskopu (Ukraina). Īpaša uzmanība tiek pievērsta jonosfēras scintilāciju novērojumiem no spēcīgiem kosmiskiem radio avotiem intensīvas Saules aktivitātes periodos, kā arī ģeomagnētisko anomāliju ietekmei uz šiem procesiem. Pētījumi aptver arī kosmisko laikapstākļu efektus Strūves ģeodēziskā loka teritorijā, kas savieno Latviju, Somiju un Ukrainu. Šajā reģionā īpaši nozīmīga ir Odesas reģionālā magnētiskā anomālija, kur unikāli ģeomagnētiskie apstākļi var pastiprināt Saules aktivitātes ietekmi uz jonosfēru. Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, stiprināt sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūrām un attīstīt radioastronomijas, astrofizikas, informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes kompetences Latvijā. 

JIVE ERIC Latvijas partnerības plāna ietvaros 24.februārī notika tikšanās par sadarbības stiprināšanu kosmosa tehnoloģisko risinājumu un inovatīvu materiālu pētniecībā, pulcējot Latvijas pārstāvjus no Ventspils Augstskolas IZI VSRC un LU Cietvielu fizikas institūta, kā arī ārzemju viesus no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (Vācija) un L. N. Gumiļova Eirāzijas Nacionālās universitātes (Kazahstāna). Sanāksmes laikā dalībniekiem tika prezentēti aktuālie pētījumu virzieni un iespējas, notika diskusijas par kopīgu sadarbību un projektu izstrādi Eiropas un starptautisko programmu ietvaros, kā arī identificēta potenciālā sinerģija starp kosmosa izpētes tehnoloģijām un jaunu materiālu inovācijām. Īpaša uzmanība tika pievērsta infrastruktūras koplietošanai, jauno pētnieku iesaistei un ilgtermiņa partnerības stiprināšanai. Šī tikšanās iezīmē nozīmīgu soli Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības paplašināšanā, veidojot pamatu kopīgiem pētniecības un inovāciju projektiem, kā arī veicinot zināšanu pārnesi un tehnoloģisko attīstību reģionālā un globālā mērogā. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 ) ietvaros.

26. februārī Ventspils Augstskola piedalījās Vidzemes Inovāciju dienu pasākumā Valmierā “JAUNUZŅĒMUMI – NĀKAMAIS LĪMENIS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ VIDZEMES REĢIONĀ”, kur VeA pārstāvēja Jaunuzņēmumu vadības mentors un Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājs Elviss Brauns. Pasākuma ietvaros Elviss Brauns piedalījās paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu attīstību reģionos , uzsverot, ka konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ārpus galvaspilsētas prasa mērķtiecīgu sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un atbalsta organizācijām. Vienlaikus tika aktualizēts jautājums, kā reģionos radīt apstākļus, lai idejas ātrāk kļūtu par pilotprojektiem, produktiem un ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Papildus paneļdiskusijai pasākuma dalībniekiem tika prezentēta Ventspils Augstskolas studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” pieeja un praktiskās metodes, kas balstītas Learn by Doing (mācīšanās darot) principos. Prezentācijā tika skaidrots, kā caur komandas darbu, reāliem izaicinājumiem un mentoringu studenti attīsta uzņēmējdarbības prasmes un veido projektus, kas var kļūt par nozīmīgu pienesumu reģionālajai attīstībai. “Reģionu jaunuzņēmumu ekosistēma neveidojas tikai ar idejām – tai ir vajadzīga vide, cilvēki, sadarbība un prakse. Tieši tāpēc Ventspils Augstskolā mēs mācāmies darot un veidojam platformu, kur studenti var strādāt ar reālām uzņēmumu vajadzībām,” uzsver Elviss Brauns.  Dalība pasākumā nostiprināja Ventspils Augstskolas klātbūtni reģionālajā uzņēmējdarbības atbalsta tīklā un veicināja jaunu kontaktu un sadarbības virzienu identificēšanu ar Vidzemes reģiona uzņēmējiem, izglītības pārstāvjiem un ekosistēmas organizācijām. Par Ventspils Augstskolas programmu “ Jaunuzņēmumu vadība ” “Jaunuzņēmumu vadība” ir profesionāli orientēta studiju programma, kurā uzsvars likts uz praktisku uzņēmējdarbības iemaņu attīstīšanu, komandas darbu un mentoringu, palīdzot studentiem veidot projektus un attīstīt idejas līdz reāliem risinājumiem tirgum.

Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas kopīgās doktora studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” studente Sanita Lasmane ir sekmīgi aizstāvējusi promocijas darbu par tēmu “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” un kļuvusi par zinātnes doktora grāda (Ph.D.) ieguvēju sociālajās zinātnēs! Darba mērķis ir, balstoties uz zinātniskāko literatūru un statisko analīzi, pielāgot darba tirgus novērtēšanas metodes tieši Latvijas specifikai. Inovatīvi risinājumi ekonomikas modelēšanā Pētījuma ietvaros autore ir veikusi vērienīgu darba tirgus teoriju un ekonomiskās domas skolu analīzi. Viens no darba būtiskākajiem pienesumiem ir saistīts ar Koba-Duglasa ražošanas funkcijas pilnveidi. S. Lasmane piedāvā divus jaunus novērtējuma veidus Latvijas parametriem: Tradicionālo resursu (kapitāls un darbaspēks) analīzi Eksperimentālu pieej u , kurā tradicionālie resursi tiek aizstāti ar potenciālajiem “neredzamajiem” aģentiem ekonomikā – bankām un uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj detalizētāk izvērtēt resursu reālo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). Cilvēkkapitāla kvantitatīvais novērtējums Īpaša uzmanība darbā veltīta Latvijas cilvēkkapitālam. Autore ir izstrādājusi jaunu cilvēkkapitāla kvantitatīvās novērtēšanas pieeju valsts un reģionālā līmenī. Šī metode ir unikāla ar to, ka tā ir pielāgota Latvijas situācijai un izmanto regulāri pieejamus datus, kas ļauj operatīvi sekot līdzi izmaiņām darba tirgū. Pētījuma praktiskā nozīme S. Lasmanes darbs sniedz konkrētus priekšlikumus politikas plānotājiem un nozares ekspertiem. Izstrādātie ieteikumi ir vērsti uz: Produktivitātes paaugstināšanas veicināšanu . Cilvēkkapitāla attīstību Latvijas reģionos . Darba tirgus problēmu precīzāku identificēšanu , balstoties uz politikas plānošanas dokumentu un statistikas padziļinātu izpēti. Apsveicam un lepojamies!