Kate Krētaine studē 3. kursā studiju programmā "Starpkultūru komunikācija". Erasmus+ studiju mobilitāte viņai bija pārliecināts un ilgi gaidīts solis, kas sniedza iespēju iepazīt Bulgāriju ne tikai kā tūristei, bet arī kā studentei, dzīvojot vietējo dzīves ritmā. Viņai mobilitāte kļuva par nozīmīgu ieguvumu gan profesionāli, gan personiski, sniedzot jaunas zināšanas, pārliecību un spēju pielāgoties svešai videi. "Erasmus+ studiju mobilitāte bija pieredze par kuru biju pārliecināta jau pirms uzsāku studijas Ventspils Augstskolā, tādēļ pieņemt lēmumu pieteikties neprasīja ilgu laiku pārdomām. Galvenokārt piedalījos mobilitātē, jo vēlējos iegūt pieredzi dzīvojot ārpus Latvijas ilgāku laika periodu, un iepazīt, manā gadījumā Bulgāriju, ne tikai kā tūriste, bet arī kā studente, dzīvot vietējo dzīves stilu un pielāgoties pārmaiņām. Es izvēlējos doties uz Bulgāriju, jo tā man bija mazāk zināma valsts ,un šķita intriģējoši iepazīt kultūru ar kuru nebiju iepriekš sastapusies. Studējot starpkultūru komunikāciju, šī pieredze man bija nepieciešama, lai nostiprinātu prasmes sadarboties ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Sadarbība gan ar nosūtošo augstskolu, gan uzņemošo augstskolu visas mobilitātes laikā ir bijusi lielākoties bez aizķeršanās. Ventspils Augstskolas Erasmus koordinatore ļoti prasmīgi palīdzēja katrā mobilitātes stadijā. Veliko Tarnovo Universitātes pārstāvji nodrošināja raitu komunikāciju pirms mobilitātes un tās laikā, taču sākoties noslēdzošajam posmam komunikācija kļuva lēnāka un universitātes pārstāvji bija grūtāk sasniedzami. Kopumā mana pieredze komunicējot ar abām augstskolām bija patīkama un iekļaujoša. Runājot par ieguvumiem, Erasmus+ pašu par sevi varētu nodefinēt kā vienu lielu ieguvumu, jo neatkarīgi no tā kas ir piedzīvots un kādas grūtības sastaptas, mobilitātei beidzoties, mājās nav iespējams atgriezties ne ar tukšu sirdi, ne ar tukšām kabatām. Akadēmiski lielākie ieguvumi man bija sadarboties ar pasniedzējiem, profesionāļiem savās jomās, kas bija atvērtāki kā varēju iedomāties. Esmu ieguvusi noderīgus resursus manai profesionālai izaugsmei, piemēram, dažādas projektu iespējas ko piedāvā Eiropas Savienība un sadarbību ar pasniedzējiem, kuri piedāvājuši atbalstu dažādos jautājumos arī pēc mobilitātes studiju laikā un pēc tām. Piedzīvoju arī citādāku mācību procesu kā ierasts Latvijā. Ikdienas ritms bija brīvāks, vairāk koncentrējoties uz lielāku uzdevumu izpildi visa semestra laikā, nepiesātinot nedēļu ar nepārtrauktām lekcijām. Personiski lielākie ieguvumi bija pārliecība par sevi un problēmu risināšanas kompetence. Ierodoties svešā vidē ir jāpierod pie pārmaiņām un jāatvadās no komforta, kas palicis mājās. Tas piespiež sev būt atvērtam šai pieredzei un meklēt dažādus risinājumus, sākot ar universitātes lokācijas atrašanu un beidzot ar interneta pieslēgšanu. Esot Erasmus mobilitātē, es piedzīvoju un redzēju vietas un lietas par kuru eksistenci uzzināju tikai esot tur. Jaunus iespaidus varēja notvert gandrīz katru dienu, jo atrodoties citā valstī mainās viss – kultūra, ēdiens, valoda un pat valūta. Sākumā tas var šķist biedējoši, bet es apņēmos uz visu skatīties saprotoši, tas ļāva pierast pie pārmaiņām diezgan ātri, bet arī lika novērtēt cik laimīga es varu būt dzīvojot Latvijā. Bulgāru tauta ir diezgan atšķirīga no latviešu tautas, salīdzinot ir jūtams cik latvieši patiesībā ir individuāla tauta, vairāk tendēti uz privātumu nevis kopienas veidošanu, Bulgāri ir katrs ar savu raksturu, bet lielākoties viņi ir atvērti un izpalīdzīgi cilvēki. Bulgārija manās acīs ir kļuvusi skaista, nenovērtēta un ar padomju laika pieskaņu. Mani ieteikumi studentiem, kuri plāno pieteikties vai arī šaubās vai to vispār darīt ir pirmkārt, neatlikt pieteikšanās procesu un izdarīt to, kas var likties “čakarīgs” un laikietilpīgs. Otrkārt, mans ieteikums ir doties uz valsti vai pilsētu kur pirms tam nav būts, lai pieredze būtu interesantāka. Treškārt, es iesaku jau pirms braukšanas vai arī mobilitātes sākumā izvērtēt savus hobijus un ieplānot kā aizpildīt ikdienas dzīvi, jo būs dienas un nedēļas kad ikdiena kļūs vienmuļa. Ceturtkārt, nebaidīties par savām angļu valodas prasmēm. Kursu ziņā ir jāspēj saprast noteiktais līmenis, lai spētu piedalīties studiju procesā, bet atrodoties vidē kur katru dienu jāizmanto angļu valoda, tas jebkuram liks uzlabot valodas līmeni, neskatoties uz to cik liels ir tavs vārdu krājums. Mans pēdējais ieteikums ir viens no svarīgākajiem manā izpratnē. Ir ļoti nepieciešams nostabilizēt sev kādu personu vai personas ar ko tev būs iespēja aprunāties grūtos brīžos, vislabākajā gadījumā, ja jūs varat tikties mobilitātes laikā. Tas var būt kāds cilvēks ko iepazīsti semestra laikā, tas var būt cilvēks no mājām, bet tādas personas ir nepieciešamas, jo ne vienmēr viss būs sapņaini. Labākajā gadījumā būs vismaz kāds ar ko parunāt latviski, ja Erasmus laikā būsi vienīgais latvietis uz vietas. Erasmus mobilitāte ir lielisks rīks, lai mainītu savu ikdienu, izbēgtu rutīnu, kurā mēs mēdzam iestrēgt pārāk ilgi un liek novērtēt to, kas tev jau ir vai arī tieši pretēji atver acis un sirdi pasaulei, atklājot jaunas vietas kur var justies kā mājās. Studiju laiks ir labākais laiks, lai izmēģinātu ko šī pieredze sevī ietver, neiekavējot dzīves ritējumu. Kas attur tevi pieteikties?"

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 13. novembrī Eiropas mājā Rīgā piedalījās seminārā “Tulkojam Eiropu. Tulkotāja mainīgais profils mākslīgā intelekta laikmetā”. Seminārs ik gadu pulcina nozares profesionāļus un augstskolu pasniedzējus un ir daļa no pasākumu cikla, ko organizē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. J. Veckrācis referēja par tēmu “Par dažām senām un jaunām latviešu valodas tekstu redakcionālajām iezīmēm MI laikmetā”. Līdztekus seminārā tika stāstīts, piemēram, par iespējām MI tulkošanas rīkus izmantot rakstiskajā un mutvārdu tulkošanā un darbā ar terminoloģiju, par mašīntulkota teksta kvalitātes problēmām, tulkotāja darbu Eiropas Komisijas tulkošanas dienestā, kā arī par aktualitātēm akadēmisko studiju kontekstā.

Ventspils Augstskola platformā stars.gov.lv aicina pieaugušos apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei”. Platformā stars.gov.lv, izmantojot savu individuālo mācību kontu (IMK), pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem tiek piešķirts finansējums 500 eiro apmērā. Ventspils Augstskola piedāvā iespēju apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei”, jo “Python” ir viena no populārākajām un vieglāk apgūstamajām programmēšanas valodām pasaulē. Tā tiek plaši izmantota uzņēmumos, pētniecībā un valsts pārvaldē datu apstrādei aun analīzei. Ar tās palīdzību iespējams apkopot, sakārtot un analizēt datus, izveidot pārskatus un pieņemt pamatotus lēmumus. Mācības notiks darba dienu vakaros, attālināti, un tās tiks uzsāktas 2026. gada 2. februārī. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/22 Vairāk par proejktu uzzini ŠEIT - https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba

Divu dienu garumā, 12. un 13. novembrī, Ventspils Augstskolā norisinājās 9. starptautiskā zinātniskā konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde (Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing - BAASP), ko organizēja Inženierpētniecības institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Konference pulcēja zinātniekus no Baltijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, kuri dalījās pētījumos par astrofiziku un radioastronomiju, Zemei tuvā kosmosa izpēti un kosmosa tehnoloģijām. Konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Ventspilī notiek ik pēc diviem gadiem. BAASP konferenču sērija ir platforma starptautiskas sadarbības un zināšanu apmaiņas veidošanai un stiprināšanai Baltijas reģionā un visā pasaulē. Konference apvieno astronomus, kosmosa pētniekus un inženierus, kā arī saistīto nozaru ekspertus, tostarp informātikā, elektronikā, satelīttehnoloģijās, ģeodēzijā, tālizpētē un vides zinātnēs. Šogad konference pulcēja dalībniekus no Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un pārstāvjus no citām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Spānijas, Nigērijas, Alžīrijas un Ķīnas. Šī gada galvenie referenti bija profesors Andris Slavinskis no Tartu Universitātes Igaunijā, Dr. Oļegs Uļjanovs no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta un profesors Iļja Usoskins no Oulu Universitātes Somijā. Konference BAASP 2025 turpināja diskusiju par to, kā topošās tehnoloģijas maina astronomiju, kosmosa zinātni, ģeozinātnes un tālizpēti. Kā minēts konferences tēmas izklāstā, kosmosa zinātnē arvien lielāku nozīmi iegūst tā sauktie lielie dati, kas prasa jaudīgas datu iegūšanas, pārvaldības, apstrādes un interpretācijas iespējas. Astroinformātika kā starpdisciplināra joma apvieno kosmosa zinātni ar augstas veiktspējas skaitļošanu, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, sekmējot būtiskus sasniegumus novērojumu astronomijā, satelīttehnoloģijās un Zemes-kosmosa mijiedarbībā. Pēdējos gados Eiropa turpina ieņemt nozīmīgu vietu nākamās paaudzes astronomijas attīstībā. LOFAR zemfrekvences antenu tīkla paplašināšanās visā kontinentā, tostarp Baltijas reģionā, ļauj veikt augstas izšķirtspējas pētījumus par kosmisko magnētismu, Saules aktivitāti un īslaicīgām parādībām radio diapazonā. Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir ievērojami uzlabojis savas reālā laika e-VLBI iespējas un jutību plašā frekvenču joslā, pateicoties arī Apvienotajā Karalistē bāzētajām stacijām, piemēram, Jodrell Bank un e-MERLIN. Šie uzlabojumi ir veicinājuši precīzu ātro radio uzliesmojumu un kompaktu ekstragalaktisko avotu lokalizēšanu. Tehnoloģiskie sasniegumi vienlaikus ļauj īstenot automatizētus, ātras reaģēšanas novērojumu režīmus. Šī jaunā joma integrē radio, optiskos, gravitācijas viļņu un ne-itrīno datus, lai pētītu augstas enerģijas kosmiskos notikumus, piemēram, neitronu zvaigžņu saplūšanas un magnetāru uzliesmojumus. Vienlaikus būtiski sasniegumi mākslīgā intelekta vadītā datu ieguvē, lokālajā skaitļošanā uz satelītu datoriem un kvantu tehnoloģijās balstītos algoritmos paver jaunas iespējas reāllaika analīzei un autonomai lēmumu pieņemšanai gan Zemes novērošanas, gan dziļā kosmosa misijās. Tajā pašā laikā CubeSat un modulārās satelītplatformas arvien vairāk pārveido zemo izmaksu, augstas ietekmes kosmosa pētījumu vidi, kas pieprasa jaunus datu integrācijas un drošības modeļus, kā arī to savietojamību dažādās jomās. «Konferencē mēs fokusējamies uz kosmosa zinātni gan no zinātnes, gan no tehnoloģijas puses - datu apstrāde, algoritmi, elektronika, uztvērēji un astrofizika un astronomija kā tāda,» skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Konferences referātu tēmas lielā mērā saistītas ar pašlaik aktuālajiem projektiem. «Viena no konferences tēmām ir kosmosa laikapstākļi. Tagad Saule ir sava cikla maksimumā, arī pašlaik tuvojas magnētiskā vētra, nupat bija trīs lieli uzliesmojumi uz Saules. Daļa konferences referātu saistīti ar Saules pētījumiem, ekstremāliem Saules un kosmosa apstākļiem,» sacīja Bezrukovs. «Tāpat konferencē referēja par instrumentiem, ar ko mēs varam novērot kosmosu - teleskopiem un raidītājiem. Mēs pozicionējam sevi arī kā tālā kosmosa sakaru centrs, un referāti parāda, kā tas tehnoloģiski virzās uz priekšu. Konferencē runājām arī par galaktikas un ārpusgalaktikas pētījumiem, fundamentālo zinātni un fundamentālo astrofiziku.» Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads kā vienu no Ventspils Augstskolai aktuālajiem konferences tematiem minēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskā asistenta Ginta Jasmonta referātu Komētu aktivitātes modelēšana Eiropas Kosmosa aģentūras misijai «Comet Interceptor». «Doktorants Gints Jasmonts prezentēja referātu par modelēšanu komētām - kā veidojas komētu astes, kā veidojas komas (gāzu un putekļu apvalki - red. piez.) apkārt komētām. Šajā virzienā strādā vairāki mūsu zinātnieki, un Ventspils Augstskola ir iesaistījusies nākamajā Eiropas Kosmosa aģentūras misijā Comet Interceptor. Tā būs misija, kas uzlidos kosmosā uz noteiktu punktu un gaidīs nezināmu objektu, kas ielidos no ārpus Saules sistēmas, lai to pēc tam pētītu. Mūsu zinātnieki modelē, kā vide apkārt tam varētu izskatīties un kā dažādi instrumenti uz šī pavadoņa varētu novērot šo objektu. Ventspils uzņēmums Bitlake Technologies arī ir iesaistīts sistēmu izstrādē šai kosmosa misijai,» sacīja Andris Vaivads. Vladislavs Bezrukovs, papildinot rektora teikto, akcentēja: «Pašlaik tas ir ļoti aktuāli, jo arī tieši tagad Saules sistēmā lido starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS, kas aktualizē diezgan daudz jautājumu, un misija Comet Interceptor pētīs tādus iespējamos nākotnes viesus.» Konferencē referenti uzstājās divas dienas, otrajā dienā dalībniekiem viesojoties arī Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē. «Es ceru, ka nākotnē šis varētu būt jau ikgadējs pasākums. Referentu skaits konferencē pieaug, tāpēc ir vēlme konferenci padarīt plašāku un biežāku,» piebilda Bezrukovs.  Informāciju sagatavoja K. Lithens

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Mārcis Donerblics kopā ar Latvijas delegāciju novembra sākumā piedalījās līderu apmaiņas programmas “Open World” misijā “Kosmosa tehnoloģiju komerciāla izmantošana”, ko administrē Kongresa Starptautiskās līderības birojs (Congressional Office for International Leadership) . Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, kā arī veicināt mūsdienīgu inovāciju ekosistēmu attīstību. Desmit dienu vizītes laikā Latvijas delegācija viesojās Vašingtonā un Hantsvilā (Alabama). Delegāciju vadīja Aļina Jefremova (ASV Vēstniecības Latvijā Ekonomikas speciāliste), un tajā piedalījās Kaspars Karolis (Izglītības un zinātnes ministrijas kosmosa nozares eksperts un Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Kosmosa aģentūrā), Mārcis Donerblics (Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra direktors), Ļevs Lapkis (Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centra "ESA BIC Latvia" un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas vadītājs), Ingus Mitrofanovs (Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors) un Viktors Gutakovskis (Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes lektors un pētnieks). Programma sākās Vašingtonā, kur Latvijas pārstāvji pievienojās dalībniekiem no vēl četrām valstīm. Darba kārtībā bija sesijas par Amerikas federālismu, līderību un inovāciju politiku, ko vadīja gan augstskolu, gan industrijas pārstāvji. Pēc Vašingtonas delegācija devās uz vienu no vadošajiem ASV kosmosa pētniecības centriem - Hantsvilu, kas pazīstama arī kā "Raķešu pilsēta" (Rocket City). Tieši šeit tika izstrādātas pirmās amerikāņu raķetes un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) "Saturn V", kas nogādāja cilvēku uz Mēness. Hantsvilā Latvijas delegāciju uzņēma Hantsvilas apriņķa draudzības apvienība (Huntsville Area Friendship Force). Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar vietējo kosmosa un inovāciju ekosistēmu un pārrunāja sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija tikšanās ar Hantsvilas mēru Tomiju Betlu (Tommy Battle), kurš uzsvēra, ka Kamingas pētniecības parks (Cummings Research Park) ir otrs lielākais pētniecības parks ASV un ceturtais lielākais pasaulē. Tajā darbojas dinamiska augsto tehnoloģiju un kosmosa kopiena, tostarp uzņēmumi "Boeing", "Northrop Grumman", "Lockheed Martin", "Raytheon", "Blue Origin" u.c. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas stiprināt sadarbību starp Hantsvilu un Latvijas augošo kosmosa nozari. Tikšanās ar inženieriem un ekspertiem no ASV uzņēmumiem sniedza Latvijas pārstāvjiem iespēju iepazīties ar veidiem, kā paātrināt tehnoloģiju pārnesi, vadīt inovāciju programmas un veidot stratēģiskas partnerības. Latvijas delegācija guva arī vērtīgu pieredzi par to, kā ASV sekmīgi integrē pētniecību un industriju, veicinot augsto tehnoloģiju un kosmosa inovāciju attīstību. Apmeklējot uzņēmumus un pētniecības institūtus, Latvijas delegācijas pārstāvji ieguva jaunus kontaktus, padziļināja izpratni par jaunākajām kosmosa tehnoloģijām, kā arī dalījās pieredzē par Latvijas sasniegumiem un izaicinājumiem kosmosa nozarē. Kā jaunai kosmosa ekosistēmai, Latvijas mērķis ir īstenot lielākus projektus kosmosa sektorā, komercializēt kosmosa produktus un radīt taustāmu pienesumu sabiedrībai un ekonomikai. ASV pieredze šajā jomā sniedza vērtīgas atziņas un jaunu skatījumu, savukārt vizīte iezīmē nozīmīgu soli transatlantiskās sadarbības stiprināšanā, veidojot jaunas partnerības pētniecībā, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā.