Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts
2020. gada 31. janvāris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.
Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 "Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi" tika īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvarā.
Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs.
Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī.
Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus.
Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi.
Turpmākai informācijai:
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts
„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”
e-pasts: infovirac@venta
31.01.2020
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Lai apzinātu jauno pētnieku pieredzi, vajadzības un izaicinājumus karjeras attīstībā, projekta NextTechTalents ietvaros tiek veikta doktorantūras studentu un agrīnā posma pētnieku aptauja. Eiropas mēroga projekta NextTechTalents galvenais mērķis ir veicināt jauno pētnieku kompetenču attīstību, t.sk. ar tehnoloģiju lietošanu saistītās prasmes, pilnveidot apmācību sistēmas, kā arī veicināt pētniecības karjeras attīstību . Projekta īstenotāji aicina doktorantūras studentus un jaunos pētniekus, kuru pētniecība ir tieši vai pastarpināti saistīta ar tehnoloģijām, veltīt aptuveni 15 minūtes laika, lai aizpildītu aptauju, daloties savā pieredzē un redzējumā saistībā ar karjeras attīstību, tādējādi sniedzot ieguldījumu uz pierādījumiem balstītu risinājumu ieviešanā un Eiropas pētniecības vides stiprināšanā. Projekta izpētes fāzē tiek veiktas arī padziļinātas jauno pētnieku un iesaistīto pušu intervijas, kā arī analizēts valsts regulējums un apkopoti labās prakses piemēri. Iegūtie dati tiks izmantoti jau projekta īstenošanas laikā, pilnveidojot karjeras atbalsta sistēmas pētniecības institūcijās un sekmējot pētnieku veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt, kādi jauni apmācību modeļi, mentoru programmas un citi atbalsta mehānismi būtu nepieciešami, lai pilnveidotu pētnieku prasmes un sekmētu viņu nodarbinātību. Anonimizētie dati būs izmantojami arī turpmākos pētījumos, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas politikas un prakses attīstību pētniecības karjeras atbalsta jomā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/NextTechTalents_ECR_Survey Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).
Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Elīna Dergača 2025. gada 5. novembrī devās uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta (DGT) rīkotajā forumā “Tulkojam Eiropu 2025” ( Translating Europe Forum 2025 ). Forums norisinājās trīs dienas un pulcēja 24 tulkošanas maģistra programmu tīkla “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master's in Translation, EMT ) studentus. Šogad forums notika jau divpadsmito reizi, pulcējot tulkošanas nozares pārstāvjus no visas Eiropas. Pasākuma devīze bija “Kvalitātei ir nozīme” ( Quality Matters ). Kopā ar citiem EMT programmu tīkla studentiem Elīnai bija iespēja klātienē satikt nozares speciālistus, uzzināt tulkošanas nozares aktualitātes, iepazīties ar Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta piedāvātajiem valodu un tulkošanas rīkiem, kā arī satikties ar tulkošanas un valodu profesionāļiem. Forumā visiem klātienē esošajiem studentiem Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Hrists Ellinids ( Christos Ellinides ) svinīgi pasniedza pasākuma dalības apliecinājumus. Elīnai un pārējiem foruma dalībniekiem no EMT programmām 2026. gada pavasarī būs jāpiedalās jauno tulkotāju konkursa “Juvenes Translatores” īpašā projektā, kur maģistra programmu studenti tiešsaistes pasākumā būs jauno tulkotāju mentori. Šajās nodarbībās maģistra programmu studenti dalīsies tulkošanas pieredzē un sniegs padomus skolu jauniešiem, kuri interesējas par tulkošanu un valodu karjeras iespējām.
Ventspils Augstskolas ikgadējās Gada balvas "Once in a Blue Moon" nomināciju izvirzīšana ir sākusies! Līdz 16. novembrim (ieskaitot) studentiem, pasniedzējiem un VeA darbiniekiem ir iespēja izvirzīt savus kandidātus dažādās nominācijās. Atceries – balsot un pieteikt kandidātus iespējams tikai vienu reizi, izmantojot savu venta.lv kontu. Padomā, kurš, tavuprāt, pelnījis šī gada balvu – varbūt tas ir kāds iedvesmojošs pasniedzējs, aktīvs students, izpalīdzīgs kolēģis vai jautrs kursabiedrs! Balsošanas anketa pieejama šeit: https://ej.uz/gadabalvavea2025
Ventspils Augstskolas elektronikas inženierijas studenti izstrādāja zondi, kura nogādāja “Rudy’s Kombucha” bundžiņu kosmosā, sasniedzot iespaidīgu 28 690 metru jeb teju 30 kilometru augstumu virs Zemes. Cenšoties atrast zondi, studenti saskarās ar lieliem GPS signāla traucējumiem Kurzemē, tādēļ aicināja palīgā radioamatierus un kopīgiem spēkiem zonde tika atrasta Dobeles pusē. Kosmosa misijas zonde bija aprīkota ar GoPro kameru, kas fiksējusi gan tās pacelšanās brīdi, gan gleznaino lidojumu. Pēc zondes balona kontrolētās eksplozijas, teju 30 kilometru augstumā atvērās izpletnis, kas skārdeni veiksmīgi nogādāja atpakaļ uz zemes. Zonde startēja no Ventspils lidlauka un, nolidojusi aptuveni 140 kilometrus, nolaidās Dobeles pusē. Ventspils Augstskolas studiju programmas Elektronikas inženierija direktors Jānis Šate stāsta: „Uzņēmums zināja, ka mūsu studenti izstrādā zondes, un tam bija ideja dzērienu pielikt klāt un palaist kosmosā. Pareizāk gan būtu teikt, ka tā palaista stratosfērā. Augustā to pārrunājām, un dažu mēnešu laikā elektronikas inženierijas studenti zondi izveidoja. 3. kursā tas ir grupas projekts. Jauki, ka tam ir papildu pienesums. Lai zondi palaistu, vissarežģītāk ir izveidot elektronisko sistēmu, ko pieliek pie izpletņa un hēlija balona. Tas paceļas aptuveni 30 kilometru augstumā, tur spiediens samazinās, balons pārsprāgst, un zonde piezemējas. Palaist viegli, bet sarežģīti ir zondi izsekot un pēc tam atrast. Jābūt GPS navigācijai, un visu laiku no tās jāsaņem signāls, kur zonde atrodas. Studentu uzdevums ir izveidot tādu elektronikas sistēmu, kas darbojas arī stratosfērā –40 grādu aukstumā. Ar Civilās aviācijas aģentūru saskaņojām laiku, jo tiek traucēta gaisa satiksme, vienojāmies arī ar Ventspils lidostu. Zondi beigās atradām Dobeles pusē, tomēr neplānoti sarežģījumi bija – ņemot vērā situāciju pasaulē, no Kēnigsbergas jeb Kaļiņingradas (Krievijā) GPS sakari regulāri tiek traucēti. Arī šoreiz trāpījām tādā dienā, kad Kurzemē un Baltijas jūrā traucējumi bija īpaši. Tas nozīmē, ka tad, kad zonde pacēlās augstāk par desmit kilometriem, mums rādīja, ka tā atrodas ne vairs virs Kuldīgas, bet Kaļiņingradā. No turienes tika sūtīti tādi signāli, kas GPS satelītu signālus vilto, lai tos objektus, kas pārvietojas, maldinātu.”
Tulkošanas studiju fakultātes studenti šajā rudenī piedalījušies vairākos vācu kultūras pasākumos. 20. septembrī mūsu studenti piedalījās Ventspils vācu kultūras biedrības organizētajos svētkos “Oktoberfest”, kas norisinājās Ventspils pilsētas tirgū. Pasākumā varēja baudīt plašu vācu kultūras programmu: klausīties vācu dziesmas, Alpu tauru pūtēju orķestra skaņdarbus, kā arī baudīt vācu ēdienus un dzērienus. 23. oktobrī Ventspils bibliotēkā notika pasākums “Iepazīsim Zigfrīdu fon Fēgezaku”, kurā ar referātu par Baltijas vācu dzejnieku, rakstnieku un tulkotāju Zigfrīdu fon Fēgezaku ( Siegfried von Vegesack ) vācu un latviešu valodā uzstājās bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” (TVT) 2. kursa studenti Markuss Grikovs un Anete Alksne. Markuss un Anete par dalību pasākumā stāsta: “Tā bija lieliska iespēja uzstāties vācu valodā. Šī bija mūsu pirmā piedalīšanās šāda veida pasākumā, kurā vāciski jāprezentē plašākam interesentu lokam. Pasākumu interesantāku veidoja arī vācu dziedātāja Jorana Šteinhauera ( Jöran Steinhauer ) dziesmas un sarunas.” Savukārt 4. novembrī Gāliņciema bibliotēkā notika pasākums “Ceļojumu iespaidi”, kurā TVT programmas 1. kursa studenti Raivo Teivāns, Gabriēla Pētersone un Ella Viļumate vācu un latviešu valodā prezentēja izstādē apskatāmo vācu mākslinieku dzīvesstāstus. Gatavošanās procesā un pasākumos atbalstu studentiem sniedza TSF vācu valodas pasniedzēja Silga Sviķe. Visi pasākumi notika sadarbībā ar Ventspils vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli. Jau 10. decembrī notiks nākamais pasākums, kurā varēs iepazīt vācu svētkus un tradīcijas. Ventspils Augstskolas bibliotēkā viesosies Gētes institūta pārstāve un norisināsies vācu kultūrai un svētkiem veltīta nodarbība. Foto: Ventspils vācu kultūras biedrība, Ventspils bibliotēka, Māra Kraule, Silga Sviķe Informāciju sagatavoja: VeA TSF asoc. prof. Silga Sviķe
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 29. oktobrī Ventspils 1. ģimnāzijā piedalījās UNESCO konferencē “Jaunietis digitālā laikmetā”, kurā Ventspils vidusskolēni uzklausīja priekšlasījumus par aktuālām tēmām, piemēram, ētiku digitālajā vidē un MI izmantošanu mācībās vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādē. J. Veckrācis tēmas “Latviešu valoda jaunajā laikmetā: personiskais, (kultūr)vēsturiskais un vēl rakstāmais stāsts” kontekstā jauniešus iepazīstināja ar latviešu valodas bagātīgumu raksturojošām iezīmēm, dažām vēsturiskajām norisēm un statusu jaunajā situācijā, kā arī sniedza dažus praktiskus ieteikumus valodas lietojuma prasmju pilnveidē.
