Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts
2020. gada 31. janvāris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.
Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 "Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi" tika īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvarā.
Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs.
Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī.
Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus.
Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi.
Turpmākai informācijai:
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts
„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”
e-pasts: infovirac@venta
31.01.2020
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos. Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus.
Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv
Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku.
2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!
26. un 27. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce piedalījās apmācību semināros par veselības ekonomiku un izmaksu efektivitātes analīzi. Semināri pulcēja veselības ekonomistus, sabiedrības veselības speciālistus, klīnicistus, pētniekus, veselības politikas veidotājus un citus nozares pārstāvjus. Seminārus organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Erasmus Universitātes Medicīnas centru Roterdamā un Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras pētniekiem, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas par veselības ekonomikas principiem, veselības tehnoloģiju ekonomisko izvērtēšanu un izmaksu efektivitātes analīzes metodēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības ekonomikas modeļu praktiskajam pielietojumam, tostarp vēža skrīninga programmu izvērtēšanā, kā arī ekonomisko pierādījumu izmantošanai veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināros tika aplūkotas pieejas veselības aprūpes resursu efektīvai plānošanai un prioritāšu noteikšanai, veselības aprūpes pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, kā arī pacientu dzīves kvalitātes un ārstēšanas rezultātu iekļaušanai ekonomiskajos izvērtējumos. Doktorante Līga Pūce izsaka pateicību Veselības ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram, Erasmus Universitātes Medicīnas centra pētniekiem un Latvijas veselības ekonomikas speciālistiem par vērtīgajām apmācībām, īpaši novērtējot to praktisko ievirzi, uz pierādījumiem balstītu pieeju un ieguldījumu padziļinātas izpratnes veidošanā par veselības ekonomisko modeļu rezultātu izmantošanu pamatotu veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināri tika īstenoti projekta Nr. 101262491 “Par vēža skrīninga un aprūpes uzlabošanu Latvijā un Luksemburgā” ( Improving Cancer Screening and Care in Latvia and Luxembourg ) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instruments ( Technical Support Instrument) , ko pārvalda Eiropas Komisijas Reformu ģenerāldirektorāts (DG REFORM). Doktorantes Līgas Pūces dalība semināros tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
