Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts

2020. gada 31. janvāris

 

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.

Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 "Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi" tika īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvarā.

Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs.

Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī.

Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus.

Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi.

Turpmākai informācijai:

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts

„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”



31.01.2020

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 3. marts
Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas kopīgās doktora studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” studente Sanita Lasmane ir sekmīgi aizstāvējusi promocijas darbu par tēmu “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” un ieguvusi zinātnes doktora grāda (Ph.D.) ieguvēju sociālajās zinātnēs! Darba mērķis ir, balstoties uz zinātniskāko literatūru un statisko analīzi, pielāgot darba tirgus novērtēšanas metodes tieši Latvijas specifikai. Inovatīvi risinājumi ekonomikas modelēšanā Pētījuma ietvaros autore ir veikusi vērienīgu darba tirgus teoriju un ekonomiskās domas skolu analīzi. Viens no darba būtiskākajiem pienesumiem ir saistīts ar Koba-Duglasa ražošanas funkcijas pilnveidi. S. Lasmane piedāvā divus jaunus novērtējuma veidus Latvijas parametriem: Tradicionālo resursu (kapitāls un darbaspēks) analīzi Eksperimentālu pieej u , kurā tradicionālie resursi tiek aizstāti ar potenciālajiem “neredzamajiem” aģentiem ekonomikā – bankām un uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj detalizētāk izvērtēt resursu reālo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). Cilvēkkapitāla kvantitatīvais novērtējums Īpaša uzmanība darbā veltīta Latvijas cilvēkkapitālam. Autore ir izstrādājusi jaunu cilvēkkapitāla kvantitatīvās novērtēšanas pieeju valsts un reģionālā līmenī. Šī metode ir unikāla ar to, ka tā ir pielāgota Latvijas situācijai un izmanto regulāri pieejamus datus, kas ļauj operatīvi sekot līdzi izmaiņām darba tirgū. Pētījuma praktiskā nozīme S. Lasmanes darbs sniedz konkrētus priekšlikumus politikas plānotājiem un nozares ekspertiem. Izstrādātie ieteikumi ir vērsti uz: Produktivitātes paaugstināšanas veicināšanu . Cilvēkkapitāla attīstību Latvijas reģionos . Darba tirgus problēmu precīzāku identificēšanu , balstoties uz politikas plānošanas dokumentu un statistikas padziļinātu izpēti. Apsveicam un lepojamies!
Autors Rota Rulle 2026. gada 26. februāris
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts izdevis Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes emeritētā profesora Jāņa Sīļa un lektores Aigas Bāderes monogrāfiju “ Tulkojumzinātne senatnē un mūsdienās, pasaulē un Latvijā ”. Monogrāfija ir nozīmīgs resurss tulkojumzinātnes pētniekiem, augstskolu studentiem, tulkošanas profesionāļiem un citiem interesentiem. Jānis Sīlis ilgu laiku bijis ne tikai VeA asociētais profesors, vadošais pētnieks un profesors, bet arī Tulkošanas studiju fakultātes dekāns. Pirmajās trīs monogrāfijas nodaļās viņš skaidro tulkojumzinātnieku teorētisko uzskatu evolūciju, izpratni par tulkošanas teoriju un praksi pasaules tulkojumzinātnes vēsturē, kā arī tradicionālos un inovatīvos pētījumu virzienus Latvijas tulkojumzinātnē pēdējos desmit gados. Ceturtajā nodaļā Aiga Bādere raksturo tulkošanas tehnoloģijai veltītās publikācijas Latvijas tulkojumzinātnē un ieskicē mašīntulkošanas starpdisciplinaritāti. Piektajā nodaļā Jānis Sīlis papildina iepriekšējā monogrāfijā iekļauto Latvijas tulkojumzinātnieku publikāciju bibliogrāfisko korpusu. Monogrāfija izstrādāta ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu un bez maksas pieejama elektroniski Latviešu valodas institūta vietnē https://lavi.lu.lv/2025-2/ .
Autors Rota Rulle 2026. gada 25. februāris
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās TechChill Student Challenge 2026, kas pulcēja motivētus studentus, lai ļautu viņiem iepazīt strauji mainīgo jaunuzņēmumu vidi. Mēs lepojamies, ka 16 studenti no Ventspils Augstskolas piedalījās 24 stundu hakatonā, savukārt trīs studenti no programmas “ Jaunuzņēmumu vadība ” bija daļa no organizatoru komandas, sniedzot savu ieguldījumu veiksmīgā pasākuma norisē. TechChill Student Challange laikā dalībnieki veidoja komandas, izstrādāja biznesa idejas, izvērtēja savu risinājumu potenciālu un prezentēja risinājumus žūrijai – tas viss tikai 24 stundu laikā. Hakatoni sniedz vērtīgu iespēju studentiem praktiski pielietot savas zināšanas, stiprināt komandas darba un problēmu risināšanas prasmes, kā arī attīstīt uzņēmējdarbības domāšanu. Žūrijas sastāvā bija nozares pārstāvji: Luīze Dārta Sietiņa (TechChill), Āris Brenčis (NGL Ventures), Velma Linko (Junction), Lev Bass (Hukt AI) un Sigvards Krongorns (Verge HealthTech Fund). Viņu pieredze nodrošināja vērtīgu atgriezenisko saiti un ieskatu reālā jaunuzņēmumu ekosistēmā. Dalībnieku vidū bija 4. kursa "Jaunuzņēmumu vadība" studente Kate Liepa kopā ar savu komandu ieguva 2. vietu, saņemot biļetes uz Latitude59. Ar Kates pieredzi var iepazīties ŠEIT . 
Autors Rota Rulle 2026. gada 24. februāris
Ventspils Augstskola aicina apmeklēt Sanitas Lasmanes promocijas darba “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” publisko aizstāvēšanu zinātnes doktora grāda - zinātnes doktors (Ph.D.) sociālajās zinātnēs - iegūšanai. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: profesors Sergejs Hiļķevičs, Dr. phys. Promocijas darba autore S.Lasmane iepazīstinās ar inovatīvu pētījumu, kura mērķis ir pielāgot darba tirgus novērtēšanas pieejas tieši Latvijas sociālekonomiskajai situācijai. Pētījums izstrādāts trīs augstskolu – Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas – kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”.
Autors Rota Rulle 2026. gada 24. februāris
Aicinām pieteikties Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa stipendijai. Stipendijas nosaukums izvēlēts Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa piemiņai. Stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas studentu aktivitāti un sasniegumus studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijas fonds 2025./2026. studiju gadā stipendijas fonds ir 3000 eiro. Kurš var pretendēt uz stipendiju? Pieteikties var ikviens VeA students, kurš: ir izpildījis visas akadēmiskās saistības VeA; ir izpildījis visas finansiālās saistības pret VeA; esošajā semestrī apgūst vismaz 15 KP; neatrodas studiju pārtraukumā; nav nodarbināts VeA. Kā pieteikties? Lai pretendētu uz stipendiju, līdz 2026. gada 9. martam plkst. 12:00 (katru darba dienu no 9:00 līdz 17:00) VeA Studiju nodaļā klātienē vai elektroniski ir jāiesniedz šādi dokumenti: pieteikuma vēstule, kurā pretendents iepazīstina ar sevi un pamato, kāpēc atbilst stipendijas saņemšanai, kā arī skaidro, kā stipendija palīdzētu sasniegt studiju, pētnieciskā, sabiedriskā darba vai personīgos mērķus; dzīvesgājuma apraksts (CV) latviešu valodā; raksturojums par pretendentu no VeA akadēmiskā personāla (mācībspēka) vai citas valstiskās/nevalstiskās organizācijas (uzņēmums, biedrība, nodibinājums u.c.) pārstāvja; pārskats par pretendenta sabiedrisko, organizatorisko un pētniecisko darbību, kā arī dokumenti, kas to apliecina (ja tādi ir); parakstīts apliecinājums (veidlapa pievienota pielikumā). Elektroniskā pieteikšanās Dokumentus iespējams iesniegt arī elektroniski, nosūtot tos uz Studiju nodaļas e-pastu. Šādā gadījumā: pieteikuma vēstulei, CV, pārskatam par darbību un apliecinājumam jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu; raksturojumam jābūt parakstītam ar elektronisko parakstu no tā autora. Svarīgi par aktivitāšu izvērtēšanu Stipendijas izvērtēšanas procesā punkti tiek piešķirti par katru pretendenta aktivitāti (studiju, pētniecisko, sabiedrisko, organizatorisko u.c.). Lai atvieglotu komisijas darbu, lūdzam pārskatu par darbību noformēt pārskatāmā un strukturētā veidā, piemēram: kā sarakstu ar atsevišķām aktivitātēm; norādot gadu/periodu, aktivitātes veidu un īsu aprakstu; pievienojot apliecinošus dokumentus vai citas norādes. Ja atbilsti augstāk minētajiem kritērijiem, Tava vidējā atzīme ir augstāka par 6 ballēm un esi kaut nedaudz aktīvs(-a) VeA vai ārpus tās (pasākumi, konkursi, studijas, sports, mūzika, brīvprātīgais darbs, pētniecība u.c.), izmanto šo iespēju un piesakies – sliktākais, kas var notikt, ir atteikums, bet labākais – stipendijas saņemšana EUR 50–1500 apmērā. Komisija ir tiesīga noteikt arī papildu stipendiju saņēmējus, kā tas vēsturiski jau ir noticis. Jautājumu gadījumā droši raksti vai nāc uz Studiju nodaļu (C302) pēc atbildēm. Apliecinājums Nolikums
Autors Rota Rulle 2026. gada 23. februāris
Ar 2026. gada janvāri sākusies īstenošana Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektam Nr. lzp-2025/1-0065 “Dažādu materiālu putekļu astroķīmija (DACE)”. Pētījumus veic Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” Astronomijas un astrofizikas nodaļas darbinieki. DACE zinātniskā nozīme slēpjas projekta novitātē. Ir sen zināms, ka gan Saules sistēmā, gan plašākā kosmiskā telpā mūsu Galaktikā un tālāk atrodas sīciņi cietu vielu graudiņi – starpzvaigžņu putekļi. To ķīmiskais saturs var būt dažāds, bet divas vielu klases dominē – silikātu minerāli (akmens) un ogleklis (sodrēji, kvēpi). Šī putekļu dažādība tiek ņemta vērā vairākās astrofizikas apakšnozarēs, piemēram, starpzvaigžņu vides fizikā un kosmoķīmijā (zinātne par Saules sistēmu veidojošo vielu un elementu izcelsmi). Taču astroķīmijā, kas pēta molekulu pārvērtības starpzvaigžņu vidē, putekļu dažādais sastāvs līdz šim ticis ignorēts. Tam tomēr var būt liela nozīme, jo daudzas svarīgas ķīmiskās pārvērtības kosmosā notiek uz putekļu virsmas. DACE ietvaros pētīsim, kā starpzvaigžņu miglāju ķīmisko sastāvu ietekmē dažādu materiālu starpzvaigžņu putekļu atšķirības temperatūrā, virsmas adsorbcijas (molekulu lipšanas) īpašībās un citos parametros. Ar janvāri darbu DACE projektā uzsāka vadošie pētnieki J. Kalvāns un J. Freimanis, veicot pirmizpēti, kā arī projekta sākotnējos zinātnisko un administratīvo plānošanu un gatavošanos. Pilnvērtīga, koordinēta un aktīva pētniecība sākās februārī ar studentu formālo iesaistīšanos. 18. februārī notika projekta atklāšanas seminārs, kurā tika definēti divi aktuālie darbības virzieni –temperatūras aprēķināšana putekļiem starpzvaigžņu miglājos, kur uz tiem iedarbojoties dažādie starpzvaigžņu starojuma lauki, kā arī jaunas reakciju datubāzes pielāgošana astroķīmijas aprēķiniem. Pēc semināra projekta dalībnieki devās vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu (sk. foto).
Citas ziņas