Ventspils Augstskolas pētnieks piedalīsies izstādē “Zinātne Latvijai”
2020. gada 6. janvāris
Otrdien, 2020. gada 7. janvārī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde #ZinātneLatvijai.
Lai cildinātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību, Izglītības un zinātnes ministrija jau trešo gadu veido izstādi par 12 mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem. Izstādes interaktīvie portreti ļauj ielūkoties personiskos video stāstos un tuvāk iepazīt katru zinātnieku un viņa pārstāvēto zinātnes nozari.
Izstādē piedalīsies Ventspils Augstskolas pētnieks, fiziķis Artūrs Vrubļevskis. Latvijas attīstības pamatā ir jaunu zināšanu radīšana un prasme tās lietpratīgi izmantot. Zinātnieki ir tā sabiedrības daļa, kas ar savu nerimstošo zinātkāri, pastāvīgo interesi, aizrautīgo degsmi un ambīcijām attīsta mūsu zināšanu kultūru. Uzkrātās zināšanas veido mūsu pasaules izpratni un veicina nemitīgu pašattīstību un valsts ilgtspējīgu attīstību.
Ar izstādes #ZinātneLatvijai palīdzību Izglītības un zinātnes ministrija vēlas stiprināt sabiedrībā izpratni par zinātnes nozīmi kā Latvijas ekonomikas virzītājspēku. Tas, kas šodien ir jauns zinātniskais atklājums, rīt būs ekonomikās attīstības stūrakmens. Latvija ir guvusi būtiskus sasniegumus dažādās zinātņu jomās, piemēram, medicīnā un farmācijā un materiālu zinātnē, kas vainagojušies ar veiksmīgiem produktiem.
Izstāde #ZinātneLatvijai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs aplūkojama no 2020. gada 7. janvāra līdz 7. februārim.
06.01.2020
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts izdevis Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes emeritētā profesora Jāņa Sīļa un lektores Aigas Bāderes monogrāfiju “ Tulkojumzinātne senatnē un mūsdienās, pasaulē un Latvijā ”. Monogrāfija ir nozīmīgs resurss tulkojumzinātnes pētniekiem, augstskolu studentiem, tulkošanas profesionāļiem un citiem interesentiem. Jānis Sīlis ilgu laiku bijis ne tikai VeA asociētais profesors, vadošais pētnieks un profesors, bet arī Tulkošanas studiju fakultātes dekāns. Pirmajās trīs monogrāfijas nodaļās viņš skaidro tulkojumzinātnieku teorētisko uzskatu evolūciju, izpratni par tulkošanas teoriju un praksi pasaules tulkojumzinātnes vēsturē, kā arī tradicionālos un inovatīvos pētījumu virzienus Latvijas tulkojumzinātnē pēdējos desmit gados. Ceturtajā nodaļā Aiga Bādere raksturo tulkošanas tehnoloģijai veltītās publikācijas Latvijas tulkojumzinātnē un ieskicē mašīntulkošanas starpdisciplinaritāti. Piektajā nodaļā Jānis Sīlis papildina iepriekšējā monogrāfijā iekļauto Latvijas tulkojumzinātnieku publikāciju bibliogrāfisko korpusu. Monogrāfija izstrādāta ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu un bez maksas pieejama elektroniski Latviešu valodas institūta vietnē https://lavi.lu.lv/2025-2/ .

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās TechChill Student Challenge 2026, kas pulcēja motivētus studentus, lai ļautu viņiem iepazīt strauji mainīgo jaunuzņēmumu vidi. Mēs lepojamies, ka 16 studenti no Ventspils Augstskolas piedalījās 24 stundu hakatonā, savukārt trīs studenti no programmas “ Jaunuzņēmumu vadība ” bija daļa no organizatoru komandas, sniedzot savu ieguldījumu veiksmīgā pasākuma norisē. TechChill Student Challange laikā dalībnieki veidoja komandas, izstrādāja biznesa idejas, izvērtēja savu risinājumu potenciālu un prezentēja risinājumus žūrijai – tas viss tikai 24 stundu laikā. Hakatoni sniedz vērtīgu iespēju studentiem praktiski pielietot savas zināšanas, stiprināt komandas darba un problēmu risināšanas prasmes, kā arī attīstīt uzņēmējdarbības domāšanu. Žūrijas sastāvā bija nozares pārstāvji: Luīze Dārta Sietiņa (TechChill), Āris Brenčis (NGL Ventures), Velma Linko (Junction), Lev Bass (Hukt AI) un Sigvards Krongorns (Verge HealthTech Fund). Viņu pieredze nodrošināja vērtīgu atgriezenisko saiti un ieskatu reālā jaunuzņēmumu ekosistēmā. Dalībnieku vidū bija 4. kursa "Jaunuzņēmumu vadība" studente Kate Liepa kopā ar savu komandu ieguva 2. vietu, saņemot biļetes uz Latitude59. Ar Kates pieredzi var iepazīties ŠEIT .

Ventspils Augstskola aicina apmeklēt Sanitas Lasmanes promocijas darba “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” publisko aizstāvēšanu zinātnes doktora grāda - zinātnes doktors (Ph.D.) sociālajās zinātnēs - iegūšanai. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: profesors Sergejs Hiļķevičs, Dr. phys. Promocijas darba autore S.Lasmane iepazīstinās ar inovatīvu pētījumu, kura mērķis ir pielāgot darba tirgus novērtēšanas pieejas tieši Latvijas sociālekonomiskajai situācijai. Pētījums izstrādāts trīs augstskolu – Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas – kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”.

Aicinām pieteikties Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa stipendijai. Stipendijas nosaukums izvēlēts Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa piemiņai. Stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas studentu aktivitāti un sasniegumus studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijas fonds 2025./2026. studiju gadā stipendijas fonds ir 3000 eiro. Kurš var pretendēt uz stipendiju? Pieteikties var ikviens VeA students, kurš: ir izpildījis visas akadēmiskās saistības VeA; ir izpildījis visas finansiālās saistības pret VeA; esošajā semestrī apgūst vismaz 15 KP; neatrodas studiju pārtraukumā; nav nodarbināts VeA. Kā pieteikties? Lai pretendētu uz stipendiju, līdz 2026. gada 9. martam plkst. 12:00 (katru darba dienu no 9:00 līdz 17:00) VeA Studiju nodaļā klātienē vai elektroniski ir jāiesniedz šādi dokumenti: pieteikuma vēstule, kurā pretendents iepazīstina ar sevi un pamato, kāpēc atbilst stipendijas saņemšanai, kā arī skaidro, kā stipendija palīdzētu sasniegt studiju, pētnieciskā, sabiedriskā darba vai personīgos mērķus; dzīvesgājuma apraksts (CV) latviešu valodā; raksturojums par pretendentu no VeA akadēmiskā personāla (mācībspēka) vai citas valstiskās/nevalstiskās organizācijas (uzņēmums, biedrība, nodibinājums u.c.) pārstāvja; pārskats par pretendenta sabiedrisko, organizatorisko un pētniecisko darbību, kā arī dokumenti, kas to apliecina (ja tādi ir); parakstīts apliecinājums (veidlapa pievienota pielikumā). Elektroniskā pieteikšanās Dokumentus iespējams iesniegt arī elektroniski, nosūtot tos uz Studiju nodaļas e-pastu. Šādā gadījumā: pieteikuma vēstulei, CV, pārskatam par darbību un apliecinājumam jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu; raksturojumam jābūt parakstītam ar elektronisko parakstu no tā autora. Svarīgi par aktivitāšu izvērtēšanu Stipendijas izvērtēšanas procesā punkti tiek piešķirti par katru pretendenta aktivitāti (studiju, pētniecisko, sabiedrisko, organizatorisko u.c.). Lai atvieglotu komisijas darbu, lūdzam pārskatu par darbību noformēt pārskatāmā un strukturētā veidā, piemēram: kā sarakstu ar atsevišķām aktivitātēm; norādot gadu/periodu, aktivitātes veidu un īsu aprakstu; pievienojot apliecinošus dokumentus vai citas norādes. Ja atbilsti augstāk minētajiem kritērijiem, Tava vidējā atzīme ir augstāka par 6 ballēm un esi kaut nedaudz aktīvs(-a) VeA vai ārpus tās (pasākumi, konkursi, studijas, sports, mūzika, brīvprātīgais darbs, pētniecība u.c.), izmanto šo iespēju un piesakies – sliktākais, kas var notikt, ir atteikums, bet labākais – stipendijas saņemšana EUR 50–1500 apmērā. Komisija ir tiesīga noteikt arī papildu stipendiju saņēmējus, kā tas vēsturiski jau ir noticis. Jautājumu gadījumā droši raksti vai nāc uz Studiju nodaļu (C302) pēc atbildēm. Apliecinājums Nolikums

Ar 2026. gada janvāri sākusies īstenošana Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektam Nr. lzp-2025/1-0065 “Dažādu materiālu putekļu astroķīmija (DACE)”. Pētījumus veic Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” Astronomijas un astrofizikas nodaļas darbinieki. DACE zinātniskā nozīme slēpjas projekta novitātē. Ir sen zināms, ka gan Saules sistēmā, gan plašākā kosmiskā telpā mūsu Galaktikā un tālāk atrodas sīciņi cietu vielu graudiņi – starpzvaigžņu putekļi. To ķīmiskais saturs var būt dažāds, bet divas vielu klases dominē – silikātu minerāli (akmens) un ogleklis (sodrēji, kvēpi). Šī putekļu dažādība tiek ņemta vērā vairākās astrofizikas apakšnozarēs, piemēram, starpzvaigžņu vides fizikā un kosmoķīmijā (zinātne par Saules sistēmu veidojošo vielu un elementu izcelsmi). Taču astroķīmijā, kas pēta molekulu pārvērtības starpzvaigžņu vidē, putekļu dažādais sastāvs līdz šim ticis ignorēts. Tam tomēr var būt liela nozīme, jo daudzas svarīgas ķīmiskās pārvērtības kosmosā notiek uz putekļu virsmas. DACE ietvaros pētīsim, kā starpzvaigžņu miglāju ķīmisko sastāvu ietekmē dažādu materiālu starpzvaigžņu putekļu atšķirības temperatūrā, virsmas adsorbcijas (molekulu lipšanas) īpašībās un citos parametros. Ar janvāri darbu DACE projektā uzsāka vadošie pētnieki J. Kalvāns un J. Freimanis, veicot pirmizpēti, kā arī projekta sākotnējos zinātnisko un administratīvo plānošanu un gatavošanos. Pilnvērtīga, koordinēta un aktīva pētniecība sākās februārī ar studentu formālo iesaistīšanos. 18. februārī notika projekta atklāšanas seminārs, kurā tika definēti divi aktuālie darbības virzieni –temperatūras aprēķināšana putekļiem starpzvaigžņu miglājos, kur uz tiem iedarbojoties dažādie starpzvaigžņu starojuma lauki, kā arī jaunas reakciju datubāzes pielāgošana astroķīmijas aprēķiniem. Pēc semināra projekta dalībnieki devās vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu (sk. foto).

Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pasniedzēji un doktoranti 2026. gada 19.–20. februārī piedalījās Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienai veltītajā starptautiskajā konferencē “Pētniecība valodas praksei: sociolingvistiskie aspekti, terminrade, standartizācija”, kuru Rīgā organizēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts. Divās piesātinātās dienās bija iespēja iepazīties ar vērtīgiem pētījumiem dažādās lietišķās valodniecības un salīdzināmās un sastatāmās valodniecības jomās. Pētniece Dr. philol. Egita Proveja uzstājās ar referātu “ Radiem, draugiem un pazīstamiem tā bēdu vēsts : valodas lietojums paziņojumos par cilvēka nāvi 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu presē”. TSF pasniedzēja Aiga Bādere referēja par tematu “Mašīntulkošanas kļūdu smaguma pakāpe jeb cik kritiskas ir kritiskas kļūdas” saistībā ar viņas promocijas darbu. Asociētais profesors Jānis Veckrācis iepazīstināja ar pētījumu “Terminoloģiskās un leksikogrāfiskās prakses problēmas latviešu juridisko terminu skaidrojošajās vārdnīcās”. Doktorante Anna Šēfere saistībā ar izstrādājamo promocijas darbu referēja par tēmu “Piedzīvojumu tūrisma termini angļu un latviešu valodā: atbilsmju problemātika un risinājumi”. Savukārt doktorante Anna Rudzīte uzstājās ar referātu “Stabilitāte un varianti latviešu mūzikas terminoloģijā: pedagoģisko avotu diahroniska analīze”.
