Ar 2026. gada janvāri sākusies īstenošana Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektam Nr. lzp-2025/1-0065 “Dažādu materiālu putekļu astroķīmija (DACE)”. Pētījumus veic Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” Astronomijas un astrofizikas nodaļas darbinieki. DACE zinātniskā nozīme slēpjas projekta novitātē. Ir sen zināms, ka gan Saules sistēmā, gan plašākā kosmiskā telpā mūsu Galaktikā un tālāk atrodas sīciņi cietu vielu graudiņi – starpzvaigžņu putekļi. To ķīmiskais saturs var būt dažāds, bet divas vielu klases dominē – silikātu minerāli (akmens) un ogleklis (sodrēji, kvēpi). Šī putekļu dažādība tiek ņemta vērā vairākās astrofizikas apakšnozarēs, piemēram, starpzvaigžņu vides fizikā un kosmoķīmijā (zinātne par Saules sistēmu veidojošo vielu un elementu izcelsmi). Taču astroķīmijā, kas pēta molekulu pārvērtības starpzvaigžņu vidē, putekļu dažādais sastāvs līdz šim ticis ignorēts. Tam tomēr var būt liela nozīme, jo daudzas svarīgas ķīmiskās pārvērtības kosmosā notiek uz putekļu virsmas. DACE ietvaros pētīsim, kā starpzvaigžņu miglāju ķīmisko sastāvu ietekmē dažādu materiālu starpzvaigžņu putekļu atšķirības temperatūrā, virsmas adsorbcijas (molekulu lipšanas) īpašībās un citos parametros. Ar janvāri darbu DACE projektā uzsāka vadošie pētnieki J. Kalvāns un J. Freimanis, veicot pirmizpēti, kā arī projekta sākotnējos zinātnisko un administratīvo plānošanu un gatavošanos. Pilnvērtīga, koordinēta un aktīva pētniecība sākās februārī ar studentu formālo iesaistīšanos. 18. februārī notika projekta atklāšanas seminārs, kurā tika definēti divi aktuālie darbības virzieni –temperatūras aprēķināšana putekļiem starpzvaigžņu miglājos, kur uz tiem iedarbojoties dažādie starpzvaigžņu starojuma lauki, kā arī jaunas reakciju datubāzes pielāgošana astroķīmijas aprēķiniem. Pēc semināra projekta dalībnieki devās vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu (sk. foto).

Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pasniedzēji un doktoranti 2026. gada 19.–20. februārī piedalījās Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienai veltītajā starptautiskajā konferencē “Pētniecība valodas praksei: sociolingvistiskie aspekti, terminrade, standartizācija”, kuru Rīgā organizēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts. Divās piesātinātās dienās bija iespēja iepazīties ar vērtīgiem pētījumiem dažādās lietišķās valodniecības un salīdzināmās un sastatāmās valodniecības jomās. Pētniece Dr. philol. Egita Proveja uzstājās ar referātu “ Radiem, draugiem un pazīstamiem tā bēdu vēsts : valodas lietojums paziņojumos par cilvēka nāvi 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu presē”. TSF pasniedzēja Aiga Bādere referēja par tematu “Mašīntulkošanas kļūdu smaguma pakāpe jeb cik kritiskas ir kritiskas kļūdas” saistībā ar viņas promocijas darbu. Asociētais profesors Jānis Veckrācis iepazīstināja ar pētījumu “Terminoloģiskās un leksikogrāfiskās prakses problēmas latviešu juridisko terminu skaidrojošajās vārdnīcās”. Doktorante Anna Šēfere saistībā ar izstrādājamo promocijas darbu referēja par tēmu “Piedzīvojumu tūrisma termini angļu un latviešu valodā: atbilsmju problemātika un risinājumi”. Savukārt doktorante Anna Rudzīte uzstājās ar referātu “Stabilitāte un varianti latviešu mūzikas terminoloģijā: pedagoģisko avotu diahroniska analīze”.

12. februārī Ventspils Augstskolā aizvadīta Valodu meistarības skola, kas pulcēja gandrīz 80 dalībnieku no Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Ventspils 1. ģimnāzijas, Nīcas vidusskolas, Liepājas Liedaga vidusskolas, Ventspils Tehnikuma, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas, Ventspils 4. vidusskolas, Liepājas Raiņa vidusskolas un Ventspils 6. vidusskolas.

Latvijas Digitālais akselerators / EDIC Latvija sadarbībā ar Ventspils Augstskolu aicina uzņēmējus un interesentus piedalīties pasākumā “Mākslīgā intelekta ceļvedis”, kas notiks 26. februārī plkst. 13.00 Ventspils Augstskolā. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus ar mākslīgā intelekta (MI) iespējām, veicināt inovācijas un sadarbību, kā arī sniegt praktiskus rīkus un iedvesmu MI risinājumu ieviešanai uzņēmējdarbībā. Dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt attīstīt jaunas idejas, risināt konkrētas biznesa problēmas un uzlabot darba procesus. Pasākuma programmā paredzēti pieredzes stāsti no MI jomas uzņēmējiem, praktiski padomi MI pielietošanā, kā arī ideju ģenerēšanas darbnīca, kurā dalībnieki varēs kopīgi ar studentiem un ekspertiem analizēt savas idejas vai izaicinājumus un meklēt tiem risinājumus. Tāpat tiks sniegta informācija par pieejamajām atbalsta iespējām MI attīstībai un ieviešanai. Pasākums ir īpaši piemērots uzņēmējiem, kuri interesējas par mākslīgā intelekta iespējām un vēlas attīstīt savus produktus, pakalpojumus vai risinājumus, sadarbojoties ar ekspertiem un akadēmisko vidi. Dalība pasākumā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija: ŠEIT

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) inženieru komanda februārī sākusi darbu jaunā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) projektā, kura mērķis ir gada laikā izstrādāt mobilo sakaru un satelītu savienojamību. Arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" ir daļa no šī projekta. LMT skaidro, ka projekta mērķis ir izstrādāt divu režīmu - mobilo sakaru un satelīta - IoT System-on-Module (SoM) risinājumu, kas ļaus ierīcēm pēc nepieciešamības pārslēgties starp mobilajiem tīkliem un satelītiem, izmantojot vienu moduli. Daudziem IoT risinājumiem loģistikas, lauksaimniecības, vides monitoringa un citās jomās sekmīgam darbam ir nepieciešams spēcīgs un stabils mobilo sakaru pārklājums, kuru plašās teritorijās visā pasaulē vēl arvien nav iespējams nodrošināt. Tas rada būtiskas grūtības nozarēm, kuras arvien vairāk paļaujas uz sensoriem, automatizāciju un reāllaika monitoringu. Ja ierīces zaudē savienojumu, tiek pazaudēti dati, sistēmas nespēj reaģēt un darbības izmaksas pieaug. LMT un ESA kopīgais projekts paredz nākamās paaudzes savienojamības attīstību, izstrādājot vienotu IoT moduli, kas darbosies gan mobilajos tīklos, gan satelītu tīklos, nodrošinot ierīču savienojamību gandrīz jebkur. Nākamā gada laikā paredzēts izstrādāt funkcionējošu prototipu, kas spēj izmantot gan zemes mobilo sakaru tīklus (piemēram, LTE-M un NB-IoT), gan satelīta savienojamību (NTN), automātiski un nemanāmi pārslēdzoties starp tiem ar minimālu enerģijas patēriņu. Modulis būs izmaksu ziņā efektīvs, piemērots dažādiem ierīču tipiem un papildināts ar viegli lietojamu programmatūras izstrādes komplektu, lai izstrādātājiem nebūtu jārisina sarežģīti konfigurācijas jautājumi. Tas savukārt paver plašas iespējas satelīta IoT risinājumu tirgus attīstībai un stiprina Eiropas un Latvijas tehnoloģisko suverenitāti, attīstot vietējās kompetences nākamās paaudzes bezvadu un kosmosa sakaru tehnoloģijās. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis skaidro, ka daudzas ierīces joprojām ir pārāk sarežģītas, pārāk dārgas vai nav pieejamas tirgum nepieciešamajos formātos, it īpaši zemas enerģijas IoT risinājumiem. LMT novērš šo galveno šķērsli, izstrādājot moduli, kas spēj nodrošināt savienojamību pilsētā, laukos un tālu ārpus ierastā mobilo sakaru pārklājuma bez nepieciešamības izmantot divas atsevišķas ierīces vai sarežģītas konfigurācijas. "Tas ne tikai rada jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem iesaistīties ESA un ES drošas savienojamības programmās, bet arī ļauj Latvijai ieņemt nozīmīgāku lomu Eiropas kosmosa un telekomunikāciju inovāciju ekosistēmā: tieši šeit tiek izstrādātas svarīgas tehnoloģijas strauji augošam globālajam tirgum, un Eiropa tādējādi iegūst lielāku noturību, drošākus sakarus un konkurētspējīgāku industriju," pauž Pūķis. ESA ir starpvaldību organizācija, kas apvieno Eiropas valstis kopīgos kosmosa industriālos, satelītu tehnoloģiju un progresīvas savienojamības risinājumu attīstības projektos. Šajā projektā ESA pārziņā būs stratēģiskā vadība un saskaņošana ar Eiropas Satelītu savienojamības attīstības ceļvedi. Pārējie projekta partneri ir Spānijas Zemes orbītas satelītu operators "Sateliot", Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs VIRAC. Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atverot uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām iespējas attīstīt inovatīvus kosmosa tehnoloģiju projektus.