Jaunumi

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām. 

Ventspils Augstskola kopā ar partneriem Latvijas Universitāti un Cēsu kosmosa izziņas centru ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) par Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) izveidi un īstenošanu Latvijā. ESERO Latvia būs 23. šāda veida birojs Eiropā un nodrošinās Latvijas pedagogiem un skolēniem pieeju STEM izglītības resursiem latviešu valodā, kuros izmantota kosmosa tematika. ESERO Latvia oficiālā atklāšana notiks 2026. gada 21. oktobrī plkst. 9.30 Latvijas Universitātes Dabas mājā Rīgā.

Atzīmējot Eiropas valodu dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Eiropas valodu festivāls. Festivāls tiek organizēts jau trešo reizi, un arī šogad tajā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studenti un docētāji. Šogad TSF pasākumā pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Valoda, saziņa, kultūrvide” studentes Janita Kate Asare, Elīna Glaudiņa, Līva Ramma un Samanta Klitaimnēstra Vīgante, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons un maģistra programmas vadītāja Silga Sviķe. Studentus sagatavoja bakalaura programmas vadītāja Aiga Bādere. Janita Kate stāsta: “Dalība Eiropas valodu festivālā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Īpaši nozīmīga man bija iespēja kāpt uz skatuves un pastāstīt, cik svarīga ir tulkošana un svešvalodu apguve. Tā bija iespēja ne tikai pārbaudīt savas spējas uzstāties plašākas auditorijas priekšā, bet arī padomāt pašai par to, cik liela nozīme valodām ir mūsu ikdienā un saziņā. Festivāla laikā bija interesanti iepazīt dažādas valodas un valstu kultūru, apmeklējot valodu stendus. Savukārt mūsu pašu stendā bija iespēja vadīt studentu sagatavotās spēles, iepazīstinot apmeklētājus ar viltusdraugiem, atrast atbilstošo teikumu konkrētajai valodai, kā arī piedalīties karodziņu spēlē, kur katram karodziņam bija jāpievieno attiecīgās valsts nosaukums vācu valodā. Bija īpaši interesanti redzēt, kā dažādi cilvēki iesaistās un cik daudz viņi jau zina par valodām. Manuprāt, festivāls bija lieliska iespēja ne tikai pārstāvēt Ventspils Augstskolu, bet arī pašiem studentiem praktiski izmantot savas zināšanas, dažādās valodās komunicēt ar cilvēkiem un vēlreiz pārliecināties, cik aizraujoša un daudzveidīga ir valodu pasaule.” Matīss Jansons, kurš šobrīd studē profesionālajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija”, par savu pieredzi stāsta: “Eiropas valodu festivālu šogad apmeklēju jau trešo reizi, turklāt katru reizi citā lomā – pirmajā gadā kā bakalaura studiju programmas pārstāvis, otrajā vienkārši kā apmeklētājs, bet šogad jau kā maģistrantūras students. Ir patiess prieks redzēt, ka ar katru gadu festivāls kļūst arvien plašāks un interesantāks, un tajā piedalās ļoti daudz ieinteresētu apmeklētāju un skolēnu. Tas apliecina, ka interese par valodām un kultūrām ir dzīva un augoša. Ceru, ka šis festivāls turpināsies un kļūs par skaistu tradīciju arī turpmāk.”

25. septembrī Trnavas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās starptautisks zinātniskais simpozijs, kurā piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskā viesasistente, doktorante Nansija Jotkus. Simpozija ietvaros tika prezentēts pētījums “ Emerging National Space Governance in the Baltic States ”, kas veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās kosmosa pārvaldības un tiesiskā regulējuma attīstībai. Pētījumā, izmantojot salīdzinošo tiesību metodi, analizētas triju Baltijas valstu atšķirīgās pieejas kosmosa aktivitāšu pārvaldībai, to dalība starptautiskajos kosmosa tiesību instrumentos, sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī nacionālo regulējumu mijiedarbība ar Eiropas Savienības līmenī topošo regulējumu. Īpaša uzmanība pievērsta pēdējo gadu būtiskajām pārmaiņām. Pētījumā uzsvērts, ka dalība starptautiskajos kosmosa tiesību līgumos pati par sevi vēl nenodrošina pilnvērtīgu šo saistību īstenošanu nacionālajā līmenī. Attīstoties privātajām un komerciālajām kosmosa aktivitātēm, arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie mehānismi kosmosa darbību autorizācijai, pastāvīgai uzraudzībai, kosmosa objektu reģistrācijai, atbildības jautājumu risināšanai, kiberdrošībai un kosmosa darbību ilgtspējai. Prezentācijā tika analizēta arī 2025. gada 25. jūnijā Eiropas Komisijas publicētā EU Space Act priekšlikuma iespējamā ietekme uz Baltijas valstu nacionālo kosmosa pārvaldību. Topošais Eiropas Savienības regulējums var kļūt par būtisku faktoru kosmosa aktivitāšu prasību harmonizācijā, vienlaikus saglabājot nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt starptautisko saistību efektīvu īstenošanu nacionālajā līmenī. Baltijas valstu salīdzinājums parāda, ka, neraugoties uz kopīgu integrāciju Eiropas kosmosa ekosistēmā, valstis ir izvēlējušās atšķirīgus kosmosa pārvaldības attīstības ceļus. Dalība simpozijā sniedza iespēju prezentēt Latvijā veikto pētījumu starptautiskai akadēmiskajai auditorijai, diskutēt par Baltijas valstu vietu Eiropas kosmosa tiesību attīstībā un apmainīties ar pieredzi ar ārvalstu kosmosa tiesību pētniekiem. Pētījums ir saistīts ar Nansijas Jotkus promocijas darba tematiku par starptautisko kosmosa tiesību instrumentu efektivitāti un to nozīmi ilgtspējīgas kosmosa vides nodrošināšanā. Dalība starptautiskajā simpozijā sniedz iespēju Latvijas pētniecības pieredzi un zināšanas kosmosa jomā darīt plašāk zināmas starptautiskajā akadēmiskajā vidē, vienlaikus veicinot starpdisciplināru sadarbību starp tiesību, zinātnes un tehnoloģiju jomām. Šāda starptautiska sadarbība ir nozīmīga arī Latvijas iesaistei Eiropas pētniecības infrastruktūru tīklos. Ventspils Augstskolai, attīstot sadarbību ar JIV ERIC un LOFAR ERIC konsorcijiem, ir iespēja stiprināt Latvijas pētniecisko kapacitāti un starptautisko atpazīstamību radioastronomijā, astrofizikā, informācijas tehnoloģijās un datu apstrādē, kā arī veicināt jaunu tehnoloģiju un pētniecības metožu attīstību. Savukārt starpdisciplināra pieeja kosmosa jomai palīdz veidot plašāku izpratni par juridiskajiem, zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem, kas kļūst arvien nozīmīgāki, Latvijai aktīvāk iesaistoties starptautiskajās kosmosa un pētniecības iniciatīvās. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Šī gada 23. septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) Irbenes kompleksā uzņēma vadošos ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO – National Radio Astronomy Observatory ) astronomus un pētniekus – Dr. Todu R. Hanteru ( Todd R. Hunter ) un Dr. Kristalu L. Broganu ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā tika pārrunāta tālākā zinātniskā sadarbība un tehnoloģiju attīstība radioastronomijas pētījumos. Vizītes ietvaros viesi klātienē iepazinās ar Irbenes radioastronomijas centra unikālo infrastruktūru, tostarp Ziemeļeiropā lielāko antenu RT-32 un jaunākajām tehniskajām izstrādnēm (R&D). Īpaša uzmanība tika pievērsta pašu spēkiem izstrādātajiem jaunās paaudzes uztvērējiem, kas sniedz iespēju veikt vēl precīzākus un jutīgākus Visuma novērojumus, vai sazināties ar dziļā-kosmosa zondēm. Darba sanāksmju laikā ASV astronomi un VSRC pētnieki pārrunāja vienu no mūsdienu radioastronomijas lielākajiem izaicinājumiem – cīņu ar radiofrekvenču traucējumiem (RFI – Radio Frequency Interference ), kā arī stratēģijas to mazināšanai un datu apstrādes uzlabošanai. Īpaša uzmanība tika pievērsta NRAO sadarbībai ar SpaceX Starlink satelītu tīklu, izstrādājot un realizējot O perational Data Sharing (ODS) rīku, kas ļauj izvairīties no tieša satelīta signāla nonākšanas NRAO teleskopu redzes laukā. Apspriežot kopīgās pētniecības virzienus, puses uzsvēra sadarbības potenciālu astrofizikā, jo īpaši pētot masīvo zvaigžņu veidošanās procesus Visumā, kur gan NRAO instrumenti (tādi kā ALMA un VLA/ngVLA), gan Irbenes radioteleskopi nodrošina svarīgus un savstarpēji papildinošus novērojumu datus. Vizīte kalpo kā būtisks solis atvērtai un plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai starp Latvijas radioastronomijas centru (VSRC) un ASV Nacionālo Radioastronomijas Observatoriju (NRAO). Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 

24. septembrī Ventspils Augstskolā norisinājās starptautiskais zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, pulcējot Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) pētniekus, kā arī viespētniekus no Amerikas Savienotajām Valstīm. Semināra centrā bija ne tikai jaunākie sasniegumi masīvo zvaigžņu veidošanās izpētē un radioastronomijā, bet arī zināšanu apmaiņa, sadarbība un jaunu pētniecības iespēju veidošana. Tikšanās ar starptautiski atzītiem nozares ekspertiem deva iespēju pārrunāt aktuālās pētniecības metodes un tehnoloģiju attīstību, dalīties pieredzē un diskutēt par iespējām turpmākai sadarbībai. Seminārā piedalījās zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (National Radio Astronomy Observatory, NRAO). Abi zinātnieki iepazīstināja semināra dalībniekus ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem un modernāko novērojumu infrastruktūru, kas ļauj arvien precīzāk izzināt Visumu un zvaigžņu veidošanās procesus. Dr. Tods R. Hanters uzstājās ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” ( Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), iepazīstinot ar nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūras iespējām un tās potenciālu turpmākajos Visuma pētījumos. Savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentācijā “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ) pievērsās iespējām, ko mūsdienu radioastronomijā sniedz ALMA observatorija Čīlē, un tās nozīmei, pētot zvaigžņu veidošanās procesus un meklējot atbildes uz jautājumiem par mūsu kosmisko izcelsmi. Seminārs ir nozīmīgs arī Ventspils Augstskolas un VSRC pētniecības kapacitātes stiprināšanā. Iespēja zinātniekiem tepat Ventspilī diskutēt ar starptautiska līmeņa radioastronomijas ekspertiem veicina zināšanu un pieredzes apriti, palīdz sekot līdzi jaunākajām pētniecības metodēm un tehnoloģiskajām inovācijām, kā arī sekmē Latvijas pētnieku arvien ciešāku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!

Onsalas kosmosa observatorijā notika seminārs sadarbības veicināšanai starp Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centru (VSRC) un Onsalas kosmosa observatoriju (OSO). Semināra laikā tika prezentēti gan VSRC, gan OSO zinātniskās darbības un pētniecības virzieni. OSO direktors John Conway sniedza pārskatu par Onsalas kosmosa observatorijas zinātniskajiem un tehniskajiem darbības virzieniem. Attālināti par VSRC sasniegumiem stāstīja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Jānis Šteinbergs prezentēja Irbenes vienas bāzes līnijas interferometru, tā darbības principus un iespējamās izmantošanas jomas. Savukārt OSO pētnieks Jun Yang iepazīstināja ar interferometrijas pētījumiem Onsalas kosmosa observatorijā. Jesus A. Cazares Montes prezentēja VSRC veiktos pulsāru pētījumus un ar tiem saistītos kosmoloģijas pētījumu virzienus. Seminārā būtiska uzmanība tika pievērsta arī LOFAR infrastruktūras izmantošanas iespējām. OSO vadošais pētnieks Tobia Carozzi prezentēja LOFAR izmantošanu tuvās Zemes telpas objektu detektēšanai, kā arī iespējas izmantot LOFAR sakaru signālu uztveršanai un dekodēšanai. Diskusijās tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar LOFAR staru formēšanas modelēšanu. Apaļā galda diskusijās tika pārrunātas nākotnes sadarbības iespējas starp VSRC un OSO, tostarp kopīgu pētniecības projektu īstenošana un radioastronomijas infrastruktūras izmantošana. Tā kā Onsalas kosmosa observatorija nodrošina Ziemeļvalstu ALMA lietotāju atbalsta centra funkcijas, tika pārrunātas arī iespējamās sadarbības iespējas, izmantojot ALMA teleskopa novērojumu iespējas. Seminārs veicināja Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, kā arī palielināja Latvijas zinātnisko konkurētspēju astronomijā un starptautisko atpazīstamību. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.