Jaunumi

Viens no iespaidīgākajiem Eiropas astronomiskajiem instrumentiem piedzīvo vērienīgu modernizāciju, kas ļaus zinātniekiem vēl precīzāk pētīt Visumu un atklāt jaunus kosmosa noslēpumus. Modernizācijas programma LOFAR 2.0 atjauno Eiropas zemo frekvenču radioteleskopu tīklu LOFAR (Low Frequency Array), kura sastāvā darbojas arī Latvijas stacija LV614 Irbenē. LOFAR nav parasts teleskops. Tas apvieno tūkstošiem radio antenu astoņās Eiropas valstīs, veidojot vienotu virtuālu instrumentu ar gandrīz 2000 kilometru lielu diametru. Šī unikālā sistēma ļauj uztvert vājus radiosignālus no tālām galaktikām, melnajiem caurumiem un citiem kosmiskiem objektiem, kā arī pētīt procesus Zemes augšējos atmosfēras slāņos. Jaunā LOFAR 2.0 versija būtiski uzlabos teleskopa iespējas. Lai gan pašas antenas netiek mainītas, pilnībā tiek atjaunota elektronika, datu apstrādes sistēmas un vadības programmatūra. Pēc modernizācijas katra stacija vienlaikus varēs novērot visu frekvenču diapazonu no 10 līdz 240 megaherciem, kas līdz šim nebija iespējams. Turklāt kalibrēšanas process, kas agrāk varēja ilgt vairākas stundas vai pat diennakti, tagad tiks veikts dažu minūšu laikā. Pirmie LOFAR 2.0 izmēģinājumu rezultāti uzrāda ievērojamus uzlabojumus. Novērojot ELAIS-N1 debesu apgabalu, jaunā sistēma sasniedza vairāk nekā divreiz augstāku jutību nekā iepriekšējā paaudze. Tas nozīmē, ka tādu pašu datu kvalitāti tagad iespējams iegūt aptuveni piecas reizes ātrāk. Modernizācija pavērs arī pilnīgi jaunas iespējas, piemēram, pētīt kosmiskos starus, zibens izlādes un īslaicīgus radio uzliesmojumus ar nanosekunžu precizitāti.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas būs veltīta pandēmiju ietekmei, veselībai, pārtikas drošībai un zinātnes nozīmei mūsu ikdienā. Tikšanās notiks 24. oktobrī plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš , Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Pasākuma laikā tiks aplūkotas šādas tēmas: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?;  Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tikšanās laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par šiem jautājumiem, bet arī kopīgi diskutēt par to nozīmi mūsu ikdienā. Dalība pasākumā ir bez maksas . Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Papildu informācija: mic@venta.lv

Jau devīto gadu pēc kārtas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal” piešķīra stipendiju Ventspils Augstskolas (VeA) studentam. Šogad stipendiju, iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumā, kā arī unikālo balvu ieguva bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa studente Aļika Avtuhova. Uz “Bucher Municipal” stipendiju pretendēja četri Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, kuri Ventspils kinoteātrī “Kino Rio” tikās gan ar uzņēmuma, gan VeA pārstāvjiem, pārrunājot savus mērķus, sasniegumus un nākotnes ieceres. Šoreiz vislabāko iespaidu uz komisiju atstāja VeA otrā kursa studente Aļika Avtuhova, kurai tika piešķirta stipendija un iespēja gūt praktisku pieredzi uzņēmumā. Stipendijas ieguvēja atzīst, ka sarunas bijušas daudz interesantākas, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzās ierastajiem jautājumiem par nākotnes plāniem, studentiem bija jāparāda spēja domāt radoši un risināt izaicinājumus uzņēmējdarbībā. Piemēram, Aļikai bija jāpastāsta, kā viņa rīkotos, ja būtu atbildīga par kinoteātra darbību un būtu jāuzlabo tā finansiālā situācija. Uzņēmums “Bucher Municipal” VeA studentus atbalsta kopš 2018. gada, sniedzot gan finansiālu atbalstu, gan ļaujot tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības vidi. “Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī iegulda vidē, kurā darbojas. Ventspils Augstskola ir nozīmīga pilsētas daļa, un mums ir svarīgi stiprināt saikni starp augstskolu, uzņēmējdarbību un jauniešiem. Ne katram stipendiātam pēc studijām ir jānonāk Bucher Municipal – arī tad, ja jaunietis izvēlas citu uzņēmumu vai nozari, mēs esam devuši savu ieguldījumu viņa izaugsmē. Savukārt, ja kādu dienu viņš izvēlas pievienoties mūsu komandai, tas, protams, ir ļoti patīkams rezultāts,” saka Mikus Brakanskis, Bucher Municipal Ventspils ražotnes vadītājs.

2. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki piedalījās zinātniskajā konferencē „Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis uzstājās ar referātu „Ģeogrāfijas leksikas attīstība mācību grāmatās latviešu valodā: 19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums”. TSF doktorante Anna Rudzīte iepazīstināja ar referātu „Mūzikas terminoloģijas sistematizācija un attīstība profesora Jāņa Torgāna darbos: tradīcija, inovācija un institucionālie izaicinājumi”, bet doktorante Anna Šēfere – ar referātu „Tūrisma terminogrāfija Latvijā: no tradicionālajiem leksikogrāfiskajiem avotiem līdz digitālajiem terminoloģijas resursiem”. Programmā bija arī daudz citu vērtīgu referātu par terminoloģijas pārvaldību, vēsturi un nozaru attīstību; notika interesantas diskusijas jautājumu sadaļā, kā arī neformālas sarunas ar kolēģiem, kontaktu veidošana un domapmaiņa.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām. 

Ventspils Augstskola kopā ar partneriem Latvijas Universitāti un Cēsu kosmosa izziņas centru ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) par Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) izveidi un īstenošanu Latvijā. ESERO Latvia būs 23. šāda veida birojs Eiropā un nodrošinās Latvijas pedagogiem un skolēniem pieeju STEM izglītības resursiem latviešu valodā, kuros izmantota kosmosa tematika. ESERO Latvia oficiālā atklāšana notiks 2026. gada 21. oktobrī plkst. 9.30 Latvijas Universitātes Dabas mājā Rīgā.

Atzīmējot Eiropas valodu dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Eiropas valodu festivāls. Festivāls tiek organizēts jau trešo reizi, un arī šogad tajā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studenti un docētāji. Šogad TSF pasākumā pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Valodas, saziņa un kultūrvide” studentes Janita Kate Asare, Elīna Glaudiņa, Līva Ramma un Samanta Klitaimnēstra Vīgante, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons un maģistra programmas vadītāja Silga Sviķe. Studentus sagatavoja bakalaura programmas vadītāja Aiga Bādere. Janita Kate stāsta: “Dalība Eiropas valodu festivālā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Īpaši nozīmīga man bija iespēja kāpt uz skatuves un pastāstīt, cik svarīga ir tulkošana un svešvalodu apguve. Tā bija iespēja ne tikai pārbaudīt savas spējas uzstāties plašākas auditorijas priekšā, bet arī padomāt pašai par to, cik liela nozīme valodām ir mūsu ikdienā un saziņā. Festivāla laikā bija interesanti iepazīt dažādas valodas un valstu kultūru, apmeklējot valodu stendus. Savukārt mūsu pašu stendā bija iespēja vadīt studentu sagatavotās spēles, iepazīstinot apmeklētājus ar viltusdraugiem, atrast atbilstošo teikumu konkrētajai valodai, kā arī piedalīties karodziņu spēlē, kur katram karodziņam bija jāpievieno attiecīgās valsts nosaukums vācu valodā. Bija īpaši interesanti redzēt, kā dažādi cilvēki iesaistās un cik daudz viņi jau zina par valodām. Manuprāt, festivāls bija lieliska iespēja ne tikai pārstāvēt Ventspils Augstskolu, bet arī pašiem studentiem praktiski izmantot savas zināšanas, dažādās valodās komunicēt ar cilvēkiem un vēlreiz pārliecināties, cik aizraujoša un daudzveidīga ir valodu pasaule.” Matīss Jansons, kurš šobrīd studē profesionālajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija”, par savu pieredzi stāsta: “Eiropas valodu festivālu šogad apmeklēju jau trešo reizi, turklāt katru reizi citā lomā – pirmajā gadā kā bakalaura studiju programmas pārstāvis, otrajā vienkārši kā apmeklētājs, bet šogad jau kā maģistrantūras students. Ir patiess prieks redzēt, ka ar katru gadu festivāls kļūst arvien plašāks un interesantāks, un tajā piedalās ļoti daudz ieinteresētu apmeklētāju un skolēnu. Tas apliecina, ka interese par valodām un kultūrām ir dzīva un augoša. Ceru, ka šis festivāls turpināsies un kļūs par skaistu tradīciju arī turpmāk.”

25. septembrī Trnavas Universitātes Juridiskajā fakultātē norisinājās starptautisks zinātniskais simpozijs, kurā piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskā viesasistente, doktorante Nansija Jotkus. Simpozija ietvaros tika prezentēts pētījums “ Emerging National Space Governance in the Baltic States ”, kas veltīts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās kosmosa pārvaldības un tiesiskā regulējuma attīstībai. Pētījumā, izmantojot salīdzinošo tiesību metodi, analizētas triju Baltijas valstu atšķirīgās pieejas kosmosa aktivitāšu pārvaldībai, to dalība starptautiskajos kosmosa tiesību instrumentos, sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī nacionālo regulējumu mijiedarbība ar Eiropas Savienības līmenī topošo regulējumu. Īpaša uzmanība pievērsta pēdējo gadu būtiskajām pārmaiņām. Pētījumā uzsvērts, ka dalība starptautiskajos kosmosa tiesību līgumos pati par sevi vēl nenodrošina pilnvērtīgu šo saistību īstenošanu nacionālajā līmenī. Attīstoties privātajām un komerciālajām kosmosa aktivitātēm, arvien nozīmīgāki kļūst nacionālie mehānismi kosmosa darbību autorizācijai, pastāvīgai uzraudzībai, kosmosa objektu reģistrācijai, atbildības jautājumu risināšanai, kiberdrošībai un kosmosa darbību ilgtspējai. Prezentācijā tika analizēta arī 2025. gada 25. jūnijā Eiropas Komisijas publicētā EU Space Act priekšlikuma iespējamā ietekme uz Baltijas valstu nacionālo kosmosa pārvaldību. Topošais Eiropas Savienības regulējums var kļūt par būtisku faktoru kosmosa aktivitāšu prasību harmonizācijā, vienlaikus saglabājot nepieciešamību dalībvalstīm nodrošināt starptautisko saistību efektīvu īstenošanu nacionālajā līmenī. Baltijas valstu salīdzinājums parāda, ka, neraugoties uz kopīgu integrāciju Eiropas kosmosa ekosistēmā, valstis ir izvēlējušās atšķirīgus kosmosa pārvaldības attīstības ceļus. Dalība simpozijā sniedza iespēju prezentēt Latvijā veikto pētījumu starptautiskai akadēmiskajai auditorijai, diskutēt par Baltijas valstu vietu Eiropas kosmosa tiesību attīstībā un apmainīties ar pieredzi ar ārvalstu kosmosa tiesību pētniekiem. Pētījums ir saistīts ar Nansijas Jotkus promocijas darba tematiku par starptautisko kosmosa tiesību instrumentu efektivitāti un to nozīmi ilgtspējīgas kosmosa vides nodrošināšanā. Dalība starptautiskajā simpozijā sniedz iespēju Latvijas pētniecības pieredzi un zināšanas kosmosa jomā darīt plašāk zināmas starptautiskajā akadēmiskajā vidē, vienlaikus veicinot starpdisciplināru sadarbību starp tiesību, zinātnes un tehnoloģiju jomām. Šāda starptautiska sadarbība ir nozīmīga arī Latvijas iesaistei Eiropas pētniecības infrastruktūru tīklos. Ventspils Augstskolai, attīstot sadarbību ar JIV ERIC un LOFAR ERIC konsorcijiem, ir iespēja stiprināt Latvijas pētniecisko kapacitāti un starptautisko atpazīstamību radioastronomijā, astrofizikā, informācijas tehnoloģijās un datu apstrādē, kā arī veicināt jaunu tehnoloģiju un pētniecības metožu attīstību. Savukārt starpdisciplināra pieeja kosmosa jomai palīdz veidot plašāku izpratni par juridiskajiem, zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem, kas kļūst arvien nozīmīgāki, Latvijai aktīvāk iesaistoties starptautiskajās kosmosa un pētniecības iniciatīvās. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Šī gada 23. septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) Irbenes kompleksā uzņēma vadošos ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO – National Radio Astronomy Observatory ) astronomus un pētniekus – Dr. Todu R. Hanteru ( Todd R. Hunter ) un Dr. Kristalu L. Broganu ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā tika pārrunāta tālākā zinātniskā sadarbība un tehnoloģiju attīstība radioastronomijas pētījumos. Vizītes ietvaros viesi klātienē iepazinās ar Irbenes radioastronomijas centra unikālo infrastruktūru, tostarp Ziemeļeiropā lielāko antenu RT-32 un jaunākajām tehniskajām izstrādnēm (R&D). Īpaša uzmanība tika pievērsta pašu spēkiem izstrādātajiem jaunās paaudzes uztvērējiem, kas sniedz iespēju veikt vēl precīzākus un jutīgākus Visuma novērojumus, vai sazināties ar dziļā-kosmosa zondēm. Darba sanāksmju laikā ASV astronomi un VSRC pētnieki pārrunāja vienu no mūsdienu radioastronomijas lielākajiem izaicinājumiem – cīņu ar radiofrekvenču traucējumiem (RFI – Radio Frequency Interference ), kā arī stratēģijas to mazināšanai un datu apstrādes uzlabošanai. Īpaša uzmanība tika pievērsta NRAO sadarbībai ar SpaceX Starlink satelītu tīklu, izstrādājot un realizējot O perational Data Sharing (ODS) rīku, kas ļauj izvairīties no tieša satelīta signāla nonākšanas NRAO teleskopu redzes laukā. Apspriežot kopīgās pētniecības virzienus, puses uzsvēra sadarbības potenciālu astrofizikā, jo īpaši pētot masīvo zvaigžņu veidošanās procesus Visumā, kur gan NRAO instrumenti (tādi kā ALMA un VLA/ngVLA), gan Irbenes radioteleskopi nodrošina svarīgus un savstarpēji papildinošus novērojumu datus. Vizīte kalpo kā būtisks solis atvērtai un plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai starp Latvijas radioastronomijas centru (VSRC) un ASV Nacionālo Radioastronomijas Observatoriju (NRAO). Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.