Jaunumi

Šī gada 23. septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) Irbenes kompleksā uzņēma vadošos ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO – National Radio Astronomy Observatory ) astronomus un pētniekus – Dr. Todu R. Hanteru ( Todd R. Hunter ) un Dr. Kristalu L. Broganu ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā tika pārrunāta tālākā zinātniskā sadarbība un tehnoloģiju attīstība radioastronomijas pētījumos. Vizītes ietvaros viesi klātienē iepazinās ar Irbenes radioastronomijas centra unikālo infrastruktūru, tostarp Ziemeļeiropā lielāko antenu RT-32 un jaunākajām tehniskajām izstrādnēm (R&D). Īpaša uzmanība tika pievērsta pašu spēkiem izstrādātajiem jaunās paaudzes uztvērējiem, kas sniedz iespēju veikt vēl precīzākus un jutīgākus Visuma novērojumus, vai sazināties ar dziļā-kosmosa zondēm. Darba sanāksmju laikā ASV astronomi un VSRC pētnieki pārrunāja vienu no mūsdienu radioastronomijas lielākajiem izaicinājumiem – cīņu ar radiofrekvenču traucējumiem (RFI – Radio Frequency Interference ), kā arī stratēģijas to mazināšanai un datu apstrādes uzlabošanai. Īpaša uzmanība tika pievērsta NRAO sadarbībai ar SpaceX Starlink satelītu tīklu, izstrādājot un realizējot O perational Data Sharing (ODS) rīku, kas ļauj izvairīties no tieša satelīta signāla nonākšanas NRAO teleskopu redzes laukā. Apspriežot kopīgās pētniecības virzienus, puses uzsvēra sadarbības potenciālu astrofizikā, jo īpaši pētot masīvo zvaigžņu veidošanās procesus Visumā, kur gan NRAO instrumenti (tādi kā ALMA un VLA/ngVLA), gan Irbenes radioteleskopi nodrošina svarīgus un savstarpēji papildinošus novērojumu datus. Vizīte kalpo kā būtisks solis atvērtai un plašākai starpinstitucionālajai sadarbībai starp Latvijas radioastronomijas centru (VSRC) un ASV Nacionālo Radioastronomijas Observatoriju (NRAO). Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 

24. septembrī Ventspils Augstskolā norisinājās starptautiskais zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, pulcējot Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) pētniekus, kā arī viespētniekus no Amerikas Savienotajām Valstīm. Semināra centrā bija ne tikai jaunākie sasniegumi masīvo zvaigžņu veidošanās izpētē un radioastronomijā, bet arī zināšanu apmaiņa, sadarbība un jaunu pētniecības iespēju veidošana. Tikšanās ar starptautiski atzītiem nozares ekspertiem deva iespēju pārrunāt aktuālās pētniecības metodes un tehnoloģiju attīstību, dalīties pieredzē un diskutēt par iespējām turpmākai sadarbībai. Seminārā piedalījās zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (National Radio Astronomy Observatory, NRAO). Abi zinātnieki iepazīstināja semināra dalībniekus ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem un modernāko novērojumu infrastruktūru, kas ļauj arvien precīzāk izzināt Visumu un zvaigžņu veidošanās procesus. Dr. Tods R. Hanters uzstājās ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” ( Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), iepazīstinot ar nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūras iespējām un tās potenciālu turpmākajos Visuma pētījumos. Savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentācijā “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ) pievērsās iespējām, ko mūsdienu radioastronomijā sniedz ALMA observatorija Čīlē, un tās nozīmei, pētot zvaigžņu veidošanās procesus un meklējot atbildes uz jautājumiem par mūsu kosmisko izcelsmi. Seminārs ir nozīmīgs arī Ventspils Augstskolas un VSRC pētniecības kapacitātes stiprināšanā. Iespēja zinātniekiem tepat Ventspilī diskutēt ar starptautiska līmeņa radioastronomijas ekspertiem veicina zināšanu un pieredzes apriti, palīdz sekot līdzi jaunākajām pētniecības metodēm un tehnoloģiskajām inovācijām, kā arī sekmē Latvijas pētnieku arvien ciešāku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Onsalas kosmosa observatorijā notika seminārs sadarbības veicināšanai starp Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centru (VSRC) un Onsalas kosmosa observatoriju (OSO). Semināra laikā tika prezentēti gan VSRC, gan OSO zinātniskās darbības un pētniecības virzieni. OSO direktors John Conway sniedza pārskatu par Onsalas kosmosa observatorijas zinātniskajiem un tehniskajiem darbības virzieniem. Attālināti par VSRC sasniegumiem stāstīja VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Jānis Šteinbergs prezentēja Irbenes vienas bāzes līnijas interferometru, tā darbības principus un iespējamās izmantošanas jomas. Savukārt OSO pētnieks Jun Yang iepazīstināja ar interferometrijas pētījumiem Onsalas kosmosa observatorijā. Jesus A. Cazares Montes prezentēja VSRC veiktos pulsāru pētījumus un ar tiem saistītos kosmoloģijas pētījumu virzienus. Seminārā būtiska uzmanība tika pievērsta arī LOFAR infrastruktūras izmantošanas iespējām. OSO vadošais pētnieks Tobia Carozzi prezentēja LOFAR izmantošanu tuvās Zemes telpas objektu detektēšanai, kā arī iespējas izmantot LOFAR sakaru signālu uztveršanai un dekodēšanai. Diskusijās tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar LOFAR staru formēšanas modelēšanu. Apaļā galda diskusijās tika pārrunātas nākotnes sadarbības iespējas starp VSRC un OSO, tostarp kopīgu pētniecības projektu īstenošana un radioastronomijas infrastruktūras izmantošana. Tā kā Onsalas kosmosa observatorija nodrošina Ziemeļvalstu ALMA lietotāju atbalsta centra funkcijas, tika pārrunātas arī iespējamās sadarbības iespējas, izmantojot ALMA teleskopa novērojumu iespējas. Seminārs veicināja Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, kā arī palielināja Latvijas zinātnisko konkurētspēju astronomijā un starptautisko atpazīstamību. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. 

Astronomi var būt atraduši jaunu veidu, kā atklāt zvaigžņu veidošanās apslēpto vēsturi, pētot kaut ko pārsteidzoši vienkāršu – kosmisko ledu. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Astronomy & Astrophysics, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Kalvāns pētījis kā starpzvaigžņu molekulārajos mākoņos veidojas blīvi, tumši apgabali pirms tajos galu galā rodas jaunas zvaigznes. Pētījumā tika analizēts ķīmiskais sastāvs ledus slānītim uz starpzvaigžņu putekļu graudiņiem. Ar datormodelēšanas palīdzību tika pārbaudīti pieci dažādi scenāriji tam, kā laika gaitā varētu pieaugt miglāja kodola blīvums, tostarp pakāpeniska augšana, strauja saspiešanās un gravitācijas kolapss. Salīdzinot datorsimulācijas ar radioastronomiskajiem novērojumiem, piemēram, ar starpzvaigžņu ūdens ledus, pētnieki noskaidroja, kuri veidošanās scenāriji vislabāk atbilst reālajiem kosmiskajiem mākoņiem. Visiespējamākais attīstības ceļš nav nedz netraucēts gravitācijas kolapss, nedz pēkšņa triecienviļņu izraisīta saspiešanās, bet gan samērā vienmērīga evolūcija, kas ilgst aptuveni divus miljonus gadu un ietver apmēram vienu miljonu gadu ilgu aktīvas miglāja centrālās daļas saraušanās posmu. Tas var šķist ilgs laiks, taču jāatceras, ka Saules sistēmas vecums ir 4,56 miljardi gadu un tās veidošanās vairāku miljonu gadu laikā patiesībā noritēja visai strauji. 

Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.

No Visuma vissenāko signālu meklējumiem līdz noslēpumainu kosmisko uzliesmojumu izsekošanai – Eiropas radioteleskops LOFAR turpina sniegt nozīmīgus zinātniskus atklājumus. LOFAR ikgadējā sanāksmē 2026. gadā pētnieki prezentēja jaunākos rezultātus un diskutēja par to, kā nākamās paaudzes sistēma LOFAR 2.0 paplašinās mūsu izpratni par Visumu. LOFAR ( Low Frequency Array ) ir pasaulē lielākais radioteleskops, kas darbojas ļoti zemās radiofrekvencēs. Atšķirībā no tradicionālajiem teleskopiem ar vienu lielu antenu, LOFAR apvieno tūkstošiem antenu astoņās Eiropas valstīs, tostarp arī Irbenes radioastronomijas kompleksā Latvijā. Kopā šīs stacijas veido milzīgu virtuālu teleskopu, kas spēj uztvert pavisam vājus radiosignālus.

Septembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” zinātniskais asistents Gints Jasmonts piedalījās “Europlanet Science Congress (EPSC) 2026” konferencē Hāgā, Nīderlandē. EPSC ir viena no nozīmīgākajām ikgadējām planetārās zinātnes konferencēm Eiropā, kas pulcē pētniekus, kuri strādā ar Saules sistēmas ķermeņu, eksoplanētu, kosmisko misiju, instrumentācijas un skaitliskās modelēšanas jautājumiem. Konferences programmā bija ietvertas zinātniskās prezentācijas, darbnīcas un citi pētnieku kopienas pasākumi. Konferencē Gints Jasmonts prezentēja darbu “ Visualizing Inner-Coma Dust Activity for Optical Instruments Observing Dynamically New Comets ”, kas veltīts komētu aktivitātes modelēšanai un iepriekš nezināmu komētu sintētisku novērojumu veidošanai. Dalība EPSC sniedza iespēju pārrunāt aktuālos pētījumus ar starptautiskiem nozares ekspertiem, paplašināt zināšanas radioastronomijā un veidot kontaktus turpmākai sadarbībai. Šāda starptautiskā sadarbība ir īpaši nozīmīga, lai identificētu papildinošas datu kopas un iegūtu vērtīgus novērojumu datus, kurus iespējams izmantot jaunu pētījumu rezultātu neatkarīgai validācijai. Plašā konferences programma iezīmēja arī ciešo sasaisti starp planetāro zinātni, skaitlisko modelēšanu un radioastronomiju. Tas ir īpaši aktuāli Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniecībā, kur Irbenes radioteleskopu novērojumi var papildināt Saules sistēmas objektu optiskos un kosmisko misiju novērojumus. Dažādos viļņu garumos iegūtu novērojumu apvienošana ar skaitliskiem modeļiem ļauj veidot pilnīgāku priekšstatu par vidi un procesiem, kurus pēta esošās un nākotnes planetārās misijas. Tas veicinās jaunās paaudzes zinātnisko kompetenču attīstību, piekļuvi starptautiskām pētniecības infrastruktūrām un stiprinās Latvijas pozīcijas pasaules radioastronomijas jomā. Vairāk par konferenci: https://www.epsc2026.eu/ Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr.1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.