Jaunumi
No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.
Briselē norisinājās starptautiska konference “Talantu ekosistēmas: ilgtspējīgu pētniecības karjeru veidošana”, kurā tikās Eiropas pētniecības telpas atbalstīto projektu pārstāvji, lai diskutētu par talantu attīstību, pētniecības karjeras iespējām un zinātnes ekosistēmas stiprināšanu Eiropā. Ventspils Augstskolu konferencē pārstāvēja Doktorantūras skolas vadītāja un projekta “ NextTechTalents ” saturiskā vadītāja Lilita Sproģe. Tikšanās laikā projektu dalībnieki prezentēja sasniegtos rezultātus, dalījās labās prakses piemēros un apsprieda nākotnes risinājumus pētniecības karjeras attīstībai Eiropā. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantu, jauno pētnieku, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un politikas veidotāju sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu talantu ekosistēmas attīstību, nodarbinātību, profesionālo izaugsmi un prasmju pilnveidi. Konference pulcēja pārstāvjus no desmit starptautiskiem projektu konsorcijiem, kas tiek finansēti programmas “Apvārsnis Eiropa” 2024. gada uzsaukuma “Pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana” ietvaros. Ventspils Augstskola ir starptautiskā projekta “ NextTechTalents ” partneris, kura mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un pētniecības karjeras attīstību. Ventspils Augstskola turpina aktīvi līdzdarboties starptautiskās iniciatīvās, kas veicina zinātnes izcilību, doktorantu profesionālo attīstību un starptautisko sadarbību pētniecības jomā. Projekta “NextTechTalents” nākamajā posmā līdz 2027. gada pavasarim paredzētas vairākas profesionālās pilnveides aktivitātes jaunajiem zinātniekiem visās projekta partnerorganizācijās. Projekts: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/nexttechtalent
Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saules aptumsums bija novērojams 1954. gada 30. jūnijā, bet nākamais gaidāms tikai 2142. gada 25. maijā. Arī laikapstākļi Baltijas reģionā bieži vien nav labvēlīgi astronomiskajiem novērojumiem, jo mākoņainas debesis nereti liedz vērot pat ievērojamus debess notikumus. Tādēļ astronomijas entuziasti un pētnieki bieži dodas ekspedīcijās uz vietām, kur aptumsuma josla sakrīt ar lielāku iespēju piedzīvot skaidras debesis.
16. oktobrī Ventspils Augstskolā norisinājās Karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras laikā doktoranti un jaunie pētnieki iepazinās ar dažādām profesionālās izaugsmes iespējām gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Pasākumā tika aktualizēta starptautiskās sadarbības nozīme pētniecībā, uzklausīti pieredzes stāsti par zinātniskās karjeras attīstību, kā arī veicināta sadarbība starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Karjeras diena tika organizēta starptautiskā projekta NextTechTalents ietvaros, iepazīstinot dalībniekus ar iespējām attīstīt savu zinātnisko karjeru, pilnveidot profesionālās prasmes un iesaistīties starptautiskās iniciatīvās. Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī COLOURS Eiropas universitāšu alianses piedāvātajām iespējām doktorantiem un jaunajiem pētniekiem. Ar savu profesionālo pieredzi dalījās Gvido Grīnbergs no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, kurš iepazīstināja ar savu ceļu no zinātnes uz uzņēmējdarbību. Viņš uzsvēra, ka pētniecībā iegūtās zināšanas un prasmes iespējams veiksmīgi izmantot arī ārpus akadēmiskās vides, tostarp uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā. Savā pieredzes stāstā Gvido Grīnbergs aktualizēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp pētniekiem, uzņēmējiem un tehnoloģiju attīstītājiem, lai zinātniskās kompetences pārvērstu praktiskos un inovatīvos risinājumos. Savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis iepazīstināja ar zinātniskās karjeras daudzveidību un iespējām, kas paveras jaunajiem pētniekiem. Viņš uzsvēra, ka zinātnieka profesionālā darbība neaprobežojas tikai ar pētniecību, bet var attīstīties arī zinātniskās publicēšanās, pētniecības integritātes, zinātnes politikas, pētniecības finansēšanas, administrācijas, inovāciju un zinātnes komunikācijas jomās. Doktora grāds apliecina ne tikai zinātnisko kvalifikāciju, bet arī plašu kompetenču kopumu, kas noder dažādos profesionālās darbības virzienos. Karjeras dienas laikā norisinājās arī kontaktbirža, kurā dalībniekiem bija iespēja diskutēt, apmainīties ar idejām un veidot sadarbību ar citiem jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem, promocijas darbu vadītājiem, projektu pārstāvjiem un industrijas profesionāļiem. Papildus pieredzes stāstiem un diskusijām dalībnieki iepazina Ventspils Augstskolas pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas. Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās uz Irbeni, kur ekskursijas laikā iepazinās ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniecības infrastruktūru un tās izmantošanu zinātniskajos pētījumos.
Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Pēc starptautiska izvērtējuma iegūtā akreditācija apliecina studiju virziena kvalitāti, aktualitāti un tā atbilstību noteiktajām augstākās izglītības prasībām. Kopš 2026. gada septembra šajā studiju virzienā iekļautas divas jaunas studiju programmas – akadēmiskā bakalaura studiju programma “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmiskā maģistra studiju programma “Digitālā kultūra un tekstveide angļu valodā”. Tās jau ir saņēmušas licenci, un kopš 2026. gada septembra pilnā apjomā uzsākta to īstenošana. Jaunās studiju programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši jaunajām darba tirgus un nozares prasībām un piedāvā apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu daudzvalodu un digitālajā vidē. TSF dekāns Jānis Veckrācis ar gandarījumu norāda: “Akreditācija ir gan būtisks paveiktā darba un tā kvalitātes apliecinājums, gan drošs pamats turpmākajām iecerēm, lai studenti pēc īstenotajiem pilnveidojumiem pie mums joprojām iegūtu interesantu, vērtīgu un darba tirgū pieprasītu izglītību. Tā kā akreditācijā izvērtēšanu veic arī ārvalstu eksperti, ir atzīta fakultātes studiju programmu atbilstība starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Sasniegtais ir visas fakultātes un augstskolas panākums. Mums ir daudz ideju, un šis panākums paver durvis uz nākamajām virsotnēm.”
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 10.00 Ventspils Augstskolā (VeA) projekta NextTechTalents un Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā notiks karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras mērķis ir veicināt jauno pētnieku profesionālo izaugsmi, iepazīstināt ar dažādām karjeras iespējām zinātnē un ārpus akadēmiskās vides, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Pasākumā būs iespēja uzzināt par karjeras atbalsta iespējām starptautiskajos projektos NextTechTalents un Eiropas universitāšu aliansē COLOURS. Pieredzē par zinātniskās karjeras veidošanu ārpus akadēmiskās vides dalīsies Impact Hub Liepāja , savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji sniegs ieskatu jaunā zinātnieka karjeras attīstībā. Karjeras dienā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības veicināšanai, organizējot kontaktbiržu, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību, starpnozaru ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu starp promocijas darbu vadītājiem, doktorantiem, jaunajiem zinātniekiem, projektu vadītājiem un industrijas pārstāvjiem. Tā būs iespēja dalīties pieredzē, pārrunāt aktuālos pētniecības izaicinājumus un identificēt potenciālos sadarbības virzienus. Pasākuma laikā dalībnieki iepazīs VeA pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas, kā arī karjeras dienas noslēgumā paredzēta ekskursija uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kur dalībnieki varēs iepazīties ar radioastronomijas pētniecībā izmantotajām tehnoloģijām un zinātnisko infrastruktūru.
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas ir paredzēta 24. oktobrī Ventspils Augstskolā. Šoreiz runāsim par pandēmiju ietekmi uz pasauli, “Vienas veselības” pieeju un pārtikas drošību. Pasākums notiks 24. oktobrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tā viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš ir pieredzējis zinātnieks un nozares līderis, kura profesionālā darbība saistīta ar veterinārmedicīnu, pārtikas drošību un sabiedrības veselības jautājumiem. A.Bērziņš pievērsīsies šādām aktuālām tēmām: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?; Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tiks apskatīts, kā cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir savstarpēji saistīta, kādas mācības pasaule guvusi no COVID-19 pandēmijas un kā zinātne palīdz izvērtēt pārtikas drošības riskus pirms piegādes veikalu plauktos. Akadēmiķis Ojārs Spārītis, raksturojot Aivaru Bērziņu, īpaši izceļ viņa zinātnisko kompetenci, darba pieredzi krīzes laikos, līdera spējas un cilvēcību, nosaucot viņu par “zinātnieku un ļoti normālu cilvēku”. Šis raksturojums atklāj ne tikai profesionāļa pieredzi, bet arī stipra gara personību, kas spēj apvienot zināšanas, atbildību un cilvēcīgu attieksmi dažādos dzīves posmos.
Ventspils Augstskolas biznesa vadības studente Jekaterina Gromovaja izmantoja Erasmus+ sniegtās iespējas un devās studiju mobilitātē uz Norvēģiju. Studijas starptautiskā vidē, jaunas draudzības, iespaidīgā Norvēģijas daba un izkāpšana ārpus komforta zonas – tā Jekaterina raksturo savu Erasmus+ pieredzi. Kā Jekaterina aizvadīja semestri Norvēģijā – lasi pieredzes stāstu!
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) organizē semināru “Mākslīgā intelekta rīki un aģenti. To izmantošana programmatūras izstrādē un radioastronomijas datu apstrādē”, lai iepazīstinātu ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iespējām un to praktisko pielietojumu viedo tehnoloģiju attīstībā un zinātniskajā pētniecībā. Seminārs notiks 15. oktobrī plkst. 10.30 un to vadīs VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Mūsdienās kosmisko laikapstākļu pētījumos arvien izteiktāk attīstās tā dēvētā "tīkla zinātne" ( network science ), kas atspoguļo fundamentālu pāreju no izolētiem lokāliem mērījumiem uz globālu, liela mēroga monitoringu. Vienlaicīga standartizētu datu kopu apvienošana no daudzām ģeogrāfiski izkliedētām novērojumu stacijām ļauj izveidot precīzus magnetosfēras un jonosfēras dinamiskos modeļus, kā arī izsekot Zemes kopējai reakcijai uz Saules izraisītiem traucējumiem, kas veidojas no daudzu lokālu un reģionālu reakciju summas. Viens no šādiem ģeomagnētiskajiem tīkliem ir INTERMAGNET – pasaules mēroga magnētisko observatoriju tīkls, kas apkopo augstas precizitātes standartizētus datus par Zemes magnētisko lauku. Tīkls darbojas kā brīvprātīgs starptautisks zinātnisko institūciju konsorcijs un cieši sadarbojas ar Starptautisko ģeomagnētisma un aeronomijas asociāciju (IAGA) ; visas INTERMAGNET observatorijas ir saistītas ar IAGA. Pateicoties ievērojamam Ukrainas Nacionālā Antarktikas zinātniskā centra un Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas S. I. Subbotina Ģeofizikas institūta ieguldījumam, ģeomagnētiskā observatorija Antarktikas stacijā Akademik Vernadsky kopš 2004. gada ir INTERMAGNET tīkla dalībniece (kods AIA ). Tādējādi ikvienam pētniekam, tostarp Latvijas zinātniekiem, ir iespēja izmantot tās publiski pieejamos datus Zemes magnētiskā lauka traucējumu izpētei Antarktikas reģionā. Kā piemēru aplūkosim interesantu notikumu – 2026. gada 23.-24. septembra ģeomagnētiskos traucējumus , salīdzinot reģionālo ģeomagnētisko reakciju, ko reģistrējuši vektoru magnetometri stacijās Akademik Vernadsky (Antarktīda) un Nurmijervi (Somija). Notikums No Saules koronālā cauruma, kas ir apgabals, kur magnētiskā lauka līnijas ir atvērtas starpplanētu telpai, Zemi sasniedza ātra Saules vēja plūsma. Pirms tās izveidojās kompresijas apgabals: straujākā plazmas plūsma panāca tai priekšā esošo lēnāko Saules vēju un sablīvēja gan to, gan tajā iesaldēto magnētisko lauku. Tomēr šie traucējumi izrādījās salīdzinoši vāji. Ģeomagnētiskās aktivitātes indekss Kp sasniedza 4,33 no maksimālajām 9 vienībām, kamēr saskaņā ar NOAA klasifikāciju ģeomagnētiskā vētra sākas pie Kp = 5.
