Jaunumi

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu. Darbnīca ar nosaukumu “ Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market ” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes. Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas. “MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.” Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus. Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai. No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras. Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci. Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās. Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos. Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi. Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību. No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai. Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā. Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā. Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu. No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem. Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus. MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube ( 1.diena , 2. diena ) , ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām. MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā. MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

19. februārī plkst. 9.00–9.45 tiešsaistē platformā Microsoft Teams notiks Doktorantūras brokastu sarunas par tēmu “Studijas doktorantūrā: izaicinājumi, atziņas un ieteikumi”, kurā Ventspils Augstskolas zinātniskā viesasistente un 3. kursa studente programmā " Ekonomika un uzņēmējdarbība " pastāstīs par savu pieredzi. Sarunu laikā tiks apskatīti doktorantūras studiju izaicinājumi un meklētas atbildes uz jautājumiem – kā paredzēt grūtības, kādi ir biežākie izaicinājumi un kas var palīdzēt promocijas darba izstrādē. Līga dalīsies arī ar praktiskiem ieteikumiem literatūras analīzei, kā arī konferenču un zinātnisko žurnālu izvēlei. Mērķauditorija – jaunie doktoranti un tie, kuri nesen uzsākuši studijas doktorantūrā. Programmā paredzēta aptuveni 20 minūšu ievadlekcija, kam sekos jautājumi un diskusija. Kopējais plānotais norises laiks – 45 minūtes. T iešsaistē (Microsoft Teams) Meeting ID: 318 119 483 162 64 Parole: jT6ML3Rv

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālā maģistra studiju programma “Tulkošana un terminoloģija” piedāvā studentiem starptautiski atzītus kursus un jaunas specializācijas iespēju daiļliteratūras tulkošanā.  Lai sagatavotu speciālistus darbam mūsdienu dinamiskajā vidē, programmā tiek pasniegts kurss “Ievads digitālajās humanitārajās zinātnēs”, ko vada viesdocente Dr. philol. Ernesta Kazakėnaitė. Kursa mērķis ir padziļināt izpratni par digitālo vidi, attīstot studentu spējas veidot kvalitatīvu digitālo saturu vismaz divās valodās. Digitālo humanitāro zinātņu kurss jau ir aprobēts. Tas ir programmā kopš pagājušā akadēmiskā gada, bet šogad tas ir iekļauts digitālo humanitāro zinātņu kursu reģistrā DH Course Registry . Ar kursa reģistrēšanu šajā reģistrā maģistra programma tiek iekļauta Eiropas digitālo humanitāro zinātņu kartē. Tas ir apliecinājums, ka kursa saturs atbilst mūsdienu metodikas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju standartiem, kā arī atvieglo potenciālās sadarbības iespējas ar citām izglītības un pētniecības iestādēm. Kopš šī pavasara maģistrantūras studentiem ir unikāla iespēja apgūt jaunu kursu “Daiļliteratūras tekstu tulkošana (LV/EN)”, kuru vada asoc. prof., Dr. philol. Jānis Veckrācis. Šis kurss ir īpaši nozīmīgs, jo līdztekus prozas tulkošanas principiem tas ietver arī atdzejošanas pamatprasmju apguvi. Kursā studenti attīstīs profesionālo kompetenci daiļliteratūras tulkošanas teorijā un praksē, apgūs humora teoriju un praktiskos aspektus, kultūrpiesātinātu tekstu tulkošanu, kā arī mācīsies nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo atbilstību oriģinālam. Jaunie kursi stiprina programmas piesaisti jaunāko sasniegumu apguvei nozares teorijā un praksē, piedāvājot studentiem gan augsta līmeņa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju apguvi, gan specifisku māksliniecisko kompetenci, kas ir neaizstājamas konkurētspējīgam valodas speciālistam. Informāciju sagatavoja: Silga Sviķe, asoc. prof., Dr. philol., profesionālās maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” direktore

12.  februārī, plkst. 17.30 notiks Ventspils mākslas studijas “INDalii” izstādes “Par dabu un iekšējo mieru” atklāšana. Izstāde “Par dabu un iekšējo mieru” ir aicinājums uz mierīgu dialogu ar sevi un apkārtējo pasauli. Tā ir vizuāla pieredze, kas neuzspiež, bet ļauj sajust patieso un klātesošo. Darbi tapuši akrila tehnikā. Mākslas studijas “INDalii” pirmsākumi meklējami kopīgā pieredzē un kustībā – visas studijas dalībnieces savulaik vienoja dejošana vienā kolektīvā. Kovidlaika ierobežojumu laikā radās impulss meklēt jaunu radošās izpausmes formu, kā rezultātā vairāku gadu sadarbībā ar skolotāju Inetu attīstījās interese par zīmēšanu un gleznošanu. Studijas vadītāja Ineta Niedola ieguvusi maģistra grādu mākslā un daudzus gadus strādājusi Ventspils muzejā kā metāla un arheoloģiskā materiāla restauratore, izstāžu un pasākumu organizatore, kā arī bijusi zīmēšanas skolotāja Ventspils Mākslas skolā un Ventspils Jaunrades namā. Daloties savās zināšanās un pieredzē, radās neliela un radoša mākslas studija ar nosaukumu “INDalii”. 2024.gada septembrī studijas dalībnieces savu veikumu pirmo reizi plašākai publikai atrādīja Ventspils Gāliņciema bibliotēkas izstādē “Tik dažādas”. Izstāde vēlāk tika eksponēta arī Rojas TIC centra izstāžu zālē un Dobeles pilī. Ventspils mākslas studijā “INDalii” darbojas vairāki biedri, un šajā izstādē būs iespējams apskatīt 7 dalībnieču – Lienes Salmiņas, Zaigas Rūtenbergas, Daces Cirveles, Ingas Cāzeres, Janīnas Skudras, Marijas Blūmas un Agneses Laures – gleznotos darbus. Izstāde būs pieejama Ventspils Augstskolas bibliotēkā no 9. februāra līdz 13. martam.

16. janvārī Ventspils Augstskolas Valsts pētījumu programmas pētniece, profesore Una Libkovska Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras un Ventspils valstspilsētas Izglītības pārvaldes rīkotajā tikšanās ar uzņēmējiem par pieaugušo izglītības iespējām un izaicinājumiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas prasmju pārvaldības platformas STARS sniegtās iespējas pieaugušo tālākizglītībā un profesionālo prasmju pilnveidē, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības projektiem “Mācības nodarbinātajiem” un “Digitālās prasmes lietpratējiem”. Diskusijās uzsvērta darba devēju nozīme atbalsta sniegšanā nodarbinātajiem mācību uzsākšanas procesā, kā arī nepieciešamība veidot mērķtiecīgu sadarbību starp uzņēmējiem, pašvaldību un izglītības institūcijām. VIAA Pieaugušo izglītības departaments iepazīstināja ar STARS platformas piedāvātajām mācību iespējām, kā arī ar nepieciešamo atbalstu nodarbinātiem pieaugušajiem mācību uzsākšanai un pašvaldības lomu šī atbalsta nodrošināšanā. Pasākuma otrajā daļā notika tikšanās ar pašvaldības speciālistiem un pieaugušo izglītības organizatoriem, jaunatnes un kultūras darba pārstāvjiem un citiem interesentiem. Diskusijā tika apspriesti veidi, kā stiprināt pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī identificēts nepieciešamais atbalsts no VIAA puses pieaugušo uzrunāšanā un motivēšanā iesaistīties mācībās. Pasākums pulcēja vairāk nekā 20 Ventspils pilsētas un novada uzņēmumu un iestāžu pārstāvjus, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās, dalījās savā pieredzē un pauda priekšlikumus pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei. Tikšanās vēlreiz apliecināja, ka koordinēta un mērķtiecīga sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm un darba devējiem ir būtisks priekšnoteikums efektīvai pieaugušo prasmju attīstībai, konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējīgai nodarbinātībai.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” pētniece Karina Šķirmante 2026.gada pēdējā janvāra nedēļā piedalījās “ Eiropas ALMA skolā 2026 ”, lai apgūtu pasaules līmeņa ALMA interferometra darbības principus, datu izgūšanu un apstrādi. Apmācības organizēja Eiropas ALMA reģiona centrs un nodarbības notika Leidenes Universitātē, Nīderlandē.

Ventspils Augstskola aicina apmeklēt Sanitas Lasmanes promocijas darba “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” publisko aizstāvēšanu zinātnes doktora grāda - zinātnes doktors (Ph.D.) sociālajās zinātnēs - iegūšanai. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: profesors Sergejs Hiļķevičs, Dr. phys. Promocijas darba autore S.Lasmane iepazīstinās ar inovatīvu pētījumu, kura mērķis ir pielāgot darba tirgus novērtēšanas pieejas tieši Latvijas sociālekonomiskajai situācijai. Pētījums izstrādāts trīs augstskolu – Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas – kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”. Pētījuma aktualitāte: S. Lasmanes pētījums piedāvā risinājumus divos valstiski svarīgos virzienos: - Jauna cilvēkkapitāla novērtēšanas pieeja: Izstrādāta jauna pieeja cilvēkkapitāla kvantitatīvai novērtēšanai valsts un reģionālā līmenī, izmantojot regulāri pieejamus datus. - Koba-Duglasa ražošanas funkcijas parametru novērtēšana Latvijas situācijai: Koba-Duglasa ražošanas funkcija pielāgota Latvijas parametriem, pieņemot, ka tajā esošo koeficientu α un β summa nav vienāda ar 1, izmantojot tradicionālos resursus – kapitālu un darbaspēku –, kā arī aizstājot tos ar potenciālajiem neredzamajiem aģentiem ekonomikā – bankām un uzņēmumiem. Promocijas darba zinātniskie recenzenti: 1. Asociētā profesore Aija van der Steina, Dr. oec., Vidzemes Augstskola, Latvija; 2. Profesore Sandra Jēkabsone, Dr. oec., Latvijas Universitāte, Latvija; 3. Asociētā profesore Ramutė Narkūnienė, Ph.D., Utenas Lietišķo zinātņu augstskola, Lietuva. Promocijas darba aizstāvēšanas norises laiks un vieta: Datums: 2026. gads 25. februāris plkst. 12.00 Vieta: Ventspils Augstskola Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, B4.auditorija Ar promocijas darbu var iepazīties Ventspils Augstskolas bibliotēkā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, un interneta vietnē www.venta.lv .

Ventspils Augstskolā notiks projekta MarTe pirmā tehniskā darbnīca“Fiziskā modelēšana zilām un zaļām pārejām: dziļo tehnoloģiju rīki no laboratorijas uz tirgu”. Laiks: 2026. gada 4.–5. februāris Norises vieta un formāts: hibrīds Klātienē : Ventspils Augstskola (Ventspils Augstskola), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, Latvija Tiešsaistē : Zoom (ar YouTube tiešraides tulkojumu) Valoda : angļu Reģistrācija: ŠEIT Par darbnīcu MarTe tehniskā darbnīca pulcēs pētniekus, nozares pārstāvjus, jaunuzņēmumus un studentus, lai izpētītu, kā mūsdienīgi fiziskās modelēšanas un simulācijas rīki var paātrināt inovācijas zilajā un zaļajā ekonomikā. Saskaņā ar projekta Jūras tehnoloģiju izcilības centrs ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Baltijā ( https://www.marinetechub.eu/ -MarTe) misiju, seminārs demonstrēs, kā zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju ( deep-tech ) rīki, piemēram, SolidWorks un COMSOL , palīdz pārveidot agrīnās stadijas idejas reālos risinājumos. Caur lekcijām, tiešraides demonstrācijām un praktiskām nodarbībām dalībnieki uzzinās, kā modelēšana un simulācija samazina izstrādes riskus, saīsina projektēšanas ciklus un atbalsta pāreju no laboratorijas koncepcijām uz tirgū gatavām tehnoloģijām. Semināra laikā akcents tiks likts uz praktiskajiem pielietojumiem jūras un jūrniecības tehnoloģijās, atjaunojamā enerģijā, ūdeņraža (H₂-to-X) risinājumos un ilgtspējīgās zilās ekonomikas vērtību ķēdēs ar piemēriem, kas ir saistoši Baltijas jūras reģionam un ne tikai. Programma ietvers: Ievads fizisko procesu modelēšanā, uz CAD balstītā modelēšanā ar SolidWorks un Multiphysics simulācijām ar COMSOL Demonstrācijas un praktiskās nodarbības Paredzēts dalībniekiem ar nelielu iepriekšēju pieredzi vai bez pieredzes 3D fiziskajā modelēšanā. Veiksmes stāsti zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju attīstībā no pētniecības līdz tirgum ceļi no zema TRL uz tirgu (TRL 6–7+) Kam vajadzētu apmeklēt? Jūras, jūrniecības un zaļo tehnoloģiju nozares pārstāvji Pētnieki un inženieri, kas strādā pie lietišķās pētniecības un inovācijām Jaunuzņēmumi un uzņēmēji dziļo tehnoloģiju un zilās ekonomikas nozarēs Studenti un novatori karjeras sākumā, kurus interesē simulācijas rīki un lietišķā modelēšana Dalībnieki iegūs praktiskas iemaņas un ieskatu reālos veiksmes stāstos, kā arī iespēju iepazīt MarTe inovāciju ekosistēmu. Kāpēc piedalīties? Apgūstiet modernas simulācijas un modelēšanas pieejas Uzzināsiet, kā idejas attīstīt no laboratorijas uz tirgu Satiksiet akadēmisko aprindu un nozares ekspertus, ar kuriem apmainīties zināšanām un pieredzi Izveidosiet sadarbību Baltijas jūras zilajā ekonomikā Pilna programma tiks paziņota drīzumā. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, sekojiet MarTe projekta kanāliem vai sazinieties ar organizatoriem. Sīkākai informācijai lūdzam sekot MarTe projekta kanāliem vai sazināties ar organizatoriem: Vladislavs Bezrukovs: vladislavsb@venta.lv , tālr.: +37127134283 Baiba Reimane: baiba.reimane@venta.lv

Starptautiska pētnieku komanda Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), Ventspils Augstskolā, ir veiksmīgi noslēgusi Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)” (Nr. lzp-2022/1-0017). Projekts ir devis būtisku ieguldījumu Saules un zvaigžņu fizikā, radioastronomijas metodoloģijā un laika domēna astrofizikā, vienlaikus izveidojot stabilu pamatu turpmākai starptautiskai pētniecībai.  Galvenie zinātniskie un tehniskie sasniegumi Trīs gadu laikā STEF projektā tika iegūts augstas ietekmes un savstarpēji saskaņots zinātnisko rezultātu kopums, tostarp 17 recenzētas publikācijas Q1–Q2 līmeņa starptautiskajos žurnālos , risinot vienu no mūsdienu Saules fizikas centrālajiem izaicinājumiem — izpratni par to, kā magnēt­hidrodinamiskie (MHD) viļņi un svārstības modulē enerģijas izdalīšanos Saules un zvaigžņu uzliesmojumos. Projekta ietvaros būtiski tika attīstīti: MHD viļņu teorētiskie modeļi , tostarp ņemot vērā termisko nelīdzsvaru, nelokālu siltuma pārnesi un robežnosacījumu ietekmi uz viļņu dzēšanu, noturību un pastiprināšanos; Kvaziperiodisko pulsāciju (QPP) novērojumu diagnostika Saules un zvaigžņu uzliesmojumos, nostiprinot to interpretāciju kā viļņu vadītas parādības; Helio- un asteroseismoloģija , paplašinot svārstībās balstītu magnētisko lauku diagnostiku no Saules uz Saulei līdzīgām zvaigznēm; Laika domēna radioastronomija , izmantojot VSRC Irbenes observatorijā izstrādātas un validētas vienas antenas un interferometriskās metodes. Novērojumu infrastruktūra, datu kopas un programmatūra Viena no STEF projekta galvenajām priekšrocībām bija teorijas, instrumentācijas un datu analīzes integrācija. Projekta laikā tika ieviesti regulāri mikroviļņu Saules novērojumi ar RT-32 radioteleskopu , izveidojot kvalitatīvi strukturētu Saules radio novērojumu datu kopu. Tā ietver pilna diska kartēšanu un ilgtermiņa individuālu aktīvo apgabalu monitoringu vairākos frekvenču diapazonos un cirkulārajās polarizācijās. Šī datu kopa nodrošina nozīmīgu pamatu turpmākiem pētījumiem par Saules aktivitāti, uzliesmojumu priekšvēstnešiem un svārstību procesiem. Paralēli tika attīstītas vienas bāzes līnijas interferometriskās metodes (RT-32–RT-16) vāju un īslaicīgu radio mainību noteikšanai zvaigžņu uzliesmojumos. Šo pētījumu atbalstam tika izstrādāts un publiski pieejams atvērtā koda interferometrisko/VLBI datu vizualizācijas un inspekcijas rīks , kas ļauj interaktīvi analizēt laika–frekvences struktūras, ātri identificēt radiofrekvenču traucējumus un validēt pārejošus signālus garās, augstas laika izšķirtspējas datu rindās. Papildus tam Vorvikas Universitātes projekta komanda publicēja SCOPE programmatūras pakotni , kas nodrošina statistiski robustu svārstību signālu noteikšanu, izmantojot empīrisko režīmu dekompozīciju, un ir pielietojama gan astrofizikā, gan citās datu intensīvās disciplīnās. Starptautiskā sadarbība un pēctecība STEF projekts tika īstenots plašā starptautiskā sadarbības tīklā, iesaistot observatorijas un universitātes visā Eiropā. Stratēģiskā sadarbība ar Vorvikas Universitāti (Apvienotā Karaliste) ieņēma centrālu lomu, ietverot ielūgtās lekcijas, kopīgus seminārus un ciešu teorijas, novērojumu un progresīvu signālu analīzes metožu integrāciju. Lai gan STEF projekts ir formāli noslēdzies, tā zinātniskā programma turpinās un paplašinās . Vairāki jauni finansēti projekti, kas uzsākti 2025.–2026. gadā, tieši balstās uz STEF rezultātiem, nodrošinot izstrādāto metodoloģiju, programmatūras risinājumu un starptautiskās sadarbības ilgtermiņa ilgtspēju. Publikāciju saraksts: Arregui I., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., "Bayesian evidence for two slow-wave damping models in hot coronal loops", Astronomy and Astrophysics, 677, art. no. A23., 2023, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202346834 Belov S. A., Goffrey T., Arber T. D., Kolotkov D. Y., “ Non-Local Thermal Transport Impact on Compressive Waves in Two-Temperature Coronal Loops”, Astronomy and Astrophysics, 693, art. no. A186, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202452938 Belov S. A., Kolotkov D. Y., Nakariakov V. M., Broomhall A. M., “Detecting Quasiperiodic Pulsations in Solar and Stellar Flares with a Neural Network”, The Astrophysical Journal Supplement Series, ApJS 274 31, 2024, https://doi.org/10.3847/1538-4365/ad6f98 Belov S.A., Riashchikov D.I., Kolotkov D.Y., Farahani S.V., Molevich N.E., Bezrukovs V., ”On collective nature of non-linear torsional Alfvén waves”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 523 (1), pp. 1464 - 1473, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad1480 Berloff N. G., Broomhall A. M., Hookway G. T. , Lund M. N., Millson L. J., Kolotkov D., “Investigating magnetic activity cycles in solar-like oscillators using asteroseismic data from the K2 mission”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 546 (3), 2026, https://doi.org/10.1093/mnras/stag092 Bezrukovs D., "Microwave observations of the Sun in Virac: An experience of implementation", Sun and Geosphere, vol.15, issue 2, pp.55-58, ISSN 1819-0839, 2023, http://dx.doi.org/10.31401/sungeo.2022.02.02 Bezrukovs V., et. al., “Effects of the Intraday Variability of the Radio Galaxy Perseus A (3C 84) at a Frequency of 6.5 GHz and Evidence for a Possible FRB Event”, Galaxies, 14(1), 1, 2026, https://doi.org/10.3390/galaxies14010001 Cho K.-S., Kolotkov D. Y., Cho I.-H., Nakariakov V. M., “Frequency-dependent Evolution of Propagating Intensity Disturbances in Polar Plumes”, The Astrophysical Journal, ApJ 992 33, 2025, https://doi.org/10.3847/1538-4357/adfde0 Hejazi S. M., Van Doorsselaere T., Sadeghi M., Kolotkov D.Y., Hermans J., “The effect of thermal misbalance on magnetohydrodynamic modes in coronal magnetic cylinders”, Astronomy and Astrophysics, 694, art. no. A278, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202450731 Kolotkov D. Y., Broomhall A. M., Hasanzadeh A., “Effects of the photospheric cut-off on the p-mode frequency stability”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society 533 (3), pp. 3387–3394, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae2015 Kolotkov D.Y., Nakariakov V.M., Cloesen M., “The centroid speed as a characteristic of the group speed of solar coronal fast magnetoacoustic wave trains”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 6807 – 6813, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3681 Lim D.,Van Doorsselaere T., Nakariakov V. M., Kolotkov D.Y., Gao Y., Berghmans D., “Undersampling effects on observed periods of coronal oscillations”, Astronomy and Astrophysics, 690, art. no. L8, 2024, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202451684 Meadowcroft R.L., Zhong S., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., “Observation of a propagating slow magnetoacoustic wave in a coronal plasma fan with SDO/AIA and SolO/EUI”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 5302 – 5310., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3506 Nakariakov V. M., Zhong S., Kolotkov D.Y., Meadowcroft R.L., Zhong Y., Yuan D., “Diagnostics of the solar coronal plasmas by magnetohydrodynamic waves: magnetohydrodynamic seismology”, Reviews of Modern Plasma Physics, 8 (1), art. no. 19., 2024, https://doi.org/10.1007/s41614-024-00160-9 Nakariakov V. M., Zhong Y., Kolotkov D.Y., “Transition from decaying to decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 531 (4), pp. 4611 – 4618., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae1483 Zhong Y., Kolotkov D.Y., Zhong S., Nakariakov V. M., "Comparison of damping models for kink oscillations of coronal loops", Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 525 (4), pp. 5033 - 5040, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad2598 Zhong S., Nakariakov V. M., Kolotkov D. Y., “A 50-Minute Coronal Kink Oscillation and Its Photospheric Counterpart”,The Astrophysical Journal Letters, 993 (L35), 2025, https://doi.org/10.3847/2041-8213/ae122e Zhong S., Nakariakov V.M., Kolotkov D.Y., Chitta L.P., Antolin P., Verbeeck C., Berghmans D., “Polarisation of decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Nature Communications, 14 (1), art. no. 5298., 2023, https://doi.org/10.1038/s41467-023-41029-8 Programmatūra Visa projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir atvērtā pirmkoda un publiski pieejama: Šteinbergs J., Interferometrisko datu vizualizācijas rīks , kas paredzēts interferometrisko datu standarta kalibrācijai un vizualizācijai. https://github.com/VIRAC-SPACE/Visualization-tool-for-interferometric-data Kolotkov D., Python rīks SCOPE – svārstību procesu statistiskās ticamības noteikšanai, izmantojot EMD (empīrisko režīmu dekompozīciju) . https://github.com/Warwick-Solar/scope Šis projekts tika finansēts no Latvijas Zinātnes padomes projekta “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)” , lzp-2022/1-0017.