Jaunumi

VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kur uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā - no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos”. URSI Ģenerālā Asambleja šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds prezentācijā sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Tika aplūkots iecerētais nacionālais radiointerferometrs, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Tika parādīta arī radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizācija, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešana, kā arī jaunākās VIRAC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Pārējā Asamblejas norises laikā bija iespēja iepazīties ar prezentācijām, ko sniedza pētnieki, kuri darbojās radioastronomijas, bet arī citās radiozinātnes jomās, un pētījumiem, kas saistīti ar VSRC pētījumiem. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI ) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. No 2026. gada 15. līdz 22. augustam XXXVI URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs (URSI GASS 2026) norisinājās ICE Kraków Congress Centre Krakovā, Polijā. Kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu visās desmit URSI zinātniskajās komisijās – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kas vienlaikus norisinājās līdz pat 13 auditorijās, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas.

Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT

Aicinām pieteikties Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 2. un 3. kursa studentus Bucher Municipal stipendijai! Lai pretendētu uz stipendiju pretendents līdz 23. septembrim iesniedz VeA Stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājai(-am) Studiju nodaļā C302 (pirmdiena-ceturtdiena) vai sūtot uz e-pastu studijas@venta.lv (piektdiena-svētdiena): Pieteikuma vēstuli , kurā ietverts nākotnes redzējums par savu vietu darba tirgū, un darbībām, kas būtu jāveic, lai to sasniegtu vai arī video pieteikumu; CV ; Sekmju izrakstu par studijām VeA; Pārskatu par savu sabiedrisko vai organizatorisko darbību un dokumentus, kas to apliecina, ja tādi ir. “Bucher Municipal” SIA stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība”, “Jaunuzņēmumu vadība” un “Vadībzinātne” studentu aktivitāti studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā un palīdzēt VeA EPF sagatavot studentu darba tirgum, papildu stipendijai nodrošinot arī pieredzes apmaiņu vienu reizi mēnesī stipendijas piešķiršanas periodā. Apmācības norisināsies “Bucher Municipal” SIA telpās , kur izzinot stipendijas saņēmēja (studenta) karjeras virziena intereses, mērķus un vēlamās zināšanas, būs nodrošināta tikšanās ar “Bucher Municipal” SIA darbiniekiem (nodaļu vadītājiem, speciālistiem u.c.). Studentam tiks nozīmēta kontaktpersona no “Bucher Municipal” SIA, kas studentam sniegs visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma darbības sfērām un nodaļām. Stipendiju katru mēnesi 150,00 (viens simts piecdesmit) euro apmērā par laika posmu no 1. oktobra līdz 30. jūnijam tiek pārskaitīta uz stipendijas ieguvēja norādīto kontu kredītiestādē. Stipendijas pirmā izmaksa notiek novembrī par oktobra un novembra mēnesi kopā.

Ventspils Augstskola (VeA) 1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, pulcēja studentus, lai kopīgi atzīmētu jau 30. studiju gada sākumu. Svētku laikā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Jaunā akadēmiskā gada atklāšanas pasākumā studentus uzrunāja VeA rektors Andris Vaivads, fakultāšu dekāni un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Pasākuma svinīgo noskaņu papildināja muzikālie priekšnesumi Ventspils Mūzikas vidusskolas pārstāvju izpildījumā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „ SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time ”, kas norisinājās Ķelnes Universitātē, Vācijā. Simpozijā tika prezentēts ziņojums par metanola māzeru aktivitāti jaunveidojamu masīvu zvaigžņu apkārtnē. Ķelnes Universitātes rīkotais simpozijs pulcēja vadošos pasaules astrofiziķus un radioastronomus, lai pārrunātu jaunākos atklājumus par zvaigžņu veidošanos, starpzvaigžņu vidi un procesiem, kas vada zvaigžņu tapšanu. A. Aberfelda prezentētais pētījums izstrādāts ciešā starptautiskā sadarbībā ar Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) pētniekiem A. Sanna un L. Moscadelli. Pētījumā, izmantojot pasaulē vienu no jutīgākajiem radioteleskopu masīviem Very Large Array (VLA) ASV, tika analizēta 6.7 GHz metanola (CH 3 OH) māzeru starojuma sasaiste ar zvaigžņu starojumu un matērijas izplūdēm no jaunām, masīvām zvaigznēm. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Atklāti 5 jauni māzeru avoti : Novērojot 22 zvaigžņu veidošanās reģionus, metanola māzera starojums tika detektēts 13 objektos, tostarp tika atklāti 5 iepriekš nezināmi māzeru avoti. Precīzs zvaigznes pozīcijas indikators : Vairāk nekā 90% no visiem detektētajiem māzeriem atrodas ciešā zvaigznes tuvumā. Tieša saikne ar radio termisko elektronu starojumu : Pētījumā atklāta spēcīga korelācija starp metanola māzera spožumu un termisko radio starojumu, kas ļaus astronomiem nākotnē precīzāk prognozēt un identificēt vājus starojuma avotus Visumā. Nākotnes radioteleskopu potenciāls : Pētījuma aprēķini rāda, ka vairāk nekā 30% no metanola māzeru populācijas pašlaik paliek neatklāti esošo instrumentu jutības robežu dēļ, un tos atklāt būs iespējams ar nākamās paaudzes radioteleskopiem (piemēram, ngVLA un SKA). Pētījums un dalība konferences norisē tika īstenota Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044) ietvaros.

Ventspils Augstskola projekta COLOURS ( COLlaborative innOvative sUstainable Regional UniverSitieS ) ietvaros izsludina pieteikšanos Biznesa idejas attīstības finansējumam studentu komandām, kuras piedalījās COLOURS forumā (CoLab) “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā”, kas norisinājās no 20. līdz 22. maijam. Biznesa idejas attīstības finansējuma mērķis ir palīdzēt studentu komandām turpināt forumā izstrādāto ideju attīstību, veikt idejas validāciju, izstrādāt prototipu, MVP vai demo versiju, piesaistīt potenciālos klientus vai sadarbības partnerus, attīstīt tehnisko risinājumu, dizainu, mārketinga materiālus vai sagatavot ideju nākamajam solim uzņēmējdarbības virzienā. Vienai studentu komandai pieejamais finansējums ir 3000 EUR . Finansējums netiek izmaksāts komandai kā tiešs naudas pārskaitījums. Ventspils Augstskola apmaksā vai atmaksā tikai iepriekš saskaņotus un attiecināmus izdevumus, kas nepieciešami biznesa idejas attīstībai. Pieteikties var studentu komandas, kas piedalījās COLOURS forumā “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā” un kuru ideja ir saistīta ar forumā apskatītajiem IT nozares un mākslīgā intelekta laikmeta izaicinājumiem, problēmām vai risinājumiem. Pieteikumā jāiesniedz: biznesa idejas attīstības finansējuma pieteikuma veidlapa; budžeta tāmes veidlapa; ētikas pašdeklarācijas veidlapa; katra komandas dalībnieka augstskolas izsniegta izziņa par studējošā statusu. Pieteikumi jāsagatavo un jāiesniedz Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājam Elvisam Braunam , rakstot uz e-pastu elviss.brauns@venta.lv . Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 27. septembris Veidlapas pieejamas: Google Drive Jautājumu gadījumā komandas aicinātas sazināties ar Studentu uzņēmējdarbības centra vadītāju Elvisu Braunu, elviss.brauns@venta.lv . Vairāk par Studentu uzņēmējdarbības centru šeit: https://www.venta.lv/studentu-uznemejdarbibas-centrs  Pēc pieteikumu izvērtēšanas finansējuma saņēmēji tiks paziņoti ne vēlāk kā 6 darba dienu laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām.

No 20. līdz 23. augustam Zvejniekciemā, Saulkrastu novadā, norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Vasaras skola 2026, pulcējot jaunos pētniekus no dažādām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Ventspils Augstskolu šogad vasaras skolā pārstāvēja doktorantes Līga Pūce, Aiga Veckalne, Monta Anšica un Aiga Bādere. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir stiprināt jauno zinātnieku profesionālās prasmes, veicināt starpdisciplināru sadarbību un veidot jaunus kontaktus Latvijas pētnieku kopienā. Šogad izglītojošajā programmā uzmanība tika pievērsta zinātnieka lomai sabiedrības uzticības veidošanā un dezinformācijas mazināšanā, aktualitātēm un zinātnieku iespējamajam ieguldījumam nacionālās stratēģijas “Latvija 2050” kontekstā, kā arī zinātniskajai rakstīšanai, pētniecības projektu nozīmīguma pamatošanai, komunikācijai ar politikas veidotājiem un publiskās runas prasmēm. Doktorantes atzīst, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola darbojas kā izcils “kontaktpunkts”, kur dažādu pētnieku pieredze tiek pārvērsta vērtīgos ieteikumos, bet aktuālie jautājumi tiek apspriesti “ar atvērtu prātu” un nojaucot disciplinārās robežas. Šī dažādo zinātnes nozaru skatījumu un pieeju satikšanās dod iespēju rast jaunus, radošus un jēgpilnus risinājumus pētnieciskiem un praktiskiem jautājumiem. Ventspils Augstskolas doktorantes izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājam Oskaram Teikmanim, valdes loceklei Rasmai Pīpiķei, Vidzemes Augstskolas doktorantēm Mārai Grīnbergai-Šilauai un Dacei Dancei, kā arī visai spēcīgajai Latvijas Jauno zinātnieku apvienības komandai par patiesu intelektuālu un cilvēcisku baudījumu – atbalstošu, pētniecības ētikā un akadēmiskajā kvalitātē balstītu atmosfēru, kā arī platformu zinātniskām diskusijām un domubiedru rašanai. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolas norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Doktorantes Līgas Pūces dalība vasaras skolā tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.

Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.