Jaunumi

Ar Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu no 21. septembra līdz 1. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) viesojās divi vadošie ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieki – dr. Tods Hanters ( Todd R. Hunter ) un dr. Kristala Brogana ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā Ventspilī viesi iepazinās ar Irbenes radioastronomijas kompleksu un VSRC pašu izstrādātajām uztvērēju tehnoloģijām, kā arī aizvadīja darba seminārus par radiofrekvenču traucējumu mazināšanu un radioastronomijas datu apstrādes uzlabojumiem. Pētnieki ar VSRC speciālistiem identificēja savstarpēji papildinošus pētniecības virzienus masīvo zvaigžņu veidošanās procesa izpētē, kurā Irbenes radioteleskopu novērojumi spēj sniegt būtisku atbalstu ASV vadošo radioastronomijas instrumenta (ALMA, VLA/ngVLA) iegūtajiem datiem. Vizīte kalpoja par nozīmīgu soli ilgtermiņa partnerības veidošanā starp Latvijas un ASV radioastronomijas institūcijām. Tika likti pamati kopīgiem starptautiskiem pētniecības projektiem un zinātniskajām publikācijām. Līdztekus stratēģiskajām sarunām ASV eksperti vadīja individuālas konsultācijas VSRC pētniekiem, uzstājās ar atvērto lekciju plašākai sabiedrībai Ventspilī, kā arī sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti un iepazīstināja ar starptautiskās karjeras iespējām eksaktās zinātņu jomas studentus gan Ventspilī, gan vēlāk arī Rīgā.

4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos. Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.

No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus. 

Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv

Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku. 

2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!

Mūsdienu radioastronomija balstās ne tikai uz iespaidīgām tehnoloģijām un starptautisku pētniecības infrastruktūru, bet arī uz zināšanu apmaiņu un jauno pētnieku sagatavošanu. Viens no spilgtākajiem šādas sadarbības piemēriem ir LOFAR – Eiropas mēroga radioastronomijas tīkls, kas ļauj pētīt Visumu zemās radiofrekvencēs un paver jaunas iespējas dažādās astronomijas jomās. Lai iepazītu šīs unikālās infrastruktūras darbību, jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un pētniecības iespējas, Nīderlandes Radioastronomijas institūts ASTRON Nīderlandē regulāri pulcē jaunos pētniekus no dažādām valstīm uz LOFAR skolu. Vienā no šīm apmācībām piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) Vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes. Nīderlandes Radioastronomijas institūtam (ASTRON), kas dibināts 1949. gadā, ir nozīmīga loma radioastronomijas infrastruktūras un pētniecības attīstībā. Viens no tā lielākajiem projektiem ir LOFAR ( LOw Frequency ARray ) – Eiropas radioteleskopu staciju tīkls, kas paredzēts Visuma izpētei zemās radiofrekvencēs. Pašlaik tīkls tiek modernizēts, pārejot uz LOFAR 2.0, kas uzlabos novērojumu iespējas un iegūto astronomisko attēlu kvalitāti. Lai atbalstītu nākamās paaudzes radioastronomu sagatavošanu, ASTRON reizi divos gados organizē LOFAR skolu. Šoruden notikusī skola pulcēja dalībniekus, lai iepazītos ar radioastronomijas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem, izmantojot LOFAR. Programmā bija iekļauta novērojumu datu iegūšana un apstrāde, attēlu izveidošana, kā arī teleskopu tīkla darbības tehniskie izaicinājumi. Pētnieki iepazīstināja arī ar LOFAR izmantojumu dažādās jomās, tostarp pulsāru un īslaicīgu enerģētisku uzliesmojumu, Saules fizikas, kosmisko staru, zibens izlāžu, zvaigžņu un eksoplanētu pētniecībā. Skola dalībniekiem sniedza arī praktisku pētnieciskā darba pieredzi. Pēdējās trīs dienās viņi strādāja komandās, risinot ASTRON pētnieku piedāvātus uzdevumus, kas bija saistīti ar šo zinātnieku pašreizējiem pētījumiem. Noslēguma dienā katra komanda prezentēja savus rezultātus, tādējādi dalībniekiem bija iespēja izmantot iegūtās zināšanas, risinot uzdevumus, kas līdzinās profesionālajā radioastronomijā sastopamajām pētniecības problēmām. Viens no galvenajiem skolas tematiem bija pašlaik notiekošā pāreja no LOFAR 1.0 uz LOFAR 2.0 versiju. Modernizācija ietver programmatūras un datu apstrādes sistēmu uzlabojumus, kā arī pilnveidojumus teleskopu tīkla kalibrēšanā un darbībā. LOFAR 2.0 uzlabotās datu apstrādes iespējas ļauj iegūt ievērojami detalizētākus un kvalitatīvākus astronomiskos foto. LOFAR tīklu veido stacijas vairākās Eiropas valstīs. Latvijā atrodas viena no šīm stacijām, kas ir vistālāk uz ziemeļiem un, pēc Bulgārijas stacijas, otrā vistālāk uz austrumiem izvietotā stacija Eiropā. Dažādas valstis turpina modernizēt savas stacijas vai paplašina dalību tīklā. Piemēram, Zviedrijas stacija jau ir modernizēta, savukārt Čehija plāno izveidot savu staciju. LOFAR skolas laikā dalībnieki iepazinās arī ar simbolisku tradīciju, kas iezīmē tīkla pāreju uz LOFAR 2.0. Kad kāda stacija pabeidz modernizāciju, ASTRON ievieto caurspīdīgā caurulē mīksto rotaļlietu ar attiecīgās stacijas nosaukumu. Caurule simbolizē stacijas, kuras jau darbojas ar LOFAR 2.0. Savukārt Eiropas kartē tiek iesprausts Eiropas Savienības karodziņš, kad kādā stacijā sākas modernizācijas process. Skolas dalībnieki vēroja, kā caurulē tika ievietotas divas jaunas rotaļlietas – tās pārstāvēja Polijas staciju un nesen modernizēto Bulgārijas staciju. Latvijas stacija vēl nav modernizēta atbilstoši LOFAR 2.0 prasībām. Tās modernizācija paplašinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā, ļaujot zinātniekiem izmantot tīkla uzlabotās iespējas. Stacija varētu sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas akadēmisko institūciju pētniecībā un veicināt zinātnisko sadarbību visā Baltijas reģionā. Tādējādi pāreja uz LOFAR 2.0 nozīmētu vairāk nekā tikai tehnisku uzlabojumu. Tas būtu nozīmīgs solis Latvijas lomas saglabāšanā un attīstībā Eiropas radioastronomijā, nodrošinot Latvijas pētniekiem pilnvērtīgas iespējas izmantot šīs starptautiskās infrastruktūras sniegtās zinātniskās iespējas. Šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešams turpmāks institucionālais atbalsts un ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

26. un 27. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce piedalījās apmācību semināros par veselības ekonomiku un izmaksu efektivitātes analīzi. Semināri pulcēja veselības ekonomistus, sabiedrības veselības speciālistus, klīnicistus, pētniekus, veselības politikas veidotājus un citus nozares pārstāvjus. Seminārus organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Erasmus Universitātes Medicīnas centru Roterdamā un Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras pētniekiem, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas par veselības ekonomikas principiem, veselības tehnoloģiju ekonomisko izvērtēšanu un izmaksu efektivitātes analīzes metodēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības ekonomikas modeļu praktiskajam pielietojumam, tostarp vēža skrīninga programmu izvērtēšanā, kā arī ekonomisko pierādījumu izmantošanai veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināros tika aplūkotas pieejas veselības aprūpes resursu efektīvai plānošanai un prioritāšu noteikšanai, veselības aprūpes pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, kā arī pacientu dzīves kvalitātes un ārstēšanas rezultātu iekļaušanai ekonomiskajos izvērtējumos. Doktorante Līga Pūce izsaka pateicību Veselības ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram, Erasmus Universitātes Medicīnas centra pētniekiem un Latvijas veselības ekonomikas speciālistiem par vērtīgajām apmācībām, īpaši novērtējot to praktisko ievirzi, uz pierādījumiem balstītu pieeju un ieguldījumu padziļinātas izpratnes veidošanā par veselības ekonomisko modeļu rezultātu izmantošanu pamatotu veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināri tika īstenoti projekta Nr. 101262491 “Par vēža skrīninga un aprūpes uzlabošanu Latvijā un Luksemburgā” ( Improving Cancer Screening and Care in Latvia and Luxembourg ) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instruments ( Technical Support Instrument) , ko pārvalda Eiropas Komisijas Reformu ģenerāldirektorāts (DG REFORM). Doktorantes Līgas Pūces dalība semināros tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.

Mākslīgā intelekta (MI) aģenti nav burvju nūjiņa, kas pati izdara atklājumus. Tie balstās uz jau esošām zināšanām un nespēj patstāvīgi izprast pavisam jaunus zinātniskus rezultātus. Taču kā čakli palīgi tie var ievērojami atvieglot pētnieka ikdienu: apstrādāt datus, rakstīt programmu kodu, sagatavot atkārtojošos datu rindas, ātri apkopot lielu informācijas apjomu par kādu zinātnes tēmu vai palīdzēt izprast, kā darbojas jau esoša programma. Atšķirībā no parastas tērzēšanas ar čatbotu, MI aģents prot arī rīkoties: pats izvēlas rīkus, palaiž kodu un soli pa solim veic vairākpakāpju uzdevumus. Tomēr arī tas strādā tikai rūpīga pētnieka uzraudzībā, jo šādu sistēmu pamatā esošo lielo valodas modeļu darbības būtība ir prognozēt nākamo vārdu, nevis garantēt patiesību. Tāpēc katrs rezultāts ir jāpārbauda. Pārbaudi var uzticēt arī cita MI aģenta versijai, taču tas ne vienmēr ietaupa laiku vai darbu. Lai šīs iespējas būtu saprotamas un apgūstamas ikvienam, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) 2026. gada rudenī uzsācis semināru sēriju par MI aģentu lietošanu zinātnē. Īpašs uzsvars tiek likts uz astrofiziku un radioastronomiju, tostarp radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmajā seminārā tika sniegts ieskats MI pasaulē un lielajos valodas modeļos, ko ikviens pazīst no tērzēšanas logiem, meklētājiem un programmēšanas vidēm. Otrajā seminārā 15. oktobrī savu pieredzi un piemērus no darba datorzinātnēs un astrofizikā atklāja VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.  Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.