Ventspils Augstskolas Starptautiskajā Radioastronomijas centrā (VSRC) šī gada februārī noslēdzies nozīmīgs Eiropas Savienības finansēts projekts “Opticon RadioNet Pilot” Nr.101004719 (ORP), kas apvienoja līdzšinējos optisko un radioastronomisko observatoriju sadarbības tīklus vienotā platformā. VSRC, kas atrodas Irbenē un darbojas ar diviem radioteleskopiem, tai skaitā vienu no lielākajiem Ziemeļeiropā (32 m diametrā), jau vairāk nekā desmit gadus ir aktīvi piedalījies dažādos ES finansētos projektos. Kopš 2009. gada centrs piedalījies projektos “RadioNet”, kuru mērķis bija stiprināt radioastronomijas pētniecību Eiropā – padarīt radioteleskopus pieejamus plašākai zinātnieku kopienai, attīstīt jaunu aparatūru un programmatūru, veicināt institūciju sadarbību un rīkot apmācības jauniem pētniekiem. “Opticon RadioNet Pilot” bija nākamais solis, kas apvienoja līdzšinējo darbu ar radio un optiskajiem teleskopiem, radot vienotu pieeju dažādām astronomijas disciplīnām. ORP projektā tika apvienota plaša observatoriju infrastruktūra, aptverot radioviļņu, submilimetru, infrasarkano un optisko starojuma diapazonu. Projekta mērķis bija nodrošināt pētniekiem visā Eiropā vienotu un efektīvu piekļuvi šīm iespējām. Ar kopējo budžetu 15 miljonu eiro apmērā, no kura 60 000 eiro tika piešķirti VIRAC un Ventspils Augstskolai, projekts atbalstīja VIRAC aktīvu līdzdalību vairākās zinātniskās un sadarbības aktivitātēs. VIRAC regulāri piedalās EVN (Eiropas VLBI tīkls) novērojumu sesijās, kas notiek trīs reizes gadā, kā arī ikmēneša reāllaika e-VLBI sesijās un EVN-lite novērojumos, kas kalpo kā papildinājums galvenajai EVN novērojumu programmai. Dalību šajās aktivitātēs aktīvi atbalstījis un veicinājis projekts Opticon RadioNet Pilot. Papildus tam VIRAC pētnieki aktīvi iesaistās starptautiskajā zinātniskajā kopienā, regulāri apmeklējot nozīmīgas konferences, piedaloties apmācību programmās un pieredzes apmaiņas vizītēs vadošajās Eiropas observatorijās. Tādas aktivitātes kā transnacionālā piekļuve Eiropas ESFRI un ERIC pētniecības infrastruktūrām, apmācību programmas un atbalsts astronomijas kopienai turpināsies caur vienu no svarīgiem ORP projekta rezultātiem — ACME (Astrophysics Centre for Multi-Messenger Studies in Europe). Šī jaunā iniciatīva mērķē uz optiskās un radio astronomiju integrāciju ar citām astrofizikālo novērojumu jomām, tostarp gravitācijas viļņiem, neitrīno un kosmiskajiem stariem, veicinot patiesi daudzziņnesēju (multi-messenger) pieeju astronomijai. Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “HORIZON 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101004719. Projekta zinātniskais vadītājs: Ivars Šmelds ( ivars.smelds@venta.lv ) Projekta administratīvā vadītāja: Ieva Kozlova ( ieva.kozlova@venta.lv )

Trešdien, 9. aprīlī, Ventspils Augstskolas rīkotās Karjeras dienas ietvaros uz vieslekciju bija aicināti bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” studenti. Pie topošajiem sabiedrisko attiecību speciālistiem viesojās Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Stratēģiskā starpkultūru komunikācija" absolvente, VeA maģistra studiju programmas "Lietišķo tekstu tulkošana" studente, Ventspils Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Adrija Enrika Ēdele. Vieslekciju apmeklēja bakalaura programmas ‘’Starpkultūru komunikācija’’ pirmā, otrā un trešā kursa studenti. Vieslektore dalījās ar stāstu par darba pieredzi esot Ziemeļkurzemes Reģionālajā Ventspils slimnīcā sabiedrisko attiecību speciālista amatā, kā arī iepazīstināja ar ikdienas pienākumiem, izaicinājumiem un atbildēja uz studentu uzdotajiem jautājumiem. Adrija Enrika savā prezentācijā stāstīja par pasākumu plānošanu un organizēšanas kārtību, uzsverot, ka vislielākais izaicinājums, plānojot pasākumu, ir pārliecināties, ka tā norisē ir padomāts par visu un nekas nav aizmirsts. Stāstot savu pieredzes stāstu, speciāliste uzsver, cik svarīga ir kritiskā domāšana ārkārtas situācijās, rīkojoties apdomāti, lai situācija nepasliktinātos. Pēc vieslekcijas studenti pauž, ka ieguvuši ieskatu profesijas ikdienā, iepazīstot to tuvāk. Studējošie varēja pārliecināties par augstskolā mācīto teoriju un zināšanu noderīgumu, iegūt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par nepieciešamo valodu apguvi, darba devēja prasībām kandidējot uz amatu, atšķirībām starp speciālista un vadītāja pienākumiem un to, cik svarīga loma ir labi uzrakstītām preses relīzēm.  Šāda veida vieslekcijas dod iespēju studentiem iepazīt amatus un to pienākumus dzīvē, kas ļauj pārliecināties ikvienam, vai izvēlētā profesija ir tam atbilstoša, kā arī tās ir nepieciešamas katram, kurš vēl studē, tieši tāpēc Ventspils Augstskolas organizētā Karjeras diena ir tik ļoti studentu iecienīta. Informāciju sagatavoja: Bakalaura studiju programmas " Starpkultūru komunikācija " 1.kursa studente Līva Slesare

9. aprīlī Ventspils Augstskolā norisinājās Karjeras diena, kas pulcēja vairāk nekā 70 vidusskolēnus no visas Latvijas, sniedzot viņiem iespēju iepazīt studiju dzīvi un ielūkoties karjeras iespējās pēc absolvēšanas. Pasākuma ietvaros skolēni ēnoja VeA studentus, apmeklēja lekcijas un praktiskās nodarbības, lai izjustu izvēlētās studiju jomas ikdienu un pārliecinātos par tās atbilstību savām interesēm un nākotnes plāniem. Liela interesi izrādīja vidusskolēni, piedaloties Jauno uzņēmēju dienā. Karjeras diena iesākās ar iedvesmojošiem stāstiem – par savu pieredzi un karjeras ceļu dalījās studiju programmas " Jaunuzņēmumu vadība " absolvents Mārtiņš Ērmanis un IT Izglītības fonda vadītāja Anda Priedīte, iedvesmojot jauniešus nebaidīties no izaicinājumiem un izmantot augstskolas sniegtās iespējas. Tāpat pasākuma laikā skolēniem un studentiem bija iespēja tikties ar uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, lai uzzinātu par prakses un darba iespējām. Paldies Linearis, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, Bucher Municipal Latvia, Southwestern Advantage Latvia, HansaMatrix, airBaltic Pilot Academy, VK Tranzīts, Valsts policijai un Ventspils domes administrācijai par atsaucību un līdzdalību, kas palīdzēja jauniešiem rast priekšstatu par nākotnes iespējām!

Aref Hosseini ir no Irānas, kurš studē 1. kursā bakalaura studiju programmā "Datorzinātnes" Viņš min, ka savā valstī strādājis, kā freelanceris nekustamā īpašuma nozarē un nolēmis doties uz Latviju studēt, jo bija garlaikots. Tagad, esot šeit, viņš redz sevi kā programmatūras inženieri, kurš dzīvo un strādā Eiropā. Kamēr Arefs iepazīst studijas un dzīvi Latvijā, viņš dalās savā pieredzē šajā intervijā. Kā uzzināji par Ventspils Augstskolu, un kas motivēja tevi izvēlēties datorzinātņu bakalaura studijas šeit? Es uzzināju par Ventspils Augstskolu, pētot Eiropas universitātes, kas piedāvā datorzinātņu programmas. Mani piesaistīja pieejamā mācību maksa, praktiskajai apguvei pievērstā uzmanība un universitātes atrašanās vieta mierīgā pilsētā. Motivācija studēt šeit bija iespēja iegūt starptautisku akadēmisko pieredzi un uzlabot savas karjeras izredzes tehnoloģiju jomā. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā seši mēneši kopš tavas ierašanās Latvijā. Kas bija visizaicinošākais, pielāgojoties jaunajai dzīvei pirmajās nedēļās? Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija valodas barjeras pārvarēšana. Lai gan daudzi cilvēki runā angliski, ikdienas situācijas, piemēram, iepirkšanās vai palīdzības lūgšana sabiedriskās vietās, kur pārsvarā runā latviski, bija sarežģītas. Tāpat bija jāapgūst vietējā sabiedriskā transporta sistēma un jāatrod, kur iegādāties nepieciešamās lietas. Arī laikapstākļi bija izaicinājums – šeit ir krietni aukstāks un vējaināks nekā Irānā. Kāda līdz šim ir bijusi tava akadēmiskā pieredze universitātē? Līdz šim mana akadēmiskā pieredze Ventspils Augstskolā ir bijusi ļoti vērtīga. Profesori ir atsaucīgi un cenšas nodrošināt, ka studenti izprot mācību vielu, ko ļoti novērtēju. Studiju programma piedāvā līdzsvaru starp teorētisko un praktisko mācību procesu, un jau esmu ieguvis praktisku pieredzi caur dažādiem projektiem un uzdevumiem. Jūtu, ka šīs studijas mani labi sagatavo karjerai datorzinātņu nozarē. Kā tev izodas veidot attiecības ar kursabiedriem un citiem starptautiskajiem studentiem? Sazināties ar kursabiedriem un citiem starptautiskajiem studentiem bija pakāpenisks process. Sākumā jutos mazliet kautrīgs un vilcinājos uzsākt sarunas, jo nezināju citu cilvēku kultūras īpatnības. Tomēr, piedaloties grupu aktivitātēs, mācību sesijās un universitātes pasākumos, kļuva vieglāk veidot draudzību. Starptautisko studentu kopiena šeit ir diezgan daudzveidīga, kas palīdzēja atrast cilvēkus ar līdzīgām pieredzēm un interesēm. Laika gaitā esmu izveidojis labas draudzības un jūtos daudz vairāk integrējies sociālajā vidē. Dalīšanās pieredzē ar citiem ārzemju studentiem ir bijis lielisks veids, kā veidot kontaktus. Vai ir kas tāds, ko esi pieredzējis šeit, bet nekad neesi saskāries ar to Irānā – piemēram, tradīcijas vai sociālās paražas? Jā, ir vairākas jaunas pieredzes, ko esmu guvis kopš ierašanās Latvijā. Viena no interesantākajām lietām ir Ziemassvētku tirdziņi un svētku dekorācijas, kas sāk parādīties jau vairākas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tā ir maģiska atmosfēra, ko nekad neesmu pieredzējis savā dzimtenē. Vēl viena atšķirība ir latviešu atturīgāks un klusāks sociālais stils. Šeit cilvēki ļoti novērtē personīgo telpu un publiskajā vidē ir mazāk ekspresīvi, salīdzinot ar Irānas sabiedrību, kur cilvēki ir atvērtāki un komunikablāki. Esmu arī pamanījis, cik ļoti latvieši mīl dabu un āra aktivitātes, kas mani ir iedvesmojis vairāk laika pavadīt parkos un zaļajās zonās. Vai ir kas tāds, ko jūs vēlētos, lai būtu zinājis pirms ierašanās Latvijā? Vēlētos, lai būtu zinājis, cik svarīgi ir iemācīties dažas pamata latviešu frāzes pirms ierašanās. Lai gan daudzi cilvēki runā angliski, spēja saprast vienkāršas frāzes un izteicienus būtu ievērojami atvieglojusi manas sākotnējās gaitas. Tāpat es nebiju pilnībā sagatavots laikapstākļiem – neapzinājos, cik būtiski ir silti apģērbties, īpaši rudens un ziemas mēnešos. Šādas mazās detaļas būtu padarījušas pāreju uz dzīvi Latvijā daudz vieglāku.

Trešdien, 9. aprīlī, notika pasākums “Gada balva izglītībā – 2024”, kurā godināti Ventspils izglītības iestāžu pedagogi, sveicot tos astoņās nominācijās un pasniedzot pateicības par mūža ieguldījumu. Šogad “Gada balvai izglītībā – 2024” tika pieteikti 50 pedagogi no Ventspils vispārējām izglītības iestādēm un pirmsskolas izglītības iestādēm, Jaunrades nama, Mākslas skolas, Sporta skolas “Spars”, Ventspils Digitālā centra, Ventspils Tehnikuma, Ventspils Mūzikas vidusskolas un Ventspils Augstskolas. Pieteikumus vērtēja Ventspils valstspilsētas pašvaldības veidota komisija. Balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās: Gada Skolotājs STEM priekšmetos Gada Skolotājs kultūrizglītībā un valodniecībā Gada Skolotājs – veselīga dzīves veida, zaļās domāšanas veicinātājs Gada Skolotājs – atbalsta sniedzējs un pilsoniskās līdzdalības veicinātājs Gada Skolotājs profesionālajā un augstākajā izglītībā Gada skolotājs – jaunais pedagogs Gada skolotājs mūžizglītībā Gada balva izglītībā par mūsdienīgu izglītības vadību Pateicības par mūža ieguldījumu Uz nomināciju “Gada Skolotājs profesionālajā un augstākajā izglītībā” varēja pretendēt profesionālās izglītības pedagogi/meistari vai augstskolas akadēmiskais personāls par inovatīvu un attīstošu izglītības procesa nodrošināšanu profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Galveno balvu ieguva lektore, studiju programm as " Tulkošana un valodu tehnoloģija " direktore Aiga Bādere un otrā līmeņa balvu saņēma lektore un VSRC pētniece Karina Šķirmante. “Pateicības par mūža ieguldījumu” piešķirtas pedagogiem, kas ilgstoši un kvalitatīvi īstenojuši savu profesionālo darbību vienā izglītības iestādē. Pateicību saņēma Ilze Buņķe – rektora padomniece vispārējās un profesionālās izglītības sadarbības jautājumos. Apsveicam un lepojamies! Katrs galvenās balvas ieguvējs saņēma arī naudas balvu 700 EUR, bet otrā līmeņa balvas ieguvēji saņēma naudas balvu 500 EUR katrs. Pasākumu “Gada balva izglītībā – 2024” organizē Ventspils Izglītības pārvalde sadarbībā ar Ventspils Tehnikumu, Ventspils Mūzikas vidusskolu, Ventspils Digitālo centru un Ventspils Augstskolu.