16. un 17. septembrī Parīzē notika Eiropas Multivēstnešu astrofizikas centra (Astrophysics Centre for Multimessenger studies in Europe - ACME) īstenojamā projekta uzsākšanas sanāksme. Šo ar ES finansēto projektu (Tā apzīmējums ES nomenklatūrā: HORIZON-INFRA-2023-SERV-01 koordinē Centre national de la recherche scientifique (CNRS), un tā mērķis ir realizēt vērienīgu, koordinētu Eiropas mēroga optimizāciju attiecībā uz pieejamību un kohēziju starp vadošajām astrodaļiņu un astronomijas pētniecības infrastruktūrām. Projekts piedāvās piekļuvi instrumentiem, datiem un ekspertīzei, koncentrējoties uz jauno daudzvēstnešu astrofizikas zinātni.
Ar 40 pasaules klases sadarbības institūcijām no 15 valstīm ACME apvieno astrodaļiņu un astronomijas kopienas, lai kopīgi censtos veidot pamatu ilgtermiņa sadarbības stiprināšanai starp pētniecības infrastruktūrām neatkarīgi no to atrašanās vietas un uzlabotu to piekļuves iespējas no visas Eiropas un pasaules.
ACME mērķi ir ieviest Eiropas Astrodaļiņu fizikas konsorcija (Astroparticle Physics European Consortium - APPEC) un Eiropas Astronomijas plānošanas un konsultāciju tīkla (Planning and Advisory Network for European Astronomy - ASTRONET) ceļakaršu ieteikumus, kā arī būt par ceļa rādītāju, lai paplašinātu un uzlabotu piekļuvi attiecīgajiem pētniecības infrastruktūru pakalpojumiem un datiem. Tas ietver arī jaunu modeļu novērtēšanu labākai koordinācijai un pakalpojumu nodrošināšanai lielā mērogā, nodrošinot harmonizētu pārrobežu un virtuālo piekļuvi, attīstot ekspertīzes centrus, uzlabojot zinātnisko datu pārvaldību, izstrādājot savietojamas sistēmas, lai ātri identificētu svarīgas un negaidītas parādības kosmiskajā telpā un izplatītu brīdinājumus, optimizējot to turpmākos novērojumus. Tāpat ACME nodrošinās apmācības jaunai un plašākai zinātnieku un inženieru paaudzei, atvērs astrofizikas un astrodaļiņu fizikas datu kopas citos pētījumu virzienos strādājošiem pētniekiem un palielinās sabiedrības iesaisti.
ACME projekta koordinators, profesors Antuāns Kušners (CNRS/Parīzes Universitāte) un līdzkoordinators Paolo D'Avanzo (INAF), pārstāv katru (astrodaļiņu un astronomijas) kopienu, lai nodrošinātu līdzsvaru un veicinātu starpdisciplināru sadarbību.
Ventspils Augstskolas (VeA) Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs (VSRC) ir pētniecības centrs radioastronomijā, astrofizikā un kosmosa zinātnēs. Tā galvenie instrumenti ir pilnībā grozāmās paraboliskās antenas RT-16 un RT-32, kā arī LOFAR-LATVIJA antenu lauks. Viens no gālveniem zinātniskiem mērķiem ir veikt sevišķi lielas bāzes interferometrijas (VLBI) novērojumus sadarbībā ar globāliem tīkliem, piemēram, Eiropas VLBI tīklu (EVN) un LOFAR. VSRC strauji paplašinājies, iekļaujot ne tikai radioastronomiju un astrofiziku, bet arī spēcīgas zinātniskās grupas satelītu komunikācijā, kosmosa tehnoloģijās un augstas veiktspējas skaitļošanā. Kā daļa no ACME projekta īstenotājiem, VIRAC nodrošinās transnacionālu piekļuvi savai infrastruktūrai, ko koordinēs Dr. Ivars Šmelds un Vladislavs Bezrukovs.
Projekta mājaslapa: https://cordis.europa.eu/project/id/101131928
Kontakti:
KOUCHNER, Zinātniskais koordinators (CNRS/UPCité): kouchner@apc.in2p3.fr
Paolo D’AVANZO, Zinātniskais līdzkoordinators (INAF): paolo.davanzo@inaf.it
Julie EPAS, Projekta vadītāja (CNRS): epas@apc.in2p3.fr
Vladislavs Bezrukovs, Kontaktpersona Latvijā (VSRC): vladislavsb@venta.lv
Multivēstnešu astronomija ir koordinēta vairāku signālu novērošana un interpretācija, kas saņemti no viena un tā paša astronomiskā notikuma. Daudzi kosmoloģiskie notikumi ietver sarežģītas mijiedarbības starp dažādiem astrofizikāliem procesiem, no kuriem katrs neatkarīgi var izstarot signālus, kas raksturīgi konkrētam "ziņnesim": elektromagnētisko starojumu (ieskaitot infrasarkano starojumu, redzamo gaismu un rentgenstarus), gravitācijas viļņus, neitrīno un kosmiskos starus. Kad šie signāli tiek saņemti uz Zemes, atpazīstot, ka dažādi novērojumi ir radīti no viena un tā paša avota, var nodrošināt uzlabotu notikuma rekonstrukciju vai labāku tā izpratni un atklāt vairāk informācijas par avotu.