Iegulda 20 tūkstošus eiro studentu radītu Covid-19 triecienrisinājumu attīstīšanā
2020. gada 20. maijs

2020. gada 8. maijā – noslēdzās Triecienprogrammā «CrisisLab», kurā uzvarēja četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu. Risinājumu tālākai attīstībai studentiem piešķirti 20 tūkstoši eiro.
Triecienprogrammu «CrisisLab» izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un projekta “Kurzemes Inovāciju granti studentiem” jeb “KInGS” īstenotāji - Ventspils Augstskola (VeA) sadarbībā ar Liepājas Universitāti (LiepU), Ventspils Augsto tehnoloģiju parku (VATP) un Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.
Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumu. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro.
Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta īpaša drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, kas uzraudzīs lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, tādējādi mazinot slimības izplatību. Problēmsituāciju pieteica Nacionālo bruņoto spēki.
Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, samazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, samazina piesārņojuma riskus, ir izmantojama arī kā maiss miruša pacienta apglabāšanai. Problēmsituāciju iesniedza «Latvijas Mobilais Telefons».
Lepojamies, ka nominācijās "Inženiertehnisko risinājumu" un "Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu" uzvarētāju komandu mentori bija KInGS projekta pārstāvji Gvido Grīnbergs un Roberts Gaižutis.
Par risinājumu ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu atzīta studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai ir triecienatbilde Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti. Pasniedzot balvu, žūrijas loceklis, KInGS projekta partneru pārstāvis, Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju gan skolās, gan augstskolās, un digitāli rīki tiks lietoti arvien intensīvāk.
Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņem studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums – videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu – rapša vasku –, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu. Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu.
Triecienprogramma «CrisisLab» ir daļa no vērienīgā projekta «Inovāciju granti studentiem», ko kopš pagājušā gada īsteno RTU, LU, LJA un VeA sadarbībā ar LiepU, VATP un KBI, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas. Dažādas aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. «Inovāciju granti studentiem» koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.

Dārzkopības institūts savā 80 gadu jubilejas gadā piešķīris vārdus astoņām jaunām ceriņu šķirnēm par godu izcilām Latvijas personībām, un Ventspils Augstskola ar lepnumu paziņo, ka vienai no tām dots vārds 'Profesors Juris Baldunčiks'. Svinīgais ceriņu šķirņu vārdu došanas pasākums notika 2. jūnijā Dārzkopības institūta Ceriņu dārzā Dobelē – vienā no lielākajiem ceriņu dārziem Eiropā. Jaunās šķirnes nosauktas par godu tādām Latvijas kultūras, zinātnes un sabiedrības personībām kā Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls, Pēteris Vasks, Imants Kalniņš, Jānis Streičs, Sarmīte Strautiņa un Juris Baldunčiks. Jauno šķirņu autore ir Dārzkopības institūta vadošā pētniece un selekcionāre Sarmīte Strautiņa. Ceriņu šķirne profesora Jura Baldunčika vārdā piešķirta, godinot viņa nozīmīgo ieguldījumu ģints nosaukuma "ceriņi" izpētē un šī vārda vēstures precizēšanā. Šāds gods valodniekam, kura mūža darbs veltīts latviešu valodas, terminoloģijas un vārdu vēstures pētniecībai, ir īpaši simbolisks – turpmāk viņa vārds ik pavasari ziedēs tieši tajos ziedos, kuru nosaukuma izcelsmi viņš izpētīja. Profesors Juris Baldunčiks (1950–2022) bija viens no izcilākajiem latviešu valodniekiem – anglists, terminologs, leksikogrāfs, tulkotājs un pedagogs, ap 180 zinātnisku publikāciju autors un 15 vārdnīcu veidotājs. Kopš 1997. gada viņš strādāja Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē, 2006. gadā tika ievēlēts par lietišķās valodniecības profesoru un vadīja Anglistikas katedru, kā arī Lietišķās valodniecības centru. Viņš bija atpazīstams plašai sabiedrībai, tostarp kā ilggadējs pasākuma "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" žūrijas dalībnieks. Profesora Baldunčika devums latviešu valodas izpētē ir nenovērtējams, un mums ir patiess gods, ka viņa piemiņa tagad iemūžināta arī Dobeles ceriņos. Tas ir skaists apliecinājums, ka rūpīgs, precīzs zinātnieka darbs spēj uzplaukt visdažādākajos veidos.

Ja domā par terminoloģijas un tulkošanas studijām maģistra programmā, tad Ventspils Augstskola ir īstā vieta! Tulkošanas studiju fakultāte piedāvā pievienoties tiešsaistes pasākumam “Mūsdienīgas terminoloģijas un tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā" 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 platformā Zoom. Izvēlēties maģistra studijas Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē nozīmē neapstāties, bet turpināt izaugsmi! Maģistrs ir pabeigta augstākā izglītība : maģistrantūras studijas nozīmē ne vien padziļinātas zināšanas tulkošanā un pētniecībā, bet arī būtisko faktu, ka tiek iegūta pabeigta augstākā izglītība, jo starptautiskā kontekstā maģistra grādu uzskata par pirmo īsto izglītības līmeni. Maģistrs – nopietna, respektēta profesionālās sagatavotības pakāpe; maģistra viedokli ņem mērā. Maģistrs – arī izsenis atzīts, prestižs sabiedrisks statuss . Lai atceramies Hanzas savienības laikus, kad tulka statuss bija līdzvērtīgs vēstnieka statusam! Daudzvalodu komunikācija ir tilts uz pasauli! Nāc studēt Tulkošanas studiju fakultātē un iegūsti maģistra grādu VeA! VeA maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" piedāvājumu uzzini: https://www.venta.lv/program/tulkosana-un-terminologija Pasākums notiks tiešsaistē 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 Zoom platformā. Programmā: Iepazīstināšana ar jauno maģistra programmu "Tulkošana un terminoloģija"; Tikšanās ar maģistra programmas direktori un docētājiem, jautājumu un atbilžu sesija. Lai piedalītos pasākumā, aicinām reģistrēties: https://forms.gle/FjN5MFfXmxJQGWUUA Pasākuma saite: https://us02web.zoom.us/j/81427729031

Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika

2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece