Iegulda 20 tūkstošus eiro studentu radītu Covid-19 triecienrisinājumu attīstīšanā
2020. gada 20. maijs

2020. gada 8. maijā – noslēdzās Triecienprogrammā «CrisisLab», kurā uzvarēja četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu. Risinājumu tālākai attīstībai studentiem piešķirti 20 tūkstoši eiro.
Triecienprogrammu «CrisisLab» izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un projekta “Kurzemes Inovāciju granti studentiem” jeb “KInGS” īstenotāji - Ventspils Augstskola (VeA) sadarbībā ar Liepājas Universitāti (LiepU), Ventspils Augsto tehnoloģiju parku (VATP) un Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.
Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumu. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro.
Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta īpaša drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, kas uzraudzīs lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, tādējādi mazinot slimības izplatību. Problēmsituāciju pieteica Nacionālo bruņoto spēki.
Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, samazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, samazina piesārņojuma riskus, ir izmantojama arī kā maiss miruša pacienta apglabāšanai. Problēmsituāciju iesniedza «Latvijas Mobilais Telefons».
Lepojamies, ka nominācijās "Inženiertehnisko risinājumu" un "Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu" uzvarētāju komandu mentori bija KInGS projekta pārstāvji Gvido Grīnbergs un Roberts Gaižutis.
Par risinājumu ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu atzīta studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai ir triecienatbilde Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti. Pasniedzot balvu, žūrijas loceklis, KInGS projekta partneru pārstāvis, Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju gan skolās, gan augstskolās, un digitāli rīki tiks lietoti arvien intensīvāk.
Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņem studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums – videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu – rapša vasku –, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu. Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu.
Triecienprogramma «CrisisLab» ir daļa no vērienīgā projekta «Inovāciju granti studentiem», ko kopš pagājušā gada īsteno RTU, LU, LJA un VeA sadarbībā ar LiepU, VATP un KBI, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas. Dažādas aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. «Inovāciju granti studentiem» koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

Ja domā par terminoloģijas un tulkošanas studijām maģistra programmā, tad Ventspils Augstskola ir īstā vieta! Tulkošanas studiju fakultāte piedāvā pievienoties tiešsaistes pasākumam “Mūsdienīgas terminoloģijas un tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā" 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 platformā Zoom. Izvēlēties maģistra studijas Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē nozīmē neapstāties, bet turpināt izaugsmi! Maģistrs ir pabeigta augstākā izglītība : maģistrantūras studijas nozīmē ne vien padziļinātas zināšanas tulkošanā un pētniecībā, bet arī būtisko faktu, ka tiek iegūta pabeigta augstākā izglītība, jo starptautiskā kontekstā maģistra grādu uzskata par pirmo īsto izglītības līmeni. Maģistrs – nopietna, respektēta profesionālās sagatavotības pakāpe; maģistra viedokli ņem mērā. Maģistrs – arī izsenis atzīts, prestižs sabiedrisks statuss . Lai atceramies Hanzas savienības laikus, kad tulka statuss bija līdzvērtīgs vēstnieka statusam! Daudzvalodu komunikācija ir tilts uz pasauli! Nāc studēt Tulkošanas studiju fakultātē un iegūsti maģistra grādu VeA! VeA maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" piedāvājumu uzzini: https://www.venta.lv/program/tulkosana-un-terminologija Pasākums notiks tiešsaistē 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 Zoom platformā. Programmā: Iepazīstināšana ar jauno maģistra programmu "Tulkošana un terminoloģija"; Tikšanās ar maģistra programmas direktori un docētājiem, jautājumu un atbilžu sesija. Lai piedalītos pasākumā, aicinām reģistrēties: https://forms.gle/FjN5MFfXmxJQGWUUA Pasākuma saite: https://us02web.zoom.us/j/81427729031

Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika

2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece

Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē no 2026. gada 1. jūlija izvirza VeA absolventu Andri Slavinski. Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2024. gada Andris Slavinskis ir profesors Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju akadēmiskajā grupā, savukārt 2023. gadā līdzdibinājis un ir sistēmu arhitekts tehnoloģiju uzņēmumā "Nanocraft", attīstot kosmosa tehnoloģiju un satelītsakaru risinājumus. A. Slavinskis vadījis un piedalījies vairākos starptautiskos pētniecības projektos un kosmosa tehnoloģiju misijās sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Komisiju un NASA. Viņš bijis vadošais pētnieks un projektu vadītājs vairākās satelītu un kosmosa tehnoloģiju iniciatīvās, tostarp ESTCube un Comet Interceptor programmās, attīstot inovatīvus risinājumus kosmosa tehnoloģiju, dzinējsistēmu, Zemes novērošanas un komētu pētniecības jomās. Darbojies arī Somijas kosmosa tehnoloģiju programmā FORESAIL, kas attīstīja inovatīvas ilgtspējīgas kosmosa infrastruktūras. Pateicoties A. Slavinska iniciatīvai Ventspils Augstskola kļuva par partneri starptautiskajā doktorantūras projektā "E-Sailors". Viņš nodrošina arī zinātnisko vadību diviem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantiem, kuri strādā Ventspils Augstskolā, mērķtiecīgi stiprinot augstskolas pētniecības kapacitāti un iesaisti starptautiskajā zinātnes vidē. A. Slavinska profesionālā pieredze, starptautiskā atpazīstamība un kompetence augsto tehnoloģiju, inovāciju un pētniecības attīstībā nodrošinās būtisku pienesumu Ventspils Augstskolas attīstībā, stiprinot sadarbību ar augsto tehnoloģiju nozari, starptautisko pētniecības un inovāciju vidi, kā arī sekmējot studiju un pētniecības sasaisti ar nākotnes tehnoloģiju attīstības vajadzībām. No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Ventspils Augstskolas Padomnieku konventa sēdes ietvaros, Latvijas mašīnbūves uzņēmums SIA “Bucher Municipal” Ventspils Augstskolai pasniedza īpašu dāvinājumu – multifunkcionālas mucas ar fotogrāfa un mākslinieka Aivja Klajuma veidotiem gleznojumiem, kas turpmāk kalpos studentu ikdienai, pasākumiem un brīvā laika aktivitātēm. Dāvinātās multifunkcionālās mucas izgatavojis Latvijas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal”, piešķirot industriālajiem materiāliem jaunu un radošu pielietojumu. Ventspils mākslinieka Aivja Klajuma radītie gleznojumi piešķir mucām vizuālu vērtību, savukārt to praktiskais pielietojums ļaus mucas izmantot gan studentu pasākumos, gan ikdienas atpūtas zonās. Šis dāvinājums simbolizē sadarbību starp izglītības vidi un uzņēmējdarbības sektoru, vienlaikus akcentējot ilgtspējīgu pieeju un radošu dizaina risinājumu nozīmi studentu vidē. “Augstskolas vide nav tikai studiju process – tā ir vieta idejām, satikšanās iespējām un kopienas sajūtai. Arī vienkārši, funkcionāli elementi var padarīt apkārtējo vidi pievilcīgāku un iedvesmojošāku. Priecājamies, ka šis dāvinājums papildinās studentu vidi ar praktisku un vienlaikus mākslinieciski vērtīgu elementu,” stāsta Mikus Brakanskis, Bucher Municipal ražotnes vadītājs.