2020. gada 8. maijā – noslēdzās Triecienprogrammā «CrisisLab», kurā uzvarēja četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu. Risinājumu tālākai attīstībai studentiem piešķirti 20 tūkstoši eiro.
Triecienprogrammu «CrisisLab» izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un projekta “Kurzemes Inovāciju granti studentiem” jeb “KInGS” īstenotāji - Ventspils Augstskola (VeA) sadarbībā ar Liepājas Universitāti (LiepU), Ventspils Augsto tehnoloģiju parku (VATP) un Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ.
Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumu. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro.
Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta īpaša drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, kas uzraudzīs lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, tādējādi mazinot slimības izplatību. Problēmsituāciju pieteica Nacionālo bruņoto spēki.
Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, samazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, samazina piesārņojuma riskus, ir izmantojama arī kā maiss miruša pacienta apglabāšanai. Problēmsituāciju iesniedza «Latvijas Mobilais Telefons».
Lepojamies, ka nominācijās "Inženiertehnisko risinājumu" un "Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu" uzvarētāju komandu mentori bija KInGS projekta pārstāvji Gvido Grīnbergs un Roberts Gaižutis.
Par risinājumu ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu atzīta studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai ir triecienatbilde Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti. Pasniedzot balvu, žūrijas loceklis, KInGS projekta partneru pārstāvis, Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju gan skolās, gan augstskolās, un digitāli rīki tiks lietoti arvien intensīvāk.
Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņem studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums – videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu – rapša vasku –, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu. Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu.
Triecienprogramma «CrisisLab» ir daļa no vērienīgā projekta «Inovāciju granti studentiem», ko kopš pagājušā gada īsteno RTU, LU, LJA un VeA sadarbībā ar LiepU, VATP un KBI, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas. Dažādas aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. «Inovāciju granti studentiem» koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.