Jauniešu deju kolektīvs “Strautuguns” aicina uz koncertu “Kāzas būs!” 2025. gada 5. aprīlī plkst. 18.00 teātra namā “Jūras vārti”. Koncertā caur latviešu tautas dejām tiks atklāti trīs attiecību posmi – satikšanās, kāzu svinēšana un sadzīvošana pēc kāzām. Tautas deju horeogrāfijās bieži atainotas dažādas ikdienas norises, kā arī svētku svinēšana. Ne viena vien deja radīta par godu vissirsnīgākajai mūsu dzīves daļai – mīlestībai. Pirmie mulsie skatieni, aplidošana, pirmie kopīgie deju soļi, iemīlēšanās, mīlestības svinēšana kopā ar tuvākajiem, ģimenes dibināšana, ikdienas sadzīves ainas un vēl, un vēl… Aicinām skatītājus izbaudīt, kā dejā izstāstīti visi šie skaistie stāsti! Dejā satiksies kolektīvi no Ventspils, Rīgas un Liepājas: Ventspils Kultūras centra un Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvs “Strautuguns” (vadītāja Agnese Sarma) un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Strautuguns” (vadītāja Zane Kalniņa), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kurzeme” (vadītāja Indra Zarāne), deju ansamblis “Daiļrade” (vadītāja Iveta Pētersone - Lazdāne), deju ansamblis “Pērle” (vadītājs Raimonds Dzintars), tautas deju ansamblis “Gatve” (vadītāja Gunta Raipala), tautas deju ansamblis “Dardedze” (vadītāja Ilze Kronberga), deju ansamblis “Banga” (vadītāja Kristīne Kārkliņa) un jauniešu deju kolektīvs “Spararats” (vadītāja Kristīne Kārkliņa). Ieejas maksa – 5,00 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā . Koncertu finansiāli atbalsta Ventspils brīvostas pārvalde projekta “Brīvosta dejas ritmos” ietvaros.

7. martā plkst. 16.00 Moomentum kopstrādes telpās notiks Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra atklāšana. Centrs tiek veidots Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros un kalpos par inovāciju un uzņēmējdarbības atbalsta punktu studentiem. Studentu uzņēmējdarbības centra galvenais mērķis ir veicināt alianses studentu inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību, palīdzot viņiem radīt un attīstīt biznesa idejas. Centrs nodrošina atbalstošu vidi, kurā studenti var sadarboties ar partneriem, lai izstrādātu jaunus produktus un pakalpojumus, kas atbilst mūsdienu izaicinājumiem. 8.martā paredzētā praktiskā darbnīca, kur paši studenti definēs to, kas viņiem ir aktuāls un kāda veida palīdzību, uzsākot uzņēmējdarbību, viņi vēlētos saņemt un centīsies identificēt, kas pietrūcis līdz šim. Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājs Gvido Grīnbergs norāda: “Manuprāt, šāds centrs būs ļoti labs sadarbības punkts starp Ventspils Biznesa atbalsta centru, LIAA Ventspils filiāli un Moomentum kopstrādes telpu, Ventspils Augstskolas studentiem un sabiedrību kopumā.” COLOURS alianse apvieno deviņas starptautiskas universitātes, vienojot aptuveni 126 000 studentu, 12 300 darbinieku un 54 asociētos partnerus. COLOURS piedāvā studentiem piedalīties hakatonos gan Latvijā, gan ārzemēs, attīstīt mobilitātes tīklu, izmantot plašas prakses iespējas, apgūt mikrokvalifikāciju kursus personības pilnveidei, piedalīties vasaras skolās un pārstāvēt augstskolu starptautiskajos studentu forumos. Tāpat alianses mērķis ir veicināt kopīgas izglītības programmas pētniecības un inovāciju jomā, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem, tādējādi uzlabojot studentu, jauno pētnieku, pasniedzēju un administratīvā personāla mobilitāti partneruniversitātēs. Vienlaikus inovatīvi starpdisciplinārie projekti veicinās starptautisku pētniecības sadarbības stiprināšanu un atbalstīs vietējos un starptautiskos uzņēmējus, daloties ar zināšanām un tehnoloģijām.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs piedāvā iespēju apgūt ķīniešu valodu - gan iesācējiem, cilvēkiem ar ķīniešu valodas priekšzināšanām. Kursus vada vieslektore no Ķīnas Liu Yaoli. Ķīniešu valodu iespējams apgūt: Pirmdienās (no 10. marta līdz maija beigām) 17.50-19.20 Ķīniešu valoda, 1. līmenis (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā) 19.25–20.55 Ķīniešu valoda, 2. līmenis (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā) Otrdienās (11.03., 18.03., 25.03., 01.04.) 17.50-19.20 Ķīniešu valoda, 1. līmenis (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā) 19.25-20.55 Ķīniešu valoda, 2. līmenis (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā)  Trešdienās 18.00-19.30 Ķīniešu valoda, 3. līmenis (klātienē Ventspils Augstskolā) 19.30-21.00 Ķīniešu valoda, 4. līmenis (attālināti) Ķīniešu kultūras aspektus iespējams apgūt: Otrdienās (no 8. aprīļa) 17.50-19.20 “Ķīniešu kultūras aspekti I” (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā) 19.25-20.55 “Ķīniešu kultūras aspekti II” (klātienē Ventspils Augstskolā, B4 auditorijā) Ķīniešu valodas apguve notiks ķīniešu un angļu valodā. Mācības tiek organizētas sadarbībā ar Latvijas Universitātes Konfūcija institūtu un tiek nodrošinātas bez maksas. Pieteikšanās ŠEIT , savukārt papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot uz Mūžizglītības centra e-pasta adresi mic@venta.lv .

21. februārī tika atzīmēta UNESCO Starptautiskā dzimtās valodas diena. Laikraksta "Ventas Balss" žurnāliste Rebeka Miksone aicināja uz sarunu alodnieci, tulkotāju, redaktori, Ventspils Augstskolas zinātnisko asistenti, vieslektori AIGU VECKALNI, kura nesen godināta kā pirmā Valodas balvas saņēmēja Latvijā. Ko jums nozīmē iegūtā Valodas balva? Tas ir gan liels prieks un gods, gan arī liela atbildība. Valodas jomā darbojos apzināti un mērķtiecīgi, jo man ir svarīgi, lai latviešu valoda attīstās, lai cilvēkiem būtu iespēja savā valodā izteikties. Līdz ar to man šī balva ir apliecinājums tam, ka tas, ko es daru, iespējams, tiešām ir vērtīgi un noderīgi. Kura no profesionālas dzīves lomām - redaktore, tulkotāja, pasniedzēja - ikdienā paņem visvairāk? Man ir liels prieks, ka gan veiksmīgu sakritību, gan arī mērķtiecīga darba dēļ mana dzīve ir iekārtojusies tā, ka viss, ko es daru, ir saistīts ar valodu. Ir nedēļas, kad vairāk esmu tulkotāja un redaktore, strādājot pie grāmatu projektiem. Ir periodi, kad saplānotas vairākas mācības uzņēmumiem. Tad vairāk esmu komunikācijas trenere, pasniedzēja. Piektdienas man ir studentu dienas - tad es vadu lekcij as. Ventspils Augstskolā esmu zinātniskā asistente, vieslektora un arī studēju doktorantūrā. Maģistrantūras studentiem vadu kursus, kas saistīti ar tulkošanas un terminoloģijas darba pārvaldību un sociālo mediju komunikāciju. Paralēli esmu vieslektora arī Rīgas Stradiņa universitātē. Ikdienā daudz veidoju saturu savam sociālo tīklu projektam Pieturzīmes. Viss par un ap komunikāciju un valodu. Tāpēc man arī diezgan viegli padodas mainīt savas profesionālās lomas. Kā jūs vērtējat Ventspils Augstskolu uz pārējo augstākās izglītības iestāžu fona, kas nodrošina valodas studijas? Šo jautājumu noteikti būtu bijis vieglāk komentēt laikā, kad strādāju pa r Ventspils Augstskolas studiju prorektori. Tagad mans viedoklis būs vairāk subjektīvs. Manup rāt, Ventspils Augstskola i r īpaša Latvijas mērogā, jo tā šobrīd ir vienīgā augstskola, kas piedāvā tik plašu programmu klāstu tulkošanas jomā. Zinu, ka gan bakalaura, gan arī maģistra studiju programmas tulkošanā tiek vērtētas ļoti augstu. Ventspils Augstskolas maģistrantūras programma lietišķo tekstu tulkošanā ir iekļauta Eiropas maģis-trantūru programmu tiklā (EMT), kas ir veltīts tieši šim tulkošanas studiju virzienam. Tas ir liels gods un studiju kvalitātes aplie cinājums Ventspils Augstskolai, j o nav vienkārši iekļūt šajā studiju programmu tīklā. Manuprāt, viena no Ventspils Augstskolas priekšrocībām ir tā, ka studijas galvenokārt ir praktiskas. Vai tā ir informācijas tehnoloģiju joma vai ekonomika, vai tulkošana, vai starpkultūru komunikācija. Katrā no šim programmām kursus vada pasniedzēji ar lielu praktisko pieredzi. Daudzi no viņiem ir praktiķi, kas paralēli darbojas nozarē. Tāpat ir lieliskas prakses iespējas, lai studenti jaunās zināšanas uzreiz varētu nostiprināt darbā. Daudzi augstskolas absolventi ir nodibinājuši veiksmīgus uzņēmumus, kļuvuši plašāk pazīstami savā jomā. Protams, jāpiemin arī Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kas ir unikāls Latvijas un visas Baltijas mērogā. Noteikti jāuzteic arī visu augstskolas fakultāšu darbs pētniecībā. Projekti, kuros piedalās Ventspils Augstskolas pētnieki, ir lietišķi un būtiski attiecīgās jomas attīstībā. Tāpat uzslava pavisam noteikti ir pelnīta arī par to, cik Ventspils Augstskola ir aktīva starptautiskās sadarbības jomā. Kas ir mūsdienu lielākie izaicinājumi latviešu valodā? Latviešu valoda vienmēr ir bijusi pakļauta citu valodu ietekmei. Ilgu laiku tā bija vācu valoda, krievu valoda, tagad -angļu valoda. No vienas puses, mēs salīdzinoši viegli varam bagātināt valodu ar jauniem vārdiem. Ienāk kāda jauna reālija, un mums tā kaut kā jānosauc. Tad varam palūkoties, kā to dēvē citā valodā. Taču bieži vien kādu lietu vai parādību automātiski sākam saukt angliskajā vārdā, pieliekot klāt latviskāku galotni, nemaz nemēģinot atrast vai izmantot latviskās atbilsmes, un ar jaunajiem vārdiem sākam aizstāt tos, kas mūsu valodā jau pastāv. Mums nav jāsaka - ekspektē, notifikācijas, implementācija vai kredibilitāte. Runa ir par apzinātu valodas lietošanu, domājot līdzi, kurus vārdus izvēlamies. Angļu valodas ietekmē mainās arī teikumu uzbūve, un tas mani dara bažīgu. Ja jaunu vārdu ienākšana ir ārējs un spilgtāk manāms valodas mainības slānis, tad izmaiņas teikumu uzbūvē notiek daudz lēnāk, un, ja šis process ir aizsācies, tad, visticamāk, nākotnē latviešu valoda mainīsies. Lai mans stāstījums nebūtu tikai teorētisks - citās valodās, piemēram, nav vajadzības izteiksmes, un bieži vien iznāk, ka citu valodu ietekmē mēs rakstām: ir nepieciešams darīt... Nevis - jādara, kā būtu latviski pareizāk. Jāsaka, ka negatīvā ziņā diezgan lielā mērā mums traucē mākslīgais intelekts un mašīntulkošana, jo tie visbiežāk tulko burtiski, saglabājot angļu valodai raksturīgo izteiksmes struktūru. Citi valodnieki mani mierina, sakot, ka tā jau bijis vienmēr. Gan vācu valoda, gan padomju laikā - krievu valoda burtiski ietekmēja latviešu valodas sintaksi jeb teikumu struktūru. Katrā ziņā valoda vienmēr mainās, neatkarīgi no tā, ko mēs par to domājam un vai mēs apzināti veicinām pārmaiņas vai ne. Dažkārt man mēdz jautāt, vai tas ir labi vai slikti. Tā tas vienkārši ir. Secinājumus varēsim izdarīt tikai pēc laika. Es esmu vērotāja. Man patīk skatīties uz norisēm valodā, taču vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka latviešu valoda ir mūsu atbildība. Ja mēs vēlamies, lai latviešu valoda mums ir arī pēc 100 un 200 gadiem, tad mūsu uzdevums ir pievērst tai uzmanību. Cik vien iespējams, runāt latviski par dažādām jomām un atrast vārdus latviešu valodā. Nepaļauties tikai uz to anglicismu, kas pirmais ieskanas prātā. Domāt par to, lai manis uzrakstītais būtu skaidrs un saprotams. Tas ir būtiski gan tāpēc, lai valoda attīstītos un mainītos, gan arī tāpēc, lai tā neizzustu. Lai neizzustu valodas īpatnības un bagātības, jo, kā mēs zinām un lepojamies par to, latviešu valoda ir ļoti sena. Jūs daudz runājat par vienkāršo valodu. Kā zināms, dažkārt cilvēkiem mēdz būt izaicinoši sarežģīto pateikt vienkāršiem vārdiem. Kā šo prasmi uztrenēt? Jā, mēs bieži vien rakstām sarežģīti un liekvārdīgi. Tam ir vairāki iemesli. Viens ir tas, ka esam tā raduši. Tā ir sena tradīcija. Kādreiz tika uzskatīts - jo sarežģītāk, jo labāk. Šāda valodas maniere ir saglabājusies juridiskajos tekstos. Taču sabiedrība mainās, un mēs nevaram skatīt valodu atsevišķi no tās. Sabiedrībā aizvien biežāk runā par to, ka valsts ir visiem, ka demokrātiskā valstī visiem ir tiesības izteikties. Taču ierēdnieciskā valoda bieži vien cilvēkiem neļauj izmantot savas tiesības, jo cilvēks nemaz nesaprot, kas viņam ir uzrakstīts, nobīstas, jūtas bezpalīdzīgs. Atcerēsimies neseno gadījumu, kad Mutoru ģimenes dēls saslima ar vēzi (Latvijā plaši izskanējis gadījums saistībā ar 19 gadus vecā Gabriela Mutora cīņu ar onkoloģisku slimību, kas diemžēl nesen tika zaudēta - red. piez.) un atbilde no Nacionālā veselības dienesta bija birokrātiska, skarba, ar sajūtu, ka cilvēks ir tikai rindiņa Excel dokumentā. Bieži sakām, ka savstarpēja cieņa, atvērtība, vēlme palīdzēt ir mūsu vērtības, bet tad mums arī ir jāraksta saprotami, ja vēlamies šīs vērtības īstenot. Lai tās nepaliek tikai uz papīra... Šeit ir runa par vienkāršo valodu, un tas ir tas, ar ko es ikdienā nodarbojos. Vienkāršā valoda ir tad, ja mēs daudz saprotamāk izsakāmies dažādos juridiskajos, administratīvajos un arī publicistikas tekstos un ja fokusējamies uz saprotamību. Taču ir vēl kāds valodas līmenis, un tā ir vieglā valoda. Nesen bija plašas diskusijas par Mērnieku laikiem, kas tika pārtulkoti vieglajā valodā. Runājot par to, vai mums to vajag, vai tas neapdraud latviešu valodu, dažbrīd tika aizmirsta tā cilvēku grupa, kas līdz šim, iespējams, ir jutusies atstumta. Cilvēki ar uztveres, redzes, intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī tie, kas tikai sākuši apgūt latviešu valodu, arī vēlas lasīt un izlasīto saprast. Visi valodas paveidi un rakstības stili, tostarp arī iekļaujoša valoda - tāda, kurā citus neaizvainojam, kurā neizplatām aizspriedumus un nediskriminējam, neizturamies nicinoši ir būtiski, lai mēs īstenotu demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības mērķus. Lai cilvēki sabiedrībā justos labi, droši un saprastu, kas notiek. Kā jūs raugāties uz jaunvārdiem latviešu valodā? Jaunvārdi valodā rodas nepārtraukti. Varu derēt, ka ģimenēs, kurās aug mazi bērni, bieži rodas jaunvārdi. Tāpat arī ģimenēs izmanto neierastus vārdus, kas dažkārt tiek pārmantoti pat no paaudzes uz paaudzi. Tas ir valodas radošums. Ikviens var radīt vārdus. Pat šķietami visjocīgākos. Ja valodā neienāks jaunvārdi, tās attīstība kaut kādā mērā apstāsies. Otra lieta ir tas, kas nonāk oficiāli apstiprināto terminu datubāzēs un vārdnīcās. Atceros, profesors Andrejs Veisbergs reiz sacīja, ka tikai 10% jaunvārdu nonāk vārdnīcās. Bieži jaunvārds paliek tikai literārajā darbā, ģimenē, sabiedrības grupā. Vai, jūsuprāt, jauniešu vidū pastāvošā tendence mazāk lasīt drukāto literatūru un tā vietā vairāk patērēt sociālo tīklu saturu ir problēma? Es teiktu, ka tā ir nevis problēma, bet vairāk digitālā laikmeta iezīme. Katrai paaudzei bijis kaut kas savs. Kā mums, tā arī mūsu vecākiem, vecvecākiem. Lielā mērā visu to, kas valodā šobrīd notiek, var dēvēt par sava veida modes lietu un par laikmeta iezīmi. Par kaut ko, kas ir pārejošs. Tomēr nedaudz bažīgu mani dara tas, ka līdz šim vēl nekad tas nav bijis tik plašā mērogā. Šodien mēs esam pakļauti milzu angļu valodas ietekmei. Liela daļa jauniešu klausās, lasa un patērē saturu angļu valodā. Arī runā, bieži vien angļu valodā izsakot to, ko latviešu valodā nevar pateikt vai ko būtu emocionāli grūtāk pateikt. Angļu valoda sniedz sava veida distanci. Redzēsim, kā tas attīstīsies. Vienlaikus jaunieši to labi apzinās un prot nodalīt ikdienas slengu un žargonismu no literārās valodas, un to esmu dzirdējusi no vairākiem skolotājiem. To apliecina arī jaunā Latviešu valodas aģentūras pētījuma Jauniešu valoda Latvijā: latviešu un angļu valodas prestižs, prasme un lietojums (2022-2024) rezultāti. No kādām valodām jūs tulkojat? Es tulkoju no angļu, čehu un slovāku valodas. Man ir pieredze tulkot gan populārzinātniskus darbus (Džeimsa Nestora Elpa. Jaunā zinātne par zudušu mākslu, Metjū Volkera Kāpēc mēs guļam 2. izdevums), gan arī daiļliteratūru. Man pašai vistuvākie darbi ir tie, kurus esmu tulkojusi no slovāku valodas -Katarinas Kucbelovas romāns Aube, Monikas Kompaņikovas Piektā laiva. Šobrīd strādāju pie sociālā psihologa Džonatana Haida grāmatas Trauksmainā paaudze, kas iznāks jau pavisam drīz. Savā darbā autors runā par to, kādēļ Z paaudzes pārstāvjiem, jauniešiem tik bieži ir izteikta trauksme un depresija. Lielā mērā tas ir saistīts tieši ar digitālo laikmetu. Es teiktu, tas ir iemesls arī tam, kāpēc mūsdienās cilvēki lasa citādi - jo esam pieraduši lasīt ekrānā. Cilvēku uztveres spējas ir mainījušās. Mums patīk lasīt īsus tekstus. Tādus, kas ir skaisti noformēti, labi pārskatāmi. Pēc tam dažkārt ir grūtāk lasīt drukātu tekstu. Ne tikai jauniešiem, arī pieaugušajiem. Kuri jūsu skatījumā ir pēdējo gadu spilgtākie tulkojumi latviešu valodā? Nemainīga kvalitātes zime ir Dena Dimiņa, Daces Meieres un Silvijas Brices tulkojumi. Manuprāt, jebko, ko viņi iztulkojuši, ir vērts lasīt. Tāpat arī Ievas Melgalves, Māras Poļakovas un citu tulkotāju darbus. Latviešu valodā top izcili tulkojumi. Man ir tiešām prieks, ka latviešu valodā ir tik plašs tulkotās literatūras klāsts, un katrs var atrast sev vēlamo. Ikvienam, kuru interesē valoda, iesaku izlasīt Niķa Enfilda grāmatu Valoda pret realitāti: kāpēc valoda der juristiem, bet neder zinātniekiem, ko tulkojusi Ina Druviete. Grāmatā tiek analizēta valodas vara un tas, kā mēs izmantojam valodu dažādiem mērķiem. Kas ir tie dzīves iemesli, kas jums ikdienā liek smaidīt? Arī tad, kad ir grūti. Es domāju, ka mums katram ik dienu ir jāmeklē iespēja pasmaidīt. Gribētos, lai katru dienu tā varētu pavadīt - tikai ar smaidu sejā, ar mērķtiecību, bet esmu tāds pats cilvēks kā jebkurš. Ir dienas, kad negribas ne par ko domāt, neko darīt. Tikai aizmirsties kādā grāmatā vai seriālā. Tas, kas mani vienmēr pieceļ, ir mīlestība pret to, ko daru. Tā ir liela laime! Ne visiem tā ir dota. Esmu ļoti pateicīga, ka esmu atradusi savu -savu jomu, savu darbu. Man ļoti palīdz un liek smaidīt arī mani draugi, ģimene, sarunas ar tuvajiem cilvēkiem. Patīk ceļot. Tas dāvā plašu emociju gammu. Ļoti patīk lasīt. Tā ir iespēja izdzīvot pavisam citu pasauli, smelties emocijas un zināšanas, ko citādi, iespējams, nevarētu gūt. Uz priekšu mani dzen zinātkāre un vēlme mācīties. Mani interesē jaunas lietas, uzzināt vairāk, pamēģināt. Avots: Laikraksts "Ventas Balss" 21. februāra izdevums

Trešdien, 26. februārī Ventspilī tika aizvadīts LTRK Kurzemes Biznesa kluba pasākums “Digitalizācija un finansējuma iespējas”, kurā pulcējās vairāk nekā 60 interesenti – uzņēmēji, valsts, pašvaldību pārstāvji un nozaru eksperti, lai apspriestu digitālās transformācijas īpašo nozīmi šodienas uzņēmējdarbībā, tās ietekmi uz konkurētspēju, kā arī aktualizētu informāciju par šobrīd pieejamajiem atbalsta mehānismiem uzņēmumiem. Pasākuma ietvaros tika organizēta Eiropas Biznesa atbalsta tīkla mācību vizīte uz uzņēmumu SIA “Bio-Venta”, kur dalībnieki iepazinās ar biodīzeļdegvielas ražošanas procesu, īpašu uzmanību pievēršot inovāciju un ilgtspējīgas attīstības nozīmei enerģētikas nozarē. Pasākuma laikā dalībnieki ieguva vērtīgu informāciju un praktiskus padomus no ievērojamiem nozares līderiem: Edmunds Valantis (Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs) Guntis Kalniņš (Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas padomes loceklis) Egons Spalāns (Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes izpilddirektora vietnieks) Māris Krastiņš (Latvijas Digitālā akseleratora izpilddirektors) Ģirts Grenevics (TV9 Pakalni valdes loceklis) Guntis Čoders (SIA THEO Growth valdes loceklis) Lauris Bukavs (SIA EnterDigital valdes loceklis) Liene Kataševska (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Reģionālās pārstāvniecības vadītāja (Ventspils) Ilze Zandberga (Attīstības finanšu institūcijas Altum Kurzemes reģiona vadītāja) Kristiāna Balode (Ventspils Augstskolas Zinātņu un attīstības nodaļas projektu koordinatore). "COLOURS alianses aktivitātes ir vērstas uz dažāda veida pārmaiņām augstākās izglītības pieejā un pārvaldībā. Tā kā universitāšu rezultāti ir cieši saistīti ar demogrāfiju un darba tirgus pieprasījumu, arī dažāda veida pārmaiņām universitātēs ir jānotiek sadarbībā ar darba devējiem, pašvaldību un sabiedrību. Tikšanās ar LTRK Kurzemes uzņēmējiem un citiem pasākuma dalībniekiem, sniedza iespēju pastāstīt kādas sadarbības iespējas sniedz Eiropas Universitāte un sadzirdēt vairākus izaicinājumus, ar ko uzņēmēji un pašvaldība saskaras, domājot par procesu digitalizāciju," par dalību pasākumā stāsta Kristiāna. Pasākuma otrajā daļā diskusijas dalībnieki – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas padomes loceklis Guntis Kalniņš, Latvijas Digitālā akseleratora izpilddirektors Māris Krastiņš, SIA “THEO Growth” valdes loceklis Guntis Čoders un SIA “FROLI BALTIC” valdes locekle Alicija Rediko – aktīvi diskutēja par uzņēmumu digitalizācijas iespējām, nepieciešamību un finansējuma piesaistes iespējām, sniedzot praktiskus padomus un risinājumus. Pasākums tapis LTRK Kurzemes reģiona nodaļai sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, Latvijas Digitālo akseleratoru, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domi, Ventspils Augstskolu, Kurzemes plānošanas reģionu, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un SIA “EnterDigital”.