Ventspils Augstskola aizvadītajā nedēļas nogalē bija mājvieta Eiropas universitāšu alianses Colours hakatonam "Combat Robotics" un Ventspils robotikas čempionātam – vienam no Latvijas čempionāta posmiem. Notikums pulcēja tehnoloģiju un robotikas entuziastus no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Horvātijas un Ēģiptes. Piektdien, 21. martā, 13 komandas no dažādiem Latvijas reģioniem – Ogres, Siguldas, Ventspils, Rēzeknes, Preiļiem, Rīgas, kā arī Ventspils Augstskolas partneruniversitātēm Horvātijā un Spānijā, uzsāka trīs dienu hakatonu, kura laikā komandām bija jāsagatavo un jāuzbūvē cīņas robots, ar kuru jācīnās pret citu komandu robotiem īpaši izveidotā arēnā. Pēc vairākām sīvām un aizraujošām cīņām, galveno balvu hakatonā, 1500 eiro, izcīnīja komanda no Rīgas ar cīņas robotu "The Shredinator". Otrajā vietā ierindojās Ventspils Augstskolas studenti ar robotu "Bob", iegūstot 600 eiro naudas balvu, savukārt trešo vietu un 400 eiro balvu izcīnīja komanda no Latgales ar robotu "Zeimuļs vs PRK". Ventspils valstspilsētas simpātiju balvu saņēma komanda "Labākais tiiims ever" par izcili radošu cīņas robota dizainu – lapsu. Sestdien Ventspils Augstskolā pulcējās robotikas un tehnoloģiju entuziasti no Siguldas, Ventspils, Rīgas, Preiļiem, Aknīstes, Carnikavas, Gulbenes un Lietuvas pilsētas Paņevežas, lai piedalītos Ventspils robotikas čempionātā. Čempionāta laikā vairāk nekā 50 roboti sacentās deviņās dažādās disciplīnās, demonstrējot dalībnieku izcilās prasmes un inovatīvos risinājumus. Kategorijā Antweight 1. vietu izcīnīja Dāvids Beinarts, 2. vietu Dāvis Šļaukstiņš un 3. vietu Ingus Vilhelms. Antweight PRO 1. vietu saņēma Patriks Ezeriņš, 2. vietu Ilmārs Breidaks un 3. vietu Dāvids Beinarts. Kategorijā Folkrace 1. un 2. vietu saņēma dalībnieces no Lietuvas – Tėja Šidlauskaitė un Miglė Chimičiūtė, bet 3. vietu Mārtiņš Eglītis. Folkrace PRO kategorijā uzvarēja Ingus Roberts Valheims, bet 2. un 3. vietu – Dairis Rihards Irbe. Līnijsekošanā iesācēju klasē Jānis Bērziņš piedalījās ar vairākiem robotiem, iegūstot visas godalgotās vietas, PRO kategorijā piedalījās Vladimirs Birjukovs, izcīnot uzvaru. Mini Sumo kategorijā 1. un 3. vietu izcīnīja dalībnieki no Preiļiem – Elgars Žikars (Jānis Bērzenieks) un Markuss Prikuls, 2. vietā – Artis Jencītis, bet PRO kategorijā 2. vietu ieguva komanda no Horvātijas, uzvaru izcīnīja Edmunds Kadakovskis. iRobot Sumo sacentās Rīgas pārstāvji – Germans, Aleksandrs un Igors Litvjakovi, attiecīgi iegūstot 1., 2. un 3. vietu. Arī Ventspils robotikas čempionātā tika pasniegta Ventspils valstspilsētas simpātiju balva, kuru saņēma nevis viens dalībnieks, bet komanda no Siguldas – par entuziasmu un plašo dalību, apliecinot savu ieguldījumu robotikas attīstībā. Foto: 1.diena: ŠEIT 2. diena: ŠEIT 3. Diena: ŠEIT

Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2025.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu uzsākts projekts “VeA un ViA doktorantūras granti” un tiek izsludināta pieteikšanās pirmajam doktorantūras grantam. Pieteikumi ir iesniedzami līdz 2025.gada 23.aprīlim , plkst.24:00. 26.martā plkst.16:00 Tiešsaistes seminārs par Doktorantūras granta izsludināšanu. Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju pilotēšanu praksē. Projektā paredzēts sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un nepieciešamo finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu, visā projekta realizācijas laikā, projektā kopumā atbalstot 8 doktorantūras grantu saņēmējus – četrus VeA un četrus ViA. Pirmajā granta pretendentu atlases kārtā paredzēts atbalsts trim doktorantiem – diviem VeA un vienam ViA. Doktorantūras grants ir mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba sekmīgu izstrādi, paredzot: apmaksātu darba slodzi augstskolā doktora darba izstrādei, kas nepārsniedz 50 % no pilnas darba slodzes; atlīdzības apmēru, kas nepārsniedz 1300 eiro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 50 % no pilnas darba slodzes; pētniecības izmaksu segšanu 500 eiro mēnesī pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksu, mācību izmaksu un tīklošanas pasākumu izmaksu, tai skaitā komandējumu, konferenču dalības maksu un iesaistes izmaksu informatīvajos pasākumos segšanai, atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai. 2025.gada 24.martā tiek izsludināta pieteikšanās pirmajiem doktorantūras grantiem Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā. Uz Grantu var pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Granta pretendentiem līdz 2025.gada 23.aprīlim ir jāiesniedz iesniegums atbilstoši nolikumam Par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti” noteiktajam. Ventspils Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai Lilitai Sproģei: C201.kabinets (Administrācija), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, vai pa e-pastu: doctoral-school@venta.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 636 28303. Vidzemes Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms ViA projekta koordinatorei Zanei Kudurei: 203.kabinets, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, vai pa e-pastu: zane.kudure@va.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 29743821. Plašāka informācija par projektu un doktorantūras grantu saņēmēju atlasi pieejama VeA: Projekts un ViA: VeA un ViA doktorantūras granti (tai skaitā nolikums un līguma projekts par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”). Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).

2025. gada 20. martā Ventspils Augstskolā notika Latvijas Universitātes docenta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētnieka Dr. hist. Mārtiņa Mintaura vieslekcija “No provinces uz Eiropu. Latviešu modernās kultūras tapšana ilgajā 19. gadsimtā (1817–1915)”. Lekcija sniedza iespēju augstskolas studentiem, pasniedzējiem un citiem interesentiem uzzināt vai papildināt savas zināšanas par izmaiņām Latvijas kultūrā, sabiedrībā un politikā laikā no dzimtbūšanas atcelšanas līdz Pirmajam pasaules karam. Mārtiņš Mintaurs ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, vairāku grāmatu un akadēmisko publikāciju autors, žurnāla “Domuzīme” Vēstures nodaļas redaktors, kā arī LNB Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks. Savu stāstījumu M. Mintaurs sāka ar atziņu: “Mūsdienu cilvēks lielā mērā vēl dzīvo 19. gadsimta ietvarā.” Neskaitāmas sabiedrības struktūras, kas ir mūsdienu ikdienas dzīves pamatā, piemēram, augstākās izglītības iestādes, dažādas pārvaldes institūcijas, varas iestādes, slimnīcas u. c., izveidotas 19. gadsimtā. Šis bija pārmaiņu gadsimts Latvijas vēsturē, jo tieši tajā sākās latviešu tautas nacionālo vērtību apzināšanās, būtiski attīstījās latviešu valoda, kā arī modās tautas nacionālā apziņa. M. Mintaurs vēstīja, kā, atbrīvojoties no dzimtbūšanas sloga, mainījās latviešu zemnieku dzīve. Daudzi no viņiem vairs nebija prasti zemnieki, bet nu bija kļuvuši par amatniekiem, sīkiem uzņēmējiem un pat krogu nomniekiem. Šajā laikā mainījās arī tautas ģērbšanās stils – vienkāršos zemnieku tērpus nomainīja glaunāks, pilsētniekiem raksturīgs apģērbs. Latviešiem nu bija iespēja iegūt augstāko izglītību, kas ne tikai modināja drosmīgas idejas jauno intelektuāļu prātā, bet arī veicināja nozīmīgas pārmaiņas latviešu valodā. To sāka izmantot publiskajā telpā un izglītības iestādēs, un tika veltītas milzu pūles jaunu vārdu darināšanai. Šajā sakarā M. Mintaurs, protams, minēja Gētes “Fausta” tulkošanu latviešu valodā, ko veica Rainis kopā ar Aspaziju. Šī darba pārtulkošanas rezultātā tika radīti neskaitāmi jauni vārdi, kas valodā iesakņojušies un tiek lietoti arī mūsdienās. Vēsturnieks aprakstīja arī valsts iekārtas maiņu 20. gadsimta sākumā, tomēr lielāka uzmanība tika pievērsta latviešu tautai nozīmīgām idejiskajām kustībām – jaunlatviešiem un Jaunajai strāvai. Interesanti minēt, ka, tā kā jaunlatvieši sadarbojās ar krievu nacionālistiem, pastāvēja varbūtība, ka latviešu valodā varētu tikt pieņemta kirilicas rakstība. Lekcijā izklāstīti jaunlatviešu centieni veicināt latviešu kultūras attīstību un izkopt latviešu valodu, kā arī minēts tas, kā Jaunās strāvas darbība iekustināja notikumu mehānismu, kas noveda pie 1905. gada revolūcijas. Lekcija bija vērtīga pieredze ne tikai tulkošanas studentiem, bet ikvienam klātesošajam, jo tā atgādināja par 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma nozīmi latviešu tautas vēsturē un tieši šī laika notikumi ir veidojuši mūsu Latviju tādu, kādu to pazīstam šodien. Iespējams, kāds arī sajuta aicinājumu apmeklēt Rīgas ihtiozauru. Informāciju sagatavoja Tulkošanas studiju fakultātes studente Anastasija Gremčuka.

Erasmus studiju mobilitāte bija Tulkošanas studiju fakultātes studentes Robertas Šarlotes Andersones iespēja aizbēgt no ikdienas rutīnas un iegūt jaunu pieredzi. Studenti nereti iekrīt ierastajā ritmā – lekcijas, mājasdarbi, ikdienas pienākumi. Taču Roberta saprata, ka ir nepieciešams kaut kas jauns, lai saglabātu motivāciju un novērstu izsīkumu. Tā bija lieliska iespēja ne tikai uzlabot svešvalodu prasmes, bet arī pierādīt sev, ka dzīve citā valstī nav nekas neiespējams. "Es izvēlējos doties Eramsus studiju mobilitātē, jo gribēju piedzīvojumu. Studenti bieži iekrīt rutīnas varā; katru dienu pieceļas, iet uz lekcijām, nāk mājās, paēd un pilda kaudzi mājasdarbu. Es sapratu, ka man bija vajadzīgas pārmaiņas, lai es neizdegtu, tāpēc šī bija superīga iespēja aizbēgt no visa ierastā un garlaicīgā. Vēl viens motivētājs pieteikties Erasmus mobilitātei bija vēlme apgūt svešvalodu – manā gadījumā Norvēģu valodu. Plus gribēju sev arī pierādīt, ka vienai dzīvot citā valstī nav nekas bailīgs un neiespējams. Protams, šī bija arī iespēja ieraudzīt un iepazīt mazu daļiņu no pasaules. Jo kad tad vēl to darīt, ja ne jaunībā? Mana pieredze sadarbībā ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu gan pirms un pēc mobilitātes, gan tās laikā bija ļoti laba. Gan VeA, gan Agderas Universitātes starptautisko studentu palīdzības centrs sniedza atbildes uz visiem maniem jautājumiem, un man tādu bija daudz. Ja saskāros ar kādu problēmu, varēju uzrakstīt e-pastu un saņemt palīdzību. No Erasmus studiju mobilitātes es uzzināju, kā notiek mācības citā valstī. Pirmo reizi ieguvu burtu vērtējumus, nevis ciparus, kā ierasts. Ieguvu vēl lielāku pašdisciplīnu, jo ļoti daudz kas bija jāapgūst pašmācībā, iemācījos labāk plānot arī savu laiku. Mani spilgtākie iespaidi, dzīvojot ārpus Latvijas bija ļoti labi. Man patika būt citā valstī, izbaudīt to, ko nevarētu mājās, piemēram, pārgājienus pa kalniem, apbrīnot ūdenskritumus uz katra stūra. Iespēja iepazīties ar studentiem no dažādām valstīm. Daži praktiski padomi, ko es iesaku citiem studentiem, kuri apsver iespēju doties šajā mobilitātē: Ja ir kādi jautājumi vai problēmas, nebaidīties un rakstīt, jautāt. Man bija ļoti daudz jautājumu, gan mūsu Erasmus koordinatorei, gan Agderas Universitātei. Visus bombardēju pēc kārtas. Kārtīgi plānot un pierakstīt savus izdevumus. Norvēģija ir ļoti dārga, arī ar visu Erasmus stipendiju man nācās kārtīgi plānot un pierakstīt, lai saprastu, piemēram, vai varu paceļot ārpus Kristiānijas, lai pēc tam spētu samaksāt par īri. Sākt dienasgrāmatu vai kā citādi pierakstīt ikdienas notikumus. Noteikti pēc mobilitātes beigšanās, baigi negribēsies braukt mājās, bet dienasgrāmatas izlasīšana ir iespēja izdzīvot to visu vēlreiz. Neskumt, ja sākumā neizdodas atrast draugus. Es kādu nedēļu vai divas mēģināju sadraudzēties ar vairākiem studentiem līdz atradu savus draugus. Nevajag uzspiest, jo dažreiz ir arī labi pabūt vienatnē. Tā var daudz ko iemācīties no sevis. Būtisks aspekts saistībā ar manu Erasmus studiju pieredzi bija iemācīties plānot laiku, jo liela daļa bija jāapgūst pašapmācībā, mājās. Lai arī likās ka darba apjoms ir milzīgs un bieži jutos nogurusi, man patika. Kopumā mana Eramsus pieredze bija fenomenāla, neko nenožēloju, un man bija skumji atgriezties mājās."

29. martā Jaunrades nama Planetārijā un Observatorijā interesenti aicināti piedalīties aizraujošā pasākumā, kas veltīts daļējā Saules aptumsuma novērojumiem. Pasākuma programma: 12:00–12:40 – Lekcija "Daļēja Saules aptumsuma novērojumi" (lektore: Aija Kalniņa) 12:50–14:00 – Saules aptumsuma vērošana un translācija (maksimālā fāze plkst. 13:33) 14:00 – Bezmaksas filma planetārijā DALĪBA PASĀKUMĀ IR BEZ MAKSAS!