Trešdien, 25. septembrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās bakalaura un maģistra programmas studenti viesojās Ventspils zonālajā valsts arhīvā, kur arhīva eksperte Inga Upaciere vadīja interesantu nodarbību. Šogad arhīvs atzīmē 60 gadu jubileju, tādēļ viesošanās bija īpaši aizraujoša, jo sagatavoti interesanti apskates materiāli un arhīva telpās ierīkotas arī dažādas izstādes. Studentiem bija iespēja viesoties materiālu glabātavā, kas parasti nav pieejama apmeklētājiem. Tur Inga Upaciere pastāstīja par dokumentu glabāšanai nepieciešamajiem apstākļiem un studentiem bija iespēja izbaudīt dokumentu glabāšanas vidi - tumsu un vēsumu. Tika prezentēti arī labās prakses piemēri, kā nodrošināt arhīvam nodoto dokumentu uzglabāšanu likumos noteiktajā termiņā - 75 gadus. Bija interesanti un noderīgi uzzināt, kādās valodās sagatavoti dokumenti glabājas Ventspils zonālajā valsts arhīvā un kā tiek sagatavotas izziņas par dažādiem arhīvā glabātiem dokumentiem. Arhivāra darbs var būt ļoti aizraujošs un dažreiz prasa pat detektīva prasmes, jo jāatšifrē dažādi nezināmi saīsinājumi un abreviatūras vai jāizburto nesalasāmi rokraksti. Tika stāstīts par lielāko veidlapu grāmatu, biezāko uzziņu lapu grāmatu un grūtībām izziņu sagatavošanā, ja dokumenta saturs arhīva darbiniekam ir jātulko. Reizēm dokuments sagatavots neatbilstoši - piemēram, personvārds konkrētajā dokumentā ir mainīts, tomēr izziņas saņēmējs vēlas korektus datus. Tad arhivāram nākas būt radošam, pievienot papildu materiālus un citus pamatojošus dokumentus, kas kļūdas labo. Studenti uzzināja arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras arhīva darbinieki, jo 21. gadsimts prasa digitālus risinājumus. Studenti arhīva ekspertei uzdeva daudz jautājumu par dokumentu izstrādes valodām, dokumentu tulkošanu un uzglabāšanu. Šī ekskursija studentiem sniedza iespēju labāk izprast dokumentu sagatavošanas nozīmību, jo tulkotājs nekad nevar paredzēt, ar kādiem dokumentiem tulkošanas praksē nāksies strādāt. Viesošanās noslēgumā studenti un arhīva eksperte secināja, ka jebkurš uzticētais pienākums, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu, tulkošanu vai uzglabāšanu, jāveic ar lielu rūpību un atbildīgi. Paldies Ventspils zonālajam valsts arhīvam par iespēju viesoties un arhīva ekspertei Ingai Upacierei par noderīgo un interesanto stāstījumu!  Informāciju sagatavoja TSF docente Silga Sviķe

Svinot gadskārtējo Eiropas Valodu dienu, sestdien, 28. septembrī, visas dienas garumā, no plkst. 11.00 līdz 18.00, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies Eiropas Valodu festivāls. Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un tādējādi latviešu valoda kļuva par vienu no ES oficiālajām valodām. Svētku gaisotnē ikvienam būs iespēja izzināt Eiropas valodas un iepazīt dažādu valstu kultūru, pārbaudīt svešvalodu prasmes, spēlēt spēles, piedalīties valodas darbnīcās, viktorīnās un konkursos. Pasākuma noslēgumā, plkst. 17.00, notiks izloze, kurā piedalīsies ikviens, kurš dienas laikā būs apmeklējis vismaz 15 stendus. Festivālā būs pārstāvēta lielākā daļa Eiropas Savienības valodu – angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru, taču bez tām varēsim iepazīt arī ukraiņu, norvēģu un pat zīmju valodu. Valodu stendos būs iespēja gan dzirdēt, kā skan Eiropas valodas, gan piedalīties aizraujošās izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs. Ventspils Augstskolas stendā varēsi satikt Tulkošanas studiju fakultātes studentus un mācībspēkus, uzzināt par tulkošanas un starpkultūru komunikācijas studijām, spēlēt interaktīvas valodu spēles un iepazīties ar fakultātes sagatavotajiem izdevumiem. Vairāk par Eiropas Valodu festivālu lasi ŠEIT

Uzlabo savu valodu apguves pieredzi un pievienojies dažādās aktivitātēs, piemēram, valodu kafejnīcās, viktorīnās, prezentācijas un citās mācoties visas deviņas COLOURS partneruniversitāšu valodas: horvātu, franču, vācu, itāļu, maķedoniešu, poļu, spāņu, zviedru, kā arī latviešu valodu. Kad? 26. septembris Kur? Tiešsaistē (Bloomhub) un visā Eiropā Reģistrācija UCLM, LMU, UNIFE, HKR, UNIOS, UPB: --> Nav nepieciešams reģistrēties! Lai pieteiktos: dodieties uz Bloomhub noklikšķiniet uz EduGAIN pieteikšanās izvēlieties savu iestādi un piesakieties ar savu universitātes kontu UKLO, JDU, VeA un citi: Nosūtiet e-pastu uz stefanie.muehlbaecher@upb.de, lūdzot reģistrēties Eiropas Valodu dienai. Lūdzu, norādiet savu vārdu un e-pasta adresi. Pieteikšanās termiņš 23.09.2024.

27. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kur augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti “vērs durvis” un piedāvās plašus bezmaksas pasākumus un aktivitātes. Pa dienu Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) būs iespēja doties ekskursijā un satikt astronomus un inženierus, vakarā – Ventspils Augstskolas un VSRC pētnieki Zinātnes centrā VIZIUM iepazīstinās ar Saules sistēmas mazajiem ķermenīšiem, pastāstīs, kā nomedīt ziemeļblāzmu, kā arī, ja būs piemēroti laikapstākļi, būs iespēja palūkoties uz planētām un Mēnesi ar teleskopu. Ekskursija Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā plkst. 10.00 -15.00 Apmeklē Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē un satiec astronomus un inženierus no plkst. 10.00 -15.00. Var pieteikt skolēnu grupas līdz 25 apmeklētājiem. Ņem vērā, ka noteikti ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, nosūtot pieteikumu uz e-pastu virac@venta.lv . Zinātnes centrā VIZIUM plkst. 19.00 -21.00 Karina Šķirmante Tēma: Uzzini par interesantākajiem Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumiem Prezentācijas laikā klausītāji tiks iepazīstināti ar Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem jeb objektiem, kā, piemēram, komētām, asteroīdiem, pundurplanētām, planētu pavadoņiem. Prezentācijā tiks iekļautas 3D demonstrācijas, kurās tiks parādīta komētas gāzu un putekļu vides modelēšana dažādos gadījumos. Andris Vaivads Tēma: Kā nomedīt ziemeļblāzmu Stāstā būs iespēja uzzināt to kā rodas ziemeļblāzma, vai varam paredzēt, kad tā būs un kam ir jāpiepildās, lai ziemeļblāzmu novērotu Ventspils apkārtnē. Artūrs Vrubļevskis Tēma: Saules vēja izcelsmes noslēpumi Klausītāji tiks iepazīstināti ar Saules un Saules vēja pētījumiem. Saules vējš, lai arī mainīgs, plūst nepārtraukti un veido starpplanētu telpā vidi, kurā izplatās Saules izvirdumi. Uz Zemes tie var izraisīt ģeomagnētiskās vētras. Viens no Saules pētījumu mērķiem ir spēt labāk paredzēt tā saucamos “kosmiskos laikapstākļus”, kas prasa arī izpratni par Saules vēju.  Sergejs Hiļķevičs Tēma: Latvijas ekonomikas attīstības tendences Klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomikas attīstības galvenajām tendencēm un izaicinājumiem. Tiks analizēti dažādi ekonomiku ietekmējošie faktori un būs iespēja iesaistīties diskusijās par Latvijas ekonomikas attīstības iespējām nākotnē. Artis Aberfelds Visa vakara garumā būs iespēja palūkoties uz planētām caur teleskopu uz VIZIUM terases, ja būs piemēroti laikapstākļi. Zinātnieku nakts apmeklētāji varēs aprunāties ar zinātniekiem par dažādiem sev interesējošiem jautājumiem.

Laika posmā no 1.09.2024. līdz 06.09.2024 Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) zinātniskais personāls Jānis Šteinbergs, Karina Šķirmante un Artis Aberfelds piedalījās konferencē 16th European VLBI Network Symposium and Users' Meeting , kurā tika prezentēti darba rezultāti projektā “ Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā / A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics (Nr. lzp-2022/1-0083)”. Konferencē tika prezentēti šādi ziņojumi: A.Aberfelda ziņojums “ 6.7 GHz Methanol masers in the IRAS 20126+4104 during minimum and maximum activity ”. K.Šķirmantes ziņojums “ ACor: Automated Observation Scheduling and Data Management ” J.Šteinberga ziņojums “VIRAC automated Single baseline interferometre data processing ” 16th European VLBI Network Symposium and Users' Meeting konferencē tika apspriesti būtiski sasniegumi un izaicinājumi Eiropas VLBI tīkla (EVN) attīstībā, koncentrējoties uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un starpdisciplināro zinātnisko sadarbību, piemēram: Jaunu frekvenču joslu uztvērēju ieviešana un antenu attīstība Konferencē liela uzmanība tika pievērsta EVN attīstībai, īpaši izmantojot augsto frekvenču joslas, piemēram, K, Q un W joslu uztvērējus. Tika prezentēti projekti, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus antenu laukus, balstoties uz SKA ( Square Kilometre Array ) un ngVLA (Next Generation Very Large Array) dizainiem, lai uzlabotu radioastronomisko novērojumu efektivitāti. Industrijas ietekme uz radioastronomijai rezervētajām frekvencēm Vairāki referāti akcentēja arvien pieaugošo konkurenci starp radioastronomiju un industrijas vajadzībām, piemēram, mobilo tīklu un satelītu komunikācijas pakalpojumiem, kas izmanto radioastronomijas frekvences. Šī tendence rada bažas par resursu pieejamību zinātniskajiem novērojumiem nākotnē. Datu apstrādes uzlabojumi un zinātnisko novērojumu pieejamības paātrināšana JIVE pārstāvji informēja par pieaugošo EVN noslodzi un rosināja aktīvāk izmantot e-VLBI režīmu, kas ļauj ātrāk iegūt novērojumu datus, īpaši doktorantūras studentiem. Konferencē tika izteiktas idejas par “zinātnei derīgu” (“ science ready ”) datu ievietošanu EVN arhīvā, lai padarītu tos pieejamākus plašākai zinātniskajai sabiedrībai.  Šī konference iezīmē nozīmīgus soļus Eiropas radioastronomijas attīstībā, risinot gan tehnoloģiskos, gan politiskos izaicinājumus.