13. februārī Ventspils Augstskolā pulcējās skolēni un valodu skolotāji no visas Latvijas, lai piedalītos Jauno tulkotāju skolā. Jauno tulkotāju skolā piedalījās vairāk nekā 100 skolēnu un 40 skolotāju ne tikai no Ventspils vidusskolām, bet pārstāvētas tika arī vairākas vidusskolas no Kurzemes reģiona – Liepājas, Tukuma, Grobiņas, Vaiņodes, Saldus, Kuldīgas un Talsiem. Vairāki JTS dalībnieki mēroja ceļu no tālākām Latvijas pilsētām – Rīgas, Iecavas, Jēkabpils, Smiltenes un pat Daugavpils.

Tulkošanas studiju fakultātes bakalaura un maģistra tulkošanas programmu studenti jau kopš 2022. gada asociētās profesores, Dr. philol . Silgas Sviķes vadībā piedalās starptautiskā akadēmiskās sadarbības projektā “Terminoloģija bez robežām” (“ Terminology without borders ”). Pagājušā gada nogalē Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta (EP TĢD) Terminoloģijas koordinācijas nodaļai tika nosūtīta studentu rūpīgi izstrādātā terminu tabula - 224 vides jomas terminoloģijas šķirkļu kopums angļu-latviešu valodā. Šis praksē balstītais darbs ar terminoloģiju ļāva studentiem praktiski izmantot terminoloģijas kursā apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes, piedaloties šajā starptautiskajā projektā par terminoloģijas izstrādi. Projektā katram studentam bija jāsagatavo pilna šķirkļa informācija par 10 angļu valodas vides terminiem, veicot rūpīgu terminu analīzi, piemeklējot tiem precīzas latviskās atbilsmes, definīcijas un konteksta piemērus ar atsaucēm. Viss sagatavotais materiāls apkopots lielā Excel tabulā; šis izstrādātais materiāls būs pamats šķirkļu izstrādei Eiropas interaktīvajā terminoloģijas datubāzē – IATE (“ Interactive Terminology of Europe ”). Par studentu un pasniedzējas ieguldījumu šajā terminoloģijas projektā EP TĢD Terminoloģijas koordinācijas nodaļa atsūtījusi nodaļas vadītājas Hilarijas Lavelles ( Hilary Lavelle ) parakstītus sertifikātus, atzinīgi novērtējot mūsu studentu un pasniedzējas paveikto. Tulkošanas studiju fakultātes dekāns asociētais profesors, Dr. philol . Jānis Veckrācis saņemtos sertifikātus svinīgi pasniedza visiem 19 projektā iesaistītajiem bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studentiem un pasniedzējai S. Sviķei. Saņemtā atzinība ir nozīmīgs panākums, kas apliecina mūsu studentu un pasniedzēju ieguldījumu IATE latviskās terminoloģijas izstrādē un datubāzes papildināšanā.

No 3. līdz 7.februārim Antverpenes Ziemas Universitātē, Beļģijā tika aizvadīta Ziemas skola, kurā kopumā piedalījās 58 studenti no vairāk nekā 10 valstīm. Arī 3 studenti no Ventspils Augstskolas Ziemas skolas laikā iegrima iedvesmojošās lekcijās un guva ievadu transporta kuģniecības un loģistikas risinājumos. Izglītojošā pasākumā laikā studenti apguva tādas tēmas, kā pārtikas tiesības un Eiropas solidaritāte, strādājot pie praktisko piemēru izpētes, komunicējot ar vieslektoriem no visas pasaules un apmeklēja Antverpenes ostu un politikas noteicējus Briselē. Lai gan dienas bija darbiem bagātas, priecēja tas, ka studenti atrada enerģiju un laiku, lai aktīvi piedalītos visās aktivitātēs un sadraudzētos ar citiem studentiem, veidojot starptautisko sadarbību. Ar savu pieredzi Antverpenes Ziemas Universitātē dalās profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Amanda Gintere : "Izvēlējos virzienu ilgtspējīga transporta un loģistikas jautājumos. Kopumā visas piecas dienas pavadījām lekcijās par loģistikas tēmām, apskatījām gan sliktos piemērus, gan veiksmes stāstus. Ļoti novērtēju, ka varēju iegūt gan individuālā darba pieredzi gan pieredzi darbojoties komandā. Aktīvi iesaistījāmies diskusijās un veidojām projektus, izvirzot idejas dažādu sistēmu uzlabošanai un problēmu risināšanai. Sadarbība ar lektoriem un studentiem no starptautiskās vides, kā arī jaunu inovāciju apguve man paliks atmiņā ilgi. Interesanta piezīme, ka tieši šīs Ziemas Universitātes organizētājs ir latvietis, kurš agrāk studējis Ventspils Augstskolā, bet nu jau 15 gadus dzīvo Beļģijā. " Par savu pieredzi Antverpenes Ziemas Universitātē stāsta profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Irina Sačko : "Ceļojums un mācības Antverpenē bija ļoti izglītojošas. Lai gan tēmas bija grūtas, profesoru pieeja, sniedzot iespēju mācīties patstāvīgi un dalīties ar savām zināšanām ar citiem grupu darbos, deva iespēju attīstīties. Arī pati pilsēta pārsteidza ar savu daudzveidību un lielo vēsturisko ēku skaitu. Ja būs iespēja atkal doties uz Antverpeni mācīties vai atpūsties, noteikti to darīšu!"

Ventespils Augstskolas bibliotēka aicina uz izstādi "Neizsniegtie diplomi", kas notiks VeA bibliotēkā 20.februārī. Izstādes atklāšana sāksies plkst.16.00 . Pēc tam 16.30 visi tiek aicināti uz filmas seansu " Winter on Fire ", filma būs ukraiņu un krievu valodā ar subtitriem angļu valodā, kas veltīta 2014. gada Ukrainas Pašcieņas revolūcijai (Ukrainian: Революцiя гiдностi, romanized: Revoliutsiia hidnosti). "Neizsniegtie diplomi" ir starptautisks projekts, kura mērķis ir pieminēt to Ukrainas studentu zaudētās dzīvības, kuras ir paņēmis pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, kas sākās 2022.gada 24.februārī. Izstāde būs pieejama no 20.februāra līdz 20.martam bibliotēkas darba laikā: P.-C. 9.00-19.00, P. 10.00-18.00, S. 11.00-16.00

Yashshwi Nathawat ir studente, kas pašlaik studē pēdējā kursā bakalaura programmā Starpkultūru komunikācija. Pēc izglītības posma Indijā viņa stāsta, kā viņas aizraušanās ar komunikāciju noveda pie lēmuma izvēlēties studijas, kas viņu visvairāk interesēja, šeit, Ventspils Augstskolā. Tuvojoties bakalaura studiju noslēgumam, viņa atskatās uz šo ceļu un dalās ar stāstiem par sevi un savu pieredzi šajā intervijā. Pastāsti par savu pieredzi, pārceļoties no Indijas uz Latviju Visu savu dzīvi esmu pavadījusi Indijā, tāpēc pārcelšanās uz citu kontinentu bija izaicinoša. Tā bija mana pirmā starptautiskā ceļojuma pieredze, un es joprojām skaidri atceros, cik satraucoši bija tikt galā ar lidostu un lidojumiem, kā arī imigrācijas jautājumiem. Dzīves uzsākšana Latvijā nozīmēja – dokumenti, termiņi, bankas, jauni cilvēki un, īpaši, pielāgošanās nacionālajai virtuvei, kurai trūka tas pie kā biju pieradusi. No jaunākā ģimenes locekļa un lutinātākā bērna es pārvērtos par patstāvīgu un izlēmīgu cilvēku, kāda esmu šodien. Kādas kultūras atšķirības novēroji? Kā tām pielāgojies? Viena no lielākajām kultūras atšķirībām, ko es pamanīju, bija tas, cik atturīgi ir latvieši. Viņi nesmaida, nesveicina un pat nemēģina būt pieklājīgi, ja viņi jūs nepazīst. Tas ir tik atšķirīgi no tā, pie kā biju pieradusi savās mājās. Pagāja laiks, līdz sapratu, ka tas nav draudzīguma trūkums, bet gan atšķirīgs veids, kā to izpaust, un vienkārši jāpierod pie šī dzīvesveida. Vēl viena atšķirība bija dzīves ritms Ventspilī – tas ir kluss un lēns, un to novērtēju. Šī bija mana mīļākā lieta, pie kuras pielāgoties. Man patīk miers, daba un laiks, ko varu pavadīt vienatnē, pievēršot uzmanību pašanalīzei un personīgajai izaugsmei. Kā Tev izdevās izveidot kontaktus ar vietējiem studentiem? Godīgi sakot, es neesmu sabiedrisks cilvēks, tāpēc vietējo studentu vai draugu grupas veidošana nebija kaut kas, ko es aktīvi mēģināju īstenot pirmajos studiju gados. Es jutos ērti, kad cilvēki mani uzrunāja pirmie, to darīja citi starptautiskie studenti. Tikai pēdējā gadā es ieguvu savu pirmo latviešu draugu, un mēs vienmēr smejamies par to, kā es vēlos, lai mēs būtu kļuvuši par draugiem agrāk. Tas vienmēr ir par to pirmo soli, ko sper. Vienīgie brīži, kad es izkāpu no savas komforta zonas un pievienojos citu studentu kompānijām, bija skolas pasākumi un ballītes. Tie patiešām palīdzēja man labāk justies un iekļauties starp kolēģiem un kursa biedriem. Kā pavadi savu brīvo laiku ārpus lekcijām? Vai atradi kādus hobijus vai intereses? Būt ļoti patstāvīgam un būt starptautiskajam studentam ir cieši saistīti. Ārpus lekcijām vienmēr ir daudz darāmā – gan ikdienišķi mājas darbi, gan mājasdarbu uzdevumi. Tomēr, ja ir kas tāds, ko man patīk darīt brīvajā laikā, tad tas ir lasīt labu grāmatu. Visvairāk man patīk tas, ka man ir sava bibliotēka mājās – Ventspils Augstskolas ēka. Latvija ir tik ļoti atšķirīga no Indijas, ka mani bija jāpielāgo savi ierastie hobiji. Cilvēki šeit ir ļoti aktīvi – vai tā būtu ceļošana, riteņbraukšana, peldēšana vai sports. Vasarā es vienmēr cenšos apmeklēt pludmali un braukt ar velosipēdu, cik vien vēlos, bet ziemā – apmeklēt slidotavu. Kā tu raksturotu Ventspili? Vai ieteiktu studēt arī citiem cilvēkiem? Ja man vajadzētu to raksturot vienā vārdā, es teiktu – mājas. Es vienmēr esmu jutusies, ka šeit piederu. Man ļoti patīk, cik tīra, droša un ainaviski skaista ir šī vieta. Es dzīvoju vidē, kur daba piedāvā visu iespējamo, un tas sniedz man tādu mieru, kādu nekur citur neesmu piedzīvojusi. Tā ir labi plānota, nodrošinot ar nepieciešamajām kultūras iespējām un praktiskajām ērtībām. Tomēr ir daudz diskusiju par to, vai šī vieta ir piemērota studentiem. Lielākā daļa studentu dod priekšroku dzīvīgākai ikdienai, un tas ir pilnīgi saprotami, jo universitātes laiks ir viņu dzīves jautrākais posms. Šajā pilsētā nav tik daudz izklaides iespēju kā lielākajās pilsētās. Tomēr augstskola to kompensē ar saviem pasākumiem, ballītēm un tikšanās reizēm. Vai esi mēģinājus pagatavot indiešu ēdienu saviem latviešu draugiem? Kāda bija viņu reakcija? Nu, kā jau es minēju, man nav daudz latviešu draugu, bet jā, es pagatavoju indiešu saldo ēdienu, ko sauc "halva", savai latviešu draudzenei, un viņa teica, ka viņai ļoti garšoja, un viņa recepti pat iedeva savai vecmāmiņai. Es biju priecīga par to.