Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra vadītāja un studente Egita Udodova VeA absolvēja tieši pirms 20 gadiem - pirmajā VeA izlaidumā! Tuvojoties VeA 21. vasaras izlaidumam aicinājām Egitu uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par karjeras ceļu, kas aizvedis līdz Mūžizglītības centram, par mūžizglītības nepieciešamību un motivāciju atkal sākt studēt, tepat - Ventspils Augstskolā.
Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu cilvēkam, kurš nav par Jums dzirdējis?
Esmu patiešām lepna sevi saukt par liepājnieci, kas nu tikpat ļoti iemīļojusi Ventspili un atklājusi sev tos Ventspils stūrīšus, nostūrīšus un iedvesmas vietas, kas padara kādu vietu par savu. Par savējo. Nu, un par vējiem un raksturu runājot - skarbie jūras vēji to padarījuši diezgan skarbu, tiešu, tomēr dāsni sējuši sirdī mīlstību pret Latvijas zemi un dabu, stiprinājuši nopietnu attieksmi pret darbu, pret pienākumiem un dotajiem solījumiem.
Kāds ir Jūsu izglītības ceļš?
Liepājā absolvēju Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolu, un Liepājas vēju spārniem nesta ierados Ventspilī 1997. gada vasarā, apņēmības un drosmes pilna studēt augstskolā, kas joprojām nedaudz izskatījās pēc būvniecības laukuma. Tieši pirms 20 gadiem pirmo reizi saņēmu Ventspils Augtskolas bakalaura diplomu vadībzinātnē, tad maģistra diplomu un, patiesībā, no šīs augstskolas esmu nedaudz izgājusi vien uz pāris gadiem, lai atgrieztos un nu jau turpinātu savu darbību Mūžizglītības centrā.
Kā jūs nonācāt Ventspils Augstskolā un Mūžizglītības centra vadītājas amatā?
Laikā, kad bija jāsāk domāt par profesionālo karjeru, saņēmu divus darba piedāvājumus vienlaicīgi - no kāda Ventspils ostas uzņēmuma un arī no Ventspils Augstskolas. Profesors Andrejs Jaunzems mani uzrunāja ar aicinājumu kļūt par asistenti viņa vadītajā ekonomisko metožu katedrā. Jā, es savā būtībā esmu mūžīgais students, un kļūšana par Ventspils Augstskolas saimes daļiņu man bija patiess pagodinājums. Un ir joprojām. Bet šeit es no asistentes tapu par lektori, docējot ekomikas studiju kursus, pēc kāda laika iekāpjot administratīvajā darbā un kļūstot par Mācību daļas vadītāju. Tam visam pievienojās projektu vadīšana, studiju programmas, kurā pati biju studējusi, programmas direktora pienākumi un vēl citi un citi darbiņi, kas mani ir rūdījuši ne mazāk, kā Kurzemes piekrastes vēji.
Bet Mūžizglītības centrā es sāku darboties pēc atgriešanās no maza profesionāla izskrējiena, kura laikā paspēju iepazīt gan vispārizglītojošās, gan interešu, gan profesionālās izglītības sfēru. Un arī tas devis jaunu izpratni un skatījumu uz izglītības sektoru.
Kāds ir VeA Mūžizglītības centra attīstības virziens?
Mūžizglītības centra galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam, kurš to vēlas, iespēju mācīties un attīstīties profesionāli. Spēcināt esošo vai arī sniegt iespēju uzsākt profesionālo pārkvalifikāciju. Jo šaubu nav - nepārtraukta mācīšanās ir mūsu laikmeta spilgta iezīme un nepieciešamība. Mēs esam atbildīgi par valsts piedāvāto finanšu instrumentu maksimālu izmantošanu, par tādu mācību programmu izveidi un īstenošanu, kuras spēj nodrošināt mūsdienu darba tirgum nepieciešamās prasmes. Bet galvenie attīstības virzieni pašlaik ir mūžizglītības kultūras veicināšana kopumā, darbs pie tālmācības programmu izstrādes, atvērtās universitātes sistēmas iedzīvināšana, jaunu programmu izveide digitālo kompetenču stiprināšanai.
Esat ne tikai VeA darbiniece, bet arī studente. Pastāstiet, kādēļ izvēlējāties atkal studēt? Un kāpēc tieši pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Programmēšanas speciālists”?
Ņēmu vērā ekspertu prognozes attiecībā uz pieaugušo pārkvalifikācijas procesu un IT nozares attīstību, no visām pusēm uztvēru vēstījumus par IT nozarē trūkstošo darbaspēku, protams, arī apzinoties savas spējas un iespējas studēt, pagājušā gada augustā nonācu pie lēmuma un konkrētas rīcības, iestājoties mūsu pašu augstskolā programmēšanas speciālistu programmā. Mani arī vienmēr interesējis, kas tā programmēšana tāda. Ko tie programmētāji ēd? Un nedaudz arī gribējās saprast, kā ir būt studentam 2020. gadā. Starp citu, 90% mani kursabiedri ir ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību citā nozarē.
Kādas ir galvenās atziņas pēc pirmā studiju gada ?
Es esmu laimīga atkal studēt. Ceļos arvien agrāk - nu jau pirms sešiem no rīta, lai pildītu mājas darbus. Vakaros skatos nodarbību ierakstus, un esmu pateicīga šim attālināto mācību laikam, kad nodarbību ierakstus iespējams noskatīties jebkurā brīdī. Un mūsu programma ir daudz vairāk, kā tikai par programmēšanu - tā ir par visu plašo programmatūras izstrādes dzīves ciklu, un, kā jebkurš mācību process, ar katru dienu arvien skaidrāk un skaidrāk atklāj, cik daudz nezināmā vēl ir jāapgūst. Esmu priecīga un mazlietiņ arī lepna, ka izdevies pabeigt pirmo studiju gadu, kas jau ir puse no kopējās programmas. Ļoti ceru uz labvēlīgu apstākļu sakritību, kas ļautu studijas pēc gada pabeigt pilnībā.
Kā Jūs kā studente vērtējat šo attālināto studiju laikā?
Attālinātās studijas ir brīnišķīgas. Un par to liels paldies ne tikai aizrautīgajiem Ventspils Augstskolas docētājiem, bet arī IT infrastruktūras un mācību platformu nodrošinātājiem.
Kādu grāmatu Jūs ieteiktu izlasīt katram studentam un kolēģim?
Noteikti ieteiktu lasīt to grāmatu, kuru nav iespējams aizvērt un nolikt uz plauktiņa, kamēr nav izlasīta ikviena lapaspuse līdz pašai pēdējai. Tā es lasu grāmatas - bez miega un apkārtējās realitātes apziņas. Un katram tā grāmata būs sava.
Ko Jūs novēlētu studentiem un kolēģiem semestra noslēgumā?
To silto un bezrūpīgo vasaru, uz kuru ikviens cer un gaida, un kas dos spēku jaunam cēlienam. Jo jaunais cēliens pienāks, un mēs katrs atkal būsim savā vietā - gatavi mācīt un mācīties paši. Uz tikšanos Ventspils Augstskolā!