Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs" (VSRC) 2020. gada februārī noslēdzas fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā bija iesaistīti VSRC pieredzējuši zinātnieki, doktoranti un studenti. Projekta īstenošanas ilgums- 36 mēneši. Projekts sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā. Projekta ietvaros tika veikti fundamentālie pētījumi. Projektā tika izskatītas elektroniskās loģiskās shēmas, kuras uzvedība var būt aprakstīta ar binārām (Buļa) funkcijām. Jebkura tāda shēma var funkcionēt vienā no diviem režīmiem: sinhronajā vai asinhronajā. Sinhronajā režīmā ievadsignāli mainās uzdota laika intervāla ietvaros, bet izvadsignālu jaunus lielumus var izlasīt tikai pēc īpaša signāla (sinhrosignāla) izmaiņas. Sinhronā realizācija samazina shēmu ātrdarbību: sakarā ar to, ka aizkavēs reālie lielumi nav zināmi, laika intervāls, pēc kura shēma sasniegs stabilitāti tiks aprēķināts balstoties un vissliktāko gadījumu, tas ir uz aizkaves maksimālus lielumus. Tā kā reālās aizkaves var būt zemāk, shēma sasniedz stabilitāti ātrāk, nekā aprēķināts un paliks stabilajā stāvoklī līdz momentam, kad sinhrosignāls atļaus izlasīt izvadsignālu jauno lielumu. Asinhronās shēmas strādā bez sinhrosignāla. Tas nozīmē, ka izvadsignālu jaunus lielumus drīkst izlasīt jebkurā momentā. Tādējādi asinhronas shēmas jāprojektē bez sacensībām, lai novērtētu nestabilitāti. Asinhronās shēmās ir ātrdarbīgākas nekā sinhronās (nav jāgaida sinhronā signāla izmaiņa). Bez tām, asinhronās shēmas pārslēgšanas aktivitāte ir zemāka, jo shēmas darbojas bez sinhrosignāla. Kā rezultātā, trūkuma jauda samazinājās. Projekta mērķis ir metožu un programmatūru izstrādāšana asinhrono shēmu projektēšanai pārkonfigurējamajā vidē, kura sastāv no programmējumiem moduļiem (pārlūktabulām) un programmējumiem starpmoduļu vadiem. Katrs modulis var realizēt jebkuru funkciju ar dotajiem ievadu skaitiem. Vairākums publikācijās, pieeja pie projektēšanas balstās uz specifisko pārkonfigurējamo arhitektūru izstrādāšanu. Tas sašaurina potenciālo lietotāju loku. Projektā piedāvātā projektēšanas metodoloģija, kura balstās uz esošiem komerciāliem moduļiem, piemēram, XILINX, ALTERA un citi, kas dos Latvijai zināmo prioritāti šajā zinātniskajā virzienā. Mūsdienu shēmu projektēšanas metodoloģija (kura tika pieņemta arī projektā) balstījās uz posmsecīgu shēmu aprakstu transformāciju sākot no shēmas sākumapraksta un beidzot ar elektronisko moduļu savienojumu aprakstu pārkonfigurējamajā vidē. Metodoloģijai jānodrošina optimālā projektēšana pēc uzdotiem kritērijiem (sacensību neesība, ātrdarbība, sarežģītība u.c.). Darbības iekļauj modeļa izstrādāšanu, metožu un programmatūras izstrādāšanu un projektēšanas efektivitātes vērtēšanu. Projekta ietvaros publicēti 2 zinātniskie raksti žurnālos un 4 raksti konferenču krājumos. Izstrādāta programmatūra shēmu projektēšanai. Pētījums tika realizēts ERAF Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros. Kopējais projekta finansējums - finansējums sastāda 287 891,90EUR.

Ventspils Augstskolā notika starptautiskā konference par astroinformātiku un kosmisko datu apstrādi Baltijā – BAASP 2019 Šī gada 21. – 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019). Konferenci šogad apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.

Jau no trešdienas, 21.augusta, visas nedēļas garumā Ventspils Augstskolā norisināsies jau sestā ikgadējā starptautiskā konference “Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā”/ „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP2019). Atklāšanas pasākums notiks trešdien, 21. augustā, plkst. 16:00 auditorijā D104, kurā piedalīsies pārstāvji no Ventspils Augstskolas, Ventspils pilsētas Domes, Izglītības un Zinātnes ministrijas, JIVE ERIC (Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs) u.c. Dalībnieki konferencē uzstāsies ar ziņojumu prezentācijas formātā. Šogad konference ir īpaši pārstāvēta un tiks prezentēti gandrīz 50 ziņojumi no tādām valstīm kā Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Itālijas un Igaunijas. Konferencē apspriedīs aktuālākās problēmas astrofizikā, starpdisciplinārus risinājumus informācijas un datu apstrādē, kuri saistīti ar kosmosu un kosmosa objekta novērojumiem, tajā skaitā Saules un Zemes novērojumi un tālizpēte no mākslīgajiem pavadoņiem. Tā kā Ventspils Augstskolā ir pieejams viens no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā – Radioteleskopu komplekss, kas atrodas Irbenē (Ances pagasts, „Viraki”), tad konferences tēmas ir par šo un cita veida antenu izmantošanu un pielietošanu zinātniskajiem nolūkiem gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Šajā konferencē pieaicināti vairāki starptautiska mēroga zinātnieki, kuri iemantojuši atzinību un tie ir: Leonid Gurvits, Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE), Nīderlande; Oleg Ulyanov, Institute of Radio Astronomy of NASU, Ukraina; Gino Tuccari, Institute of Radioastronomy of Bologna, Itālija; Vasily S. Beskin, P.N. Lebedev Physical Institute RAN, Krievija; Dmitri Wiebe, Institute of Astronomy of the RAS, Krievija. Katrs no šiem vadošajiem zinātniekiem ir ieguvuši izcilību savā jomā un konferences dalībnieki varēs uzzināt jaunākās tendences attiecīgajā darbības sfērā. Pateicoties Eiropas savienības projektiem, labāko zinātnisko rakstu autoriem būs iespēja publicēties zinātniskajos žurnālos, kas tiks reģistrēti SCOPUS datu bāzē. Lieliska iespēja zinātniekiem gan no Rietumeiropas, gan Austrumeiropas apmainīties ar saviem sasniegumiem, atklājumiem zinātnes jomā, kā arī izveidot ciešāku sadarbību nākotnes mērķu īstenošanai. Detalizētākai informācijai: baasp2019@venta.lv ; http://virac.eu/pasakumi/baasp/ Konference notiks ar daļēju projektu “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)”, Nr. 1.1.1.5/18/I/009 un „VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība (LATSPACE)” Nr. 1.1.1.5/18/A/019 atbalstu. Projekts Nr. 1.1.1.5/18/A/009 "Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)" ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 229 800 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 195 330 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 34 470 EUR. Projekta īstenošanas ilgums ir 53 mēneši – 02.07.2018.-31.12.2022. Projekts Nr. 1.1.1.5/18/A/019 "VSRC institucionālās un zinātniskās kapacitātes turpmākā attīstība” ietvaros" ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopējais projekta finansējuma ir 2 475 625 EUR, no kuriem ERAF finansējums ir 2 104 281,25 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 371 343,75 EUR. Projekta īstenošanas vieta – Ventspils pilsēta un Ventspils novads, Ances pagasts. Projekta īstenošanas ilgums ir 59 mēneši – 01.01.2019. – 30.11.2023.