Valsts pētījumu programmas “Izglītība” (VPP “Izglītība”) projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (projekta Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) vadošās pētnieces Dr. paed. Sanita Baranova (Latvijas Universitāte), Dr. sc. administr. Inese Lūsēna-Ezera (RTU Liepāja), Dr. sc. administr. Una Libkovska (Ventspils Augstskola), Dr. sc. administr. Liene Resele (Ventspils Augstskola) 2024. gada 8. un 9. aprīlī piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar Eiropas Komisijas Joint Research Centre Learning Lab organizētajā seminārā par kontrafaktuālo ietekmes novērtējumu izmantošanu efektīvākai politikas plānošanai un izvērtēšanai ( Tailored training on Counterfactual Impact Evaluation of education policies ). Learning Lab darbības būtība ir veicināt izglītības politikas novērtēšanas prakses kultūru Eiropas Savienībā, lai stiprinātu dalībvalstu spēju izstrādāt pierādījumos un pētījumos balstītu politiku, kā arī novērtētu ieviestās izglītības politikas rezultātus. Learning Lab atbalsta politikas veidotājus un vērtētājus ar zināšanām, instrumentiem, metodēm un resursiem efektīvai izglītības politikas ietekmes novērtēšanai, ņemot vērā valsts, reģionālās un vietējās kopienas vajadzības, kā arī veicina uz pierādījumiem balstītu pieeju izglītības politikas izstrādei un īstenošanai. Seminārā piedalījās politikas plānotāji, īstenotāji un datu analītiķi no dažādām valsts iestādēm, kā arī pētnieki no augstskolām. Semināra mērķis bija veicināt dalībnieku izpratnes pilnveidi par dažādām metodēm izglītības politikas efektivitātes un ietekmes novērtēšanā, pētījumos balstītu pierādījumu izmantošanā, lai nodrošinātu ieguldījumu kvalitatīvā izglītībā. Ļoti noderīgi, ka pētījumu metodes tika raksturotas saistībā ar konkrētiem gadījumiem, iekļaujot arī pētījumu piemērus par Latvijas izglītības sistēmas jautājumiem. Semināra dalībniekiem pilnveidoto izpratni par pētījumu metodoloģiju bija iespējams nostiprināt diskusijās un grupu darbā par pieaugušo mācību ietekmes novērtējumu Latvijā. Semināra noslēgumā RTU Liepāja profesore Inese Lūsēna-Ezera atzina, ka, “lai arī mācību galvenā mērķauditorija bija izglītības politikas plānotāji, tomēr arī pētnieki guva vērtīgas atziņas par metodoloģiski dažādām pieejām kontrafaktuālo ietekmes novērtējumu izmantošanai efektīvākai izglītības politikas plānošanai un izvērtēšanai. Seminārā tika uzsvērta gan datu kvalitātes, gan indikatoru nozīme politikas ietekmes izvērtēšanai, īpaši akcentējot indikatoru noteikšanu jau sākotnējā posmā – izglītības reformu plānošanas procesā. Liela uzmanība tika pievērsta arī jēdzieniem cēloņsakarības ( causality) un korelācijas ( correlation ) politikas efektivitātes izvērtēšanas kontekstā”.  Seminārā par izglītības politikas efektivitātes un ietekmes novērtēšanas pieejām un metodēm gūtā pieredze VPP “Izglītība” projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” komandā ir apspriesta pētnieku grupās un metodoloģijas piemēri būs noderīgi padziļinātai analīzei, plānojot VPP projekta empīriskā pētījuma posmu.

10. aprīlī aizvadījām Karjeras dienu 2024, kur dienas pirmajā daļā 59 “ēnas” kopā ar studentiem devās uz lekcijām sev interesējošā studiju programmā, iepazina pasniedzējus, studentus, augstskolas telpas un piedāvātās iespējas. Dienas otrajā pusē gan esošajiem, gan topošajiem studentiem bija iespēja iepazīt uzņēmumus, to darbības sfēras, aprunāties ar pārstāvjiem un, iespējams, atrast prakses vai pat darba vietu. Lielu paldies vēlamies teikt AE Partner, Acolad, Tilti Multilingual - Tulkošanas birojs Rīgā, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domei, Bucher Municipal Latvia, Digi Media, Accenture, TestDevLab, VK Tranzīts un HansaMatrix par ieguldījumu VeA karjeras dienas īstenošanā!

Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studentiem 25. aprīlis būs citādāka studiju diena, jo 1.-3. kursa studenti mācīsies kopā, piedaloties biznesa ideju hakatonā “ Start Up Your Business Here ”. Hakatons tiek organizēts Erasmus+ projekta ietvaros ““ Enhancing development of entrepreneurial strategies at university locations affected by brain drain ” (ENDORSE), kas fokusējās uz universitāšu reģionu izpēti un dažādu risinājumu radīšanu, lai aizkavētu absolventu aizplūšanu no reģiona. Hakatonā VeA EPF studenti ģenerēs biznesa idejas un meklēs risinājumus kādai no izvirzītajām 10 tēmām, kuras izriet no Ventspils reģiona specializācijas jomām. Līdzīgi 1 dienas hakatoni norisināsies arī Projekta partneruniversitātēs Zviedrijā, Polijā un Austrijā. Katrā valstī tiks atlasītas 3 labākās komandas dalībai tālāk starptautiskā tiešsaistes prezentāciju sesijā, kurā tiks noskaidrota uzvarētāju komanda no katras valsts. Galvenā balva- ceļazīme uz hakatona finālu Austrijā, Kremsas Lietišķo zinātņu universitātē. EPF studentiem īsā laikā būs jāattīsta savas idejas, tāpēc dažādi mentori no EPF kolēģu vidus, Ventspils uzņēmējdarbības pārstāvjiem un investoru pārstāvjiem, palīdzēs attīstīt pēc iespējas labāku un dzīvotspējīgāku ideju. Plkst. 17:15, D0 telpā sāksies ideju prezentācija žūrijai un klātesošajiem. Laipni aicināti visi interesenti!

Desmito gadu pēc kārtas, Ventspils Augstskolas studējošajiem bija iespēja pieteikties profesora Andra Klausa stipendijai. Stipendijas dibinātājs un mecenāts ir VeA absolvents, šobrīd veiksmīgs uzņēmējs, Mārtiņš Lauva. Jubilejas gadā Mārtiņa Lauvas iniciatīvai pievienojies VeA Padomes priekšsēdētājs, profesora Andra Klausa dēls, Kristaps Klauss, kļūstot par stipendijas otro mecenātu un palielinot kopējo stipendijas fondu līdz 3000 eiro.

Pastāsti mazliet par sevi! Mani vienmēr ir interesējušas valodas. Vidusskolā mācījos angļu valodas un vēstures profilklasē. Vidzemes Augstskolā studēju tūrisma organizāciju, bet sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Divdesmit viena gada vecumā aizbraucu uz Īriju. 2008. gadā sekmīgu pabeidzu tulkošanas biroja “Lionbridge” mutvārdu tulkošanas studiju kursus Dublinā, kas deva iespēju strādāt par tulci Īrijas tiesās. Tajā laikā “Lionbridge” bija vienīgais tulkošanas birojs, kas oficiāli nodrošināja tulkošanas pakalpojumus Īrijas tiesās. Tolaik vēl pilnu darba slodzi strādāju par lietišķo sekretāri advokātu birojā, bet kā papildu darbs man bija tulkošana tiesās. Īrijā pavadīju 11 gadus. Tur arī iepazinos ar savu vīru. Esam trīs lielisku bērnu vecāki. Angļu valoda ir mūsu ģimenes ikdienas valoda, bērni ir bilingvāli. Atgriežoties Latvijā, zināju, ka noteikti vēlētos turpināt studijas. 2021. gadā pabeidzu rakstveida un mutvārdu tulkošanas programmu Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiālē un ieguvu profesionālo bakalaura grādu tulkošanā. Mana motivācija vienmēr ir bijusi mani bērni. Es gribēju, lai viņi var lepni teikt – mana mamma ir tulkotāja un tulce! Kā izvēlējies studēt VeA? Tas notika nejauši, jo, pabeidzot bakalaura studijas, teicu: “Viss, nekad vairs nestudēšu!” Bet nekad nesaki nekad! Sociālo mediju “Facebook” izmantoju ļoti reti, bet tur Tulku un tulkotāju grupā nejauši pamanīju ierakstu par maģistra studiju iespējām Ventspils Augstskolā. Es par to domāju divas nedēļas. Vai tiešām esmu gatava atsākt studijas? Attālinātu studiju iespēja bija izšķirošais faktors manai izvēlei par studijām, jo uz Ventspili nebūtu varējusi izbraukāt. Un tā arī pieteicos studēt maģistra programmā “Lietišķo tekstu tulkošana”. Kā izlēmi, ka tieši šī programma būtu piemērota Tev? Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju programmām vienmēr ir bijusi ļoti laba reputācija, un, ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi tulkošanas jomā, zināju, ka šī programma neapšaubāmi vēl uzlabotu manas zināšanas un prasmes, kā arī veicinātu profesionālo izaugsmi tulkošanas jomā. Kādi bija lielākie ieguvumi no studijām un kas visvairāk patika? Visi kursi bija ļoti noderīgi, bet visvairāk man patika datorizētās tulkošanas kurss pie docētājas Aigas Veckalnes. Es uzzināju visu par jaunākajiem rīkiem. Arī piedāvātās vieslekcijas bija ļoti noderīgas. Manuprāt, mēs bijām un esam ļoti saliedēts kurss, kas arī studiju laiku padarīja vienkāršāku. Vai bija arī kādas grūtības, kas bija jāpārvar? Kursa darba un maģistra darba izstrāde viennozīmīgi bija galvenie izaicinājumi. Tie prasa nopietnu pašdisciplīnu – jābūt ļoti organizētam, motivētam un īpaši svarīga ir spēja saplānot laiku. Vai Tu ieteiktu jauniešiem studēt VeA un kāpēc? Visiem, kuriem padodas valodas, es noteikti ieteiktu studēt tulkošanu Ventspils Augstskolā, jo studijas ir ļoti daudzpusīgas, interesantas un iegūtās zināšanas ir praktiski noderīgas. Pats svarīgākais - visi pasniedzēji ir savas jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi, kuri vienmēr ir gatavi sniegt padomu un palīdzēt, ja ir nepieciešamība. Vai, tavuprāt, studijas var apvienot ar darbu? Studijas apvienoju gan ar darbu, gan ar ģimeni. Viss ir iespējams, ja pats to vēlas. Mana devīze ir – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt! Pastāsti, lūdzu, par savu maģistra darbu! Kāpēc izvēlējies tik interesantu pētījumu par kulinārijas tekstu tulkošanu? Mēs ar vīru esam gardēži. Jaunībā daudz ceļojām gan pa Īriju, gan citām valstīm – bieži apmeklējām restorānus, nogaršojām dažādus ēdienus. Arī pati daudz gatavoju un mana sirdslieta ir viss par un ap ēdienu. Es aizrautīgi skatos dokumentālos raidījumus gan par slaveniem pavāriem, gan par dažādu produktu pagatavošanas vēsturi un metodēm. Mans grāmatu plaukts ir pārpildīts ar pavārgrāmatām! Pirms pieteicos studijām zināju, ka maģistra darbs ir pati svarīgākā studiju sastāvdaļa, un jau tad es zināju, ka darbu noteikti rakstīšu par kulinārijas speciālo leksiku. Bakalaura studijās no latviešu angļu valodā tulkoju Vijas Ancānes “Maizes grāmatu”. Darbs bija laikietilpīgs, bet ļoti interesants, kā rezultātā arī pati sāku cept maizi ar pašas gatavotu ieraugu. Līdzīgi notika arī ar maģistra darbu – tas noteikti nebija viegli, bet tēma mani pašu ļoti interesēja. Manuprāt, kulinārijas tekstu tulkošana, jo īpaši - recepšu tulkošana ir samērā sarežģīts darbs svešvalodas kulinārijas terminu latvisko atbilsmju trūkuma dēļ. Diemžēl dažādas tīmekļvietnes ir pārpildīta ar nekvalitatīviem kulinārijas tekstu – recepšu, ēdienkaršu, ēdienu aprakstu – tulkojumiem, un varbūt mans pētnieciskais darbs iezīmēja šīs tēmas aktualitāti. Ko Tu novēlētu saviem kursa kolēģiem no divu gadu programmas, kuri vēl studē t.i. pašreiz raksta maģistra darbu? Izturību, jo tā noteikti būs vajadzīga! Esiet organizēti, plānojiet laiku, nosakiet sev konkrētus termiņus katrai darba daļai! Strādājiet pie sava darba sistemātiski, tad izdosies! Pastāsti, kāda ir tulkotāja ikdiena? Tulkotājam ir jābūt motivētam, organizētam un labam laika plānotājam. Tulkotāja ikdiena ir ļoti interesanta, jo jātulko dažādu veidu teksti. Tulkojot vienmēr ir kaut kas jāpapēta padziļināti, jāmeklē terminu definīcijas, to atbilsmes un jārisina radušās tulkošanas problēmas. Tulkotāja darbs noteikti uztur asu prātu! Vai turpināsi strādāt tulkošanas jomā un ko Tu novēli sev? Jā, tulkošana ir mana pamatnodarbošanās un noteikti turpināšu tulkot. Vēlos, lai kādreiz piepildās mans sapnis - tulkot pavārgrāmatu!