Blog Layout

Līksms klusums okeāna atblāzmā: Islande 2023. Ričarda Edija Štibes Erasmus+ prakses mobilitātes pieredzes stāsts

2024. gada 9. janvāris

Hæ! Stāstnieka lomā vēlreiz Ričards Edijs Štibe, nu jau 4. kursa students bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija”. Iepazinis dažādās Vācijas un Maķedonijas ziemeļu nokrāsas, vēlējos doties vēl pēdējā piedzīvojumā šajā studiju ciklā, šoreiz studēšanas vietā iepazīstot vietējo darba kultūru caur praksi. Pretstatā sākotnējām bažām diezgan ātri atradu vietu gan darbam, gan dzīvošanai, tāpēc dienā, kad Islande kā pirmā valsts pasaulē atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, lidoju uz Reikjavīku – vistālāk ziemeļos esošo galvaspilsētu pasaulē.


Mana darba vieta – pēckara laikos celtā reņģu fabrika, ko mūslaikos dēvēja par Māršala nams, – atradās kādreizējās ostas teritorijā; katra diena ceļā uz balto industriālā mantojuma pērli tika pavadīta, vērojot Esjas kalna virsotnes tālumā un ieklausoties kaiju saucienos par aktualitātēm no tuvākām un tālākām vietām (tas ir, ja vien nebija izziņots dzeltenais brīdinājums par stipru lietus negaisu vai okeāna stiprie vēji neiztraucēja vērot ainavu vai kaiju lidojumu). Atslēdzis durvis, devos tālāk uz otro stāvu, kur mājoja Nýlistasafnið, viens no Eiropā vecākajiem mākslinieku dibinātajiem un joprojām uzturētajiem laikmetīgās mākslas muzejiem un izstāžu zālēm, ko angļu valodā tulkoja kā the Living Art Museum, bet latviešu valodā tā arī nevarēju rast pietiekami daudznozīmīgu apzīmētāju, tāpēc izvēlējos palikt pie ikdienā visbiežāk lietotā apzīmējuma – Nýló. Pārraugot muzeja sociālo mediju platformas un iepazīstinot apmeklētājus ar izstādēm, varēju gan veicināt tobrīd esošo izstāžu atpazīstamību, gan arī iepazīties ar daudziem vietējiem un starptautiskiem māksliniekiem. Radošais nemiers pārņēma ikvienu, gatavojoties neatkarīgajai starptautiskajai mākslas biennālei Sequences, kurai 2023. gadā bija izvēlēti kuratori no Igaunijas, kas meistarīgi cēla un stiprināja tiltus starp ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Poliju, Ukrainu un citām zemēm, cenšoties veicināt izpratni gan par politisku režīmu apspiestiem un noklusinātiem māksliniekiem (Latvijas kontekstā tika izcelta Zentas Loginas daiļrade), gan arī darbiem, kas, kaut arī radīti pirms pusgadsimta vai vēl senāk, turpina būt aktuāli un rada iespaidu, itin kā būtu izveidot pirms gada vai diviem. Pēc Sequences XI – Can’t See atklāšanas kopā ar komandas biedriem festivāla nedēļas laikā tvēru jaunus iespaidus, apmeklējot dažādas performances, kā arī palīdzot māksliniekiem sagatavot Nýló ieplānotās norises. Festivāla nedēļai noslēdzoties, turpināju veidot un publicēt saturu par joprojām pieejamajām izstādēm, kā arī, mainoties mēnešiem un tuvojoties prakses noslēgumam, izstrādāju vienotu komunikācijas stratēģiju, palīdzot nākamajiem par komunikāciju atbildīgajiem praktikantiem vieglāk iejusties jaunajā lomā, vienuviet iepazīstoties gan ar muzeja sociālo mediju lietošanas paradumiem, gan pašu muzeju, tā mērķauditoriju un sāncenšiem.


Dzīvi Islandē daudzi mēdz iedomāties kā pasaku, iespaidojoties no Skandināvijas valstu bagātībām un labklājības līmeņa. Lai arī arhitektoniski daudzas ēkas atgādināja tipiskus norvēģu vai dāņu krāsainos namus un lai arī ikdienas ēšanas un komunicēšanas paradumos saskatīju daudzas līdzības ar skandināviem, islandieši daudzās jomās atšķiras. Piemēram, punktualitāte nebija tik izteikta kā gaidīju, visai bieži sastapos ar beigu termiņu pārcelšanu darbu izpildei, ja vien tas bija iespējams, jo uzradās jauni paveicamie uzdevumi, kam šāda pieeja nebija iespējama. Rāmums attiecībā uz paveiktajiem vai pārceltajiem darbiem, kā arī vispārējā vēlme nesteigties un pārāk neuztraukties mani pārsteidza un izbrīnīja tik ļoti, ka joprojām mēdzu sev atgādināt rīkoties līdzīgi. Jāteic, kopējo strādīguma apmēru šī pieeja neizmainīja – no sendienām iemantotais sīkstums un darba tikums nekur nebija zudis, taču dažādu apstākļu dēļ tas mijās ar lielāku fatālismu un optimistisku samierināšanos ar ieplānotajiem, bet neizdarītajiem darbiem. Nelielā iedzīvotāju skaita dēļ islandieši jau no agra vecuma sāk strādāt, tāpēc pārtikas veikalos pie kases pārsvarā pamanīju jaunus cilvēkus vecumā no 16 gadiem, nomaļā bibliotēkā reiz sastapu tikko vidusskolu beigušu jaunieti-bibliotekāri. Diemžēl arī politiķiem piemīt iepriekš minētais nesteidzīgums, tāpēc, piemēram, dzīvojamā fonda trūkuma dēļ gan jaunajiem islandiešiem, gan ārzemju studentiem, gan arī tūristiem lielākas iespējas ir pārnakšņot uz dažām dienām viesnīcā, nevis atrast vietu, kur palikt uz pāris mēnešiem (par gadiem nemaz nerunājot). Kamēr risinājumi dažās jomās palika uz jautājuma zīmes, citās vietējie politiķi rīkojās izlēmīgi un bez jebkādas aizkavēšanās –, kamēr Latvijas plašsaziņas līdzekļi visai satraucoši ziņoja par nemierīgo situāciju valstī ar izsludināto ārkārtas situāciju iespējamā vulkāna izvirduma dēļ, vietējā līmenī jau laikus bija izstrādāti dažādi rīcības plāni atkarībā no lavas plūšanas virziena, pasargāti svarīgākie infrastruktūras objekti no iespējamiem bojājumiem, evakuēti iedzīvotāji uz drošākām vietām un ierosināts jauns nodoklis Grindavīkas (potenciāla izvirduma gadījumā visvairāk cietušās pilsētas) atjaunošanai pēc iespējas īsākā laikposmā.


Islande nav iedomājama bez zemākiem un augstākiem ūdenskritumiem, geizeriem, kas ik pēc pārdesmit minūtēm izšļāc ūdeni debesīs, neskaitāmām kalnu grēdām un ledājiem, kas vilina tūristus un turpina veicināt iztēli vietējos iedzīvotājos. Kopā ar citiem Nýló praktikantiem

bijām izpētījuši tuvākas un tālākas vietas ar skatiem, kuru varenību patiešām nevar nedz ietērpt vārdos, nedz notvert fotogrāfijās – ir mirkļi, kurus pašam vajag piedzīvot, ieelpojot okeāna dzestro gaisu, ieklausoties ūdens šalkās, kas atsitas pret akmeņaino krastu, un sajūtot vēja brāzmas, kas dažu minūšu laikā var izdomāt parotaļāties visās iespējamās pusēs. Visbeidzot noteikti jāpiemin arī vietējie Islandes latvieši, kuri cenšas saglabāt latvisko dzīvesziņu gan savā starpā, gan iemācīt latviešu valodu un kultūru bērniem; iesaistījos arī daudzos vietējo latviešu organizētos pasākumos, svinot 18. novembri ar dziesmām un dejām, veidojot puzurus Ziemassvētku darbnīcās un arī mazliet paceļojot apkārt, satiekot Latviju dažādās vietās un kontekstos.


Pēdējā naktī pirms plānotās atgriešanās mājās sākās sen aizmirstais vulkāna izvirdums, debesīm nakts melnumā liesmojot. Cik zinu, neviens necieta, bet vietējie jutās tik pārsteigti un ieintriģēti, ka brauca uz notikuma vietu, aizmirsuši pārvilkt pidžamas. Es arī izgāju no mājas un devos centra virzienā pavērot, vai pat no vairāk nekā 40 kilometru attāluma varēs kaut ko saskatīt. Drīz vien ievēroju debesīs sārtus toņus, bet, nonācis salīdzinoši klajā un augstākā punktā, redzēju dažādas sarkanas nokrāsas liesmojam un ceļamies arvien augstāk, visai sirreālā manierē atgādinot par dabas pārākumu un cilvēces bezspēcību, ja līdzsvars starp abiem arī turpmāk netiktu atgūts. Atpakaļceļā tikpat pārdabiskā manierē debesīs redzēju spīdam ziemeļblāzmu, kas, šķiet, radīja skaistāko iespējamo Islandes un arī iepriekšējo mobilitāšu noslēgumu. Tāds arī ir Erasmus+ – spilgts sprādziens nakts melnumā starp nelielajiem zvaigžņu punktiņiem, kas maina skatījumu un apkārtni uz neatgriešanos. Dažkārt pastaigas pa šaurajām ieliņām svešā pilsētā nakts melnumā var šķist biedējošas, bet tās ir tikai iekšējās šaubas – varbūt turpat blakus ir nesen satikts draugs, ar kuru kopā vieglāk būs doties pretim sniega puteņiem un vētrām, varbūt atbildei vajag tikai mainīt skatpunktu, lai ieraudzītu turpat, debesīs, notiekošās jautrās auroras dejas, kas vēlīgi aicina piebiedroties un līksmot kopā, izkrāšņojot pat šķietami nekustīgo un nemainīgo okeāna atblāzmu.

 

 

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Ventspils Augstskolas uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 1. aprīlis
Sestdien, 29. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika LNB lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024” svinīgais noslēguma pasākums. Jau 25. gadu darbojas stratēģiski svarīga iniciatīva, kas palīdz satikties grāmatām un to lasītājiem . Tās dalībnieki ir bērni no 5 gadu vecuma, kuri darbojas “Bērnu žūrijā”, no 11 gadiem – “Jauniešu žūrijā” un lasītāji līdz pat sirmam vecumam var iepazīst nesen izdotu literatūru “Vecāku žūrijā”. Atzītāko grāmatu vidū, iegūstot 1. vietu 15+ grupā, ir VeA 3. kursa studentes Kristas Betijas Samauskas tulkotais Annas Sofijas Žuano romāns “Deja, mīla, Parīze”. Programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” ir vienkāršs veids, kā soli pa solim iesaistīties aktīvā lasīšanā un nostiprinot šo ieradumu, regulāri apmeklēt bibliotēku. Tā palīdz iepriekšējā gada laikā izdotām grāmatām ātrāk nokļūt bibliotēkās un skolās, lai mācītu izvēlēties labāko, sev tīkamāko lasāmvielu, iesaista lasītājus sarunās un vērtēšanā, kā arī, ir lielisks veids, kā uzzināt ļoti lielas lasītāju kopienas viedokli par grāmatām. “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024” tika piedāvāta kolekcija no 28 grāmatām , 9 no tām bija oriģinālliteratūras darbi un 19 tulkojumi no vācu, ukraiņu, japāņu, itāļu, norvēģu, franču, igauņu, somu, angļu, poļu un čehu valodām. Grāmatas bija ļoti daudzveidīgas, un katrs lasītājs varēja atrast sev piemērotāko, jāizlasa bija savas vecumgrupas grāmatas un par labāko jādod savs vērtējums elektroniskā anketā. Lepojamies ar studentes sasniegumu! Vairāk lasi ŠEIT Foto: Ieva Leiniša
Autors Rota Rulle 2025. gada 31. marts
Ventspils Augstskola no 21. – 23. martam bija mājvieta Eiropas universitāšu alianses Colours hakatonam "Combat Robotics" un Ventspils robotikas čempionātam – vienam no Latvijas čempionāta posmiem. Notikums pulcēja tehnoloģiju un robotikas entuziastus no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Horvātijas un Ēģiptes.
Autors Rota Rulle 2025. gada 31. marts
Trešdien, 28. maijā, ikviens interesents aicināts uz Kurzemes Biznesa forumu “Mākslīgais intelekts – 4. industriālā revolūcija”, kas notiks koncertzālē “Latvija”. Forums apvienos uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, augstskolu darbiniekus un studentus, kā arī tehnoloģiju ekspertus, lai diskutētu par izglītības nozīmīgumu un mākslīgā intelekta ietekmi uzņēmējdarbībā. Foruma pirmajā daļa uzmanība tiks pievērsta augstākās izglītības lomai mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Tiks apskatīta Ventspils Augstskolas attīstība šī laikmeta kontekstā, meklējot atbildes uz būtiskiem jautājumiem: kā izglītības sistēma spēs pielāgoties jaunajām prasībām? Kuras profesijas saglabās aktualitāti, bet kuras mainīsies? Diskusijas laikā pievērsīsimies arī MI un kiberdrošības sinerģijai studijās. Foruma otrajā daļā pievērsīsimies jautājumam - vai MI ir nepieciešams uzņēmumos? Iepazīsim tiesisko regulējumu un valsts atbalsta mehānismus šādām inovācijām. Uzņēmēji dalīsies savā pieredzē, kā arī uzzināsim izplatītākos mītus un reālo situāciju Latvijas ekonomikā saistībā ar MI. Diskusijas noslēgumā pievērsīsimies ostu attīstības iespējām MI laikmetā. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties vērtīgās diskusijās un tīklošanās sesijās un, lai gan forums notiks latviešu valodā, uzņēmums SIA Tilde ar MI tehnoloģiju palīdzību nodrošinās sinhrono tulkojumu jebkurā valodā. Reģistrējies forumam jau tagad: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv/ Forumu rīko Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros, sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Ventspils Brīvostas pārvaldi un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.
Autors Rota Rulle 2025. gada 27. marts
Ventspils Augstskola 9. aprīlī aicina vidusskolu skolēnus ēnot augstskolas studentus, uzzināt par studiju iespējām un piedalīties Karjeras dienā, satiekot uzņēmējus un uzzinot par nākotnes darba iespējām. Skolēniem šajā dienā būs iespēja satikt studentus un ēnot viņus nodarbībās, augstskolā būs ieradušies un ar saviem pieredzes stāstiem dalīsies VeA absolventi, augstskolā notiks Karjeras diena, kur dažādi uzņēmēji stāstīs par savu darbību un darba iespējām uzņēmumos. Ekonomikas un pārvaldības fakultāte aicina uz Jauno uzņēmēju dienu, kur ar aizraujošu lekciju par radošās industrijas menedžmentu uzstāsies Triana Park soliste un VeA vieslektore Agnese Rakovska, kā arī būs iespēja piedalīties studentu rīkotajā “Sapņu biznesa Stand-Up” un Banku spēlē. Arī skolotājiem šajā dienā ir iespēja piedalīties profesionālās pilnveides darbseminārā "Diskusiju pieeja un metodes darbā ar skolēniem. Atšķirības no mentorēšanas.", ko pasniegs Ventspils Augstskolas studiju programmas "Jaunuzņēmumu vadība" mentors Āris Birze. Ventspils Augstskolā ir iespēja studēt trīs fakultātēs – Ekonomikas un uzņēmējdarbības, Tulkošanas studiju un Informācijas tehnoloģiju fakultātē. Studiju programmā Elektronikas inženierija būs iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās un iepazīt augstskolas laboratorijas, tāpat būs iespēja iepazīt IT studiju ikdienu. Tulki būs sagatavojuši aizraujošas valodu nodarbības un ļaus iepazīt to, cik tulkošana joprojām ir moderna, aizraujoša un tehnoloģijām piepildīta profesija. VeA ir iespēja arī studēt Starpkultūru komunikāciju, kur uzzināsi par dažādiem kultūras aspektiem un to, kā efektīvāk komunicēt. Šī ir lieliska iespēja skolēniem iejusties studentu dzīvē, apskatīt augstskolu un uzzināt par studiju iespējām. Aicinām pieteikties, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/BqbcA24BWhybQozXA Ja brauc no tālākiem reģioniem – neuztraucies, pievienoties varēsi jebkurā laikā visas dienas garumā! Plašāka informācija: https://www.venta.lv/karjeras-diena-2025
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. marts
Ventspils Augstskola aizvadītajā nedēļas nogalē bija mājvieta Eiropas universitāšu alianses Colours hakatonam "Combat Robotics" un Ventspils robotikas čempionātam – vienam no Latvijas čempionāta posmiem. Notikums pulcēja tehnoloģiju un robotikas entuziastus no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Horvātijas un Ēģiptes. Piektdien, 21. martā, 13 komandas no dažādiem Latvijas reģioniem – Ogres, Siguldas, Ventspils, Rēzeknes, Preiļiem, Rīgas, kā arī Ventspils Augstskolas partneruniversitātēm Horvātijā un Spānijā, uzsāka trīs dienu hakatonu, kura laikā komandām bija jāsagatavo un jāuzbūvē cīņas robots, ar kuru jācīnās pret citu komandu robotiem īpaši izveidotā arēnā. Pēc vairākām sīvām un aizraujošām cīņām, galveno balvu hakatonā, 1500 eiro, izcīnīja komanda no Rīgas ar cīņas robotu "The Shredinator". Otrajā vietā ierindojās Ventspils Augstskolas studenti ar robotu "Bob", iegūstot 600 eiro naudas balvu, savukārt trešo vietu un 400 eiro balvu izcīnīja komanda no Latgales ar robotu "Zeimuļs vs PRK". Ventspils valstspilsētas simpātiju balvu saņēma komanda "Labākais tiiims ever" par izcili radošu cīņas robota dizainu – lapsu. Sestdien Ventspils Augstskolā pulcējās robotikas un tehnoloģiju entuziasti no Siguldas, Ventspils, Rīgas, Preiļiem, Aknīstes, Carnikavas, Gulbenes un Lietuvas pilsētas Paņevežas, lai piedalītos Ventspils robotikas čempionātā. Čempionāta laikā vairāk nekā 50 roboti sacentās deviņās dažādās disciplīnās, demonstrējot dalībnieku izcilās prasmes un inovatīvos risinājumus. Kategorijā Antweight 1. vietu izcīnīja Dāvids Beinarts, 2. vietu Dāvis Šļaukstiņš un 3. vietu Ingus Vilhelms. Antweight PRO 1. vietu saņēma Patriks Ezeriņš, 2. vietu Ilmārs Breidaks un 3. vietu Dāvids Beinarts. Kategorijā Folkrace 1. un 2. vietu saņēma dalībnieces no Lietuvas – Tėja Šidlauskaitė un Miglė Chimičiūtė, bet 3. vietu Mārtiņš Eglītis. Folkrace PRO kategorijā uzvarēja Ingus Roberts Valheims, bet 2. un 3. vietu – Dairis Rihards Irbe. Līnijsekošanā iesācēju klasē Jānis Bērziņš piedalījās ar vairākiem robotiem, iegūstot visas godalgotās vietas, PRO kategorijā piedalījās Vladimirs Birjukovs, izcīnot uzvaru. Mini Sumo kategorijā 1. un 3. vietu izcīnīja dalībnieki no Preiļiem – Elgars Žikars (Jānis Bērzenieks) un Markuss Prikuls, 2. vietā – Artis Jencītis, bet PRO kategorijā 2. vietu ieguva komanda no Horvātijas, uzvaru izcīnīja Edmunds Kadakovskis. iRobot Sumo sacentās Rīgas pārstāvji – Germans, Aleksandrs un Igors Litvjakovi, attiecīgi iegūstot 1., 2. un 3. vietu. Arī Ventspils robotikas čempionātā tika pasniegta Ventspils valstspilsētas simpātiju balva, kuru saņēma nevis viens dalībnieks, bet komanda no Siguldas – par entuziasmu un plašo dalību, apliecinot savu ieguldījumu robotikas attīstībā. Foto: 1.diena: ŠEIT 2. diena: ŠEIT 3. Diena: ŠEIT
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. marts
Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2025.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu uzsākts projekts “VeA un ViA doktorantūras granti” un tiek izsludināta pieteikšanās pirmajam doktorantūras grantam. Pieteikumi ir iesniedzami līdz 2025.gada 23.aprīlim , plkst.24:00. 26.martā plkst.16:00 Tiešsaistes seminārs par Doktorantūras granta izsludināšanu. Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju pilotēšanu praksē. Projektā paredzēts sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un nepieciešamo finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu, visā projekta realizācijas laikā, projektā kopumā atbalstot 8 doktorantūras grantu saņēmējus – četrus VeA un četrus ViA. Pirmajā granta pretendentu atlases kārtā paredzēts atbalsts trim doktorantiem – diviem VeA un vienam ViA. Doktorantūras grants ir mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba sekmīgu izstrādi, paredzot: apmaksātu darba slodzi augstskolā doktora darba izstrādei, kas nepārsniedz 50 % no pilnas darba slodzes; atlīdzības apmēru, kas nepārsniedz 1300 eiro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 50 % no pilnas darba slodzes; pētniecības izmaksu segšanu 500 eiro mēnesī pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksu, mācību izmaksu un tīklošanas pasākumu izmaksu, tai skaitā komandējumu, konferenču dalības maksu un iesaistes izmaksu informatīvajos pasākumos segšanai, atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai. 2025.gada 24.martā tiek izsludināta pieteikšanās pirmajiem doktorantūras grantiem Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā. Uz Grantu var pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Granta pretendentiem līdz 2025.gada 23.aprīlim ir jāiesniedz iesniegums atbilstoši nolikumam Par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti” noteiktajam. Ventspils Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai Lilitai Sproģei: C201.kabinets (Administrācija), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, vai pa e-pastu: doctoral-school@venta.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 636 28303. Vidzemes Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms ViA projekta koordinatorei Zanei Kudurei: 203.kabinets, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, vai pa e-pastu: zane.kudure@va.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 29743821. Plašāka informācija par projektu un doktorantūras grantu saņēmēju atlasi pieejama VeA: Projekts un ViA: VeA un ViA doktorantūras granti (tai skaitā nolikums un līguma projekts par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”). Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).
Citas ziņas
Share by: