Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”
2019. gada 6. jūnijs
Projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” 1. darbība “Starpzvaigžņu vides ķīmisko procesu modelēšana” Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Modificēts makroskopiskais Monte-Karlo modelis, kas ņem vērā molekulu difūziju mantijā. Tiek modelēta reakciju kinētika. Tika precizēta modelēšanas programma un variēti modelēšanas parametri. Tika novērtēta difūzijas mantijā ietekme uz molekulu koncentrāciju mantijā un uz virsmas. Rezultāti tika salīdzināti ar oriģinālo MONACO modeli, parādīta būtiska difūzijas ietekme uz radikāļu koncentrāciju tilpumā un uz virsmas.
Att.1.Molekulu koncentrācija mantijā salīdzinot ar oriģinālo MONACO modeli
Rezultāti tika prezentēti starptautiskā konferencē [1].
[1]. Juris Roberts Kalnins, Raimonds Narnickis, Anton I Vasyunin. “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”
in Information Technologies Management and Society. Theses, of "The 17th International scientific conference Information technologies and management, April 25-26,2019, pp.15-16.
2. darbība “Masas izplūdes no AMZ un pēc-AMZ zvaigznēm pētījumi”
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Apakšdarbība 2.1 “AMZ un pēc-AMZ zvaigžņu polarimetriski novērojumi”. No ESO datu arhīviem izvēlēti pēc-AMZ objekti CD-44 4961 un HD 44179, kuriem eksistē pieejami polarimetrisko novērojumu dati. Objektam CD-44 4961 eksistē arī pieejami interferometrijas dati. Šos datus paredzēts pārinterpretēt, izmantojot projekta darbībā 2.2. izveidoto programmatūru.
Apakšdarbība 2.2 “Polarizēta starojuma pārneses modelēšana patvaļīgas formas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkos”. Būtiski paplašinātas iespējas datorprogrammai, kas ar Montekarlo metodi modelē fotonu paketes daudzkārtīgu izkliedi apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā, proti, agrāk tika pieņemts, ka primārais starojuma avots ir spīdošs punkts, bet tas var būt viena vai divas sfēriskas zvaigznes. 2. attēlā redzami nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte:
Att.2. Nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte
Uzsākta datorprogrammas izmantošana uz VSRC augstas veiktspējas skaitļošanas klastera Irbenē.
Turklāt uzsākti analītiski pētījumi par daļēji orientētu kosmisko putekļu mākoņa efektīvo optisko īpašību aprēķina metodiku.
Apakšdarbība 2.3 “Masas zuduma no pēc-AMZ zvaigznēm modelēšana, risinot gazodinamikas vienādojumus”. Formulēta vienādojumu sistēma, kuras skaitliska atrisināšana ļaus modelēt ārkārtīgi intensīvo gāzu un putekļu izplūdi no pēc-AMZ zvaigznēm vienkāršākajos gadījumos (sfēriski simetriska un aksiāli simetriska izplūde).
3. darbība Molekulāro radiolīniju novērojumi
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Turpinājās metanola māzera avotu novērojumi.
Notikušas 115 novērojumu sesijas, izmantojot Irbenes radio teleskopu RT-16 ar kopējo novērojumu ilgumu 460 stundas. Lai pētītu to mainīgumu, katras 3 – 5 dienas novēroti 45 dienas laikā redzami starojuma avoti, izņemot strauji mainīgo avotu Cep A, kas novērots katru dienu. Novērojumi turpināsies līdz pat Projekta beigām un papildinās jau iegūtos rezultātus. Kopā ar citās observatorijās iegūtajiem šo avotu novērojumiem citos viļņu garumos tie tiks izmantoti, lai noskaidrotu fizikālos procesus un matērijas struktūras kosmosa apgabalos, no kuriem nāk kosmiskā metanola māzera starojums.
Nozīmīgs notikums šajā periodā bija Projekta zinātniskā vadītāja Ivara Šmelda un zinātnisko asistentu Arta Aberfelda un Kārļa Bērziņa vizīte Urālu Federālajā universitātē (UrFU) Jekaterinburgā (Krievija), ar kuru iedibinājusies cieša sadarbība. Tās laikā visi trīs komandējuma dalībnieki piedalījās ar ziņojumu starptautiskā konferencē un apsprieda konkrētas sadarbības iespējas. Panākta vienošanās ar UrFU līdzstrādniekiem par viņu zinātnisko kontaktu izmantošanu mūs interesējošo metanola māzera avotu novērojumu datu iegūšanai citos viļņu garuma diapazonos, izņemot 6.7 GHz māzera starojumu, tādos kā 1.6, 22 GHz un infrasarkanajos diapazonos, un kombinējot tos ar Irbenē iegūtajiem datiem izmantot kopīgu zinātniskos rakstu gatavošanai un publicēšanai augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.
Turpinājās sadarbība ar Toruņas Astronomijas centra zinātniekiem. Turpinot iesāktos pētījumus radio interferometrijā, notika vēl divi sevišķi lielas bāzes radio interferometrijas seansi. To laikā atstrādāta datu apstrādes procedūra tālākai analīzei izmantojamu FITS failu iegūšanai. Radio interferometrijas seansu, kuros piedalās tikai nedaudz antenas, laikā iegūtie dati būs noderīgi māzera avotu koordināšu un ziņu par to struktūru precizēšanai. Tiesa šādi iegūta informācija nav tik precīza, kā, piemēram Eiropas sevišķi lielas bāzes radiointerferometrijas tīklā ar daudzām antenām iegūtā, tomēr daudz vieglāk iegūstama – nav nepieciešams darbināt visu lielo interferometrijas tīklu, kurš jau tā ir pietiekami noslogots.
Par kosmiskā māzera avota spektra izmaiņām laikā papildu iespēju spriest dod novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā, kas redzams 3. attēlā.
Att.3. Novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā
06.06.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
2025. gada 18. decembrī plkst. 12.00 RTU Rēzeknes akadēmijā (Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 115, 112. auditorijā) Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijas, Vidzemes Augstskolas un Ventspils Augstskolas promocijas padomes “Ekonomika un uzņēmējdarbība” atklātajā sēdē JUTA DEKŠNE aizstāvēs promocijas darbu (tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopu) “Ceļā uz bezatkritumu pārtikas patēriņu: ēdināšanas procesa organizācija Latvijas skolās ilgtspējīgas aprites ekonomikas ietvarā” (“ Towards zero-waste food consumption: organisation of the catering process in Latvian schools within the framework of a sustainable circular economy ”) zinātnes doktora grāda - zinātnes doktors (Ph.D) sociālajās zinātnēs – iegūšanai. Promocijas darba recenzenti: Profesore, Dr. oec. Agita Līviņa , Vidzemes Augstskola, Latvija; Asociēta profesore, Ph.D. Klāra Cikatjelo ( Clara Cicatiello ), Tuscijas Universitāte ( University of Tuscia ), Itālija; Asociēta profesore, Ph.D. Nīna Sundina ( Niina Sundin ), Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte ( Swedish University of Agricultural Sciences ), Zviedrija. Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Rēzeknes akadēmijas bibliotēkā, Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē un interneta vietnē www.rta.lv.
Valsts un kosmosa nozares pārstāvju tikšanās Saeimā – diskusija par Latvijas kosmosa nozares nākotni
Saeimā, 9.decembrī, notika tikšanās ar Latvijas kosmosa nozares pārstāvjiem, kuras laikā tika apspriesta vienotas pieejas izveide kosmosa nozares pārvaldībai un attīstībai Latvijā. Šajā pasākumā piedalījās Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra direktors Mārcis Donerblics, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads un studiju programmas “Elektronikas inženierija” direktors Jānis Šate. Tikšanos iniciēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, pulcējot nozares organizācijas, uzņēmējus, izglītības un zinātnes institūciju pārstāvjus, kā arī valsts pārvaldes institūciju amatpersonas. Diskusiju mērķis bija aktualizēt nepieciešamību pēc skaidra un koordinēta pārvaldības modeļa, kas veicinātu Latvijas kosmosa nozares ilgtspējīgu attīstību, stiprinātu starpinstitucionālo sadarbību un nodrošinātu vienotu nacionālo interešu pārstāvību starptautiskā līmenī. Tikšanās laikā tika uzsvērta kosmosa nozares nozīme inovāciju attīstībā, augsto tehnoloģiju ekosistēmas stiprināšanā un Latvijas konkurētspējas veicināšanā. Sarunās piedalījās Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvji, kosmosa nozares uzņēmēji, akadēmisko institūciju eksperti, kā arī vairāku ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji. Klātesošie akcentēja, ka vienota pārvaldības pieeja ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvijas organizācijas varētu pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas Savienības kosmosa programmās un starptautiskajos sadarbības projektos, tostarp sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par valsts un privātā sektora sadarbības stiprināšanu, finansējuma piesaistes iespējām, kā arī nepieciešamību turpināt dialogu par ilgtermiņa kosmosa politikas attīstību Latvijā. Dalībnieki vienojās par turpmākas sadarbības nozīmi un nepieciešamību veidot regulāru komunikāciju starp politikas veidotājiem un nozares pārstāvjiem. Šī tikšanās Saeimā iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz koordinētāku un mērķtiecīgāku Latvijas kosmosa nozares attīstību, veicinot vienotu redzējumu un stiprinot Latvijas pozīcijas Eiropas un starptautiskajā kosmosa nozares vidē.
17. decembrī plkst. 13.00 Ventspils Augstskolas bibliotēkā norisināsies zinātniskā Ziemassvētku konference, kurā tiksies Ventspils Augstskolas docētāji un pētnieki, atskatoties uz gada laikā paveikto un prezentējot to kolēģiem, studentiem un citiem interesentiem. Konferencē tiks pārstāvētas dažādas pētniecības nozares: informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ekonomika, astronomija un citas. Šogad zinātniskajai konferencei iesniegtas 12 tēmas: “Mākslīga intelekta sistēmu darbības principi” S. Hiļķevičs “Komētu aktivitātes modelēšana 3D vidē” G. Jasmonts, K. Šķirmante, A. Slavinskis, K. Blumbergs “Latvijas IKT nozares darba ražīgums un produktivitātes paradokss” K. Balode “Aktuālie darbi Irbenes antenu kompleksā” , A.Orbidāns, M.Bleiders, A.Bērziņš, R.Laurinovičs, J.Trokšs, R. Rasmanis “Uzvedības ekonomikas attīstība, atziņas un pielietojums: vai varam dzīvot labāk?” L. Pūce “Satelītu komunikācijas ar kustīgu objektu” M. Šneps-Šneppe “Talantu ekosistēma: projekts “Next Tech Talents”” , L. Sproģe, L. Pūce, K. Krēsliņš, L.Rudzroga, N. Malašonoka, I. Kozlova “Pārskats par projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" rezultātiem”” , R. A. Burns, J. Šteinbergs, K. Šķirmante, A. Aberfelds, V. Bezrukovs, I. Šmelds, M. Bleiders, A. Orbidāns, R. Rasmanis, I. Kozlova “Dabasresursu tirgus un makroekonomisko rādītāju mijiedarbības analīze ” , S. Hiļķevičs, V. Semakina “Apskats par projekta Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos rezultātiem” , V. Bezrukovs, D. Y. Kolotkov, V. M. Nakariakov, J. Šteinbergs, K. Šķirmante, A. Aberfelds, D. Bezrukovs, S. A. Belov, A. Kalniņa “Standarta modelis, kvantu gravitācija, melnā matērija un enerģija” , S. Hiļķevičs “VeA inženierzinātņu studentu mārketings “Kambuča”” , R. Laurinovičs Konference vērš uzmanību Ventspils Augstskolas pētniecībai, lai sasniegt plašāku auditoriju, stiprinot zinātnisko kopienu. Aicinām visus interesentus piedalīties konferencē un iepazīt Ventspils Augstskolā notiekošo zinātnisko darbu!
5. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) 20 gadu jubilejas svinības. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Jubilejas svinību laikā tika godināti jaunie zinātnieki par aktīvu iesaisti LJZA politikas darba grupā – pateicību saņēma arī Ventspils Augstskolas doktora studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" studente Džeina Kleina-Šnipke par aktīvu dalību politikas darba grupā un doktorante studiju programmā "Valodu un literatūras studijas" Aiga Bādere par LJZA tekstu tulkošanu un rediģēšanu. Svinīgajā pasākumā tika apskatīti apvienības pirmsākumi, attīstība, sasniegumi, kā arī tika godināti aktīvie biedru un sadarbības partneru, kuri ar savu atbalstu ļāvuši LJZA jaudīgāk iesaistīties akadēmiskajos, rīcībpolitikas veidošanas un zinātnes komunikācijas procesos. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes jeb, kā apsveikuma runā teica viens no apvienības dibinātājiem Jānis Jaško, “veci un jauni jaunie zinātnieki”, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Daudzu gadu laikā apvienību gan ar zināšanām, gan finansiālo atbalstu atbalstījuši: Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas mediju padome un citi. Foto: Dāvis Dambenieks
10. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā studentiem un ikvienam interesentam, kurš saprot vācu valodu, bija iespēja piedalīties Gētes institūta brīvprātīgās Jūlijas Novodvorskas ( Julia Nowodworska ) vācu valodā vadītajā darbnīcā par Ziemassvētku tematiku “ Modernes Deutschlandbild mit Fokus – Weihnachten ”. Nodarbībā dalībnieki varēja iepazīstināt ar sevi, veikt interesantus uzdevumus, piemēram, gatavot svečturīšus origami tehnikā, dziedāt Ziemassvētku dziesmas vācu valodā, kā arī baudīt Ziemassvētku gardumus un tēju. Pasākuma dalībnieki dāvanā no Ventspils Vācu kultūras biedrības saņēma jauno bilingvālo kalendāru 2026. gadam “ Lebendige Gutshöfe – gestern und heute | Muižas – vakar un šodien”, kuru jau 5. gadu sagatavo Ventspils Vācu kultūras biedrība. Pasākumā piedalījās arī Ventspils Tehnikuma audzēkņi ar vācu valodas skolotāju Žannu Blaževicu. Pasākums bija lieliska iespēja izmantot kursos apgūtās vācu valodas zināšanas praksē. Sirsnīgs paldies Jūlijai par nodarbības vadīšanu! Pasākums īstenots sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli un VeA TSF pasniedzēju Silgu Sviķi.
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
