Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”
2019. gada 6. jūnijs
Modificēts makroskopiskais Monte-Karlo modelis, kas ņem vērā molekulu difūziju mantijā. Tiek modelēta reakciju kinētika. Tika precizēta modelēšanas programma un variēti modelēšanas parametri. Tika novērtēta difūzijas mantijā ietekme uz molekulu koncentrāciju mantijā un uz virsmas. Rezultāti tika salīdzināti ar oriģinālo MONACO modeli, parādīta būtiska difūzijas ietekme uz radikāļu koncentrāciju tilpumā un uz virsmas.
Att.1.Molekulu koncentrācija mantijā salīdzinot ar oriģinālo MONACO modeli
Rezultāti tika prezentēti starptautiskā konferencē [1].
[1]. Juris Roberts Kalnins, Raimonds Narnickis, Anton I Vasyunin. “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”
in Information Technologies Management and Society. Theses, of "The 17th International scientific conference Information technologies and management, April 25-26,2019, pp.15-16.
2. darbība “Masas izplūdes no AMZ un pēc-AMZ zvaigznēm pētījumi”
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Apakšdarbība 2.1 “AMZ un pēc-AMZ zvaigžņu polarimetriski novērojumi”. No ESO datu arhīviem izvēlēti pēc-AMZ objekti CD-44 4961 un HD 44179, kuriem eksistē pieejami polarimetrisko novērojumu dati. Objektam CD-44 4961 eksistē arī pieejami interferometrijas dati. Šos datus paredzēts pārinterpretēt, izmantojot projekta darbībā 2.2. izveidoto programmatūru.
Apakšdarbība 2.2 “Polarizēta starojuma pārneses modelēšana patvaļīgas formas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkos”. Būtiski paplašinātas iespējas datorprogrammai, kas ar Montekarlo metodi modelē fotonu paketes daudzkārtīgu izkliedi apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā, proti, agrāk tika pieņemts, ka primārais starojuma avots ir spīdošs punkts, bet tas var būt viena vai divas sfēriskas zvaigznes. 2. attēlā redzami nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte:
Att.2. Nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte
Uzsākta datorprogrammas izmantošana uz VSRC augstas veiktspējas skaitļošanas klastera Irbenē.
Turklāt uzsākti analītiski pētījumi par daļēji orientētu kosmisko putekļu mākoņa efektīvo optisko īpašību aprēķina metodiku.
Apakšdarbība 2.3 “Masas zuduma no pēc-AMZ zvaigznēm modelēšana, risinot gazodinamikas vienādojumus”. Formulēta vienādojumu sistēma, kuras skaitliska atrisināšana ļaus modelēt ārkārtīgi intensīvo gāzu un putekļu izplūdi no pēc-AMZ zvaigznēm vienkāršākajos gadījumos (sfēriski simetriska un aksiāli simetriska izplūde).
3. darbība Molekulāro radiolīniju novērojumi
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Turpinājās metanola māzera avotu novērojumi.
Notikušas 115 novērojumu sesijas, izmantojot Irbenes radio teleskopu RT-16 ar kopējo novērojumu ilgumu 460 stundas. Lai pētītu to mainīgumu, katras 3 – 5 dienas novēroti 45 dienas laikā redzami starojuma avoti, izņemot strauji mainīgo avotu Cep A, kas novērots katru dienu. Novērojumi turpināsies līdz pat Projekta beigām un papildinās jau iegūtos rezultātus. Kopā ar citās observatorijās iegūtajiem šo avotu novērojumiem citos viļņu garumos tie tiks izmantoti, lai noskaidrotu fizikālos procesus un matērijas struktūras kosmosa apgabalos, no kuriem nāk kosmiskā metanola māzera starojums.
Nozīmīgs notikums šajā periodā bija Projekta zinātniskā vadītāja Ivara Šmelda un zinātnisko asistentu Arta Aberfelda un Kārļa Bērziņa vizīte Urālu Federālajā universitātē (UrFU) Jekaterinburgā (Krievija), ar kuru iedibinājusies cieša sadarbība. Tās laikā visi trīs komandējuma dalībnieki piedalījās ar ziņojumu starptautiskā konferencē un apsprieda konkrētas sadarbības iespējas. Panākta vienošanās ar UrFU līdzstrādniekiem par viņu zinātnisko kontaktu izmantošanu mūs interesējošo metanola māzera avotu novērojumu datu iegūšanai citos viļņu garuma diapazonos, izņemot 6.7 GHz māzera starojumu, tādos kā 1.6, 22 GHz un infrasarkanajos diapazonos, un kombinējot tos ar Irbenē iegūtajiem datiem izmantot kopīgu zinātniskos rakstu gatavošanai un publicēšanai augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.
Turpinājās sadarbība ar Toruņas Astronomijas centra zinātniekiem. Turpinot iesāktos pētījumus radio interferometrijā, notika vēl divi sevišķi lielas bāzes radio interferometrijas seansi. To laikā atstrādāta datu apstrādes procedūra tālākai analīzei izmantojamu FITS failu iegūšanai. Radio interferometrijas seansu, kuros piedalās tikai nedaudz antenas, laikā iegūtie dati būs noderīgi māzera avotu koordināšu un ziņu par to struktūru precizēšanai. Tiesa šādi iegūta informācija nav tik precīza, kā, piemēram Eiropas sevišķi lielas bāzes radiointerferometrijas tīklā ar daudzām antenām iegūtā, tomēr daudz vieglāk iegūstama – nav nepieciešams darbināt visu lielo interferometrijas tīklu, kurš jau tā ir pietiekami noslogots.
Par kosmiskā māzera avota spektra izmaiņām laikā papildu iespēju spriest dod novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā, kas redzams 3. attēlā.
Att.3. Novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā
06.06.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .

Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams apgūt akadēmisko studiju programmu tulkošanā. Līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos tulkošana un darbs ar tekstiem piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tie, kuri domā, ka mūsdienās tulkotājs tikai tulko, stipri maldās. Šodien tulkotājs ir daudzpusīgs speciālists, kurš vada projektus dažādās nozarēs, ieņem diplomātiskus amatus, strādā ES institūcijās, kā arī uzņēmumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Par šiem un citiem priekšstatiem par tulkošanas funkcijām un tulkotāja profesiju strauji mainīgajā pasaulē skaidrību palīdzēja gūt Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Gatavojoties atzīmēt Ventspils Augstskolas 30 gadu jubileju, TSF nebaidās no objektīvajiem un subjektīvajiem šķēršļiem un izvirza visaugstākos mērķus. Paaudžu maiņa profesoru sastāvā Laikā starp iepriekšējo un pašreizējo VeA starptautisko novērtējumu notikusi jūtama profesoru skaita samazināšanās. Daļa humanitāro zinātņu profesoru devušies pensijā, citi aizgājuši mūžībā, vēl citi izvēlējušies karjeras pārmaiņas. Tādēļ, pēc asociētā profesora Jāņa Veckrāča domām, fakts, ka pēdējā fakultātes starptautiskā novērtējuma rezultāts saglabājies tajā pašā līmenī kā pirms sešiem gadiem, bet kvalitātē sniegums novērtēts pat augstāk, ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu sasniegumu. "Es pats to vērtēju kā lielu sasniegumu, kas panākts sarežģītos apstākļos," saka dekāns. Neraugoties uz būtisku pētnieciskās kapacitātes samazināšanos, zinātnisko publikāciju skaits augstākā līmeņa izdevumos nav samazinājies, gluži pretēji - tas ir pieaudzis. Pēc profesora domām, tieši tas labvēlīgi ietekmējis starptautisko ekspertu vērtējumu. Visa TSF komanda turpina mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, lai stiprinātu savas pozīcijas. Fakultātes akadēmiskajam personālam pievienojusies Latvijā pazīstamā leksikogrāfe Laura Karpinska, kura ievēlēta par asociēto profesori Ventspils Augstskolā. Tuvākajā laikā gaidāma arī doktora disertācijas aizstāvēšana valodniecībā, kas nozīmē, ka fakultātes mācībspēku vidū būs vēl viens zinātņu doktors. "Jaunās paaudzes ienākšana zinātnē nenotiek ātri," skaidro asociētais profesors. Jānis Veckrācis uzskata, ka Tulkošanas studiju fakultātei, tāpat kā visai humanitāro zinātņu nozarei akadēmiskajā vidē, nākas pārvarēt virkni objektīvu un subjektīvu šķēršļu. Viens no tiem ir nelabvēlīgā konkurence starp STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un humanitārajām zinātnēm. "Tas ir radījis ievērojamu finansējuma nelīdzsvarotību. Humanitārajās zinātnēs ir ļoti grūti piesaistīt projektu finansējumu. Tas negatīvi ietekmē pētniecību un doktorantūras darbu," norāda asoc. profesors. Viņš uzskata, ka šī situācija ir radīta mākslīgi, netiek izprasta šīs jomas pētniecības nozīmība. MI nemazina interesi par tulkošanu Mākslīgais intelekts (MI) ar automatizētās tulkošanas, tekstu apstrādes un citiem rīkiem arī būtiski ietekmē gan humanitārās zinātnes kopumā, gan jo īpaši tulkošanu. "Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis tirgus prasības un tulkotāju darba apstākļus," uzsver profesors. Uz jauno izaicinājumu Ventspils Augstskola ir reaģējusi ar konkrētu rīcību. Tulkošanas studiju programmas tiek pastāvīgi pilnveidotas atbilstoši laikmeta prasībām. Pašreizējā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija pēc starptautiskās akreditācijas iegūšanas ir iekļauta Eiropas maģistra studiju programmu tiklā. Neraugoties uz sabiedrībā arvien izplatītāko pārliecību, ka tulkošanai šobrīd pietiek ar internetā pieejamajiem resursiem un tādiem rīkiem kā ChatGPT, studējošo skaits šajā maģistra programmā pieaug. Aizpagājušajā gadā maģistra studiju programmu Tulkošana un terminoloģija absolvēja seši studenti, pagājušajā gadā – astoņi, bet šogad jau desmit. «Mūsu absolventus var sastapt visur» Asociētais profesors vērš uzmanību uz to, ka TSF studiju programmu absolventi strādā visdažādākajās jomās gan Ventspilī un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2025. gada oktobrī Ventspilī notika starptautiska zinātniskā konference, kurā cita starpā tika diskutēts par to, kā ES tulkošanas dienesti vērtē mutvārdu tulkošanas nākotnes perspektīvas. Konferencē ES pārstāvēja Ventspils Augstskolas TSF absolvents, ventspilnieks Uldis Sproģis, kurš ieņem vadošu amatu Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā. Jāpiebilst, ka pašā konferencē piedalījās pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Vienlaikus ar konferenci VeA norisinājās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS (tajā ietilpst arī VeA) forums, kā arī starptautiski semināri studentiem, kuros lekcijas vadīja ārvalstu profesori. Daļa maģistrantūras studentu praksi iziet Latvijas vēstniecībās dažādās valstīs un pēc tam tur arī turpina darbu. Šogad TSF students Matīss Jansons, izturot milzīgu starptautisku atlasi, ieguva prakses vietu vienā no ES institūcijām. «Mūsu absolventus var sastapt visur,» saka dekāns. Daudzi pašreizējie Ventspils Augstskolas pasniedzēji arī ir TSF absolventi. To vidū ir arī pats fakultātes dekāns, kuldīdznieks Jānis Veckrācis. Bakalaura diplomu viņš kā viens no pirmajiem VeA absolventiem ieguva 2001. gadā. Pēc tam pabeidza maģistrantūru studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība, bet vēlāk arī doktorantūru valodniecības studiju programmā. 2013. gadā Veckrācis sāka strādāt par pasniedzēju Ventspils Augstskolā, bet kopš 2024. gada augusta viņam uzticēti TSF dekāna pienākumi. Pateicoties tam, ka studiju programmas tiek pastāvīgi aktualizētas atbilstoši laikmeta prasībām, gadās, ka studenti maģistratūru absolvē divreiz vai arī iestājas doktorantūrā valodniecības programmā. Profesors uzsver, ka pašlaik VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā studiju programmu tulkošanā. TSF starptautiskā līmenī Izpētot humanitāro zinātņu un valodniecības attīstības tendences Latvijā un Eiropā, licenci saņēma divas jaunas studiju programmas bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide un angļu valodā īstenotā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide . Jaunā maģistra programma ņem vērā mūsdienu digitalizācijas aspektus un galvenokārt ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Abas programmas saņēmušas pozitīvu ekspertu novērtējumu, un no nākamā akadēmiskā gada tās tiks iekļautas studiju procesā, un jau ir piesaistīti starptautiski augsta līmeņa pasniedzēji. Asociētais profesors Jānis Veckrācis lielu nozīmi piešķir VeA un TSF starptautiskajai sadarbībai universitāšu asociācijā COLOURS un citos starptautiskos projektos. "Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs," saka asociētais profesors. "Darbodamies nelielā reģionālā augstskolā, mūsu veikums sniedzas tālu pāri reģiona robežām, un mēs labi pazīstam starptautiskās vēsmas," viņš piebilst. Runājot par fakultātes ambiciozajām nākotnes iecerēm, dekāns izmanto zīmīgu metaforu: "Pa zemiem pauguriem Himalajos neuzkāpt." Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenotas četras studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide profesionālā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija, akadēmiskā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide, kopīgā doktora studiju programma Valodu un literatūras studijas. Avots: Laikraksts "Ventas Balss

Čehijas zinātniskajā žurnālā Novaya rusistika ( Новая русистика ) publicēts apskats par starptautisko zinātnisko konferenci „Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kas 2025. gada 9. un 10. oktobrī notika Ventspils Augstskolā. Apskata autore ir Brno Aizsardzības universitātes Valodu centra pārstāve Lenka Odehnalova ( Lenka Odehnalová ), kura konferencē nolasīja referātu par krievu valodas militārās terminoloģijas apguvi interaktīvajās mācību lietotnēs. Publikācijā uzsvērts, ka konferenci Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte rīkoja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti un ka pasākums iekļāvās plašākā forumā, kas tika notika Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā. Dalībnieki pārstāvēja Grieķiju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ukrainu, Čehiju un citas valstis, bet darbs noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē četrās paralēlās sekcijās angļu, vācu un latviešu valodā, aptverot, piemēram, nozaru terminoloģiju, leksikogrāfiju, tulkojumzinātni, valodas politiku un mākslīgo intelektu. Rakstā īpaši akcentēti plenārreferāti; pieminēta arī konferences sekcija, kas bija veltīta ievērojamā latviešu leksikogrāfa un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai. Apskata noslēgumā konference raksturota kā jauna, iedvesmojoša telpa, kas sniedz iespēju akadēmiski apspriest ar valodniecību saistītās teorētiskās un praktiskās aktualitātes un norādīts, ka tā sekmējusi starptautiskās sadarbības veidošanu un kalpojusi arī kā jauno speciālistu atbalsta pasākums. Žurnāla Novaya rusistika 2025. gada 2. numurā (110.–111. lpp.) publicētais raksts brīvpieejā ir lasāms šeit: https://doi.org/10.5817/NR2025-2-10 .

Ventspils Augstskolā līdz 27. augustam turpinās papilduzņemšana brīvajās studiju vietās. Topošajiem studentiem vēl ir iespēja septembrī uzsākt studijas kādā no piedāvātajām studiju programmām tādās jomās kā bizness, programmēšana un datorzinātnes, elektronika, kā arī valodas un tulkošana. Pieteikties iespējams katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Studējošie Ventspils Augstskolā tiek uzņemti pieteikumu saņemšanas kārtībā – studējošais saņem atbildi par iegūtu studiju vietu jau pieteikšanās brīdī un noslēdz studiju līgumu. Kurš pirmais iesniedz pieteikumu, tas iegūst vietu, tādēļ Ventspils Augstskola aicina nekavēties un iesniegt pieteikumu pēc iespējas ātrāk. Ventspils Augstskola piedāvā arī studiju programmas, kuras ir viegli apvienot ar darbu. Studijas bakalaura studiju programmā “Vadībzinātne” notiek sestdienās un attālināti, savukārt profesionālajā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” lekcijas tiek īstenotas katru otro nedēļu – ceturtdienu, piektdienu vakaros, kā arī sestdienās. Arī Eiropas līmenī atzītajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija” iespējams studēt attālināti un bez maksas. Ventspils Augstskolā piedāvātās studiju programmas: Īsā cikla studiju programma: Programmēšanas speciālists Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes, Elektronikas inženierija, Jaunuzņēmumu vadība, Biznesa vadība Vadībzinātne (neklātienes studiju programma – lekcijas sestdienās, attālināti), Valodas, saziņa un kultūrvide – JAUNUMS Maģistra studiju programmas: Uzņēmējdarbības vadība, Tulkošana un terminoloģija, Datorzinātnes, Elektronika. Pieteikties studijām iespējams gan klātienē Ventspils Augstskolā, gan sūtot pieteikumu elektroniski. Vairāk informācijas: https://www.venta.lv/papilduznemsana

Ventspils Augstskola aicina apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei ” platformā STARS ( stars.gov.lv ). Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, kuri vēl nav izmantojuši individuālo mācību kontu (IMK), ir pieejams finansējums līdz 500 eiro digitālo prasmju apguvei. Ventspils Augstskolas kursam “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei” pieteikšanās atvērta līdz 21. augustam. Mācības tiek īstenotas prasmju pārvaldības platformā STARS, kas nodrošina plašākas iespējas nodarbinātām personām elastīgā formātā apgūt jaunas prasmes un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju. Mācību programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Kursa maksa ir 386,25 eiro, taču, pirmo reizi izmantojot individuālo mācību kontu (IMK) un saņemot finansējumu 500 eiro apmērā, kursu iespējams apgūt bez līdzmaksājuma. “Python” ir viena no populārākajām programmēšanas valodām, ko plaši izmanto datu apstrādē, analīzē un procesu automatizācijā. Tā veicina efektīvāku datu apstrādi un analīzi, padarot informācijas izmantošanu pārskatamāku un strukturētāku, tādēļ “Python” prasmes kļūst arvien nozīmīgākas dažādās nozarēs. Mācības organizē Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs, un kursu vada Ventspils Augstskolas lektore Estere Vītola. Uzsvars kursā ir uz praktisku darbu ar datiem – no to iegūšanas un apstrādes līdz analīzei un vizuālam attēlojumam. Studiju kursa laikā dalībniekiem būs iespēja apgūt “Python” programmēšanas pamatus un datu analīzes prasmes, tostarp: Programmēšanas valodas “Python” pielietojumu un programmu izstrādes vides; “Python” programmēšanas valodas pielietojumu un programmu izstrādes vidi; Nosacījuma un atkārtojuma konstrukcijas “Python” moduļus un datu tipus (list, tuple, dictionary u.c.); Funkciju definēšanu; Datu analīzes metodes un “Python” moduļus datu analīzei (Numpy, Pandas u.c.); Datu izgūšanu, atlasi, tīrīšanu un analīzi; Datu vizualizāciju, izmantojot “Python” moduļus. Apgūtās prasmes palīdzēs dalībniekiem labāk izprast datu apstrādes procesus, efektīvāk izmantot informāciju ikdienas darbā un pilnveidot savas digitālās kompetences atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piesakies: https://stars.gov.lv/programma/22 Mācības tiek īstenotas ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu projektā “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Vairāk par projektu uzzini ŠEIT: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba

Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē.


