Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”
2019. gada 6. jūnijs
Projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” 1. darbība “Starpzvaigžņu vides ķīmisko procesu modelēšana” Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Modificēts makroskopiskais Monte-Karlo modelis, kas ņem vērā molekulu difūziju mantijā. Tiek modelēta reakciju kinētika. Tika precizēta modelēšanas programma un variēti modelēšanas parametri. Tika novērtēta difūzijas mantijā ietekme uz molekulu koncentrāciju mantijā un uz virsmas. Rezultāti tika salīdzināti ar oriģinālo MONACO modeli, parādīta būtiska difūzijas ietekme uz radikāļu koncentrāciju tilpumā un uz virsmas.
Att.1.Molekulu koncentrācija mantijā salīdzinot ar oriģinālo MONACO modeli
Rezultāti tika prezentēti starptautiskā konferencē [1].
[1]. Juris Roberts Kalnins, Raimonds Narnickis, Anton I Vasyunin. “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”
in Information Technologies Management and Society. Theses, of "The 17th International scientific conference Information technologies and management, April 25-26,2019, pp.15-16.
2. darbība “Masas izplūdes no AMZ un pēc-AMZ zvaigznēm pētījumi”
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Apakšdarbība 2.1 “AMZ un pēc-AMZ zvaigžņu polarimetriski novērojumi”. No ESO datu arhīviem izvēlēti pēc-AMZ objekti CD-44 4961 un HD 44179, kuriem eksistē pieejami polarimetrisko novērojumu dati. Objektam CD-44 4961 eksistē arī pieejami interferometrijas dati. Šos datus paredzēts pārinterpretēt, izmantojot projekta darbībā 2.2. izveidoto programmatūru.
Apakšdarbība 2.2 “Polarizēta starojuma pārneses modelēšana patvaļīgas formas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkos”. Būtiski paplašinātas iespējas datorprogrammai, kas ar Montekarlo metodi modelē fotonu paketes daudzkārtīgu izkliedi apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā, proti, agrāk tika pieņemts, ka primārais starojuma avots ir spīdošs punkts, bet tas var būt viena vai divas sfēriskas zvaigznes. 2. attēlā redzami nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte:
Att.2. Nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte
Uzsākta datorprogrammas izmantošana uz VSRC augstas veiktspējas skaitļošanas klastera Irbenē.
Turklāt uzsākti analītiski pētījumi par daļēji orientētu kosmisko putekļu mākoņa efektīvo optisko īpašību aprēķina metodiku.
Apakšdarbība 2.3 “Masas zuduma no pēc-AMZ zvaigznēm modelēšana, risinot gazodinamikas vienādojumus”. Formulēta vienādojumu sistēma, kuras skaitliska atrisināšana ļaus modelēt ārkārtīgi intensīvo gāzu un putekļu izplūdi no pēc-AMZ zvaigznēm vienkāršākajos gadījumos (sfēriski simetriska un aksiāli simetriska izplūde).
3. darbība Molekulāro radiolīniju novērojumi
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Turpinājās metanola māzera avotu novērojumi.
Notikušas 115 novērojumu sesijas, izmantojot Irbenes radio teleskopu RT-16 ar kopējo novērojumu ilgumu 460 stundas. Lai pētītu to mainīgumu, katras 3 – 5 dienas novēroti 45 dienas laikā redzami starojuma avoti, izņemot strauji mainīgo avotu Cep A, kas novērots katru dienu. Novērojumi turpināsies līdz pat Projekta beigām un papildinās jau iegūtos rezultātus. Kopā ar citās observatorijās iegūtajiem šo avotu novērojumiem citos viļņu garumos tie tiks izmantoti, lai noskaidrotu fizikālos procesus un matērijas struktūras kosmosa apgabalos, no kuriem nāk kosmiskā metanola māzera starojums.
Nozīmīgs notikums šajā periodā bija Projekta zinātniskā vadītāja Ivara Šmelda un zinātnisko asistentu Arta Aberfelda un Kārļa Bērziņa vizīte Urālu Federālajā universitātē (UrFU) Jekaterinburgā (Krievija), ar kuru iedibinājusies cieša sadarbība. Tās laikā visi trīs komandējuma dalībnieki piedalījās ar ziņojumu starptautiskā konferencē un apsprieda konkrētas sadarbības iespējas. Panākta vienošanās ar UrFU līdzstrādniekiem par viņu zinātnisko kontaktu izmantošanu mūs interesējošo metanola māzera avotu novērojumu datu iegūšanai citos viļņu garuma diapazonos, izņemot 6.7 GHz māzera starojumu, tādos kā 1.6, 22 GHz un infrasarkanajos diapazonos, un kombinējot tos ar Irbenē iegūtajiem datiem izmantot kopīgu zinātniskos rakstu gatavošanai un publicēšanai augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.
Turpinājās sadarbība ar Toruņas Astronomijas centra zinātniekiem. Turpinot iesāktos pētījumus radio interferometrijā, notika vēl divi sevišķi lielas bāzes radio interferometrijas seansi. To laikā atstrādāta datu apstrādes procedūra tālākai analīzei izmantojamu FITS failu iegūšanai. Radio interferometrijas seansu, kuros piedalās tikai nedaudz antenas, laikā iegūtie dati būs noderīgi māzera avotu koordināšu un ziņu par to struktūru precizēšanai. Tiesa šādi iegūta informācija nav tik precīza, kā, piemēram Eiropas sevišķi lielas bāzes radiointerferometrijas tīklā ar daudzām antenām iegūtā, tomēr daudz vieglāk iegūstama – nav nepieciešams darbināt visu lielo interferometrijas tīklu, kurš jau tā ir pietiekami noslogots.
Par kosmiskā māzera avota spektra izmaiņām laikā papildu iespēju spriest dod novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā, kas redzams 3. attēlā.
Att.3. Novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā
06.06.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskolas doktorantūras programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” doktorante Līga Pūce 9.-12. jūnijā piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē International Association for Research in Economic Psychology Conference 2026: Motives and Preferences in Economic Decisions , kas norisinājās Kasteljonā de la Planā, Spānijā. Konferences organizators – International Association for Research in Economic Psychology jeb IAREP – ir starptautiska organizācija, kas apvieno pētniekus, kuru darbs saistīts ar ekonomikas un psiholoģijas jomu mijiedarbību. Asociācijas rīkotā konference pulcēja vadošos uzvedības ekonomikas, ekonomikas psiholoģijas un saistīto nozaru pētniekus no dažādām pasaules valstīm, veicinot zinātnisko ideju apmaiņu, pētnieciskās diskusijas, starpdisciplināritāti un jaunu kontaktu veidošanos. Konferences sesijās kopumā tika aplūkoti dažādi uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas pētniecības jomu jautājumi, t.sk. tādi, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, izvēles modelēšanu, riska uztveri, intervencēm uzvedības maiņai, pavirzīšanu ( nudging ), sabiedrības uzvedību un uzvedības ekonomikas atziņu pielietojumu politikas veidošanā. Līga Pūce konferencē prezentēja kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām – Vidzemes augstskolas asociēto profesori Vinetu Silkāni – izstrādātā eksperimentālā dizaina pētījuma rezultātus par to, kā dažādi uzaicinājuma veidi, kas balstās uzvedības ekonomikas atziņās un ietver pavirzīšanas (nudging) metodes, var palielināt nodomu veikt krūts vēža skrīningu Latvijā (ziņojuma tēma “ Do Behavioural Nudges Increase Breast Cancer Screening Intentions? Evidence from an Online Survey Experiment” ). Doktorante norāda, ka dalība konferencē sniedza iespēju prezentēt pētījuma rezultātus starptautiskai auditorijai, saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti no nozares pētniekiem, iepazīt jaunākās teorētiskās un metodoloģiskās pieejas uzvedības zinātnēs, kā arī veidot profesionālus kontaktus ar ārvalstu kolēģiem. Līga Pūce uzsver: “Īpaši nozīmīgi ir tas, ka konference specializējas uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas jomā, pulcē kopā tieši šo nozaru vadošos pētniekus un šādā ekspertu vidē bija iespējamas patiesi padziļinātas zinātniskās diskusijas un jēgpilna ideju apmaiņa.” Dalība konferencē tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu, kā arī ar IAREP atbalstu, doktorantūras studentu konkursa rezultātā saņemot atbrīvojumu no konferences dalības maksas.
Ventspils Augstskolā (VeA) vasaras sākums noritēja īpaši rosīgi, jo norisinājās bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas. Savus noslēguma darbus sekmīgi aizstāvēja 158 absolventi, kuri 19. jūnijā saņēma diplomus svinīgajā izlaiduma ceremonijā Ventspils Augstskolas dārzā. Pasākumu vadīja Andris Bulis, bet par muzikālo noskaņu parūpējās mūziķe Ieva Kerēvica. Svinīgās ceremonijas laikā studiju prorektore Liene Resele-Dūšele sveica studentus, kuri studiju laikā sasnieguši izcilus rezultātus – noslēguma darbā saņemot augstāko vērtējumu 10, kā arī studiju vidējo svērto atzīmi, kas pēc noapaļošanas sasniedz 10. Par īpašiem sasniegumiem tika godināti četri studenti: Savva Matvejevs (EPF, maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība") Natālija Dolgova (TSF, bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija") Darina Kokļina (TSF, maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija") Vija Cirša (ITF, bakalaura studiju programma "Datorzinātnes") Aizvadītajā gadā izlaidumā tika dibināta jauna tradīcija – profesora Jura Baldunčika stipendijas pasniegšana. Stipendija tiek pasniegta par izciliem sasniegumiem Tulkošanas studijās. Stipendijas mecenāti ir profesora ģimene un asociētā profesore Silga Sviķe. Šogad jau otro gadu tika pasniegta prof. J. Baldunčika stipendija un to saņēma 6 absolventi: Darina Kokļina (maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija") Nadīna Slaņķe (maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija") Matīss Jansons (bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija") Natālija Dolgova (bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija") Lorete Medne (bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija") Elēna Šatrovska (bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija") Jau 2027. gada 25. septembrī Ventspils Augstskola atzīmēs savu 30 gadu jubileju un pulcēs absolventus salidojumā. Aicinām šo datumu jau laikus atzīmēt savos kalendāros! --- Absolventu grupu bildes: Print formatā: https://failiem.lv/u/rnxwh9aurp Web formatā: https://failiem.lv/u/m2dyq2fkzu Foto no izlaiduma atklāšanas : Print formatā: https://failiem.lv/u/nfv7n5w568 Web formatā: https://failiem.lv/u/y77c2f74aw EPF diplomu pasniegšana: Print formatā: https://failiem.lv/u/qc2uw49jj7 Web formatā: https://failiem.lv/u/dzj8p6x3yj ITF diplomu pasniegšana: Print formatā: https://failiem.lv/u/apfk5afgvc Web formatā: https://failiem.lv/u/pg3v6yrran Tiks papildināts ar TSF diplomu pasniegšanu.
Kā mainās Baltijas jūras zilā ekonomika – un kādas tehnoloģijas, prasmes un lēmumi ir nepieciešami, lai atbalstītu tās ilgtspējīgu nākotni? MarTe ir publicējis jaunu vebināru un semināru ierakstu kolekciju vietnē YouTube. Video apvieno pētniekus, nozares ekspertus un publiskā sektora pārstāvjus no Igaunijas un Latvijas, lai apspriestu Baltijas jūras zilās ekonomikas nākotni no divām perspektīvām: plašāka stratēģiskā aina un praktiski tehnoloģiju rīki.
25. jūnijā tiešsaistē no plkst. 12.30 līdz 14.00 norisināsies Ventspils Augstskolas (VeA) un Vidzemes Augstskolas (ViA) doktorantūras grantu ieguvēju zinātnisko pētījumu prezentācijas. Pasākuma programmā paredzētas sešas prezentācijas: 6 mēnešu pārskata atskaites: 12:30 - 12:45 Alvis Misjuns " Sistēma intuitīvai ēnotāju programmēšanai virtuālās realitātes tīmekļa saturam " (Vidzemes Augstskolas doktorantūras studiju programmas "Sociotehnisku sistēmu inženierija" 3.kursa doktorants) 12:45 - 13:00 Chathrika Kawmadi Lokuliyana " Pāreja uz aprites ekonomiku: mājsaimniecību uzvedības faktors atpūtas un ceļošanas sektorā " (Vidzemes Augstskolas kopīgās doktorantūras studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 1.kursa doktorante) 12 mēnešu pārskata atskaites: 13:00 - 13:15 Māra Grīnberga-Šilaua “Aktīvā mobilitāte tūrisma galamērķī”, Vidzemes Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante 13:15 - 13:30 Līga Pūce “Pavirzīšanas izmantošana vēža skrīningu aptveres palielināšanai Latvijā: efektivitātes un ekonomiskās ietekmes novērtējums” Ventspils Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante 13:30 - 13:45 Laura Ozoliņa “Veģetācijas reālistiska vizualizācija virtuālās realitātes scenārijos” Vidzemes Augstskolas doktorantūras studiju programmā "Sociotehnisku sistēmu inženierija" 2.kursa doktorante 13:45 - 14:00 Kristiāna Balode "Digitālās transformācijas izraisīto nodarbinātības formu izmaiņu ietekme uz produktivitātes novērtēšanu IKT nozarē", Ventspils Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante Pasākums notiks attālināti, izmantojot platformu Google Meet . Pieslēgšanās saite: https://meet.google.com/skz-xmrm-mvb Pasākums ir veltīts projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 pirmās kārtas saņēmēju pirmo sešu mēnešu progresa izvērtēšanai. Tā mērķis ir stiprināt augstskolu pētniecības kapacitāti un veicināt zināšanu pārnesi Latvijas tautsaimniecībā.
Saules fiziķu komanda ir atklājusi jaunu veidu, kā noteikt un izmērīt entropijas izmaiņas Saules atmosfērā – sasniegumu, kas var palīdzēt pētniekiem labāk izprast enerģijas pārnesi Saules koronā un noskaidrot, kāpēc Saules ārējā atmosfēra ir miljoniem grādu karstāka nekā tās virsma. Entropija ir jēdziens, kas radās 19. gadsimta 60. gados, kad vācu fiziķis Rūdolfs Klausiuss to ieviesa, pētot siltuma dzinēju efektivitāti un slaveno Karno ciklu. Kopš tā laika entropija ir kļuvusi par vienu no fundamentālākajiem jēdzieniem fizikā, palīdzot zinātniekiem aprakstīt enerģijas sadalījumu un pārveidi sistēmās, sākot no tvaika dzinējiem un melnajiem caurumiem līdz zvaigznēm un pat Visumam kopumā. Neraugoties uz tās nozīmi, entropiju Saules atmosfērā līdz šim ir bijis ārkārtīgi grūti izmērīt tieši. Jaunā pētījumā, kas drīzumā tiks publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters , pētnieki no Vorikas Universitātes, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC, Ventspils Augstskola) un Londonas Universitātes koledžas (UCL) ir parādījuši, ka entropija atstāj novērojamas pēdas viļņos, kas izplatās caur Saules karsto, magnetizēto atmosfēru jeb koronu. “Entropija ir viens no galvenajiem lielumiem, kas raksturo, kā enerģija ir organizēta fizikālā sistēmā,” skaidro pētījuma vadošais autors, Stīvena Hokinga stipendiāts Dmitrijs Kolotkovs. “Konceptuālā ziņā Saules aktīvos apgabalus var uzskatīt par dabīgiem siltuma dzinējiem, kas nepārtraukti pārveido un transportē enerģiju caur karstu, magnetizētu plazmu. To darbība un efektivitāte ir cieši saistīta ar entropiju. Šim jēdzienam ir dziļas saknes termodinamikā, un tam ir būtiska loma arī melno caurumu fizikā, kur entropija ir saistīta ar informācijas un enerģijas uzglabāšanas fundamentālajiem ierobežojumiem. Ja entropija nemainās, enerģija mēdz saglabāties organizētākā un lokalizētākā formā. Ja entropija tiek traucēta, enerģija pārdalās un izplatās apkārtējā plazmā. Ja mēs spējam izmērīt, kā entropija mainās Saules aktīvajos apgabalos, mēs iegūstam jaunu veidu, kā izsekot enerģijas transportam, disipācijai un tās pārvēršanai siltumā.”
Ventspils Augstskolas pārstāvji 2026.gada maija izskaņā kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Cluj pilsētā Rumānijā turpināja darbu pie projekta NextTechTalents īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Noslēdzoties izpētes posmam, šobrīd projekta ietvaros norit darbs pie NextTechTalents apmācību sistēmas un kursu plāna izveides ar fokusu uz jaunajiem zinātniekiem. Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga ar partneriem pārrunāja turpmākās projekta informācijas izplatīšanas aktivitātes. Ventspils Augstskolas pārstāvji vizītes laikā apmeklēja arī sadarbības partneru organizētas Cluj inovāciju dienas, kurās pārstāvēts arī projekts NextTechTalents . Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).
