Par paveikto projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi”
2019. gada 6. jūnijs
Projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” 1. darbība “Starpzvaigžņu vides ķīmisko procesu modelēšana” Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Modificēts makroskopiskais Monte-Karlo modelis, kas ņem vērā molekulu difūziju mantijā. Tiek modelēta reakciju kinētika. Tika precizēta modelēšanas programma un variēti modelēšanas parametri. Tika novērtēta difūzijas mantijā ietekme uz molekulu koncentrāciju mantijā un uz virsmas. Rezultāti tika salīdzināti ar oriģinālo MONACO modeli, parādīta būtiska difūzijas ietekme uz radikāļu koncentrāciju tilpumā un uz virsmas.
Att.1.Molekulu koncentrācija mantijā salīdzinot ar oriģinālo MONACO modeli
Rezultāti tika prezentēti starptautiskā konferencē [1].
[1]. Juris Roberts Kalnins, Raimonds Narnickis, Anton I Vasyunin. “Simulation of interstellar dust mantle and surface chemistry”
in Information Technologies Management and Society. Theses, of "The 17th International scientific conference Information technologies and management, April 25-26,2019, pp.15-16.
2. darbība “Masas izplūdes no AMZ un pēc-AMZ zvaigznēm pētījumi”
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Apakšdarbība 2.1 “AMZ un pēc-AMZ zvaigžņu polarimetriski novērojumi”. No ESO datu arhīviem izvēlēti pēc-AMZ objekti CD-44 4961 un HD 44179, kuriem eksistē pieejami polarimetrisko novērojumu dati. Objektam CD-44 4961 eksistē arī pieejami interferometrijas dati. Šos datus paredzēts pārinterpretēt, izmantojot projekta darbībā 2.2. izveidoto programmatūru.
Apakšdarbība 2.2 “Polarizēta starojuma pārneses modelēšana patvaļīgas formas apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkos”. Būtiski paplašinātas iespējas datorprogrammai, kas ar Montekarlo metodi modelē fotonu paketes daudzkārtīgu izkliedi apzvaigžņu gāzu-putekļu apvalkā, proti, agrāk tika pieņemts, ka primārais starojuma avots ir spīdošs punkts, bet tas var būt viena vai divas sfēriskas zvaigznes. 2. attēlā redzami nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte:
Att.2. Nosacīta modeļa aprēķinu rezultāti – no nesfēriska homogēna putekļu mākoņa, kura iekšienē atrodas dubultzvaigzne, ārā nākošā starojuma intensitāte
Uzsākta datorprogrammas izmantošana uz VSRC augstas veiktspējas skaitļošanas klastera Irbenē.
Turklāt uzsākti analītiski pētījumi par daļēji orientētu kosmisko putekļu mākoņa efektīvo optisko īpašību aprēķina metodiku.
Apakšdarbība 2.3 “Masas zuduma no pēc-AMZ zvaigznēm modelēšana, risinot gazodinamikas vienādojumus”. Formulēta vienādojumu sistēma, kuras skaitliska atrisināšana ļaus modelēt ārkārtīgi intensīvo gāzu un putekļu izplūdi no pēc-AMZ zvaigznēm vienkāršākajos gadījumos (sfēriski simetriska un aksiāli simetriska izplūde).
3. darbība Molekulāro radiolīniju novērojumi
Paveiktais laikā no 2018. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim
Turpinājās metanola māzera avotu novērojumi.
Notikušas 115 novērojumu sesijas, izmantojot Irbenes radio teleskopu RT-16 ar kopējo novērojumu ilgumu 460 stundas. Lai pētītu to mainīgumu, katras 3 – 5 dienas novēroti 45 dienas laikā redzami starojuma avoti, izņemot strauji mainīgo avotu Cep A, kas novērots katru dienu. Novērojumi turpināsies līdz pat Projekta beigām un papildinās jau iegūtos rezultātus. Kopā ar citās observatorijās iegūtajiem šo avotu novērojumiem citos viļņu garumos tie tiks izmantoti, lai noskaidrotu fizikālos procesus un matērijas struktūras kosmosa apgabalos, no kuriem nāk kosmiskā metanola māzera starojums.
Nozīmīgs notikums šajā periodā bija Projekta zinātniskā vadītāja Ivara Šmelda un zinātnisko asistentu Arta Aberfelda un Kārļa Bērziņa vizīte Urālu Federālajā universitātē (UrFU) Jekaterinburgā (Krievija), ar kuru iedibinājusies cieša sadarbība. Tās laikā visi trīs komandējuma dalībnieki piedalījās ar ziņojumu starptautiskā konferencē un apsprieda konkrētas sadarbības iespējas. Panākta vienošanās ar UrFU līdzstrādniekiem par viņu zinātnisko kontaktu izmantošanu mūs interesējošo metanola māzera avotu novērojumu datu iegūšanai citos viļņu garuma diapazonos, izņemot 6.7 GHz māzera starojumu, tādos kā 1.6, 22 GHz un infrasarkanajos diapazonos, un kombinējot tos ar Irbenē iegūtajiem datiem izmantot kopīgu zinātniskos rakstu gatavošanai un publicēšanai augstas raudzes zinātniskajos žurnālos.
Turpinājās sadarbība ar Toruņas Astronomijas centra zinātniekiem. Turpinot iesāktos pētījumus radio interferometrijā, notika vēl divi sevišķi lielas bāzes radio interferometrijas seansi. To laikā atstrādāta datu apstrādes procedūra tālākai analīzei izmantojamu FITS failu iegūšanai. Radio interferometrijas seansu, kuros piedalās tikai nedaudz antenas, laikā iegūtie dati būs noderīgi māzera avotu koordināšu un ziņu par to struktūru precizēšanai. Tiesa šādi iegūta informācija nav tik precīza, kā, piemēram Eiropas sevišķi lielas bāzes radiointerferometrijas tīklā ar daudzām antenām iegūtā, tomēr daudz vieglāk iegūstama – nav nepieciešams darbināt visu lielo interferometrijas tīklu, kurš jau tā ir pietiekami noslogots.
Par kosmiskā māzera avota spektra izmaiņām laikā papildu iespēju spriest dod novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā, kas redzams 3. attēlā.
Att.3. Novērojumu attēlošana dinamiskā spektra veidā
06.06.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas būs veltīta pandēmiju ietekmei, veselībai, pārtikas drošībai un zinātnes nozīmei mūsu ikdienā. Tikšanās notiks 24. oktobrī plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš , Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Pasākuma laikā tiks aplūkotas šādas tēmas: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?; Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tikšanās laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par šiem jautājumiem, bet arī kopīgi diskutēt par to nozīmi mūsu ikdienā. Dalība pasākumā ir bez maksas . Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Papildu informācija: mic@venta.lv
Jau devīto gadu pēc kārtas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal” piešķīra stipendiju Ventspils Augstskolas (VeA) studentam. Šogad stipendiju, iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumā, kā arī unikālo balvu ieguva bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa studente Aļika Avtuhova. Uz “Bucher Municipal” stipendiju pretendēja četri Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, kuri Ventspils kinoteātrī “Kino Rio” tikās gan ar uzņēmuma, gan VeA pārstāvjiem, pārrunājot savus mērķus, sasniegumus un nākotnes ieceres. Šoreiz vislabāko iespaidu uz komisiju atstāja VeA otrā kursa studente Aļika Avtuhova, kurai tika piešķirta stipendija un iespēja gūt praktisku pieredzi uzņēmumā. Stipendijas ieguvēja atzīst, ka sarunas bijušas daudz interesantākas, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzās ierastajiem jautājumiem par nākotnes plāniem, studentiem bija jāparāda spēja domāt radoši un risināt izaicinājumus uzņēmējdarbībā. Piemēram, Aļikai bija jāpastāsta, kā viņa rīkotos, ja būtu atbildīga par kinoteātra darbību un būtu jāuzlabo tā finansiālā situācija. Uzņēmums “Bucher Municipal” VeA studentus atbalsta kopš 2018. gada, sniedzot gan finansiālu atbalstu, gan ļaujot tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības vidi. “Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī iegulda vidē, kurā darbojas. Ventspils Augstskola ir nozīmīga pilsētas daļa, un mums ir svarīgi stiprināt saikni starp augstskolu, uzņēmējdarbību un jauniešiem. Ne katram stipendiātam pēc studijām ir jānonāk Bucher Municipal – arī tad, ja jaunietis izvēlas citu uzņēmumu vai nozari, mēs esam devuši savu ieguldījumu viņa izaugsmē. Savukārt, ja kādu dienu viņš izvēlas pievienoties mūsu komandai, tas, protams, ir ļoti patīkams rezultāts,” saka Mikus Brakanskis, Bucher Municipal Ventspils ražotnes vadītājs.
2. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki piedalījās zinātniskajā konferencē „Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis uzstājās ar referātu „Ģeogrāfijas leksikas attīstība mācību grāmatās latviešu valodā: 19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums”. TSF doktorante Anna Rudzīte iepazīstināja ar referātu „Mūzikas terminoloģijas sistematizācija un attīstība profesora Jāņa Torgāna darbos: tradīcija, inovācija un institucionālie izaicinājumi”, bet doktorante Anna Šēfere – ar referātu „Tūrisma terminogrāfija Latvijā: no tradicionālajiem leksikogrāfiskajiem avotiem līdz digitālajiem terminoloģijas resursiem”. Programmā bija arī daudz citu vērtīgu referātu par terminoloģijas pārvaldību, vēsturi un nozaru attīstību; notika interesantas diskusijas jautājumu sadaļā, kā arī neformālas sarunas ar kolēģiem, kontaktu veidošana un domapmaiņa.
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām.
Ventspils Augstskola kopā ar partneriem Latvijas Universitāti un Cēsu kosmosa izziņas centru ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) par Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) izveidi un īstenošanu Latvijā. ESERO Latvia būs 23. šāda veida birojs Eiropā un nodrošinās Latvijas pedagogiem un skolēniem pieeju STEM izglītības resursiem latviešu valodā, kuros izmantota kosmosa tematika. ESERO Latvia oficiālā atklāšana notiks 2026. gada 21. oktobrī plkst. 9.30 Latvijas Universitātes Dabas mājā Rīgā.
Atzīmējot Eiropas valodu dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Eiropas valodu festivāls. Festivāls tiek organizēts jau trešo reizi, un arī šogad tajā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studenti un docētāji. Šogad TSF pasākumā pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Valodas, saziņa un kultūrvide” studentes Janita Kate Asare, Elīna Glaudiņa, Līva Ramma un Samanta Klitaimnēstra Vīgante, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons un maģistra programmas vadītāja Silga Sviķe. Studentus sagatavoja bakalaura programmas vadītāja Aiga Bādere. Janita Kate stāsta: “Dalība Eiropas valodu festivālā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Īpaši nozīmīga man bija iespēja kāpt uz skatuves un pastāstīt, cik svarīga ir tulkošana un svešvalodu apguve. Tā bija iespēja ne tikai pārbaudīt savas spējas uzstāties plašākas auditorijas priekšā, bet arī padomāt pašai par to, cik liela nozīme valodām ir mūsu ikdienā un saziņā. Festivāla laikā bija interesanti iepazīt dažādas valodas un valstu kultūru, apmeklējot valodu stendus. Savukārt mūsu pašu stendā bija iespēja vadīt studentu sagatavotās spēles, iepazīstinot apmeklētājus ar viltusdraugiem, atrast atbilstošo teikumu konkrētajai valodai, kā arī piedalīties karodziņu spēlē, kur katram karodziņam bija jāpievieno attiecīgās valsts nosaukums vācu valodā. Bija īpaši interesanti redzēt, kā dažādi cilvēki iesaistās un cik daudz viņi jau zina par valodām. Manuprāt, festivāls bija lieliska iespēja ne tikai pārstāvēt Ventspils Augstskolu, bet arī pašiem studentiem praktiski izmantot savas zināšanas, dažādās valodās komunicēt ar cilvēkiem un vēlreiz pārliecināties, cik aizraujoša un daudzveidīga ir valodu pasaule.” Matīss Jansons, kurš šobrīd studē profesionālajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija”, par savu pieredzi stāsta: “Eiropas valodu festivālu šogad apmeklēju jau trešo reizi, turklāt katru reizi citā lomā – pirmajā gadā kā bakalaura studiju programmas pārstāvis, otrajā vienkārši kā apmeklētājs, bet šogad jau kā maģistrantūras students. Ir patiess prieks redzēt, ka ar katru gadu festivāls kļūst arvien plašāks un interesantāks, un tajā piedalās ļoti daudz ieinteresētu apmeklētāju un skolēnu. Tas apliecina, ka interese par valodām un kultūrām ir dzīva un augoša. Ceru, ka šis festivāls turpināsies un kļūs par skaistu tradīciju arī turpmāk.”
