Doktora studiju programmas

VALODNIECĪBA

STARPAUGSTSKOLU DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA "VALODNIECĪBA (LATVIEŠU DIAHRONISKĀ UN SINHRONISKĀ VALODNIECĪBA, LIETIŠĶĀ VALODNIECĪBA UN SALĪDZINĀMĀ UN SASTATĀMĀ VALODNIECĪBA)" (SADARBĪBĀ AR LIEPĀJAS UNIVERSITĀTI)

 

Valoda un saziņa ir sabiedrības pamatā. Katrai tautai ir valoda, kas ir unikāla un sarežģīta.  Ventspils Augstskola ir vieta, kur tu apgūsi ne tikai valodniecības teoriju, bet arī uzzināsi par informācijas tehnoloģiju metodēm lingvistikā un citiem svarīgiem aspektiem, lai kļūtu par starptautiski atpazīstamu zinātnieku filoloģijā.

 

ĪSUMĀ PAR PROGRAMMU


Filoloģijas doktors (Dr.philol.)


3 vai 4 gadi


4550 EUR gadā


Latviešu

BUDŽETA VIETAS


3

MAKSAS VIETAS


GRĀDA VEIDS


Zinātniskais

FORMA


Pilna vai nepilna laika

Stipendijas un kredīti

Ventspils Augstskolā vari pieteikties uz šādām stipendijām un kredītiem
Uzzināt vairāk

Uzņemšanas prasības

Iepazīsties ar Ventspils Augstskolas uzņemšanas noteikumiem un prasībām.
Uzzināt vairāk
 

STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI

• Nodrošināt zinātnisko un akadēmisko pēctniecību valodniecības nozarē;
• Balstoties uz sadarbību dažādu valodniecības apakšnozaru ietvaros, attīstīt Latvijas valodniecībai, izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālus un perspektīvus pētniecības virzienus;
• paplašināt un padziļināt Letonikas pētījumus, attīstīt tulkojumzinātnes teorētisko bāzi un jaunus lietišķās valodniecības apakšvirzienus.

Piesakies informācijai

Saņem aktuālo informāciju par tuvākajiem pasākumiem savā e-pastā.
Pieteikties

 

STUDIJU PROGRAMMAS UZDEVUMS

Nodrošināt doktorantiem iespēju sekmīgi apgūt studiju programmu, lai iegūtu filoloģijas doktora grādu (Dr.philol.) un tam atbilstošās nozares doktora intelektuālās, profesionālās, akadēmiskās un praktiskās kompetences.

 

STUDIJU PROGRAMMAS PLĀNS

 

KARJERAS IESPĒJAS

Absolventiem ir iespēja iekļauties Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā apritē, akadēmisko pienākumu veikšanā, kā arī citās darbības jomās, kur nepieciešama vai vēlama filoloģijas zinātņu doktora līmeņa zinātniskā kvalifikācija;
 

AIZSTĀVĒTIE PROMOCIJAS DARBI


Nr. Dr.philol. Darba nosaukums Aizstāvēšanas datums
1. Normunds Dzintars

Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940. gada līdz 1991. gadam: lingvodidaktiskais aspekts.

24.01.2014.
2. Guntars Dreijers

 Grotesque in English and Latvian Target Texts (Establishing Contrasts with Charles Baudelaire’s Source Texts) / Groteska angļu un latviešu mērķtekstos (sastatījumā ar Šarla Bodlēra avottekstiem)

07.03.2014.
3. Inga Bliska

 Franču valoda kā trešā valoda Latvijā: leksiski semantiskais mācību līmenis

27.02.2015.
4. Anita Helviga Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums 05.05.2015.
5. Egita Proveja Der Text und seine Konventionen. Eine diachronisch ausgerichtete Analyse zur Herausbildung und Abänderung des lettischen Textmusters Kochrezept unter dem Einfluss von Sprachkontakten / Teksts un tā konvencijas: latviešu tekstu modeļa “kulinārijas recepte” veidošanās un pārmaiņu procesi kontaktvalodu ietekmē diahroniskā skatījumā 20.11.2015.
6. Silga Sviķe Speciālā leksika vispārīgajās divvalodu tulkojošajās vārdnīcās: augu nosaukumi 07.10.2016.
7. Jūlija Gabranova Baltkrievu un latviešu valodas kontakti 20. gadsimta pirmajā pusē un mūsdienās 04.11.2016.
8. Baiba Kačanova Leksikas lingvodidaktiskais saturs angļu valodas kā svešvalodas mācībā Latvijā 03.03.2017.
9. Jānis Veckrācis Linguistic and Translatological Aspects of an Integrated Model for Poetry Translation: Joseph Brodsky’s Texts in Russian, English and Latvian 13.06.2017.
10. Inga Znotiņa Otrās baltu valodas apguvēju korpuss: izveides metodoloģija un lietojuma iespējas 08.02.2018.
11. Ingēra Tomme-Jukēvica Bilingvālo rusofono pirmsskolas vecuma bērnu latviešu runas specifika 28.06.2018.
 

Starptautiskās jauno lingvistu konferences "VIA SCIENTIARUM" rakstu krājumi

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums I (izdots 2012. gadā)

Skatīt saturu

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Diāna Laiveniece. Zinātniskā raksta struktūra: mūsdienu humanitāro zinātņu teksti.
  3. Inga Bliska. XX gadsimta gramatikas teoriju ietekme uz franču valodas kā svešvalodas mācībām.
  4. Sintija Blumberga. Tulkošanas teorija un prakse Latvijā: pārskats par atdzejošanas problēmām padomju periodā. 
  5. Joanna Chojnicka. "Es nezinu, kam ir vajadzīga tāda runāšana..." Viedokļu pieteikšana Latvijas parlamentā.
  6. Guntars Dreijers. Intertekstuālismi Bodlēra dzejā.
  7. Normunds Dzintars. Akcentu maiņa latviešu valodas mācību sistēmā padomju okupācijas sākumposmā.
  8. Linda Gaile. Kvalitātes pētniecība un kvalitates vadība mutvārdu tulkošanā.
  9. Ilona Gorņeva. "Es" un "tu" saikne literārajā vēstulē: Pēnelope, Odisejs un viņu vēstījums viens otram Ovidija, Ronalda Noksa un Dorotijas Pārkeres dzejas tekstos.
  10. Anita Helviga. Raksturīgās salikteņu grupas literatūrzinātnes terminos. 
  11. Daiki Horiguči. Priedēkļa aktualizācija saziņā. 
  12. Jana Kuzmina. Genre Peculiarities of manuals Used in IT Professional Discourse. 
  13. Thomas Lewandowski. Sprachmischungen und Interferenzen im Bilingualen Erstsprachenerwerb.
  14. Nataļja Malašonoka. Праздники и связанная с ними лексика в русской прессе Латвии. 
  15. Renāte Miseviča-Trilliča. Par latviešu-poļu un poļu-latviešu vārdnīcām no 17. līdz 21. gadsimtam. 
  16. Diāna Pavlovska. Veikala vēstule, darījuma vēstule, lietišķa vēstule. Kas ir kas ? 
  17. Solvita Pošeiko. Afiša kā interaktīva zīme Rēzeknes pilsētas ainavā. 
  18. Egita Proveja. Teksta ilokūcijas akts "instruēt" 18. un 19. gadsimta latviešu un vācu kulinārijas receptēs.
  19. Vineta Rūtenberga. Approaches to the Classification of language Universals.
  20. Zane Šamšuro. Coping with Culture in Conference Iterpreting: socio-political contexts. 
  21. Jānis Veckrācis. Dzejas teksta atdzejošanas procesā: kognitīvie un interpretācijas aspekti. 
  22. Inese Veisbuka. Problēmas Artura Rembo dzejprozas tulkojumos latviešu valodā. 

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums II (izdots 2014. gadā)

Skatīt saturu

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Olga Apse. Языковое отношение пожилых людей к информационно-компьютерной терминологии.
  3. Jana Butāne-Zarjuta. Personvārdu pārveidojumi jauniešu komunikācijā: latviešu un krievu valodas sastatāmais aspekts.
  4. Normunds Dzintars. Latviešu valodas mācību grāmatas pamatskolai no 1989. gada līdz 1994. gadam: mācību satura pārmaiņu priekšvakarā. 
  5. Александр Филей. Обзор языковых особенностей передачи зоонимов в разговорнике Ein rusch boeck.
  6. Anna Frīdenberga. Vārddarināšanas modeļi ar piedēkļiem -īb- un -um- – salīdzinošā analīze Georga Manceļa darbos.
  7. Jūlija Gabranova. Latviešu un baltkrievu lingvistiskie kontakti XX gadsimta sākumā: pirmie periodiskie izdevumi baltkrievu valodā Latvijā.
  8. Ilona Gorņeva. Dažas slavinājuma iezīmes antīkajā daiļrunas teorijā: Menenandra Pētora traktāts “Par epideiktisko daiļrunu”.
  9. Sandra Kalniņa. Vēlreiz par terminiem dabas aizsardzība un vides aizsardzība: nozīmes skaidrojums.
  10. Kerttu Kibermann. Language Policy in Higher Education in Estonia and Latvia: Regulations and Practices.
  11. Inga Laizāne. Latviešu valodas apguvēju tipiskākās kļūdas, mācoties nomenu dzimtes kategoriju.
  12. Nadežda Moroza. Diskursa analīzes pamatuzstādījumu īstenošana latviešu un čehu pētnieku zinātniskajos darbos.
  13. Янели Нылванд. Влияние эстонского языка на речь носителей русского говора: социальные условия интерференции.
  14. Silga Sviķe. Botānisko nosaukumu salikteņi mūsdienu vācu-latviešu vārdnīcās.
  15. Ingēra Tomme-Jukēvica. Bērna valodas pētīšanas metodes un paņēmieni: ieskats problemātikā.
  16. Валентина Тубин. О некоторых средствах выражения таксиса неодновременности в русском и эстонском языках.
  17. Jānis Veckrācis. Josifa Brodska poētiskie un atdzejošanas principi: valodas filozofijas, lingvistiskais un autoratdzejojumu aspekts.
  18. Zane Veidenberga. Deminutīvu emotīvās konotācijas atveide latviešu prozas tulkojumos angļu valodā lingvistiskās pragmatikas skatījumā.
  19. Jūlija Zālīte. Runātāju maiņa kā mutvārdu diskursa pamatelements.
  20. Inga Znotiņa. Latviešu valodas vietniekvārds šitas latviešu-lietuviešu paralēlajā korpusā.

Recenzijas

  1. Nelielas pārdomas par Starptautiskās jauno lingvistu konferences Via scientiarum rakstu krājuma pirmo laidienu (Vita Balama)
  2. Bliska, Inga. XX gadsimta gramatikas teoriju ietekme uz franču valodas kā svešvalodas mācībām. Via scientiarum : starptautiskās jauno lingvistu konferences rakstu krājums. 1. laidiens. Sastādītājs N. Dzintars. Ventspils, Liepāja : Ventspils Augstskola, Liepājas Universitāte, 2012, 27.-43. lpp. ISBN : 978-9984-648-26-2 (Inga Laizāne)
  3. Pavlovska, Diāna. Veikala vēstule, darījumu vēstule, lietišķa vēstule. Kas ir kas ? Via scientiarum : starptautiskās jauno lingvistu konferences rakstu krājums. 1. laidiens. Sastādītājs N. Dzintars. Ventspils, Liepāja : Ventspils Augstskola, Liepājas Universitāte, 2012, 211.-224. lpp. ISBN : 978-9984-648-26-2 (Inga Znotiņa)

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums III (izdots 2016. gadā).

Skatīt saturu

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Vita Balama. Semantics of culture environment: translation of cultural references..
  3. Normunds Dzintars. Atsevišķu latviešu valodas mācību satura jautājumu izklāsts 20. gs. 50.-70. gados.
  4. Ieva Elsberga. Svešvalodu mācīšanas metodika Latvijā starpkaru period. Vācu valodas mācību grāmatas. 
  5. Sigita Ignatjeva. Dublinas 20. gadsimta sākuma slenga atveidojums Dž. Džoisa romāna “Uliss” tulkojumā.
  6. Inga Laizāne. Lietišķās valodniecības nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguves teorētiskās bāzes attīstīšanā.
  7. Jeļena Lokastova. Generic structure of maritime e-mails.
  8. Solvita Pošeiko. Daugavpils lingvistiskā ainava diahroniskā skatījumā.
  9. Laura Ritenberga-Kindere. Rakstisku un mutisku aptauju izvērtēšanas problēmas pētījumā par bērnu un jauniešu valodu Vācijas latviešu diasporā.
  10. Ineta Stadgale. Speciālā leksika patvēruma un migrācijas jautājumiem veltītajos tekstos mūsdienu informācijas telpā.
  11. Zane Šamšuro. Alūzijas kā kultūrspecifiska vienība.
  12. Inese Treimane. Latviešu juridisko tekstu pirmsākumi.
  13. Daira Vēvere. Sociolingvistiskie novērojumi dažās tāmnieku izloksnēs.
  14. Inga Znotiņa. Otrās baltu valodas apguvēju korpusa morfoloģiska anotēšana.
  15. Tiesību zinātņu speciālistu valodas iezīmes. Recenzija. (Solvita Štekerhofa)
  16. Brīvības un prieka klimatā. Intervija ar Akselu Holvūtu (Inga Znotiņa)

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes un Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte Starptautiskās jauno lingvistu konferences VIA SCIENTIARUM rakstu krājums IV (izdots 2019. gadā).

Skatīt saturu

SATURS

  1. Priekšvārds
  2. Zane FRANCE Power Relations in Interpreting
  3. Linda GAILE Anticipācijas stratēģijas atspoguļojums sinhronās tulkošanas procesa modeļos
  4. Aleksandra PLOCHOCKA Fokusakzen als Prosodisches Ausdrucksmittel im Deutschen, Italienischen und Polnischen
  5. Solvita ŠTEKERHOFA 17.un 18. gadsimta plakāti un patentes kā krimināltiesību terminu avoti
  6. Aiga VECKALNE  Literatūrzinātnieka Georga Mackova ieguldījums čehu un slovāku īpašvārdu atveides principu izstrādē
  7. Inese VEISBUKA Deiktiskie vārdi Artura Rembo dzejprozas krājumā „Iluminācijas”
  8. Artūrs VIĻUMS Improvement Possibilities for Communication of EU Law Enforcement through Linguistic Analysis
  9. Astrīda VUCĀNE Laulības tematiskās leksikas atspoguļojums 18. gs. latviešu tekstos
  10. Jūlija ZĀLĪTE Turn-taking konstrukcijas vācu un latviešu televīzijas politisko diskusiju raidījumos
  11. Dr. iur. Kitijas Bites prezentācijas apkopojums (Artūrs Viļums) Kā doktorantam nokļūt līdz doktora grādam?

Dzīve Ventspils Augstskolā

Uzzini vairāk par dienesta viesnīcu, studentu padomi un interešu pulciņiem
Uzzināt vairāk

Starptautiskā mobilitāte

Uzzini vairāk par starptautisko sadarbību, Erasmus+ iespējām un studentu pieredzi.
Uzzināt vairāk