Lietišķo tekstu tulkošana

Pastāsti mazliet par sevi! Mani vienmēr ir interesējušas valodas. Vidusskolā mācījos angļu valodas un vēstures profilklasē. Vidzemes Augstskolā studēju tūrisma organizāciju, bet sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Divdesmit viena gada vecumā aizbraucu uz Īriju. 2008. gadā sekmīgu pabeidzu tulkošanas biroja “Lionbridge” mutvārdu tulkošanas studiju kursus Dublinā, kas deva iespēju strādāt par tulci Īrijas tiesās. Tajā laikā “Lionbridge” bija vienīgais tulkošanas birojs, kas oficiāli nodrošināja tulkošanas pakalpojumus Īrijas tiesās. Tolaik vēl pilnu darba slodzi strādāju par lietišķo sekretāri advokātu birojā, bet kā papildu darbs man bija tulkošana tiesās. Īrijā pavadīju 11 gadus. Tur arī iepazinos ar savu vīru. Esam trīs lielisku bērnu vecāki. Angļu valoda ir mūsu ģimenes ikdienas valoda, bērni ir bilingvāli. Atgriežoties Latvijā, zināju, ka noteikti vēlētos turpināt studijas. 2021. gadā pabeidzu rakstveida un mutvārdu tulkošanas programmu Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiālē un ieguvu profesionālo bakalaura grādu tulkošanā. Mana motivācija vienmēr ir bijusi mani bērni. Es gribēju, lai viņi var lepni teikt – mana mamma ir tulkotāja un tulce! Kā izvēlējies studēt VeA? Tas notika nejauši, jo, pabeidzot bakalaura studijas, teicu: “Viss, nekad vairs nestudēšu!” Bet nekad nesaki nekad! Sociālo mediju “Facebook” izmantoju ļoti reti, bet tur Tulku un tulkotāju grupā nejauši pamanīju ierakstu par maģistra studiju iespējām Ventspils Augstskolā. Es par to domāju divas nedēļas. Vai tiešām esmu gatava atsākt studijas? Attālinātu studiju iespēja bija izšķirošais faktors manai izvēlei par studijām, jo uz Ventspili nebūtu varējusi izbraukāt. Un tā arī pieteicos studēt maģistra programmā “Lietišķo tekstu tulkošana”. Kā izlēmi, ka tieši šī programma būtu piemērota Tev? Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju programmām vienmēr ir bijusi ļoti laba reputācija, un, ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi tulkošanas jomā, zināju, ka šī programma neapšaubāmi vēl uzlabotu manas zināšanas un prasmes, kā arī veicinātu profesionālo izaugsmi tulkošanas jomā. Kādi bija lielākie ieguvumi no studijām un kas visvairāk patika? Visi kursi bija ļoti noderīgi, bet visvairāk man patika datorizētās tulkošanas kurss pie docētājas Aigas Veckalnes. Es uzzināju visu par jaunākajiem rīkiem. Arī piedāvātās vieslekcijas bija ļoti noderīgas. Manuprāt, mēs bijām un esam ļoti saliedēts kurss, kas arī studiju laiku padarīja vienkāršāku. Vai bija arī kādas grūtības, kas bija jāpārvar? Kursa darba un maģistra darba izstrāde viennozīmīgi bija galvenie izaicinājumi. Tie prasa nopietnu pašdisciplīnu – jābūt ļoti organizētam, motivētam un īpaši svarīga ir spēja saplānot laiku. Vai Tu ieteiktu jauniešiem studēt VeA un kāpēc? Visiem, kuriem padodas valodas, es noteikti ieteiktu studēt tulkošanu Ventspils Augstskolā, jo studijas ir ļoti daudzpusīgas, interesantas un iegūtās zināšanas ir praktiski noderīgas. Pats svarīgākais - visi pasniedzēji ir savas jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi, kuri vienmēr ir gatavi sniegt padomu un palīdzēt, ja ir nepieciešamība. Vai, tavuprāt, studijas var apvienot ar darbu? Studijas apvienoju gan ar darbu, gan ar ģimeni. Viss ir iespējams, ja pats to vēlas. Mana devīze ir – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt! Pastāsti, lūdzu, par savu maģistra darbu! Kāpēc izvēlējies tik interesantu pētījumu par kulinārijas tekstu tulkošanu? Mēs ar vīru esam gardēži. Jaunībā daudz ceļojām gan pa Īriju, gan citām valstīm – bieži apmeklējām restorānus, nogaršojām dažādus ēdienus. Arī pati daudz gatavoju un mana sirdslieta ir viss par un ap ēdienu. Es aizrautīgi skatos dokumentālos raidījumus gan par slaveniem pavāriem, gan par dažādu produktu pagatavošanas vēsturi un metodēm. Mans grāmatu plaukts ir pārpildīts ar pavārgrāmatām! Pirms pieteicos studijām zināju, ka maģistra darbs ir pati svarīgākā studiju sastāvdaļa, un jau tad es zināju, ka darbu noteikti rakstīšu par kulinārijas speciālo leksiku. Bakalaura studijās no latviešu angļu valodā tulkoju Vijas Ancānes “Maizes grāmatu”. Darbs bija laikietilpīgs, bet ļoti interesants, kā rezultātā arī pati sāku cept maizi ar pašas gatavotu ieraugu. Līdzīgi notika arī ar maģistra darbu – tas noteikti nebija viegli, bet tēma mani pašu ļoti interesēja. Manuprāt, kulinārijas tekstu tulkošana, jo īpaši - recepšu tulkošana ir samērā sarežģīts darbs svešvalodas kulinārijas terminu latvisko atbilsmju trūkuma dēļ. Diemžēl dažādas tīmekļvietnes ir pārpildīta ar nekvalitatīviem kulinārijas tekstu – recepšu, ēdienkaršu, ēdienu aprakstu – tulkojumiem, un varbūt mans pētnieciskais darbs iezīmēja šīs tēmas aktualitāti. Ko Tu novēlētu saviem kursa kolēģiem no divu gadu programmas, kuri vēl studē t.i. pašreiz raksta maģistra darbu? Izturību, jo tā noteikti būs vajadzīga! Esiet organizēti, plānojiet laiku, nosakiet sev konkrētus termiņus katrai darba daļai! Strādājiet pie sava darba sistemātiski, tad izdosies! Pastāsti, kāda ir tulkotāja ikdiena? Tulkotājam ir jābūt motivētam, organizētam un labam laika plānotājam. Tulkotāja ikdiena ir ļoti interesanta, jo jātulko dažādu veidu teksti. Tulkojot vienmēr ir kaut kas jāpapēta padziļināti, jāmeklē terminu definīcijas, to atbilsmes un jārisina radušās tulkošanas problēmas. Tulkotāja darbs noteikti uztur asu prātu! Vai turpināsi strādāt tulkošanas jomā un ko Tu novēli sev? Jā, tulkošana ir mana pamatnodarbošanās un noteikti turpināšu tulkot. Vēlos, lai kādreiz piepildās mans sapnis - tulkot pavārgrāmatu!

Pastāsti par konferenci, kurā piedalījies – kas tā ir un kam tā paredzēta?  Februāra beigās piedalījos Eiropas Valodu uzņēmumu asociācijas (ELIA) konferencē “Together 2024” Rīgā. ELIA ir bezpeļņas organizācija, un katru gadu tā rīko pasākumus dažādās valstīs. Galvenā mērķauditorija bija tulkošanas un lokalizācijas uzņēmumu pārstāvji, tostarp tulkošanas projektu vadītāji, un ārštata tulkotāji, kā arī tulkošanas rīku izstrādātāji un izglītības iestāžu pārstāvji. Divarpus dienās tika aplūkotas dažādas tēmas par tulkotāju un tulkošanas projektu vadītāju sadarbību, mākslīgā intelekta nodrošinātajām iespējām tulkošanā, tulkojuma pārbaudi, pēcrediģēšanu, ārštata tulkotāju savstarpējo saziņu un garīgo veselību. Kādēļ, Tavuprāt, ir svarīgi piedalīties šādā konferencē? Dalība konferencē ļauj labāk saprast, kā tieši šobrīd mainās tulkošana kā nozare. Tā ir iespēja ne tikai uzzināt, ko tulkošanas uzņēmumi sagaida no tulkotājiem un tulkošanas studentiem, bet arī sniedz iespēju iepazīt dažādus resursus. Izmantoju iespēju arī piedalīties praktiskā darbseminārā, kurā iepazinu jaunu tulkošanas rīku. Kādi ir galvenie iespaidi un atziņas no pasākuma? Kā augstskolas lektore kārtējo reizi guvu pārliecību, ka mūsu absolventi ir nepieciešami un ļoti gaidīti. Kā ārštata tulkotāja no sirds priecājos par iespēju satikt tulkotājus no dažādām valstīm. Piebildīšu, ka strādāt ārštatā nozīmē strādāt savā aliņā – tulkotājs viens pats sēž mājās pie datora un tulko un tulko, redaktorus un projektu vadītājus zinot vien ar e-pasta vēstuļu starpniecību. Līdz ar to būtiski bija konferencē paustie praktiskie ieteikumi par tulkotāju tīklošanās iespējām un rūpēm par garīgo veselību. Būtiskākās atziņas noteikti saistītas ar veiksmīgas sadarbības priekšnoteikumiem, proti, savstarpēju cieņu, godīgumu pret sevi un citiem un to, ka visu var atrisināt, ja vien tiek runāts. It kā tādas pašsaprotamas lietas, kas tomēr ir ļoti svarīgas, lai strādājot justos labi un psiholoģiski droši. Kāds ieguvums ir augstskolai un studentiem, ka augstskolas pārstāvji piedalās šādos pasākumos? Ieguvumi ir vairāki, turklāt praktiski. Pirmkārt, tie ir sadarbības piedāvājumi, kas jau ir pārsūtīti maģistrantūras studentiem. Otrkārt, tā ir dalība ELIA nodrošinātā universitāšu tīklā, kas ļauj bez maksas rīkot attālinātas vieslekcijas, uzrunājot jebkuru no tīkla valodu speciālistiem. Tie ir augstas raudzes profesionāļi, kas tik tiešām virza valodu pakalpojumu nozari un uzstājas ar lekcijām visdažādākajās pasaules valstīs. Treškārt, Tulkošanas studiju fakultāte ir tikusi pie jauna tulkošanas rīka “BWX”, kurā apvienotas projektu pārvaldības, datorizētās tulkošanas, mašīntulkošanas, pēcrediģēšanas un mākslīgā intelekta nodrošinātu papildfunkciju iespējas. Ceturtkārt, vairāki uzņēmumi pauduši vēlmi piedalīties mūsu Karjeras dienā 10. aprīlī un interesi par sadarbību ar augstskolu tulkošanas prakses vietu nodrošināšanā. Cik svarīgi ir augstskolai, nozares pārstāvjiem, uzņēmējiem kopīgi sadarboties, ko tas veicina? Manuprāt, minētie ieguvumi jau pasaka priekšā, cik svarīga ir sadarbība, jo tikai tā var nodrošināt savlaicīgu tulkošanas nozares prasību iestrādi studiju kursos. Fakultātes sadarbība ar nozari vienmēr ir bijusi būtiska un abpusēja – uzņēmumiem vajag absolventus, bet absolventiem uzņēmumus. Šāds pasākums ļauj citam citu labāk sadzirdēt. Vai vēlies vēl ko piebilst? Konference sniegusi neaizmirstamu pieredzi ne tikai tādēļ, ka organizatori par visu bija padomājuši, bet arī tāpēc, ka tā ļāva vēl labāk saprast, kas tieši šobrīd tulkošanā un lokalizācijā ir vissvarīgākais. Atslēgas vārds, protams, ir sadarbība, un esmu ļoti pateicīga augstskolas absolventam Kasparam Kļaviņam un viņa uzņēmumam “TranslatePro” par pamudinājumu un atbalstu dalībai konferencē.