Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 31. decembrī noslēgsies seši mēneši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009).
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
Pašlaik Saule tikko pārgājusi aktivitātes cikla maksimumu, un tās virsmā gandrīz katru dienu notiek enerģētiski notikumi – Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME). Tie tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un jonosfēru, radot kosmiskos laikapstākļus, kas var traucēt satelītus, sakarus un navigāciju. Šīs tēmas tika apspriestas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) seminārā 2026. gada 26. februārī, kas norisinājās LOFAR-ERIC iniciatīvas ietvaros. Seminārā piedalījās zinātnieki no Ventspils Augstskolas (Latvija), Radioastronomijas institūta un Ģeofizikas institūta Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā, Odesas I. Mečņikova Nacionālās universitātes (Ukraina) un Sodankilas Ģeofizikas observatorijas Oulu Universitātē (Somija). Semināra laikā tika apspriesti jaunākie rezultāti ģeomagnētisko datu analīzē un jonosfēras procesu izpētē. Vienā no prezentācijām tika demonstrēta automatizēta pieeja ģeomagnētisko datu apstrādei no starptautiskā INTERMAGNET staciju tīkla, kas palīdz efektīvāk analizēt lielus datu apjomus no dažādām novērojumu stacijām. Pētnieki prezentēja arī pirmos rezultātus no 2026. gada 17. februāra gredzenveida Saules aptumsuma novērojumiem, izmantojot “Mayaki” ģeomagnētisko staciju Ukrainā un URAN-4 dekametru radioteleskopu. Tas ļauj pētīt Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes magnētisko lauku un jonosfēras dinamiku. Citā ziņojumā tika prezentēti sākotnējie rezultāti par spēcīgu ģeomagnētisko vētru novērojumiem Strūves ģeodēziskā loka meridiāna tuvumā. Pētnieki apkopojuši digitālos datus no 16 magnētiskajām stacijām un analizējuši ģeomagnētiskā lauka variācijas spēcīgu magnētisko vētru laikā 2025. gada janvārī un novembrī. Šie dati kalpos par pamatu kosmisko laikapstākļu monitoringa sistēmas ģeomagnētiskajai daļai un palīdzēs labāk izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Seminārā tika uzsvērta starpdisciplināras pieejas nozīme kosmisko laikapstākļu pētniecībā. Arvien biežāk pētījumos tiek izmantota integrēta novērojumu metodoloģija, kas apvieno radioastronomiskos novērojumus, ģeomagnētiskā lauka mērījumus un kosmisko staru datus. Tas palīdz precīzāk analizēt jonosfēras procesus un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes tuvāko kosmisko vidi. Šajos pētījumos nozīmīgu lomu spēlē starptautiskā pētniecības infrastruktūra. Novērojumi tiek veikti, izmantojot LOFAR LV614 staciju Irbenē (Latvija), KAIRA antenu masīvu (Somija) un URAN-4 radioteleskopu (Ukraina). Īpaša uzmanība tiek pievērsta jonosfēras scintilāciju novērojumiem no spēcīgiem kosmiskiem radio avotiem intensīvas Saules aktivitātes periodos, kā arī ģeomagnētisko anomāliju ietekmei uz šiem procesiem. Pētījumi aptver arī kosmisko laikapstākļu efektus Strūves ģeodēziskā loka teritorijā, kas savieno Latviju, Somiju un Ukrainu. Šajā reģionā īpaši nozīmīga ir Odesas reģionālā magnētiskā anomālija, kur unikāli ģeomagnētiskie apstākļi var pastiprināt Saules aktivitātes ietekmi uz jonosfēru. Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, stiprināt sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūrām un attīstīt radioastronomijas, astrofizikas, informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes kompetences Latvijā.
JIVE ERIC Latvijas partnerības plāna ietvaros 24.februārī notika tikšanās par sadarbības stiprināšanu kosmosa tehnoloģisko risinājumu un inovatīvu materiālu pētniecībā, pulcējot Latvijas pārstāvjus no Ventspils Augstskolas IZI VSRC un LU Cietvielu fizikas institūta, kā arī ārzemju viesus no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (Vācija) un L. N. Gumiļova Eirāzijas Nacionālās universitātes (Kazahstāna). Sanāksmes laikā dalībniekiem tika prezentēti aktuālie pētījumu virzieni un iespējas, notika diskusijas par kopīgu sadarbību un projektu izstrādi Eiropas un starptautisko programmu ietvaros, kā arī identificēta potenciālā sinerģija starp kosmosa izpētes tehnoloģijām un jaunu materiālu inovācijām. Īpaša uzmanība tika pievērsta infrastruktūras koplietošanai, jauno pētnieku iesaistei un ilgtermiņa partnerības stiprināšanai. Šī tikšanās iezīmē nozīmīgu soli Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības paplašināšanā, veidojot pamatu kopīgiem pētniecības un inovāciju projektiem, kā arī veicinot zināšanu pārnesi un tehnoloģisko attīstību reģionālā un globālā mērogā. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 ) ietvaros.
26. februārī Ventspils Augstskola piedalījās Vidzemes Inovāciju dienu pasākumā Valmierā “JAUNUZŅĒMUMI – NĀKAMAIS LĪMENIS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ VIDZEMES REĢIONĀ”, kur VeA pārstāvēja Jaunuzņēmumu vadības mentors un Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājs Elviss Brauns. Pasākuma ietvaros Elviss Brauns piedalījās paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu attīstību reģionos , uzsverot, ka konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide ārpus galvaspilsētas prasa mērķtiecīgu sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un atbalsta organizācijām. Vienlaikus tika aktualizēts jautājums, kā reģionos radīt apstākļus, lai idejas ātrāk kļūtu par pilotprojektiem, produktiem un ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Papildus paneļdiskusijai pasākuma dalībniekiem tika prezentēta Ventspils Augstskolas studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” pieeja un praktiskās metodes, kas balstītas Learn by Doing (mācīšanās darot) principos. Prezentācijā tika skaidrots, kā caur komandas darbu, reāliem izaicinājumiem un mentoringu studenti attīsta uzņēmējdarbības prasmes un veido projektus, kas var kļūt par nozīmīgu pienesumu reģionālajai attīstībai. “Reģionu jaunuzņēmumu ekosistēma neveidojas tikai ar idejām – tai ir vajadzīga vide, cilvēki, sadarbība un prakse. Tieši tāpēc Ventspils Augstskolā mēs mācāmies darot un veidojam platformu, kur studenti var strādāt ar reālām uzņēmumu vajadzībām,” uzsver Elviss Brauns. Dalība pasākumā nostiprināja Ventspils Augstskolas klātbūtni reģionālajā uzņēmējdarbības atbalsta tīklā un veicināja jaunu kontaktu un sadarbības virzienu identificēšanu ar Vidzemes reģiona uzņēmējiem, izglītības pārstāvjiem un ekosistēmas organizācijām. Par Ventspils Augstskolas programmu “ Jaunuzņēmumu vadība ” “Jaunuzņēmumu vadība” ir profesionāli orientēta studiju programma, kurā uzsvars likts uz praktisku uzņēmējdarbības iemaņu attīstīšanu, komandas darbu un mentoringu, palīdzot studentiem veidot projektus un attīstīt idejas līdz reāliem risinājumiem tirgum.
Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas kopīgās doktora studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” studente Sanita Lasmane ir sekmīgi aizstāvējusi promocijas darbu par tēmu “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” un kļuvusi par zinātnes doktora grāda (Ph.D.) ieguvēju sociālajās zinātnēs! Darba mērķis ir, balstoties uz zinātniskāko literatūru un statisko analīzi, pielāgot darba tirgus novērtēšanas metodes tieši Latvijas specifikai. Inovatīvi risinājumi ekonomikas modelēšanā Pētījuma ietvaros autore ir veikusi vērienīgu darba tirgus teoriju un ekonomiskās domas skolu analīzi. Viens no darba būtiskākajiem pienesumiem ir saistīts ar Koba-Duglasa ražošanas funkcijas pilnveidi. S. Lasmane piedāvā divus jaunus novērtējuma veidus Latvijas parametriem: Tradicionālo resursu (kapitāls un darbaspēks) analīzi Eksperimentālu pieej u , kurā tradicionālie resursi tiek aizstāti ar potenciālajiem “neredzamajiem” aģentiem ekonomikā – bankām un uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj detalizētāk izvērtēt resursu reālo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). Cilvēkkapitāla kvantitatīvais novērtējums Īpaša uzmanība darbā veltīta Latvijas cilvēkkapitālam. Autore ir izstrādājusi jaunu cilvēkkapitāla kvantitatīvās novērtēšanas pieeju valsts un reģionālā līmenī. Šī metode ir unikāla ar to, ka tā ir pielāgota Latvijas situācijai un izmanto regulāri pieejamus datus, kas ļauj operatīvi sekot līdzi izmaiņām darba tirgū. Pētījuma praktiskā nozīme S. Lasmanes darbs sniedz konkrētus priekšlikumus politikas plānotājiem un nozares ekspertiem. Izstrādātie ieteikumi ir vērsti uz: Produktivitātes paaugstināšanas veicināšanu . Cilvēkkapitāla attīstību Latvijas reģionos . Darba tirgus problēmu precīzāku identificēšanu , balstoties uz politikas plānošanas dokumentu un statistikas padziļinātu izpēti. Apsveicam un lepojamies!
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts izdevis Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes emeritētā profesora Jāņa Sīļa un lektores Aigas Bāderes monogrāfiju “ Tulkojumzinātne senatnē un mūsdienās, pasaulē un Latvijā ”. Monogrāfija ir nozīmīgs resurss tulkojumzinātnes pētniekiem, augstskolu studentiem, tulkošanas profesionāļiem un citiem interesentiem. Jānis Sīlis ilgu laiku bijis ne tikai VeA asociētais profesors, vadošais pētnieks un profesors, bet arī Tulkošanas studiju fakultātes dekāns. Pirmajās trīs monogrāfijas nodaļās viņš skaidro tulkojumzinātnieku teorētisko uzskatu evolūciju, izpratni par tulkošanas teoriju un praksi pasaules tulkojumzinātnes vēsturē, kā arī tradicionālos un inovatīvos pētījumu virzienus Latvijas tulkojumzinātnē pēdējos desmit gados. Ceturtajā nodaļā Aiga Bādere raksturo tulkošanas tehnoloģijai veltītās publikācijas Latvijas tulkojumzinātnē un ieskicē mašīntulkošanas starpdisciplinaritāti. Piektajā nodaļā Jānis Sīlis papildina iepriekšējā monogrāfijā iekļauto Latvijas tulkojumzinātnieku publikāciju bibliogrāfisko korpusu. Monogrāfija izstrādāta ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu un bez maksas pieejama elektroniski Latviešu valodas institūta vietnē https://lavi.lu.lv/2025-2/ .
