Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 31. decembrī noslēgsies seši mēneši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009).
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika
2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.
Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece
Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē no 2026. gada 1. jūlija izvirza VeA absolventu Andri Slavinski. Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2024. gada Andris Slavinskis ir profesors Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju akadēmiskajā grupā, savukārt 2023. gadā līdzdibinājis un ir sistēmu arhitekts tehnoloģiju uzņēmumā "Nanocraft", attīstot kosmosa tehnoloģiju un satelītsakaru risinājumus. A. Slavinskis vadījis un piedalījies vairākos starptautiskos pētniecības projektos un kosmosa tehnoloģiju misijās sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Komisiju un NASA. Viņš bijis vadošais pētnieks un projektu vadītājs vairākās satelītu un kosmosa tehnoloģiju iniciatīvās, tostarp ESTCube un Comet Interceptor programmās, attīstot inovatīvus risinājumus kosmosa tehnoloģiju, dzinējsistēmu, Zemes novērošanas un komētu pētniecības jomās. Darbojies arī Somijas kosmosa tehnoloģiju programmā FORESAIL, kas attīstīja inovatīvas ilgtspējīgas kosmosa infrastruktūras. Pateicoties A. Slavinska iniciatīvai Ventspils Augstskola kļuva par partneri starptautiskajā doktorantūras projektā "E-Sailors". Viņš nodrošina arī zinātnisko vadību diviem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantiem, kuri strādā Ventspils Augstskolā, mērķtiecīgi stiprinot augstskolas pētniecības kapacitāti un iesaisti starptautiskajā zinātnes vidē. A. Slavinska profesionālā pieredze, starptautiskā atpazīstamība un kompetence augsto tehnoloģiju, inovāciju un pētniecības attīstībā nodrošinās būtisku pienesumu Ventspils Augstskolas attīstībā, stiprinot sadarbību ar augsto tehnoloģiju nozari, starptautisko pētniecības un inovāciju vidi, kā arī sekmējot studiju un pētniecības sasaisti ar nākotnes tehnoloģiju attīstības vajadzībām. No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.
Ventspils Augstskolas Padomnieku konventa sēdes ietvaros, Latvijas mašīnbūves uzņēmums SIA “Bucher Municipal” Ventspils Augstskolai pasniedza īpašu dāvinājumu – multifunkcionālas mucas ar fotogrāfa un mākslinieka Aivja Klajuma veidotiem gleznojumiem, kas turpmāk kalpos studentu ikdienai, pasākumiem un brīvā laika aktivitātēm. Dāvinātās multifunkcionālās mucas izgatavojis Latvijas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal”, piešķirot industriālajiem materiāliem jaunu un radošu pielietojumu. Ventspils mākslinieka Aivja Klajuma radītie gleznojumi piešķir mucām vizuālu vērtību, savukārt to praktiskais pielietojums ļaus mucas izmantot gan studentu pasākumos, gan ikdienas atpūtas zonās. Šis dāvinājums simbolizē sadarbību starp izglītības vidi un uzņēmējdarbības sektoru, vienlaikus akcentējot ilgtspējīgu pieeju un radošu dizaina risinājumu nozīmi studentu vidē. “Augstskolas vide nav tikai studiju process – tā ir vieta idejām, satikšanās iespējām un kopienas sajūtai. Arī vienkārši, funkcionāli elementi var padarīt apkārtējo vidi pievilcīgāku un iedvesmojošāku. Priecājamies, ka šis dāvinājums papildinās studentu vidi ar praktisku un vienlaikus mākslinieciski vērtīgu elementu,” stāsta Mikus Brakanskis, Bucher Municipal ražotnes vadītājs.
Ventspilī notika Kurzemes Biznesa forums "IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laimetā". Foruma dalībnieki un uzaicinātie eksperti apsprieda informācijas tehnoloģiju (IT) stiprināšanu reģionos un to, kā panākt IT nozares uzplaukumu ārpus galvaspilsēta s. Divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – tiekas uzņēmēji un publiskais sektors, valsts pārvalde, studenti un mācībspēki. Biznesa forums ar katru gadu iegūst lielāku popularitāti, un šoreiz, kā atzīmēja viena no organizatorēm, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas valdes locekle Ieva Celma, piedalīties gribētāju bija vairāk, nekā forums spēja uzņemt. Biznesa forumu tēmas tiek izvēlētas, pamatojoties uz vietējās ekonomikas pašreizējām vajadzībām. Tāpēc pilsētas pašvaldība vienmēr piedalās gan tēmu izvēlē, gan pašu forumu organizēšanā. Kā atzīmēja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, forumā aicināti piedalīties augsti kvalificēti eksperti, kuri stāsta par aktuālām nozares tendencēm un dalās pieredzē un zināšanās par to, kā nozarei veiksmīgāk attīstīties. Vītoliņš uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi vietējiem uzņēmējiem. Šī gada forumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Andris Vaivads, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas padomes locekle Oksana Sivokobiļska, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kurzemes reģiona vadītāja Vita Liepiņa, pašvaldību pārstāvji un IT nozari pārstāvošie uzņēmēji. Informācijas tehnoloģijas iet roku rokā ar profesionālo un augstāko izglītību, kas sagatavo speciālistus nozarei. VeA rektors uzsvēra augstskolas un uzņēmēju sadarbības nozīmi. " Mēs cenšamies maksimāli sadarboties ar uzņēmējiem visos līmeņos - organizējot prakses vietas, vieslekcijas, vadot bakalaura un maģistra darbus ," atzīmēja Andris Vaivads. Viņš pateicās uzņēmējiem par šo sadarbību, uzsverot, ka augstskolai ir svarīgi, lai tās absolventi ir pieprasīti darba tirgū. Pieskaroties IT tēmai, rektors norādīja, ka mūsdienās nav iespējams iedomāties nevienu VeA fakultāti un programmu bez informācijas tehnoloģijām, tostarp tulkošanas studijas, ekonomikas vadības studijas un pētniecību. Sadarbojoties ar uzņēmējiem, VeA no savas puses piedāvā izmantot Mūžizglītības centra iespējas. Centrs var piedāvāt uzņēmumiem mikrokvalifikācijas iespējas, proti, konkrētu kursu no akreditētām programmām, kas tiem varētu būt aktuāls. Biznesa forumā otro reizi notika jauno uzņēmēju sesija, kurā viņi prezentēja savas biznesa idejas veiksmīgu uzņēmumu un uzņēmēju žūrijai. Vienpadsmit jaunie uzņēmēji prezentēja savas biznesa idejas. Pēc ekspertu prezentācijām un diskusijām pirmajā dienā, nākamajās divās dienās darbs turpinājās Ventspils Augstskolā, kur studenti risināja uzņēmumu un organizāciju izvirzītās problēmas un izstrādāja risinājumus, lai pretendētu uz finansējumu savas idejas attīstībai. Avots: Ventas Balss, Jeļena Naruševiča
