Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

Vēzis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un bieži izšķiroši ir tas, cik agrīni slimība tiek atklāta. Tieši tāpēc vēža skrīnings jeb pārbaudes ir viens no svarīgākajiem veselības profilakses instrumentiem. Tomēr daudzviet, lai gan skrīninga programmas ir pieejamas, cilvēku līdzdalība tajās joprojām ir nepietiekama, un tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un rada būtiskas sociālekonomiskas sekas. Kā mudināt cilvēkus vēža skrīninga veikšanai? Vai ar šķietami nelielām izmaiņām uzaicinājumos, informācijas sniegšanā vai pieraksta organizēšanā var panākt lielāku atsaucību? Uz šiem jautājumiem atbildes meklējusi doktorante Līga Pūce, kura kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām, asociēto profesori Vinetu Silkāni, publicējusi zinātnisko rakstu: “Pavirzīšanas metožu izmantošana vēža skrīninga aptveres palielināšanai: empīrisko pētījumu pārskats” ( Nudging to increase the uptake of cancer screening: scoping review of empirical studies ). Raksts publicēts vienā no savas jomas prestižākajiem un augstāk novērtētajiem starptautiskajiem zinātniskajiem žurnāliem “ Taylor & Francis ” Kas ir pavirzīšana (nudging), un kāpēc tas ir svarīgi? Pētījuma centrā ir uzvedības ekonomikas pavirzīšanas metodes – nelielas, mērķtiecīgas izmaiņas izvēles situācijā, kas neierobežo cilvēka brīvību lemt, bet var palīdzēt vieglāk pieņemt paša un sabiedrības interesēm labvēlīgu lēmumu. Praksē vēža skrīninga kontekstā pavirzīšana var nozīmēt, piemēram, atgādinājuma īsziņu, izmaiņas uzaicinājuma formulējumā, skaidrāk izceļot ieguvumus vai riskus, veselības aprūpes speciālistu kā uzticamu informētāju iesaisti vai pieraksta iespēju vienkāršošanu. Šādas pieejas ir īpaši nozīmīgas vēža skrīninga veicināšanā, jo skrīninga neveikšana bieži ir saistīta nevis ar nevēlēšanos, bet ar ikdienišķiem faktoriem – pārāk sarežģītu informāciju, neskaidrību par veicamajiem soļiem, atlikšanu, aizmiršanu vai grūtībām veikt pierakstu. Ko atklāja pētījums? Zinātniskajā rakstā analizēti empīriski pētījumi, kas publicēti laika posmā no 2008. līdz 2025. gadam un kuros vērtēta dažādu pavirzīšanas intervenču efektivitāte vēža skrīninga aptveres palielināšanā. Rezultāti rāda, ka šādas pieejas var pozitīvi ietekmēt cilvēku līdzdalību skrīningā, taču to ietekme dažādos pētījumos būtiski atšķiras – no statistiski nenozīmīgām izmaiņām līdz pat vairāku desmitu procentu pieaugumam. Lielākais konstatētais skrīninga aptveres pieaugums sasniedza pat 65,1 procentus. Rezultāti liecina, ka izmaiņas uzaicinājumu formulējumā un atgādinājumi var nodrošināt vairāku procentpunktu pieaugumu skrīninga aptverē. Taču īpaši daudzsološi izrādījās risinājumi, kas mazināja piepūli, kas nepieciešama, lai pieteiktos izmeklējumam un piedāvāja konkrētus izmeklējuma laikus. Lielāka efektivitāte biežāk tika novērota arī tad, ja bija iesaistīti veselības aprūpes speciālisti un intervences bija resursietilpīgākas. Līga Pūce atzīmē: “Šis zinātniskais raksts var kalpot par pamatu gan turpmākiem zinātniskiem pētījumiem, gan pierādījumos balstītu sabiedrības veselības politikas risinājumu izstrādei. Vienlaikus ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami vēl citi pētījumi, lai precīzi noteiktu, kuras pieejas ir visefektīvākās dažādās situācijās un dažādām mērķgrupām.” Atbalsts pētniecībai un sadarbība Līga Pūce izsaka pateicību Ventspils Augstskolai un uzsver, ka projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” (projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001) sniegtais atbalsts devis iespēju veltīt nepieciešamo laiku publikācijas sagatavošanai atbilstoši labai zinātniskajai praksei. Savukārt projekta un Ekonomikas un pārvaldības fakultātes atbalsts ļāvis to publicēt atvērtajā piekļuvē, padarot pētījuma rezultātus pieejamus plašai auditorijai. Doktorante pateicas arī profesorei Vinetai Silkānei par konsultācijām un profesionālo vadību augstu zinātniskās kvalitātes standartu ievērošanā. Līga Pūce studē kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”, kuru Ventspils Augstskola īsteno sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un RTU Rēzekne, un šī publikācija ir piemērs tam, kā starpaugstskolu sadarbība un atbalsts doktorantiem veicina kvalitatīvu pētniecību. Publikācija pieejama: https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/21642850.2026.2639784#abstract
Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un sadarbības partnera Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2026.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu turpinās projekts “VeA un ViA doktorantūras granti”, šajā kārtā aicinot pieteikties doktorantus no Ventspils Augstskolā īstenotajām doktorantūras studiju programmām. Uz doktorantūras grantu var pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Pieteikumi ir iesniedzami līdz 2026.gada 30.aprīlim , plkst.24:00. 2026.gada 9.aprīlī plkst.14:00 Tiešsaistes seminārs par Doktorantūras granta norisi (seminārs netiks ierakstīts), pieslēgšanās saite tiks publiskota 8.aprīlī, šeit. Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju ieviešanu praksē. Projektā paredzēts sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un papildu finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu. Doktorantūras grants ir mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba sekmīgu izstrādi, paredzot: apmaksātu darba slodzi augstskolā doktora darba izstrādei, kas nepārsniedz 50 % no pilnas darba slodzes; atlīdzības apmēru, kas nepārsniedz 1300 eiro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 50 % no pilnas darba slodzes; pētniecības izmaksu segšanu 500 eiro mēnesī pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksu, mācību izmaksu un tīklošanas pasākumu izmaksu, tai skaitā komandējumu, konferenču dalības maksu un iesaistes izmaksu informatīvajos pasākumos segšanai, atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai. Granta pretendentiem līdz 2026.gada 30.aprīlim ir jāiesniedz iesniegums atbilstoši nolikumam Par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti” noteiktajam, Ventspils Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai Lilitai Sproģei: C201.kabinets (Administrācija), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, vai pa e-pastu: doctoral-school@venta.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 636 28303. Plašāka informācija par projektu un doktorantūras grantu saņēmēju atlasi pieejama Ventspils Augstskolas mājaslapā, sadāļā Projekti ( par projektu ), un 3.konkursa kārtas nolikums un līguma projekts par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”. Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).

24. aprīlī Ventspils Augstskolu informatīvā vizītē apmeklēs 6 vēstniecību pārstāvji, sniedzot vieslekciju "Pāri robežām: diplomātija, sadarbība un karjeras iespējas". Semināra laikā viesi dalīsies pieredzē par diplomātisko darbu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, ārlietām, kā arī karjeras iespējām diplomātiskajā un starptautisko attiecību sektorā. Aicināti piedalīties ir ikviens interesents, bet jo īpaši studenti, kam starptautiskās attiecības, ārpolitika un diplomātija, kā arī karjeras iespējas šajā nozarē, īpaši interesē. Norises laiks: piektdien, 24.04.2026., plkst. 13.00-15.00 Vieta: D104, Ventspils Augstskola Pasākuma darba valoda: angļu . Vieslekcijā piedalīsies: Vēstnieka vietnieks Dānijas Karalistes vēstniecībā – Alexander Lemche Vēstnieka vietnieks Igaunijas vēstniecībā – Siim Krispin Vēstnieka vietnieks Lietuvas vēstniecībā – Vilius Arlauskas Vēstnieka vietniece Norvēģijas vēstniecībā – Annlaug Rønneberg Vēstnieka vietnieks Somijas vēstniecībā – Eero Vento Vēstnieka vietnieks Zviedrijas Karalistes vēstniecībā – Hugo Qvinth

Ventspils Augstskolā turpinās lekciju cikls “Zinātne un kultūra sabiedrībai”. Šoreiz interesenti aicināti doties iedvesmojošā ceļojumā dārzkopības pasaulē kopā ar vienu no nozares spožākajām personībām – Dr. biol. Edīti Kaufmani, Dārzkopības institūta vadošo pētnieci. E. Kaufmane sniegs ieskatu šādās tēmās: dārzkopības institūta tapšanas vēsture – no Pētera Upīša līdz mūsdienām; dārzkopības zinātnes daudzveidība, devums nozarei un sabiedrībai, kultūras dzīve visa gada garumā: ceriņu koncerti, izstādes, Ābolu svētki, Ziemassvētku gaismas māksla. Lekcijas paredzētas 18. aprīlī plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, uzsver: “ Edīte ir Dobeles Dārzkopības institūta autoritāte, dvēsele un ilggadīga institūta vadītāja. Tas nozīmē pārredzēt spēles laukumu, veidot sazobi ar Zemkopības un Izglītības un zinātnes ministriju Latvijā, bet tieši tāpat ar zinātniskajiem institūtiem pasaulē. Un es pat nezinu, cik plaša ir Edītes un Dobeles dārzkopības institūta ‘pasaule’, jo tās noteikti ir Skandināvijas zemes, Upsalas universitāte, Vācija, Polija, Čehija un, iespējams, vēl tālāku zemju un pat kontinentu saites, kas vieno starptautiskiem pētījumiem. Man šķiet, ka līdzīgi Edītei ir daudzi Dobeles Dārzkopības institūta kolēģi, taču tā, kā spēj jaunām idejām un darbiem iedvesmot Edīte, otru tādu es nezinu .” Pateicoties viņas un kolēģu darbam, Dobeles Dārzkopības institūts nav tikai augļu vai ceriņu, cidoniju un peoniju dārzs, bet arī regulāru koncertu un mākslas izstāžu vieta, tūristu iecienīts apmeklējuma objekts un ekoloģisku produktu ražotne. “ Esmu pārliecināts, ka tieši uz pavasara sliekšņa Edītes Kaufmanes lekcija visiem klausītājiem sniegs ierosmes zinātniski pamatotai rosībai savos dārzos ,” uzsver O.Spārītis. Aicinām ikvienu interesentu izmantot iespēju paplašināt zināšanas un gūt iedvesmu, piedaloties lekciju ciklā “Zinātne un kultūra sabiedrībai”, kur zinātne un kultūra satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Papildu informācija: mic@venta.lv

25. martā Ventspils Augstskolā (VeA) norisinājās Karjeras diena, kuras ietvaros vairāk nekā 70 skolēni no visas Latvijas piedalījās akcijā “Ēno studentu”. Pasākums sniedza jauniešiem iespēju jau vidusskolas laikā iejusties studenta lomā, iepazīt studiju vidi un gūt priekšstatu par nākotnes izglītības un karjeras iespējām. Karjeras dienas laikā skolēniem un studentiem bija iespēja tikties ar dažādu uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem, lai uzzinātu par prakses un darba iespējām. Ventspils Augstskola izsaka pateicību Bucher Municipal, Eiropas Komisijai, VK Tranzīts, Linearis, Jauda, Aspired, Ventspils pašvaldības domei, TestDevLab, Europass, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Nodarbinātības Valsts aģentūrai, AirBaltic Pilot Academy, ASYA, Assistents to Business, profesionālajam tālākizglītības centram “Zinātnes un inovāciju parks”, Ventspils Augstskolas studentu padomei un COLOURS Eiropas universitāšu alianses Studentu forumam par dalību karjeras dienā. Akcijā “Ēno studentu” piedalījās skolēni no Valmieras, Ventspils, Liepājas, Mārupes, Bauskas, Kuldīgas, Ogres, Rīgas, Saldus, Talsiem un citām pilsētām, kuriem bija iespēja klausīties ieteikumus karjeras izvēlē un personīgā tēla veidošanā no karjeras konsultantes , Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekles Ilzes Ušackas-Priekulesun LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītājas, VeA absolventes Sandras Žukovas. Karjeras dienas ietvarā tika pasniegta 12. profesora Andra Klausa stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Šogad galveno stipendiju saņēma studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” students Aštons Šnepsts, un veicināšanas stipendijas saņēma Aļika Avtuhova un Samanta Klitaimnēstra Vīgante.

Ventspils Augstskola aicina interesentus pieteikties JAVA programmēšanas kursam platformā stars.gov.lv , piedāvājot iespēju apgūt un pilnveidot darba tirgū pieprasītas IT prasmes ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu 70% apmērā. Studiju kurss norisināses no 2026. gada 7. aprīļa līdz 26. maijam, paredzētas 32 kontaktstundas tiešsaistē un arī patstāvīgais darbs. Programma sniedz padziļinātas zināšanas JAVA programmēšanā un ir piemērota tiem, kuriem jau ir pamatzināšanas. Mācības tiek organizētas projektā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”, un dalības maksa (30% līdzmaksājums) strādājošajiem vai pašnodarbinātajiem no 18 gadu vecuma ir 117,42 EUR. Taču personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mācības tiek nodrošinātas bez maksas. Lai pieteiktos apmācībām, ir nepieciešamas priekšzināšanas JAVA programmēšanas pamatos, vidēja līmeņa digitālās prasmes, matemātikas zināšanas vidusskolas līmenī, kā arī apgūta vispārējā vidējā izglītība. Pieteikšanās ir atvērta līdz 31. martam platformā STARS: https://stars.gov.lv/programma/470 Gaidīsim ikvienu interesentu aizraujošā un praktiskā mācību procesā! Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650






