Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .

Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams apgūt akadēmisko studiju programmu tulkošanā. Līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos tulkošana un darbs ar tekstiem piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tie, kuri domā, ka mūsdienās tulkotājs tikai tulko, stipri maldās. Šodien tulkotājs ir daudzpusīgs speciālists, kurš vada projektus dažādās nozarēs, ieņem diplomātiskus amatus, strādā ES institūcijās, kā arī uzņēmumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Par šiem un citiem priekšstatiem par tulkošanas funkcijām un tulkotāja profesiju strauji mainīgajā pasaulē skaidrību palīdzēja gūt Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Gatavojoties atzīmēt Ventspils Augstskolas 30 gadu jubileju, TSF nebaidās no objektīvajiem un subjektīvajiem šķēršļiem un izvirza visaugstākos mērķus. Paaudžu maiņa profesoru sastāvā Laikā starp iepriekšējo un pašreizējo VeA starptautisko novērtējumu notikusi jūtama profesoru skaita samazināšanās. Daļa humanitāro zinātņu profesoru devušies pensijā, citi aizgājuši mūžībā, vēl citi izvēlējušies karjeras pārmaiņas. Tādēļ, pēc asociētā profesora Jāņa Veckrāča domām, fakts, ka pēdējā fakultātes starptautiskā novērtējuma rezultāts saglabājies tajā pašā līmenī kā pirms sešiem gadiem, bet kvalitātē sniegums novērtēts pat augstāk, ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu sasniegumu. "Es pats to vērtēju kā lielu sasniegumu, kas panākts sarežģītos apstākļos," saka dekāns. Neraugoties uz būtisku pētnieciskās kapacitātes samazināšanos, zinātnisko publikāciju skaits augstākā līmeņa izdevumos nav samazinājies, gluži pretēji - tas ir pieaudzis. Pēc profesora domām, tieši tas labvēlīgi ietekmējis starptautisko ekspertu vērtējumu. Visa TSF komanda turpina mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, lai stiprinātu savas pozīcijas. Fakultātes akadēmiskajam personālam pievienojusies Latvijā pazīstamā leksikogrāfe Laura Karpinska, kura ievēlēta par asociēto profesori Ventspils Augstskolā. Tuvākajā laikā gaidāma arī doktora disertācijas aizstāvēšana valodniecībā, kas nozīmē, ka fakultātes mācībspēku vidū būs vēl viens zinātņu doktors. "Jaunās paaudzes ienākšana zinātnē nenotiek ātri," skaidro asociētais profesors. Jānis Veckrācis uzskata, ka Tulkošanas studiju fakultātei, tāpat kā visai humanitāro zinātņu nozarei akadēmiskajā vidē, nākas pārvarēt virkni objektīvu un subjektīvu šķēršļu. Viens no tiem ir nelabvēlīgā konkurence starp STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un humanitārajām zinātnēm. "Tas ir radījis ievērojamu finansējuma nelīdzsvarotību. Humanitārajās zinātnēs ir ļoti grūti piesaistīt projektu finansējumu. Tas negatīvi ietekmē pētniecību un doktorantūras darbu," norāda asoc. profesors. Viņš uzskata, ka šī situācija ir radīta mākslīgi, netiek izprasta šīs jomas pētniecības nozīmība. MI nemazina interesi par tulkošanu Mākslīgais intelekts (MI) ar automatizētās tulkošanas, tekstu apstrādes un citiem rīkiem arī būtiski ietekmē gan humanitārās zinātnes kopumā, gan jo īpaši tulkošanu. "Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis tirgus prasības un tulkotāju darba apstākļus," uzsver profesors. Uz jauno izaicinājumu Ventspils Augstskola ir reaģējusi ar konkrētu rīcību. Tulkošanas studiju programmas tiek pastāvīgi pilnveidotas atbilstoši laikmeta prasībām. Pašreizējā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija pēc starptautiskās akreditācijas iegūšanas ir iekļauta Eiropas maģistra studiju programmu tiklā. Neraugoties uz sabiedrībā arvien izplatītāko pārliecību, ka tulkošanai šobrīd pietiek ar internetā pieejamajiem resursiem un tādiem rīkiem kā ChatGPT, studējošo skaits šajā maģistra programmā pieaug. Aizpagājušajā gadā maģistra studiju programmu Tulkošana un terminoloģija absolvēja seši studenti, pagājušajā gadā – astoņi, bet šogad jau desmit. «Mūsu absolventus var sastapt visur» Asociētais profesors vērš uzmanību uz to, ka TSF studiju programmu absolventi strādā visdažādākajās jomās gan Ventspilī un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2025. gada oktobrī Ventspilī notika starptautiska zinātniskā konference, kurā cita starpā tika diskutēts par to, kā ES tulkošanas dienesti vērtē mutvārdu tulkošanas nākotnes perspektīvas. Konferencē ES pārstāvēja Ventspils Augstskolas TSF absolvents, ventspilnieks Uldis Sproģis, kurš ieņem vadošu amatu Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā. Jāpiebilst, ka pašā konferencē piedalījās pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Vienlaikus ar konferenci VeA norisinājās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS (tajā ietilpst arī VeA) forums, kā arī starptautiski semināri studentiem, kuros lekcijas vadīja ārvalstu profesori. Daļa maģistrantūras studentu praksi iziet Latvijas vēstniecībās dažādās valstīs un pēc tam tur arī turpina darbu. Šogad TSF students Matīss Jansons, izturot milzīgu starptautisku atlasi, ieguva prakses vietu vienā no ES institūcijām. «Mūsu absolventus var sastapt visur,» saka dekāns. Daudzi pašreizējie Ventspils Augstskolas pasniedzēji arī ir TSF absolventi. To vidū ir arī pats fakultātes dekāns, kuldīdznieks Jānis Veckrācis. Bakalaura diplomu viņš kā viens no pirmajiem VeA absolventiem ieguva 2001. gadā. Pēc tam pabeidza maģistrantūru studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība, bet vēlāk arī doktorantūru valodniecības studiju programmā. 2013. gadā Veckrācis sāka strādāt par pasniedzēju Ventspils Augstskolā, bet kopš 2024. gada augusta viņam uzticēti TSF dekāna pienākumi. Pateicoties tam, ka studiju programmas tiek pastāvīgi aktualizētas atbilstoši laikmeta prasībām, gadās, ka studenti maģistratūru absolvē divreiz vai arī iestājas doktorantūrā valodniecības programmā. Profesors uzsver, ka pašlaik VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā studiju programmu tulkošanā. TSF starptautiskā līmenī Izpētot humanitāro zinātņu un valodniecības attīstības tendences Latvijā un Eiropā, licenci saņēma divas jaunas studiju programmas bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide un angļu valodā īstenotā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide . Jaunā maģistra programma ņem vērā mūsdienu digitalizācijas aspektus un galvenokārt ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Abas programmas saņēmušas pozitīvu ekspertu novērtējumu, un no nākamā akadēmiskā gada tās tiks iekļautas studiju procesā, un jau ir piesaistīti starptautiski augsta līmeņa pasniedzēji. Asociētais profesors Jānis Veckrācis lielu nozīmi piešķir VeA un TSF starptautiskajai sadarbībai universitāšu asociācijā COLOURS un citos starptautiskos projektos. "Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs," saka asociētais profesors. "Darbodamies nelielā reģionālā augstskolā, mūsu veikums sniedzas tālu pāri reģiona robežām, un mēs labi pazīstam starptautiskās vēsmas," viņš piebilst. Runājot par fakultātes ambiciozajām nākotnes iecerēm, dekāns izmanto zīmīgu metaforu: "Pa zemiem pauguriem Himalajos neuzkāpt." Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenotas četras studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide profesionālā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija, akadēmiskā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide, kopīgā doktora studiju programma Valodu un literatūras studijas. Avots: Laikraksts "Ventas Balss

Čehijas zinātniskajā žurnālā Novaya rusistika ( Новая русистика ) publicēts apskats par starptautisko zinātnisko konferenci „Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kas 2025. gada 9. un 10. oktobrī notika Ventspils Augstskolā. Apskata autore ir Brno Aizsardzības universitātes Valodu centra pārstāve Lenka Odehnalova ( Lenka Odehnalová ), kura konferencē nolasīja referātu par krievu valodas militārās terminoloģijas apguvi interaktīvajās mācību lietotnēs. Publikācijā uzsvērts, ka konferenci Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte rīkoja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti un ka pasākums iekļāvās plašākā forumā, kas tika notika Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā. Dalībnieki pārstāvēja Grieķiju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ukrainu, Čehiju un citas valstis, bet darbs noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē četrās paralēlās sekcijās angļu, vācu un latviešu valodā, aptverot, piemēram, nozaru terminoloģiju, leksikogrāfiju, tulkojumzinātni, valodas politiku un mākslīgo intelektu. Rakstā īpaši akcentēti plenārreferāti; pieminēta arī konferences sekcija, kas bija veltīta ievērojamā latviešu leksikogrāfa un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai. Apskata noslēgumā konference raksturota kā jauna, iedvesmojoša telpa, kas sniedz iespēju akadēmiski apspriest ar valodniecību saistītās teorētiskās un praktiskās aktualitātes un norādīts, ka tā sekmējusi starptautiskās sadarbības veidošanu un kalpojusi arī kā jauno speciālistu atbalsta pasākums. Žurnāla Novaya rusistika 2025. gada 2. numurā (110.–111. lpp.) publicētais raksts brīvpieejā ir lasāms šeit: https://doi.org/10.5817/NR2025-2-10 .

Ventspils Augstskolā līdz 27. augustam turpinās papilduzņemšana brīvajās studiju vietās. Topošajiem studentiem vēl ir iespēja septembrī uzsākt studijas kādā no piedāvātajām studiju programmām tādās jomās kā bizness, programmēšana un datorzinātnes, elektronika, kā arī valodas un tulkošana. Pieteikties iespējams katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Studējošie Ventspils Augstskolā tiek uzņemti pieteikumu saņemšanas kārtībā – studējošais saņem atbildi par iegūtu studiju vietu jau pieteikšanās brīdī un noslēdz studiju līgumu. Kurš pirmais iesniedz pieteikumu, tas iegūst vietu, tādēļ Ventspils Augstskola aicina nekavēties un iesniegt pieteikumu pēc iespējas ātrāk. Ventspils Augstskola piedāvā arī studiju programmas, kuras ir viegli apvienot ar darbu. Studijas bakalaura studiju programmā “Vadībzinātne” notiek sestdienās un attālināti, savukārt profesionālajā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” lekcijas tiek īstenotas katru otro nedēļu – ceturtdienu, piektdienu vakaros, kā arī sestdienās. Arī Eiropas līmenī atzītajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija” iespējams studēt attālināti un bez maksas. Ventspils Augstskolā piedāvātās studiju programmas: Īsā cikla studiju programma: Programmēšanas speciālists Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes, Elektronikas inženierija, Jaunuzņēmumu vadība, Biznesa vadība Vadībzinātne (neklātienes studiju programma – lekcijas sestdienās, attālināti), Valodas, saziņa un kultūrvide – JAUNUMS Maģistra studiju programmas: Uzņēmējdarbības vadība, Tulkošana un terminoloģija, Datorzinātnes, Elektronika. Pieteikties studijām iespējams gan klātienē Ventspils Augstskolā, gan sūtot pieteikumu elektroniski. Vairāk informācijas: https://www.venta.lv/papilduznemsana

Ventspils Augstskola aicina apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei ” platformā STARS ( stars.gov.lv ). Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, kuri vēl nav izmantojuši individuālo mācību kontu (IMK), ir pieejams finansējums līdz 500 eiro digitālo prasmju apguvei. Ventspils Augstskolas kursam “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei” pieteikšanās atvērta līdz 21. augustam. Mācības tiek īstenotas prasmju pārvaldības platformā STARS, kas nodrošina plašākas iespējas nodarbinātām personām elastīgā formātā apgūt jaunas prasmes un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju. Mācību programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Kursa maksa ir 386,25 eiro, taču, pirmo reizi izmantojot individuālo mācību kontu (IMK) un saņemot finansējumu 500 eiro apmērā, kursu iespējams apgūt bez līdzmaksājuma. “Python” ir viena no populārākajām programmēšanas valodām, ko plaši izmanto datu apstrādē, analīzē un procesu automatizācijā. Tā veicina efektīvāku datu apstrādi un analīzi, padarot informācijas izmantošanu pārskatamāku un strukturētāku, tādēļ “Python” prasmes kļūst arvien nozīmīgākas dažādās nozarēs. Mācības organizē Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs, un kursu vada Ventspils Augstskolas lektore Estere Vītola. Uzsvars kursā ir uz praktisku darbu ar datiem – no to iegūšanas un apstrādes līdz analīzei un vizuālam attēlojumam. Studiju kursa laikā dalībniekiem būs iespēja apgūt “Python” programmēšanas pamatus un datu analīzes prasmes, tostarp: Programmēšanas valodas “Python” pielietojumu un programmu izstrādes vides; “Python” programmēšanas valodas pielietojumu un programmu izstrādes vidi; Nosacījuma un atkārtojuma konstrukcijas “Python” moduļus un datu tipus (list, tuple, dictionary u.c.); Funkciju definēšanu; Datu analīzes metodes un “Python” moduļus datu analīzei (Numpy, Pandas u.c.); Datu izgūšanu, atlasi, tīrīšanu un analīzi; Datu vizualizāciju, izmantojot “Python” moduļus. Apgūtās prasmes palīdzēs dalībniekiem labāk izprast datu apstrādes procesus, efektīvāk izmantot informāciju ikdienas darbā un pilnveidot savas digitālās kompetences atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piesakies: https://stars.gov.lv/programma/22 Mācības tiek īstenotas ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu projektā “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Vairāk par projektu uzzini ŠEIT: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba

Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē.






