20. un 21. aprīlī Latvijā gaidāms nozīmīgs starptautisks zinātniski akadēmisks pasākums – stratēģiskais seminārs “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvaros”, kurā pulcēsies vadošie radioastronomijas eksperti no Eiropas. Pasākums fokusējas uz LOFAR – vienu no pasaulē modernākajiem zemo frekvenču radioteleskopu tīkliem, kas, apvienojot 52 stacijas vairākās Eiropas valstīs, nodrošina unikālas iespējas multidisciplināriem pētījumiem radioastronomijā, kosmosa fizikā, kā arī fāzēto antenu masīvu un progresīvu datu apstrādes tehnoloģiju attīstībā.

12. aprīlī, atzīmējot Starptautisko kosmosa lidojumu dienu, pasaules uzmanības lokā ir jaunākā NASA Mēness misija, kuras dalībnieki uzstādījuši jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā. Taču kosmoss šodien vairs nav tikai lielvalstu privilēģija. Arī Latvija arvien aktīvāk sevi piesaka šobrīd tik nozīmīgajā zinātnes jomā. Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) mūsu valsts ir īstenojusi vairāk nekā 120 projektus, iesaistot desmitiem organizāciju un piedaloties starptautiski nozīmīgos projektos. Piemēram, tiek attīstīta globāla mēroga kosmosa infrastruktūra kopā ar Ventspils Augstskolu un uzņēmumu VIRATEC, bet Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums " Allatherm " piedalās projektā " Lunar Gateway ". Kosmoss šodien ir praktiska un strauji augoša zinātnes nozare, kas ietekmē mūsu ikdienu, ekonomiku, drošību un attīstību. Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) mūsu valsts ir īstenojusi vairāk nekā 120 projektus, iesaistot desmitiem organizāciju un piedaloties starptautiski nozīmīgos projektos. Piemēram, tiek attīstīta globāla mēroga kosmosa infrastruktūra kopā ar Ventspils Augstskolu un uzņēmumu VIRATEC, bet Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums " Allatherm " piedalās projektā " Lunar Gateway ". Kosmoss šodien ir praktiska un strauji augoša zinātnes nozare, kas ietekmē mūsu ikdienu, ekonomiku, drošību un attīstību. Viens no Latvijas pazīstamākajiem kosmosa pētniekiem ar starptautisku vārdu, Andris Slavinskis , uzņēmuma Nanocraft līdzdibinātājs un profesors, kurš vada doktorantus Rīgas Tehniskajā universitātē un Tartu Universitātes observatorijā, uzsver – dzīvojam laikā, kad robežas starp iespējamo un neiespējamo strauji izplūst. Viņa profesionālā pieredze kosmosa tehnoloģiju jomā veidojusies kopš 2012. gada, strādājot Tartu Universitātes observatorijā, kur galvenais fokuss ir elektriskās Saules vēja buras ( E-sail ) un CubeSat satelītu attīstība. Elektriskā Saules vēja bura ir kosmosa dzinējspēka tehnoloģija, kas izmanto Saules vēja daļiņu plūsmu un elektriski uzlādētus vadus, lai bez degvielas radītu vilci un pārvietotu kosmosa kuģi. Savukārt CubeSat satelīti ir mazi, modulāri un salīdzinoši lēti satelīti, kas ļauj ātrāk un pieejamāk attīstīt un testēt kosmosa tehnoloģijas un veikt zinātniskus pētījumus. A. Slavinska darbs saistīts arī ar starptautiskām iniciatīvām – viņš piedalījies " ESTCube " satelītu izstrādē, veicinājis " Comet Interceptor " misijas attīstību Eiropas Kosmosa aģentūrā, kā arī guvis pieredzi NASA Ames pētniecības centrā un Aalto universitātē Somijā. Runājot par citplanētu izpēti, kas ir planētas ap citām zvaigznēm kā Saule, A. Slavinskis skaidro - lai gan zinātniekiem jau ir pierādījumi par to eksistenci, to tieša novērošana joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Planētas šādā kontekstā ir salīdzināmas ar sīkiem graudiņiem blakus milzīgam gaismas avotam – zvaigznei –, tāpēc pētniekiem nākas analizēt niecīgu atstarotās gaismas daudzumu no ļoti liela attāluma. Tieši šādu izaicinājumu risināšanai tiek izstrādāti jauni koncepti, tostarp tehnoloģijas, kas balstās uz saules vēja elektrisko buru un potenciāli varētu ļaut sasniegt un pētīt šādas tālas planētas. Šie projekti nav tikai teorētiski, tajos iesaistās arī Latvijas uzņēmumi un tehnoloģiju izstrādātāji. Piemēram, nozīmīga ir Latvijas uzņēmuma " Deep Space Energy " izstrādāta tehnoloģija, kas izmanto radioizotopus enerģijas iegūšanai. Sākotnēji tiek ģenerēts siltums, kas pēc tam pārvērsts elektrībā. Šāds risinājums ir īpaši būtisks misijām, kas dodas tālu prom no Saules, kur vairs nav pietiekami daudz saules gaismas bateriju uzlādei. Īpaši nozīmīga ir Latvijas piedalīšanās globālās kosmosa misijās. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas uzņēmuma dalība NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopprojektā " Lunar Gateway ", kurā tiek izstrādāts inovatīvs ksenona uzpildes kompresors un siltuma vadības sistēma – risinājumi, kam šobrīd nav analogu pasaulē. Savukārt Ventspils Augstskola sadarbībā ar tās spin-off uzņēmumu VIRATEC attīsta tehnoloģijas, kas ļaus Latvijai kļūt par daļu no globālā kosmosa antenu tīkla, nodrošinot komunikāciju, izsekošanu un telemetrijas pakalpojumus Mēness un dziļā kosmosa misijām. Šādas iniciatīvas apliecina, ka Latvijas uzņēmumi spēj radīt augstas pievienotās vērtības inovācijas un būt konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū. Kā atzīst A. Slavinskis, kosmosa nozare jau šodien būtiski uzlabo arī dzīves kvalitāti uz Zemes un palīdz risināt sabiedrībai svarīgas problēmas. Piemēram, Zemes novērošanas satelīti sniedz detalizētus datus par vidi, dabas resursiem un infrastruktūru, kas ļauj valstīm pieņemt precīzākus un efektīvākus lēmumus. "Zemes novērošanas satelīti ļauj noteikt mežu daudzumu, ūdens kvalitāti un to, kur kas atrodas. Mēs varam salīdzināt šos datus ar valsts datubāzēm, meklēt nesakritības vai tās atjaunot. Tas ir ļoti svarīgi tautsaimniecībai un mūsu resursu pārvaldībai," stāsta pētnieks. Latvijā šie dati jau tiek izmantoti praksē – ezeru kvalitātes novērtēšanā, lauksaimniecības analīzē, infrastruktūras uzraudzībā un nelegālās būvniecības identificēšanā. Kosmosa tehnoloģijas vienlaikus nodrošina arī modernus sakaru risinājumus un būtisku ieguldījumu drošībā. "Jebkurš var iegādāties satelīta interneta uztveršanas staciju un izmantot internetu, kas iet caur kosmosu. Internets strādā ļoti labi, ir ātrs un stabils," skaidro zinātnieks. Savukārt aizsardzības jomā satelīti palīdz saprast, kas notiek frontes līnijā vai pie robežām. Kosmosa nozare vienlaikus ir arī viens no perspektīvākajiem karjeras virzieniem jaunajiem speciālistiem. Tā piedāvā iespēju strauji attīstīties un salīdzinoši īsā laikā sasniegt augstu profesionālo līmeni. "Kosmosa nozare ir starpdisciplināra. Apgūstot kosmosa tehnoloģijas, cilvēks apgūst ļoti daudzas jomas. Tiem, kas domā par nākotnes profesiju, labā ziņa ir tā, ka Latvijā kosmosa projektos vēl daudzas pozīcijas nav aizpildītas. Ja jaunietis tagad sāk darboties šajā jomā, pēc desmit gadiem viņš var būt pieredzējis pētnieks ar doktora grādu," karjeras iespējas ieskicē A. Slavinskis. A. Slavinskis min arī piemērus, kas apliecina jaunās paaudzes interesi par kosmosa nozari – pat vidusskolas līmenī jaunieši jau iesaistās pētniecībā un strādā pie zinātniskām publikācijām. Kā uzsver pētnieks, kosmosa nozarē viens pats neko nevar paveikt – nepieciešama cieša sadarbība ar inženieriem, zinātniekiem un citiem speciālistiem. Vienlaikus nozarē arvien aktīvāk iesaistās arī pieredzējuši uzņēmēji, un, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, šādas aktivitātes ir būtiski pieaugušas. Gandrīz visi projekti šajā jomā ir starptautiski, kas nozīmē, ka darbs notiek globālā vidē. A. Slavinskis atgādina, ka kosmosa izpēte ir gan praktiska, gan filozofiska joma, kas rosina domāt par cilvēces vietu Visumā. Lai arī pilnīga Visuma izpratne, iespējams, nekad netiks sasniegta, tieši šis izaicinājums virza attīstību un ļauj arī Latvijai arvien pārliecinošāk nostiprināt savu vietu globālajā kosmosa nozarē. Latvijas kosmosa nozares attīstībā būtiska loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kas koordinē valsts dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā un veido kosmosa politiku. No 2021. līdz 2025. gada jūnijam Latvijas organizācijām EKA programmās piešķirts finansējums 12,1 miljona eiro apmērā, ar kura atbalstu īstenoti 73 projekti, vairāk nekā 80% līdzekļu novirzot pētniecībai un attīstībai. Latvija kopš 2020. gada ir EKA asociētā dalībvalsts, un ministrija turpina darbu, lai nodrošinātu valsts aktīvu līdzdalību nākamajā sadarbības periodā no 2027. līdz 2034. gadam. Avots: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-spozi-mirdz-kosmosa-izpetes-karte Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Ventspils Augstskola aicina vidusskolēnus piedalīties pasākumā Jauno uzņēmēju dienā, kas notiks 23. aprīlī. Skolēniem būs iespēja izspēlēt erudīcijas un orientēšanās spēli “Ventspils biznesa pols”, iepazīstot dažādus uzņēmumus. Pasākuma mērķis ir sniegt vidusskolēniem praktisku ieskatu uzņēmējdarbībā, veicināt radošo domāšanu un interesi par biznesa studijām. Jauno uzņēmēju dienā skolēniem būs iespēja izspēlēt aizraujošu erudīcijas spēli, kuras ietvaros jaunieši apmeklēs dažādus privātā un publiskā sektora uzņēmumus, risinās ar uzņēmējdarbību saistītus uzdevumus, kā arī attīstīs problēmu risināšanas un sadarbības prasmes. Dienas noslēgumā skolēni tiks iepazīstināti ar studiju programmām un iespējām Ventspils Augstskolā. Skolēniem ir iespēja reģistrēties Jauno uzņēmēju dienai gan komandās, gan individuāli. Dalība pasākumā ir bez maksas. Vairāk par Jauno uzņēmēju dienu ŠEIT

Mācīšanās un jaunu zināšanu iegūšana nekad nav lieka – tieši pretēji, tā veicina personīgo attīstību un palīdz sasniegt karjeras izaugsmi. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad darba tirgus strauji mainās un arvien biežāk tiek pieprasītas digitālās un specializētās prasmes. Pētījumi apliecina, ka mūžizglītība var būt nozīmīgs solis ceļā uz labākiem karjeras rezultātiem. Šobrīd mācīties ir daudz vienkāršāk un pieejamāk nekā jebkad agrāk, pateicoties digitālajām platformām, kā, piemēram, stars.gov.lv. Kopumā platformā STARS šobrīd pieejamas teju 240 izglītības programmas gan bez maksas, gan ar daļēju līdzfinansējumu, kas ļauj pilnveidot profesionālās prasmes vai apgūt jaunu profesiju tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība un administrēšana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, enerģētika, veselība un sociālā aprūpe, kā arī citās. Arī Ventspils iedzīvotājiem šī ir iespēja attīstīt savas prasmes un stiprināt savas pozīcijas darba tirgū, izmantojot dažādas mācību programmas, pielāgotas gan jaunajiem speciālistiem, gan jau strādājošajiem. Ventspils Augstskola sadarbībā ar platformu STARS nodrošina izglītības programmas, kas ļauj mācīties sev ērtā laikā un vietā, izmantojot vien datoru un interneta pieslēgumu. Izglītības jomas profesionāļi sniedz atbalstu visa apmācību procesa laikā, palīdzot apgūt jaunas prasmes un pielietot tās praksē, tādējādi padarot mācības gan ērtas, gan efektīvas. Šīs mācību iespējas tiek nodrošinātas projekta “Atbalsts pieaugušo individuālajām vajadzībām balstītai pieaugušo izglītībai” ietvaros, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra ar Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta finansējumu. Projekts sniedz iespēju strādājošajiem pilnveidot prasmes vai pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Līdz 2029. gada beigām mācību iespējas tiks piedāvātas vairāk nekā 23 tūkstošiem nodarbināto visā Latvijā, padarot kvalitatīvu izglītību pieejamu plašākam iedzīvotāju lokam. Aktuālās VeA izglītības programmas, uz kurām var pieteikties: https://ej.uz/stars_programmas Mācīšanās nekad nebeidzas, un katrs brīdis ir piemērots, lai iegūtu jaunas zināšanas! Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650.

Ventspils Augstskolas (VeA) pārstāves devās darba vizītē uz Spāniju, kur piedalījās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS organizētajā sanāksmē un doktorantu dienās Kastīlijas-Lamančas Universitātē (UCLM). Vizītē VeA pārstāvēja Inta Ozola, Kristiāna Balode un Lilita Sproģe un tās laikā tika stiprināta starptautiskā sadarbība doktorantūras, pētniecības un studiju attīstības jomās, kā arī turpināts darbs COLOURS universitāšu alianses kopīgajās aktivitātēs. Augstskolas pārstāves piedalījās gan doktorantu dienā (ar pētījumu ziņojumiem šajā dienā piedalījās ap 200 doktorantu), gan vairākās tematiskajās darba sanāksmēs. Programma ietvēra diskusijas par turpmāku doktorantūras attīstību, kopīgu studiju programmu veidošanu, kvalitātes nodrošināšanu, kā arī jaunu pētniecības projektu iniciēšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta izaicinājumos balstītai izglītībai, sadarbības stiprināšanai starp universitātēm un kopīgu akadēmisko jautājumu risināšanai. Doktorantu dienas ietvaros VeA EPF doktorante Inta Ozola tikās ar UCLM universitātes profesori Estrellu Diazu Sančesu, pārrunājot sadarbības iespējas pedagoģijā un zinātnē. Inta Ozola atzīmē: “Šī bija lieliska pieredze un sarunu laikā tika atrastas izcilas sadarbības iespējas. Šāda tīklošanās sniedz iespēju iepazīt citas kultūras, atrast sadarbības partnerus un prezentēt mūsu augstskolu un mūsu pētījumus. Mēs dažreiz pat nenovērtējam, cik vērtīgu darbu darām, un ir liels prieks saņemt tik atzinīgus vārdus no starptautiskajiem partneriem, kas motivē turpmākiem darbiem.” Savukārt VeA Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, līdzās citu deviņu COLOURS alianses universitāšu pārstāvjiem, prezentēja doktorantūras programmu iespējas VeA un Ventspils pilsētu, iezīmējot VeA pieredzi, attīstības virzienus un sadarbības iespējas. L.Sproģe secina: “Ventspils Augstskolai ir lielisks potenciāls augt un turpināt pilnveidoties pētniecības jomā. Iepazīties ar universitāšu alianses pārstāvjiem klātienē bija vērtība gan kultūras dažādības izpratnē, gan par kopīgi sagaidāmajiem izaicinājumiem globālajos procesos. Tīklošanās un sadarbība Eiropas mērogā ir lieliska iespēja doktorantiem un profesoriem, un turpinot sadarbību, cerams, pēc pārskatāma laika varēsim atskatīties uz veiksmīgiem rezultātiem.” COLOURS darba pakotnes, kas veltīta izglītības jomai, koordinatore un VeA EPF doktorante Kristiāna Balode aktīvi iesaistījās COLOURS darba grupā, kuras laikā partneri prezentēja plānotās aktivitātes, diskutēja par kopīgu projektu sagatavošanu un koordinēja turpmākos uzdevumus, mobilitātes iespējas un citas tīklošanās iespējas starp alianses partneriem, plānošanā iesaistot arī doktorantūras skolu direktorus visas alianses ietvaros. Dalība starptautiskajos pasākumos apliecina VeA aktīvo iesaisti Eiropas augstākās izglītības telpā un mērķtiecīgu darbu pie doktorantūras kvalitātes un starptautiskās sadarbības stiprināšanas. COLOURS alianse apvieno deviņas starptautiskas universitātes, vienojot aptuveni 126 000 studentu un 12 300 darbinieku. Tās mērķis ir stiprināt sadarbību ilgtermiņā, palielināt starptautisko atpazīstamību un veicināt studentu un pētnieku mobilitāti Eiropā.