2025. gada 20. martā Ventspils Augstskolā notika Latvijas Universitātes docenta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētnieka Dr. hist. Mārtiņa Mintaura vieslekcija “No provinces uz Eiropu. Latviešu modernās kultūras tapšana ilgajā 19. gadsimtā (1817–1915)”. Lekcija sniedza iespēju augstskolas studentiem, pasniedzējiem un citiem interesentiem uzzināt vai papildināt savas zināšanas par izmaiņām Latvijas kultūrā, sabiedrībā un politikā laikā no dzimtbūšanas atcelšanas līdz Pirmajam pasaules karam.
Mārtiņš Mintaurs ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, vairāku grāmatu un akadēmisko publikāciju autors, žurnāla “Domuzīme” Vēstures nodaļas redaktors, kā arī LNB Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks.
Savu stāstījumu M. Mintaurs sāka ar atziņu: “Mūsdienu cilvēks lielā mērā vēl dzīvo 19. gadsimta ietvarā.” Neskaitāmas sabiedrības struktūras, kas ir mūsdienu ikdienas dzīves pamatā, piemēram, augstākās izglītības iestādes, dažādas pārvaldes institūcijas, varas iestādes, slimnīcas u. c., izveidotas 19. gadsimtā. Šis bija pārmaiņu gadsimts Latvijas vēsturē, jo tieši tajā sākās latviešu tautas nacionālo vērtību apzināšanās, būtiski attīstījās latviešu valoda, kā arī modās tautas nacionālā apziņa.
M. Mintaurs vēstīja, kā, atbrīvojoties no dzimtbūšanas sloga, mainījās latviešu zemnieku dzīve. Daudzi no viņiem vairs nebija prasti zemnieki, bet nu bija kļuvuši par amatniekiem, sīkiem uzņēmējiem un pat krogu nomniekiem. Šajā laikā mainījās arī tautas ģērbšanās stils – vienkāršos zemnieku tērpus nomainīja glaunāks, pilsētniekiem raksturīgs apģērbs. Latviešiem nu bija iespēja iegūt augstāko izglītību, kas ne tikai modināja drosmīgas idejas jauno intelektuāļu prātā, bet arī veicināja nozīmīgas pārmaiņas latviešu valodā. To sāka izmantot publiskajā telpā un izglītības iestādēs, un tika veltītas milzu pūles jaunu vārdu darināšanai. Šajā sakarā M. Mintaurs, protams, minēja Gētes “Fausta” tulkošanu latviešu valodā, ko veica Rainis kopā ar Aspaziju. Šī darba pārtulkošanas rezultātā tika radīti neskaitāmi jauni vārdi, kas valodā iesakņojušies un tiek lietoti arī mūsdienās.
Vēsturnieks aprakstīja arī valsts iekārtas maiņu 20. gadsimta sākumā, tomēr lielāka uzmanība tika pievērsta latviešu tautai nozīmīgām idejiskajām kustībām – jaunlatviešiem un Jaunajai strāvai. Interesanti minēt, ka, tā kā jaunlatvieši sadarbojās ar krievu nacionālistiem, pastāvēja varbūtība, ka latviešu valodā varētu tikt pieņemta kirilicas rakstība. Lekcijā izklāstīti jaunlatviešu centieni veicināt latviešu kultūras attīstību un izkopt latviešu valodu, kā arī minēts tas, kā Jaunās strāvas darbība iekustināja notikumu mehānismu, kas noveda pie 1905. gada revolūcijas.
Lekcija bija vērtīga pieredze ne tikai tulkošanas studentiem, bet ikvienam klātesošajam, jo tā atgādināja par 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma nozīmi latviešu tautas vēsturē un tieši šī laika notikumi ir veidojuši mūsu Latviju tādu, kādu to pazīstam šodien. Iespējams, kāds arī sajuta aicinājumu apmeklēt Rīgas ihtiozauru.
Informāciju sagatavoja Tulkošanas studiju fakultātes studente Anastasija Gremčuka.