Pagājušās darba nedēļas izskaņa Ventspils Augstskolā (VeA) tika aizvadīta aktīvā darbā, jo 3. un 4. novembrī norisinājās starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” (Linguistic Diversity, Terminology and Statistics).

Konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” ir VeA 25 gadu jubilejas pasākums, kuru ar uzrunu atklāja un ievadvārdus teica VeA rektors Kārlis Krēsliņš un VeA zinātņu prorektora p.i. Inese Lūsēna-Ezera.

Plenārreferātu konferencē lasīja Saleno Universitātes (Itālijā) asociētā profesore Frančeska Bjanki (Francesca Bianchi), kura pievērsās dažādu tulkošanas nolūkam paredzētu tiešsaistē pieejamu resursu analīzei un noderīguma izvērtējumam, bet Latvijas Universitātes un Helsinku Universitātes (Somija) asociētā profesore Laimute Balode plenārreferātā aplūkoja triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nosaukumu vēsturi, kā arī šo nosaukumu tulkojumus citās valodās, kas bija īpaši uzrunājoši tieši novembrī, kad atzīmējam Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Kārļa Universitātes Prāgā (Čehija) pētniece un docētāja, Dr. philol. Marije Vahkova (Marie Vachkova) plenārreferātā ļāva ielūkoties divvalodu tulkojošo vārdnīcu izstrādes darbnīcā un atklāja dažādus aspektus leksikogrāfu un ekspertu sadarbības modelī terminu apstrādes jautājumos.

Ventspils Augstskolu ar pētījumiem pārstāvēja vairāki Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki. Guntars Dreijers referēja par krāsu nosaukumiem un to saistību ar attiecīgās krāsas izstrādē izmantotajiem pigmentiem, bet Valda Rudziša referātā aplūkoja civilprocesa terminoloģijas ekvivalences problēmas Latvijas un Vācijas tiesībās. Silga Sviķe sniedza ieskatu definīciju klasifikācijas daudzveidībā un analizēja augu nosaukumu definīcijas, kā arī piedāvāja leksikogrāfisko definīciju piemērus, kas būtu piemēroti speciālajai tulkojošajai vārdnīcai mobilās lietotnes formā. Linda Ozola-Ozoliņa stāstīja par helonīmu (purvu nosaukumu) tulkošanas grūtībām latviešu un angļu valodā un piedāvāja risinājumu termina “purvs” ekvivalentam angļu valodā, un analizēja arī citus ar šo apzīmējumu saistītos purvu biotopu nosaukumus latviešu un angļu valodā.

Aiga Veckalne un Silga Sviķe konferencē stāstīja par VeA profesora Jura Baldunčika devumu valodniecībā, kā arī sniedza ieskatu profesora biogrāfijā, pievērsās viņa publikāciju tematikai un terminu, vārdu piemēru vākumiem un vēl nepublicēto materiālu stāstiem. Kopā ar Solvitu Štekerhofu un Mārīti Georgi šajā profesora piemiņas referātā autores apkopojušas vairāk nekā 150 dažādu materiālu (piemēram, zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, monogrāfijas, vārdnīcas, intervijas), kuru izstrādē ir piedalījies profesors J. Baldunčiks.

VSRC pētniece Karina Šķirmante kopautorībā ar programmētājiem Gintu Jasmontu un Robertu Ervīnu Ziediņu, TSF pētnieci S. Sviķi un Dārzkopības institūta pētnieku Arturu Stalažu referātā iepazīstināja ar Latvijas Zinātņu Padomes projektā IMDS (proj. Nr. lzp-2020/1-0179.) izstrādāto organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmu, kura paredzēta pētniecības un lingvistiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam.

Atsevišķas konferences sekcijas vadīja TSF vecāko kursu studentes Amanda Alksne, Krista Strujeviča un Signija Būmeistere, lieliski parādot augstskolas studijās apgūtās prasmes runātāju pieteikšanā un diskusiju vadīšanā svešvalodās, jo konference norisinājās angļu, vācu un latviešu valodā.

Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Laura Janvare un bibliotekāre Kristīne Bulle konferencē piedalījās ar ziņojumu par VeA Tulkošanas studiju fakultātē 25 gados tapušajiem zinātniskajiem pētījumiem un dažāda līmeņa studiju programmās izstrādātajiem studiju noslēguma darbiem. Saskaņā ar VeA bibliotēkas apkopoto informāciju TSF 25 gados ir aizstāvēti 777 bakalaura darbi, 237 maģistra darbi un 12 promocijas darbi (kopā ar Liepājas Universitāti īstenotajā doktorantūras studiju programmā “Valodniecība”), bet TSF pasniedzēji no augstskolas 20. jubilejas gada līdz 25. jubilejas gadam ir izstrādājuši un publicējuši 116 zinātniskās publikācijas.

Konference notika tiešsaistē un pulcēja ap pussimtu dalībnieku ne tikai no Latvijas bet arī no Itālijas, Čehijas, Lietuvas Polijas, Spānijas, Beļģijas, Rumānijas u.c. valstīm.

Konferences kultūras programmā bija skatāma mākslinieces Ingrīdas Irbes brīnišķīgo gleznu izstāde, kas bija veltīta viņas vīra Jura piemiņai. Mākslinieces I. Irbes gleznu varoņi ir augi, kuriem katram ir savs nosaukums un stāsts. Šie vārdi un stāsti lieliski iekļāvās konferences tematikā un bija baudījums dvēselei pēc spraigā darbā pavadītajām divām konferences dienām. Savukārt par muzikālo pavadījumu gleznu izstādē rūpējās Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēknis, jaunais ģitārists Eduards Sviķis.

Konferences zinātniskā un rīcības komiteja ir gandarīta par starptautiskās konferences norisi, pateicas plenārreferātu autorēm un visiem konferences dalībniekiem par ieguldījumu referātu gatavošanā, aktīvajām diskusijām terminoloģijas, leksikogrāfijas un tulkojumzinātnes un ar to saistītu jautājumu risināšanā. 

Konference tiek rīkota Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai" ietvaros. Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.