Blog Layout

Viens no mums: Rihards Audze un viņa pieredze praksē ASTRON, Nīderlandē

2022. gada 7. marts

Rihards Audze ir Ventspils Augstskolas (VeA) studiju programmas “Elektronikas inženierija” 4.kursa students, kurš ar savu neatlaidīgo darbu un nopietno attieksmi pret studijām tika izvēlēts praktikanta amatam pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON, Nīderlandē. Šajā institūtā strādā labākie elektronikas inženieri. Rihards ir atgriezies no Nīderlandes, kur praksē aizvadīja pēdējos piecus mēnešus, un ir gatavs savu piedzīvoto ASTRON pastāstīt arī pārējiem.  Lasi tālāk un uzzini Riharda stāstu par ceļu uz panākumiem!


Pirms Rihards dalās ar savu pieredzi, jāpiemin, ka studiju programmas “Elektronikas inženierija” direktors Jānis Šate atzīst, ka Riharda panākumi norāda uz to, ka mūsu studenti ar savām zināšanām spēj pārliecināt augsta līmeņa Eiropas inženierus aicināt viņus praksē. Šate stāsta: “Rihards studē 4. kursā un viņam vēl nav bakalaura grāda. Atklāti sakot, tehniskais personāls šādās iestādēs parasti ir ļoti noslogots un izvairīgs attiecībā uz studentu iesaisti darbā, jo tas rada papildu slodzi, bet visbiežāk nedod būtisku atdevi.” Rihards prakses laikā savas zināšanas ir pierādījis, kā rezultātā ASTRON pārstāvji norādījuši, ka pēc absolvēšanas labprāt pieņemtu Rihardu pastāvīgā darbā Nīderlandē. Arī pats Rihards šādu iespēju nenoliedz.


Pastāsti par sevi, no kurienes esi, kā izvēlējies studēt VeA?


Esmu Rihards Audze, nāku no Kuldīgas, bet kopš atnācu mācīties uz VeA, lielākoties dzīvojos  pa Ventspili. Intereses un hobiji man ir vairāki, bet iemīļotākie, viennozīmīgi, ir automašīnas un datori. VeA izvēlējos studēt tāpēc, ka skola piedāvāja tos studiju virzienus, kuri man tobrīd interesēja (Datorzinātnes un Elektronikas inženierija), tā atrodas tuvu mājām (vien 1 stundas brauciens), kā arī patika pati pilsēta, gan tīrības, gan jūras dēļ.


Pastāsti par studiju virzienu, ko esi izvēlējies! Kāds bija Tavs vadmotīvs studiju programmas izvēlē?


Beigās nolēmu izvēlēties studēt Elektronikas inženieriju, kaut vai ilgu laiku domāju par datorzinātņu virzienu. Galvenais iemesls bija tas, ka, papildus interesei programmēšanā, vienmēr bijusi interese par dažādu elektronisku ierīču uzbūvi, cenšoties tās salabot un brīnoties, kādu uzdevumu katra, ierīcē esošā, komponente pilda utt. Vēlāk radās arī interese varbūt pašam kādreiz kaut ko uzbūvēt, un tieši Elektronikas inženierijas kurss nodrošina iespēju katram studentam to darīt.


Dzirdēju, ka nesen atgriezies no Erasmus prakses Nīderlandē, pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON. Pastāsti vairāk par ASTRON!


Jā, nekad nebiju domājis ka praksi kārtošu ārpus Latvijas, bet ja reiz man tika dota iespēja to darīt, kāpēc gan nē. Bet darbs ASTRON tiešām bija vienreizēja iespēja studentam iesaistīties reālos projektos, attīstīt savas prasmes, risinot jau reālas problēmas, ar kurām ikdienā sastopas inženieri.


ASTRON ir Nīderlandes radioastronomijas institūts, kurš, galvenokārt, nodarbojas ar kosmosa izpēti, bet dažādu projektu tur ir milzum daudz. ASTRON ir pazīstami ar viņu veidotajiem LOFAR radioteleskopu masīviem, kuri ir izvietoti pa visu pasauli (arī Irbenē ir LOFAR stacija) un strādā kopīgi kā viens liels pasaules izmēra radioteleskops. Pats strādāju pie jaunā LOFAR2.0 modeļa, kurš vēl šobrīd tiek pārbaudīts un testēts visdažādākajos veidos, un pats arī piedalījos tā testēšanā.


Kā Tev tur veicās, kādi bija darba pienākumi?


Sākums bija ļoti lēns, jo par LOFAR uzbūvi un darbības principiem daudz neko nezināju, bet pēc pirmā mēneša biju jau iesildījies (izlasot 100 lpp. tehnisko dokumentāciju) un prakses laikā izdevās paveikt samērā lielu darbu. Mani darba pienākumi, galvenokārt, bija saistīti ar programmēšanu Python valodā, kur bija jāraksta dažādi masīva testēšanas un kalibrācijas skripti, ar kuru palīdzību būtu iespējams automatizēt dažādas LOFAR funkcionalitātes pārbaudi, un ģenerēt milzum daudz grafikus, kas tālāk noderētu inženieriem, lai konstatētu iespējamas problēmas un tās varētu novērst.


Bet papildus tam, daļa no darba arī bija saistīta ar paša LOFAR konstruēšanu testa zonā, jo kad tik tikko biju sācis strādāt, masīvs vēl nebija pabeigts, un to nācās uzbūvēt līdz galam, protams, ar darba vadītāju palīdzību.

 

Runā, ka šāda izdevība tiek tikai pašiem spējīgākajiem studentiem, kā domā, kas Tevi izcēla citu studentu vidū?


Tā, visticamāk, ir manis pašdisciplīna un neatlaidība, jo spējīgi darīt šos darbus mēs (kursā), manuprāt, bijām visi. Uzskatu, ja darbu var izdarīt tagad, tad to daru tagad un pabeidzu ātrāk, nevis sāku tikai dienu pirms termiņa un darbu veicu steidzoties.

 

Ko šī pieredze Tev deva? Kādas ir Tavas atziņas?


Šī pieredze, viennozīmīgi, uzlaboja manas komunikācijas spējas, jo līdz šim nebija bijis nepieciešams ikdienā sarunāties angliski, kā arī tika uzlabotas, protams, manas programmēšanas un inženierijas spējas, strādājot ar jaunām sistēmām un risinot problēmas, ar kādām skolā var pat nesastapties. Protams, pieredze deva arī vienreizējas atmiņas, pus gadu uzturoties svešā valstī, kur latviešu valodu neatrast, un uzņemt daudz iespaidīgu foto ar Nīderlandes līdzeno dabu. Katrā gadījumā, gandarījums par padarīto darbu ir milzīgs, un jau tagad mazliet pietrūkst dzīve Nīderlandē.


Ko Tu ieteiktu tiem studentiem, kas arī sapņo par darbu starptautiskā vidē, bet baidās uzdrīkstēties?


Ja tāda iespēja tiek dota, tad studentiem viennozīmīgi ieteiktu izmēģināt darbu ārzemēs, it sevišķi, ja iespējams iegūt arī finansiālu palīdzību no Erasmus, jo dzīvošana ārzemēs var izrādīties ievērojami dārgāka kā Latvijā, bet personīgi man, dzīvojot taupīgi, izdevās pat kādu daļu ietaupīt.


Manuprāt, lielākā problēma, kas varētu rasties, ir angļu valodas nezināšana, jo galvenais, kas būtu jāprot strādājot ārzemēs, ir komunicēt angļu valodā. Ja ir šaubas par to, vai praksē uzdotais darbs būs studentam pa spēkam, par to īpaši nebūtu jāuztraucas (protams, ir jāpārliecinās, ka darba vadītāji no studenta negaida kādas konkrētas priekšzināšanas darbā ar konkrēto projektu), jo visu var iemācīties, un tam ir paredzēti darba vadītāji, kuriem vienmēr var uzdot jautājumus un prasīt pēc palīdzības. Pašam arī tā bija, ka par antenām īpaši neko nezināju, bet visu nepieciešamo apguvu darba gaitā.

 

Kā Tu redzi savu nākotni pēc 5 gadiem?


Grūti pateikt, viss vēl var mainīties, bet ir liela iespējamība, ka pēc skolas absolvēšanas došos turpināt strādāt kaut kur ārzemēs, varbūt turpat Nīderlandē – ASTRON institūtā. Par to, godīgi sakot, ļoti neesmu domājis, svarīgākais vispirms ir nokārtot eksāmenus un veiksmīgi pabeigt bakalaura darbu, jo domas mainās, piedāvājumi un iespējas ir jaunas, tāpēc nav vērts par to pāragri satraukties.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 31. marts
Ventspils Augstskola no 21. – 23. martam bija mājvieta Eiropas universitāšu alianses Colours hakatonam "Combat Robotics" un Ventspils robotikas čempionātam – vienam no Latvijas čempionāta posmiem. Notikums pulcēja tehnoloģiju un robotikas entuziastus no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Horvātijas un Ēģiptes.
Autors Rota Rulle 2025. gada 31. marts
Trešdien, 28. maijā, ikviens interesents aicināts uz Kurzemes Biznesa forumu “Mākslīgais intelekts – 4. industriālā revolūcija”, kas notiks koncertzālē “Latvija”. Forums apvienos uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, augstskolu darbiniekus un studentus, kā arī tehnoloģiju ekspertus, lai diskutētu par izglītības nozīmīgumu un mākslīgā intelekta ietekmi uzņēmējdarbībā. Foruma pirmajā daļa uzmanība tiks pievērsta augstākās izglītības lomai mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Tiks apskatīta Ventspils Augstskolas attīstība šī laikmeta kontekstā, meklējot atbildes uz būtiskiem jautājumiem: kā izglītības sistēma spēs pielāgoties jaunajām prasībām? Kuras profesijas saglabās aktualitāti, bet kuras mainīsies? Diskusijas laikā pievērsīsimies arī MI un kiberdrošības sinerģijai studijās. Foruma otrajā daļā pievērsīsimies jautājumam - vai MI ir nepieciešams uzņēmumos? Iepazīsim tiesisko regulējumu un valsts atbalsta mehānismus šādām inovācijām. Uzņēmēji dalīsies savā pieredzē, kā arī uzzināsim izplatītākos mītus un reālo situāciju Latvijas ekonomikā saistībā ar MI. Diskusijas noslēgumā pievērsīsimies ostu attīstības iespējām MI laikmetā. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties vērtīgās diskusijās un tīklošanās sesijās un, lai gan forums notiks latviešu valodā, uzņēmums SIA Tilde ar MI tehnoloģiju palīdzību nodrošinās sinhrono tulkojumu jebkurā valodā. Reģistrējies forumam jau tagad: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv/ Forumu rīko Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros, sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Ventspils Brīvostas pārvaldi un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.
Autors Rota Rulle 2025. gada 27. marts
Ventspils Augstskola 9. aprīlī aicina vidusskolu skolēnus ēnot augstskolas studentus, uzzināt par studiju iespējām un piedalīties Karjeras dienā, satiekot uzņēmējus un uzzinot par nākotnes darba iespējām. Skolēniem šajā dienā būs iespēja satikt studentus un ēnot viņus nodarbībās, augstskolā būs ieradušies un ar saviem pieredzes stāstiem dalīsies VeA absolventi, augstskolā notiks Karjeras diena, kur dažādi uzņēmēji stāstīs par savu darbību un darba iespējām uzņēmumos. Ekonomikas un pārvaldības fakultāte aicina uz Jauno uzņēmēju dienu, kur ar aizraujošu lekciju par radošās industrijas menedžmentu uzstāsies Triana Park soliste un VeA vieslektore Agnese Rakovska, kā arī būs iespēja piedalīties studentu rīkotajā “Sapņu biznesa Stand-Up” un Banku spēlē. Arī skolotājiem šajā dienā ir iespēja piedalīties profesionālās pilnveides darbseminārā "Diskusiju pieeja un metodes darbā ar skolēniem. Atšķirības no mentorēšanas.", ko pasniegs Ventspils Augstskolas studiju programmas "Jaunuzņēmumu vadība" mentors Āris Birze. Ventspils Augstskolā ir iespēja studēt trīs fakultātēs – Ekonomikas un uzņēmējdarbības, Tulkošanas studiju un Informācijas tehnoloģiju fakultātē. Studiju programmā Elektronikas inženierija būs iespēja piedalīties dažādās praktiskās nodarbībās un iepazīt augstskolas laboratorijas, tāpat būs iespēja iepazīt IT studiju ikdienu. Tulki būs sagatavojuši aizraujošas valodu nodarbības un ļaus iepazīt to, cik tulkošana joprojām ir moderna, aizraujoša un tehnoloģijām piepildīta profesija. VeA ir iespēja arī studēt Starpkultūru komunikāciju, kur uzzināsi par dažādiem kultūras aspektiem un to, kā efektīvāk komunicēt. Šī ir lieliska iespēja skolēniem iejusties studentu dzīvē, apskatīt augstskolu un uzzināt par studiju iespējām. Aicinām pieteikties, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/BqbcA24BWhybQozXA Ja brauc no tālākiem reģioniem – neuztraucies, pievienoties varēsi jebkurā laikā visas dienas garumā! Plašāka informācija: https://www.venta.lv/karjeras-diena-2025
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. marts
Ventspils Augstskola aizvadītajā nedēļas nogalē bija mājvieta Eiropas universitāšu alianses Colours hakatonam "Combat Robotics" un Ventspils robotikas čempionātam – vienam no Latvijas čempionāta posmiem. Notikums pulcēja tehnoloģiju un robotikas entuziastus no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Horvātijas un Ēģiptes. Piektdien, 21. martā, 13 komandas no dažādiem Latvijas reģioniem – Ogres, Siguldas, Ventspils, Rēzeknes, Preiļiem, Rīgas, kā arī Ventspils Augstskolas partneruniversitātēm Horvātijā un Spānijā, uzsāka trīs dienu hakatonu, kura laikā komandām bija jāsagatavo un jāuzbūvē cīņas robots, ar kuru jācīnās pret citu komandu robotiem īpaši izveidotā arēnā. Pēc vairākām sīvām un aizraujošām cīņām, galveno balvu hakatonā, 1500 eiro, izcīnīja komanda no Rīgas ar cīņas robotu "The Shredinator". Otrajā vietā ierindojās Ventspils Augstskolas studenti ar robotu "Bob", iegūstot 600 eiro naudas balvu, savukārt trešo vietu un 400 eiro balvu izcīnīja komanda no Latgales ar robotu "Zeimuļs vs PRK". Ventspils valstspilsētas simpātiju balvu saņēma komanda "Labākais tiiims ever" par izcili radošu cīņas robota dizainu – lapsu. Sestdien Ventspils Augstskolā pulcējās robotikas un tehnoloģiju entuziasti no Siguldas, Ventspils, Rīgas, Preiļiem, Aknīstes, Carnikavas, Gulbenes un Lietuvas pilsētas Paņevežas, lai piedalītos Ventspils robotikas čempionātā. Čempionāta laikā vairāk nekā 50 roboti sacentās deviņās dažādās disciplīnās, demonstrējot dalībnieku izcilās prasmes un inovatīvos risinājumus. Kategorijā Antweight 1. vietu izcīnīja Dāvids Beinarts, 2. vietu Dāvis Šļaukstiņš un 3. vietu Ingus Vilhelms. Antweight PRO 1. vietu saņēma Patriks Ezeriņš, 2. vietu Ilmārs Breidaks un 3. vietu Dāvids Beinarts. Kategorijā Folkrace 1. un 2. vietu saņēma dalībnieces no Lietuvas – Tėja Šidlauskaitė un Miglė Chimičiūtė, bet 3. vietu Mārtiņš Eglītis. Folkrace PRO kategorijā uzvarēja Ingus Roberts Valheims, bet 2. un 3. vietu – Dairis Rihards Irbe. Līnijsekošanā iesācēju klasē Jānis Bērziņš piedalījās ar vairākiem robotiem, iegūstot visas godalgotās vietas, PRO kategorijā piedalījās Vladimirs Birjukovs, izcīnot uzvaru. Mini Sumo kategorijā 1. un 3. vietu izcīnīja dalībnieki no Preiļiem – Elgars Žikars (Jānis Bērzenieks) un Markuss Prikuls, 2. vietā – Artis Jencītis, bet PRO kategorijā 2. vietu ieguva komanda no Horvātijas, uzvaru izcīnīja Edmunds Kadakovskis. iRobot Sumo sacentās Rīgas pārstāvji – Germans, Aleksandrs un Igors Litvjakovi, attiecīgi iegūstot 1., 2. un 3. vietu. Arī Ventspils robotikas čempionātā tika pasniegta Ventspils valstspilsētas simpātiju balva, kuru saņēma nevis viens dalībnieks, bet komanda no Siguldas – par entuziasmu un plašo dalību, apliecinot savu ieguldījumu robotikas attīstībā. Foto: 1.diena: ŠEIT 2. diena: ŠEIT 3. Diena: ŠEIT
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. marts
Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2025.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu uzsākts projekts “VeA un ViA doktorantūras granti” un tiek izsludināta pieteikšanās pirmajam doktorantūras grantam. Pieteikumi ir iesniedzami līdz 2025.gada 23.aprīlim , plkst.24:00. 26.martā plkst.16:00 Tiešsaistes seminārs par Doktorantūras granta izsludināšanu. Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju pilotēšanu praksē. Projektā paredzēts sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un nepieciešamo finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu, visā projekta realizācijas laikā, projektā kopumā atbalstot 8 doktorantūras grantu saņēmējus – četrus VeA un četrus ViA. Pirmajā granta pretendentu atlases kārtā paredzēts atbalsts trim doktorantiem – diviem VeA un vienam ViA. Doktorantūras grants ir mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba sekmīgu izstrādi, paredzot: apmaksātu darba slodzi augstskolā doktora darba izstrādei, kas nepārsniedz 50 % no pilnas darba slodzes; atlīdzības apmēru, kas nepārsniedz 1300 eiro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 50 % no pilnas darba slodzes; pētniecības izmaksu segšanu 500 eiro mēnesī pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksu, mācību izmaksu un tīklošanas pasākumu izmaksu, tai skaitā komandējumu, konferenču dalības maksu un iesaistes izmaksu informatīvajos pasākumos segšanai, atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai. 2025.gada 24.martā tiek izsludināta pieteikšanās pirmajiem doktorantūras grantiem Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā. Uz Grantu var pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Granta pretendentiem līdz 2025.gada 23.aprīlim ir jāiesniedz iesniegums atbilstoši nolikumam Par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti” noteiktajam. Ventspils Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai Lilitai Sproģei: C201.kabinets (Administrācija), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, vai pa e-pastu: doctoral-school@venta.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 636 28303. Vidzemes Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms ViA projekta koordinatorei Zanei Kudurei: 203.kabinets, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, vai pa e-pastu: zane.kudure@va.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 29743821. Plašāka informācija par projektu un doktorantūras grantu saņēmēju atlasi pieejama VeA: Projekts un ViA: VeA un ViA doktorantūras granti (tai skaitā nolikums un līguma projekts par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”). Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. marts
2025. gada 20. martā Ventspils Augstskolā notika Latvijas Universitātes docenta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētnieka Dr. hist. Mārtiņa Mintaura vieslekcija “No provinces uz Eiropu. Latviešu modernās kultūras tapšana ilgajā 19. gadsimtā (1817–1915)”. Lekcija sniedza iespēju augstskolas studentiem, pasniedzējiem un citiem interesentiem uzzināt vai papildināt savas zināšanas par izmaiņām Latvijas kultūrā, sabiedrībā un politikā laikā no dzimtbūšanas atcelšanas līdz Pirmajam pasaules karam. Mārtiņš Mintaurs ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, vairāku grāmatu un akadēmisko publikāciju autors, žurnāla “Domuzīme” Vēstures nodaļas redaktors, kā arī LNB Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks. Savu stāstījumu M. Mintaurs sāka ar atziņu: “Mūsdienu cilvēks lielā mērā vēl dzīvo 19. gadsimta ietvarā.” Neskaitāmas sabiedrības struktūras, kas ir mūsdienu ikdienas dzīves pamatā, piemēram, augstākās izglītības iestādes, dažādas pārvaldes institūcijas, varas iestādes, slimnīcas u. c., izveidotas 19. gadsimtā. Šis bija pārmaiņu gadsimts Latvijas vēsturē, jo tieši tajā sākās latviešu tautas nacionālo vērtību apzināšanās, būtiski attīstījās latviešu valoda, kā arī modās tautas nacionālā apziņa. M. Mintaurs vēstīja, kā, atbrīvojoties no dzimtbūšanas sloga, mainījās latviešu zemnieku dzīve. Daudzi no viņiem vairs nebija prasti zemnieki, bet nu bija kļuvuši par amatniekiem, sīkiem uzņēmējiem un pat krogu nomniekiem. Šajā laikā mainījās arī tautas ģērbšanās stils – vienkāršos zemnieku tērpus nomainīja glaunāks, pilsētniekiem raksturīgs apģērbs. Latviešiem nu bija iespēja iegūt augstāko izglītību, kas ne tikai modināja drosmīgas idejas jauno intelektuāļu prātā, bet arī veicināja nozīmīgas pārmaiņas latviešu valodā. To sāka izmantot publiskajā telpā un izglītības iestādēs, un tika veltītas milzu pūles jaunu vārdu darināšanai. Šajā sakarā M. Mintaurs, protams, minēja Gētes “Fausta” tulkošanu latviešu valodā, ko veica Rainis kopā ar Aspaziju. Šī darba pārtulkošanas rezultātā tika radīti neskaitāmi jauni vārdi, kas valodā iesakņojušies un tiek lietoti arī mūsdienās. Vēsturnieks aprakstīja arī valsts iekārtas maiņu 20. gadsimta sākumā, tomēr lielāka uzmanība tika pievērsta latviešu tautai nozīmīgām idejiskajām kustībām – jaunlatviešiem un Jaunajai strāvai. Interesanti minēt, ka, tā kā jaunlatvieši sadarbojās ar krievu nacionālistiem, pastāvēja varbūtība, ka latviešu valodā varētu tikt pieņemta kirilicas rakstība. Lekcijā izklāstīti jaunlatviešu centieni veicināt latviešu kultūras attīstību un izkopt latviešu valodu, kā arī minēts tas, kā Jaunās strāvas darbība iekustināja notikumu mehānismu, kas noveda pie 1905. gada revolūcijas. Lekcija bija vērtīga pieredze ne tikai tulkošanas studentiem, bet ikvienam klātesošajam, jo tā atgādināja par 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma nozīmi latviešu tautas vēsturē un tieši šī laika notikumi ir veidojuši mūsu Latviju tādu, kādu to pazīstam šodien. Iespējams, kāds arī sajuta aicinājumu apmeklēt Rīgas ihtiozauru. Informāciju sagatavoja Tulkošanas studiju fakultātes studente Anastasija Gremčuka.
Citas ziņas
Share by: