Jūnija vidū Ventspils Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas “ Lietišķo tekstu tulkošana ” absolvente Linda Ozola-Ozoliņa saņēma prestižo balvu studentiem “2024 AABS Undergraduate Paper in Baltic Studies” 29. konferencē “Baltijas ceļš: vienotība un palīdzības sniegšana” Jeila universitātē Ņūheivenā, ASV par pētījumu "Latvian environmental term "purvs": Problems and solutions in Latvian-English-Latvian translations of helonyms”. Aicinājām Lindu uz interviju, lai uzzinātu kā viņa nonāca līdz šim augstajam sasniegumam! Pastāstiet nedaudz par sevi! Lai gan skolas gados vislabāk padevās tieši valodas, literatūra un rakstīšana, tomēr nākotni vēlējos saistīt ar mākslu, nevis valodu. Tolaik nemaz neaizdomājos par to, ka valoda ir vērtīgs resurss, ko var izmantot profesijas meklējumos, kā arī nezināju, ka tulkotājs ir reāla profesija. Agrāk mani interesēja gleznošana un izlēmu mācīties mākslas vidusskolā, lai apgūtu apģērbu dizainera profesiju. Ja varētu doties atpakaļ laikā un šo izvēli mainīt, tad šobrīd mākslas vietā vidusskolā labāk izvēlētos valodu novirzienu, lai ieliktu stiprākus valodu zināšanu pamatus. Savukārt tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā ir rezultējušās ar to, ka rakstīt ziņas kā normāls cilvēks vairs neprotu – bieži vien pieķeru sevi domājot par precīzākā vārda izvēli un par to, vai konkrēto teikumu nevajadzētu sadalīt divos īsākos teikumos, lai maniem mājiniekiem WhatsApp čatā tas būtu vieglāk uztverams (kompliments maniem pasniedzējiem). Kad pretī saņemu bezrūpīgu vārdu savārstījumu, kurā pieturzīmes droši drīkstu salikt pēc saviem ieskatiem, tad saprotu, ka esmu dīvaina, liekos mierā un ierunāju balss ziņu 😊. Brīvajā laikā patīk doties garās pastaigās ar labāko draugu – suni Renci. Ja gribas mieru un nepieciešams atjaunot enerģiju, dodamies uz mežu, bet, ja domu sakrājies pavisam daudz, par galamērķi izvēlamies jūru. Vislabāk tur doties vējainā laikā, lai izpūš tukšu galvu un prāts kā balta papīra lapa, tīrs un gatavs jaunām idejām. Viena lieta, ko sapratu pavisam nesen – mūsdienās tāda jēdziena kā “brīvais laiks” nemaz nav, jo vienmēr atrodas kaut kas, ko darīt, tādēļ brīvais laiks sev ir vienkārši jāizbrīvē. Ziemā ar izcilību aizstāvējāt izstrādāto maģistra darbu. Vai varat pastāstīt, kāds ir bijis Jūsu studiju laiks Ventspils Augstskolā? Ilgi nevarēju saņemties, lai uzsāktu bakalaura studijas Ventspils Augstskolā, jo šķita, ka četri gadi ir pārlieku ilgs laiks, lai mācītos tulkošanu. Kad trešajā studiju gadā sāku domāt par kursa darba rakstīšanu, vēlējos, lai kāds “piemet” klāt vēl piekto gadu, jo kopā ar lekcijām un jaunas informācijas uzņemšanu studijas izvēršas par diezgan intensīvu procesu, kurš manā gadījumā ir aizritējis nemanot. Tā kā bakalaura studiju laiks bija saspringts un noguruma dēļ daļa apgūto zināšanu ātri vien aizmirsās, tad maģistra studijas bija vērtīgas ar to, ka varēju nostiprināt jau esošās zināšanas un atrast trūkstošos puzles gabaliņus, lai izveidotu skaidrāku tulkošanas procesa kopainu. Atklāti sakot, tulkošana ir joma, kurā saskatīt kopainu ir sarežģīti, jo vārdu valodā ir daudz un tā nepārtraukti mainās. Tulkotājam nepieciešamas ne vien valodu prasmes, bet arī intuīcija, kas tulkošanas procesā pasaka priekšā, ka ar šo konkrēto vārdu neesi “trāpījis”. Tā ir iekšēja sajūta, kad zini, ka kaut kas tekstā nav kārtībā, bet īsti nesaproti, kas un kurā vietā. Tad ir jāsāk meklēt un jāspēj paskatīties uz to pašu tekstu ar citām acīm. Gleznošanas pasniedzējs mākslas skolā mums reiz teica, ka gleznošana ir process, kurā migla pa miglu meklē miglu. To pašu var attiecināt uz tulkošanu. Terminoloģijas ziņā vislielākās grūtības maģistra studijās sagādāja medicīnas tekstu tulkošana, jo tā tomēr ir ļoti specifiska joma, kurā nepieciešamas padziļinātas zināšanas, labākajā gadījumā – medicīniskā izglītība, jo šādu tekstu tulkošana ir atbildīgs process. Jums ir vairāki panākumi un sasniegumi akadēmiskajā vidē – vai varat pastāstīt kādos projektos esat piedalījusies un kāda bija Jūsu loma tajos? Projektā “Specializētās bioloģijas leksijas informācijas sistēmu viedais komplekss valodu daudzveidības izpētei un saglabāšanai” piedalījos kā zinātniskā asistente. Tā bija neparasta un vērtīga pieredze, kas ietvēra divas man interesējošas jomas – terminus un dabu. Darbs ar augu nosaukumiem bija sirdij īpaši tuvs un vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir strādāt ar tēmām, kuras pašai patīk, jo dažu jomu tekstus tulkoju sakostiem zobiem. Projekta ietvaros bija iespēja piedalīties arī starptautiskajā starpdisciplinārajā konferencē “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika”, kurā piedalījāmies ar “purva” pētījumu. Šāda veida konferencē kā dalībniece piedalījos pirmo reizi, tādēļ pirms konferences bija jūtams liels uztraukums, bet vēlāk to nomainīja gandarījums par paveikto. Žēl, ka projekts ir noslēdzies, bet prieks par to, ka šim darbam ir paliekošs un visiem pieejams rezultāts – organismu nosaukumu datubāze Bioleksipēdija . lv , kas īpaši var noderēt tulkotājiem. Apsveicam ar Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) apbalvojumu par vides termina "purvs" pētījumu. Vai Jūs varētu sīkāk pastāstīt par pētījumu, izstrādes procesu un tā rezultātiem? Paldies! Pētījums par purvu nosaukumiem aizsākās kā bakalaura studiju nobeiguma darbs, kas vēlāk pēc pasniedzējas Silgas Sviķes pamudinājuma un ar viņas palīdzību tapa par zinātnisko rakstu. Lai gan ceļš līdz publicētam rakstam ir garš un sastāv no dažādiem sīkumiem un labojumiem, tomēr pats grūtākais ir atrast tēmu, kas pašam interesē un no konkrētā aspekta vēl nav aprakstīta. Ja tas izdodas, tad pārējais ir vien darīšanas lieta. To, ka jāieklausās pasniedzēju ieteikumos un jāsāk domāt par kursa darba tēmas meklējumiem laicīgi, studenti, to skaita arī es, saprot pārāk vēlu. Lai gan nekas tā nemudina rakstīt darbu kā pēdējā brīža panika, tomēr citiem studentiem laiku tēmas meklējumiem iesaku atvēlēt ar krietnu rezervīti. Līdz idejai par purvu nosaukumiem nonācu nejauši, rakstot kursa darbu par augu nosaukumiem, un lielā mērā uzskatu to par veiksmīgu apstākļu sakritību. Saskatīju, ka viena un tā paša helonīma jeb purva nosaukuma tulkojumi no latviešu valodas angļu valodā nesakrīt un sāku pētīt, kādēļ tā. Pētījuma rezultātā secināju, ka līdz šim nav izveidotas vienas visaptverošas mitrāju klasifikācijas sistēmas, kas ietvertu visas pasaules mitrājus, un šīs neskaidrības atspoguļojas arī valodā. Pētīšanas procesu un materiālu vākšanu izbaudīju visvairāk, bet rakstīšanas posma plānošana, sevišķi dalījums nodaļās, man šķita grūtākais, jo tas prasa lielu konkrētību un domu salikšanu pa plauktiņiem. Ļoti iespaidīgi, ka šis apbalvojums tika pasniegts prestižajā Jeila Universitātē, ASV. Kā Jūs jūtaties par šo atzinību un ko tas Jums nozīmē? Šis apbalvojums bija negaidīts pārsteigums vistiešākajā nozīmē, jo nezināju, ka piedalāmies – rakstu dalībai konkursā pieteica Silga, tādēļ mans prieks bija divkāršs. Tā kā rakstā analizēju gan Latvijas, gan ASV purvu nosaukumus, tad ļoti novērtēju, ka arī ASV universitāte ir pozitīvi novērtējusi šo darbu. Atklāti sakot, priecājos par jebkādu atzinību no jebkura cilvēka, bet visvairāk priecājos par labiem vārdiem no skarbākajiem kritiķiem – maziem bērniem. Lielāka nozīme ir tam, lai atzinība būtu patiesa un, protams, ir svarīgi, lai arī es pati būtu apmierināta ar paveikto. Kādi ir Jūsu nākamās piecgades plāni? Vai plānojat iegūt arī doktora grādu? Vairs necenšos veidot plānus vairākiem gadiem uz priekšu, jo tie vienmēr izvēršas citādi, bet noteikti plānoju darīt vairāk to lietu, kas pašai sagādā prieku. Vēlos turpināt strādāt ar valodu ne vien tulkošanas nozarē, bet arī izmēģināt spēkus kādā radošākā jomā. Par doktora studijām vēl domāju, šo lēmumu, visticamāk, pieņemšu pēdējā brīdī, kad liksies, ka dzīve kļuvusi pārlieku vienmuļa. Ko Jūs ieteiktu topošajiem studentiem, kas tikai plāno uzsākt bakalaura līmeņa studijas, un absolventiem, kas plāno studijas maģistrantūrā? Tiem, kas plāno sākt studijas un ilgi nevar saņemties, lai pieteiktos, iesaku vienkārši iet un darīt. Laiks tāpat paies, labāk to pavadīt lietderīgi. Iesaku arī sākt domāt par nobeiguma darbu tēmām jau pirmā kursa 2. septembrī, jo vēlāk būs par vēlu 😊. Ja nu tomēr nākas attapties tad, kad maija mēnesis jau klauvē aiz loga, darbi ir iekrājušies, uznācis nogurums un “viss slikti”, tad vajag darīt tik, cik var izdarīt. Tas tāpat būs vairāk nekā nekas. Vai vēlētos vēl ko piebilst? Vēlos pateikt lielu paldies mūsu augstskolas atsaucīgajiem un pacietīgajiem pasniedzējiem, kuriem katru gadu pavasarī pēdējā brīdī vēlu vakaros jālabo centīgo studentu darbi 😊.

Ventspils Augstskolā vasaras sākums iesākās ar kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanu. Savus darbus veiksmīgi aizstāvējuši 122 jaunie speciālisti, kuri diplomus saņēma VeA svinīgajā izlaiduma ceremonijā 21. jūnijā Ventspils Augstskolas dārzā. Pasākumu vadīja šī gada maģistra studiju absolvents Juris Jope un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Madara Botmane, kuri parūpējās arī par muzikālajiem priekšnesumiem. Šogad VeA absolvēja 122 studenti, 56 no tiem Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, 35 – Tulkošanas studiju fakultāti, 31 – Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Lielākais absolventu skaits bija bakalaura studiju programmās “Biznesa vadība”, “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un “Datorzinātnes”, kā arī maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība”. Svinīgajā ceremonijā diplomus saņēma arī 3 absolventi, kuri sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība” un ieguvuši zinātnes doktora grādu. Svinīgās ceremonijas laikā studiju prorektore Liene Resele-Dūšele un VeA padomes loceklis un bijušais Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis sveica studentus, kuru gala darbi tika novērtēti ar augstāko vērtējumu – 10. Šogad atzinību saņēma 8 studenti: Ineta Matisone – profesionālā bakalaura studiju programmā “Biznesa vadība”; Rota Rulle – profesionālā bakalaura studiju programmā “Biznesa vadība”; Madara Tukiša – profesionālā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība”; Ginta Grīnberga – profesionālā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība”; Matīss Kalniņš – profesionālā bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes”; Krista Strode – profesionālā bakalaura studiju programmā “Tulkošana un valodu tehnoloģija”; Andrejs Štrāls – profesionālā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija”; Linda Ozola-Ozoliņa – profesionālā maģistra studiju programmā “Lietišķo tekstu tulkošana”. Augstais vērtējums apliecina to, ka zināšanas un prasmes apgūtas augstākajā līmenī un darbs ir orģināls un nozīmīgs. To apliecināja gan docētāji, gan nozares pārstāvji. Uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā sāksies 16. jūlijā. Papildu informācija par pieteikšanos un iesniedzamajiem dokumentiem atrodama sadaļā “ Nāc studēt ”. Kursu foto: Web formātā: https://failiem.lv/u/pzh9av3gx3 Print formātā: https://failiem.lv/u/bgqmcgj5dq Izlaiduma foto: https://failiem.lv/u/ugdbtv8dnw EPF absolventu diplomu pasniegšanas foto: Web formātā: https://failiem.lv/u/zf35k6g48m Print formātā: https://failiem.lv/u/etphktucyc  TSF un ITF diplomu pasniegšanas foto: Web formātā: https://failiem.lv/u/56tghvyasn Print formātā: https://failiem.lv/u/9zg4fmdq7m

Pastāsti par sevi! Esmu introverte, kurai cilvēki mazās devās sagādā prieku, ar izlepušu grāmatu gaumi un (lielākoties) vienpusēju mīlestību pret kaķiem. Ar ko tu šobrīd nodarbojies? Šobrīd es studēju, brīvajā laikā rakstu un domāju, ka derētu pievienoties kādam pulciņam, bet jau pusotru gadu tālāk par domāšanu neesmu tikusi. :) Kā izvēlējies par labu Ventspils Augstskolai un programmai "Tulkošana un valodu tehnoloģija"? Kā vēsta teiciens – trīs lietas, labas lietas. Interesanti, bet pēc vidusskolas beigšanas es formāli biju gan pieteikusies, gan tikusi uzņemta Ventspils Augstskolas Tulkošanas fakultātē, tomēr es pati tam vēl nebiju gatava. Manī bija daudz šaubu, turklāt koju dzīve šausmināja. Ticu, ka vēl nebija īstais laiks. Pēc vidusskolas absolvēšanas paņēmu brīvo gadu jeb tā saukto GAP year . Pēc tam uzsāku mācības Ekonomikas un kultūras augstskolā, apgūstot tiesību zinātnes, līdz sapratu, ka esmu aizšāvusi greizi. Pēc pamudinājuma no malas iestājos šeit – augusta beigās un ar nokavēšanos, bet – Dieva pirksts vai sakritība – bija atlikusi taisni viena budžeta vieta. Kāds ir tavs lielākais līdzšinējais sasniegums augstskolā un profesionālajā vidē? Man nepatīk tos uzskatīt par saviem sasniegumiem , es apzinos, ka man ir paveicies. Jūtos ļoti pateicīga par dotajām iespējām un piecām pārtulkotajām grāmatām. Par sasniegumiem cenšos uzskatīt arī ikdienišķas lietas, piemēram, aktīvu dalību lekcijā (introvertu izaicinājumi) vai arī atzinīgu komentāru no augsti vērtēta pasniedzēja kādā sarežģītā priekšmetā. Kas mudināja tevi sarakstīt grāmatu “Kima – mana neveiklā dzīve”? Mana mamma ir rakstniece, tāpēc cilvēki mēdz apjautāties, vai iešu viņas pēdās, un uz to es parasti atbildēju ar kategorisku “nē”. Es sākumā nemaz negribēju rakstīt grāmatu, vienkārši mēģināju radīt uzjautrinošu komiksu, bet tad sapratu, ka sižetu ne pārāk labi var uztvert. Nācās papildināt ar vārdiem. Tā pamazām nonācu līdz grāmatai. Par ko ir sižets? Sižets ir par pusaugu meiteni, kura uzsāk mācības jaunā skolā, bet viņai galīgi neiet. Jo labāku iespaidu viņa cenšas atstāt, jo lielākas ziepes savāra. Teiksim tā, viņa grib sadraudzēties ar foršo klasesbiedreni un pievērst sev puiša uzmanību, bet drīzāk iesēžas košļenē un gandrīz noslīcina pilnīgi svešu meiteni. Dzirdējām, ka esi bijusi arī rezidente Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Kā tur īsti nokļuvi un kādi tad bija tavi pienākumi? Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja ir brīnišķīga vieta, kur tulkotāji un rakstnieki no visas pasaules var patverties no nervozās ikdienas steigas un veltīt uzmanību tikai radošajiem darbiem. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai. Lai kļūtu par janvāra rezidenti, izgāju cauri tādam pieteikšanās procesam, kādam iet cauri visi pretendenti :). Tur uzkavējoties, strādāju pie radošajiem projektiem, iepazinu talantīgus rakstniekus un tulkotājus un īpaši sadraudzējos ar rezidences kaķi Vatsonu. Vai augstskolā iegūtās zināšanas un kontakti ir sagatavojuši un palīdzējuši izrauties profesionālajā vidē? Ja jā – kā? Jā, studijās īpaša uzmanība tiek pievērsta arī rediģēšanas prasmēm, un man ir liels prieks turpināt šīs prasmes pilnveidot, sadarbojoties ar žurnālu “Domuzīme”. Kādi ir tavi izvirzītie mērķi? Ko vēlies sasniegt nākamo piecu gadu laikā? Mērķus es labprāt paturētu pie sevis, bet ideālā gadījumā, tos (īstenotus) varēs sastapt kādā grāmatnīcas plauktā. :) Kādu padomu tu sniegtu studentiem, lai iedrošinātu pieteikties studijām VeA? Augstskolas kopmītnēs ir kaķis, un no tām līdz augstskolas auditorijai ir maksimums piecu minūšu gājiens. Ja tas jūs nepārliecina, tad es nezinu, kas spēs. Varbūt fakts, ka lektori ir zinoši eksperti, atsaucīgi un ar prieku atbild uz jautājumiem. Šeit iemāca vairāk, nekā biju gaidījusi.

Laikā no 01.07.24.-21.07.24. bibliotēka būs slēgta Šajā periodā aicinām vērsties citās Ventspils bibliotēkas struktūrvienībās: Galvenajā bibliotēkā (Akmeņu ielā 2) Pārventas bibliotēkā (Tārgales ielā 4) Gāliņciema bibliotēkā (Kuldīgas ielā 138) Apmeklētāji atkal tiks gaidīti no 22. jūlija: P. 10.00-18.00 O. 10.00-18.00 T.10.00-18.00 C.10.00-18.00 P.10.00-18.00 S., Sv. Slēgts

Ceturtdien, 20. jūnijā Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā notika Ventspils Augstskolas (VeA) profesora Jura Baldunčika (1950-2022) rakstu krājuma “Juris Baldunčiks. Zinātniskie raksti. Viedokļraksti. Intervijas” atvēršanas svētki. Ļoti gaidītās un valodnieku saimei nozīmīgās grāmatas “Juris Baldunčiks. Zinātniskie raksti. Viedokļraksti. Intervijas” priekšvārdā apkopots svarīgākais par Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesora Jura Baldunčika pedagoģisko, sabiedrisko, tulkotāja, tulka un zinātnisko darbību, grāmatā ietverta profesora zinātnisko un populārzinātnisko rakstu, monogrāfiju un vārdnīcu bibliogrāfija, sniegts ieskats profesora sāktajos, bet vēl nepublicētajos pētījumos, kā arī iekļauta profesora zinātnisko rakstu izlase (30 raksti), viedokļraksti un intervijas. Krājumā iekļauti arī divi līdz šim nepublicēti, bet profesora apkopotajos materiālos balstīti un pēc profesora gatavotajām prezentācijām sagatavoti raksti – par vārda “ceriņi” vēsturi un jēdziena “kūdra” apzīmējumiem latviešu valodā. Grāmatas atvēršanas pasākumā piedalījās profesora ģimene – atraitne Ingrīda Irbe, dēls – Edgars Baldunčiks ar savu ģimeni, Jura Baldunčika brālis, krājuma sakārtotāji – TSF docente Silga Sviķe un asoc. prof. Jānis Veckrācis, VeA TSF dekāna p.i. asoc. prof. Astra Skrābane, VeA TSF kolēģi, VeA izpilddirektore Sniedze Šama, LU Akadēmiskās bibliotēkas vadītāja Venta Kocere, apgāda “Zinātne” vadītāja Ingrīda Segliņa, kā arī citi viesi – valodnieki un interesenti. Grāmatas atvēršanas pasākumā piedalījās un runu teica LU profesore Dr. habil. philol. Ina Druviete un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Dr. habil. med. profesors Māris Baltiņš. Pēc pasākuma svinīgās daļas noslēguma viesu sarunas turpinājās saviesīgajā daļā pie vīna glāzes. Grāmata “Juris Baldunčiks. Zinātniskie raksti. Viedokļraksti. Intervijas” lasīšanai būs pieejama Ventspils Augstskolas bibliotēkā un Latvijas lielākajās bibliotēkās; grāmatu var iegādāties apgādā “Zinātne”. Foto: Ingrīda Punka