Kalendārs “Zinātne Latvijai 2025” apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas. To izcilie sasniegumi pētniecībā apliecina mūsu valsts nozīmīgo lomu kā Eiropas Pētniecības telpā, tā arī pasaules zinātnes arēnā. 12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā. Šī gada kalendārā Ventspils Augstskolu pārstāv Mg. sc. comp. Karina Šķirmante. Šis interaktīvais zinātnes kalendārs ir pieejams kā digitālā, tā klasiskā formātā, tādējādi sniedzot iespēju interesentiem iepazīt iedvesmojošus Latvijas zinātniekus sev pieejamākajā veidā. “Zinātne Latvijai 2025” atvēršanas svētkos 12 kalendārā iekļautajām zinātniskajām institūcijām pirmoreiz tiks pasniegts IZM veidotās zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia vēstneša apliecinājums Member of researchLatvia, tā apliecinot to nozīmīgo lomu Latvijas zinātnes attīstībā.

20. decembrī notika profesionālās maģistra studiju programmas “Lietišķo tekstu tulkošana” maģistra darbu aizstāvēšana. Maģistra programmas studenti sekmīgi nokārtojuši programmā paredzēto kursu eksāmenus, izstrādājuši un aizstāvējuši maģistra darbus par tulkošanas vai terminoloģijas nozarē aktuālām tēmām. Valsts pārbaudījumu komisija (VPK), kas darbojās priekšsēdētāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes habilitētā profesora Andreja Veisberga vadībā, atzinīgi novērtēja darbu tematisko daudzveidību un sagatavotās pētījumu prezentācijas. VPK dalībnieks un tulkošanas biroja SIA “TranslatePRO” vadītājs Kaspars Kļaviņš uzteica tieši pievēršanos terminoloģijas problēmu risināšanai maģistra darbos, kas ir aktuāls jautājums arī mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanas aspektā. Agnese Cīrule maģistra darbā "Interpunkcija starptautisko tiesību aktu tulkojumos no angļu valodas latviešu valodā: problēmjautājumi un biežāk pieļautās kļūdas” salīdzināja pieturzīmju lietošanu angļu valodas un latviešu valodas gramatikas sistēmās, lai noteiktu galvenās atšķirības, kā arī izceltu problemātiskus gadījumus un interpunkcijas kļūdas, ko tulkotāji visbiežāk pieļauj starptautisko tiesību aktu tulkojumos. Sonora Bogdanova izstrādāja maģistra darbu "E-sporta terminoloģiskie aspekti: videospēles "Counter-Strike 2"e-sporta terminoloģijas lietojums profesionālo spēlētāju un komentētāju saziņā (EN-LV)"", kurā pētīta e-sporta speciālā leksika, lai piedāvātu angliskajām specifiskās speciālās leksikas vienībās latviskās atbilsmes. E-sporta tēma Latvijas mērogā kļuvusi īpaši aktuāla, ņemot vērā Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu 2025. gadā organizēt pirmās Olimpiskās e-sporta spēles un Latvijas e-sporta komandas iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā Counter-Strike 2 sacensībās. Liena Kaģe pētnieciskajā darbā “Jūras apdrošināšanas tekstu tulkošana no angļu valodas latviešu valodā: terminu atbilsmju meklēšanas grūtības un risinājumi” pievērsās līdz šim ļoti maz pētītai, ar jūras apdrošināšanas terminoloģiju saistītai tēmai, lai risinātu jautājumu par anglisko terminu atbilsmju meklējumiem latviešu valodā. Krista Benhalima maģistra darbā “Nagu skaistumkopšanas speciālā leksika angļu-latviešu valodā: grūtības un risinājumi” pievērsās nagu skaistumkopšanas speciālās leksikas atbilsmju meklēšanas specifikai angļu-latviešu valodā. Beāte Girdo pētījumā “Būvniecību regulējošie tehniskie noteikumi vācu un latviešu valodā: tulkošanas problēmas un risinājumi” risināja būvniecības terminoloģijas problemātiku vācu-latviešu valodu sastatījumā. Sofija Hamurda maģistra darbā “Speciālās leksikas atbilsme aprakstos un lietošanas instrukcijās kosmetoloģijas nozarē latviešu un krievu valodā” aplūkoja dažādu cenu kategoriju produktu aprakstu tulkojumu lingvistisko kvalitāti. Apsveicam maģistra programmas beidzējas ar iegūto maģistra grādu! Informāciju sagatavoja: Silga Sviķe Asociētā profesore TSF maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" direktore

18. decembrī Ventspils Augstskolas Ziemassvētku pasākumā tika godināti augstskolas darbinieki. Pasākumā piedalījās arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvji, kuri ar atzinības rakstiem godināja ilggadējus Ventspils Augstskolas mācībspēkus un Ventspils Augstskolas dibināšanas darba grupas pārstāvjus, kas snieguši būtisku ieguldījumu Ventspils Augstskolas darbībā un attīstībā. Atzinības rakstus saņēma: Dr. philol. Jānis Sīlis - Darba tiesiskās attiecības uzsāktas kopš Ventspils Augstskolas dibināšanas brīža. Būtiski atzīmēt darbību Ventspils Augstskolas izveides grupā, ilggadējs Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, profesors, vadošais pētnieks. Dr. philol. Valda Rudziša - Valda Rudziša darba tiesiskās attiecības ir uzsākusi kopš Ventspils Augstskolas izveides. Valda Rudziša ir Ventspils Augstskolas izveides darba grupas dalībniece, kuras ieguldījums bija izšķirošs augstskolas dibināšanā un attīstībā. Viņa vadījusi studiju programmas tulkošanā, nodrošinot to kvalitāti un iekļaušanu starptautiskos tīklos. Valda Rudziša aktīvi piedalījusies administratīvajā un akadēmiskajā darbā, veicinot augstskolas ilgtspēju un studiju izcilību. Dr. philol. Astra Skrābane - Ilggadēja Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece un dekāna pienākumu izpildītāja, kura sniegusi būtisku ieguldījumu Ventspils Augstskolas valodniecības un kultūras virzienu vitalitātē un augstākās izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā kopumā, caurvijot starpkultūru integritāti. Dr. paed. Vita Balama - Vita Balama, sākot darbu Ventspils Augstskolā 2000. gadā, ir devusi nozīmīgu ieguldījumu starpkultūru studiju virziena attīstībā, izstrādājot un vadot bakalaura un maģistra programmas, kas nodrošina studentiem mūsdienīgu un praktisku izglītību. Viņas darbs starptautiskās zinātniskās aktivitātēs un augstskolas lēmējinstitūcijās ir veicinājis akadēmiskās vides attīstību un augstskolas starptautisko atpazīstamību. Dr. philol. Guntars Dreijers - Guntars Dreijers ir izcils valodniecības un tulkošanas nozares speciālists, kurš kopš 2002. gada darbojies Ventspils Augstskolā, ieņemot pētnieka, lektora, docenta, dekāna un asociētā profesora amatus. Viņš devis būtisku ieguldījumu studiju kursu izstrādē, zinātniskajā darbībā un studentu izglītošanā, veicinot augstskolas attīstību. Ventspils Augstskola arī šogad turpinās savu aizsākto tradīciju, izsakot atzinību un pateicības vārdus kolēģiem, kas 2024. gadā atzīmējuši 10 gadu, 15 gadu, 20 gadu vai 25 gadu darba jubileju. 25 gadu darba jubilejā sveica: Janu Heidemani 20 gadu jubilejā sveica: Raitu Rollandi, Ivaru Šmeldu. 15 gadu jubilejā sveica: Agri Bērziņu, Juri Kalvānu, Andri Lesiņu, Jāni Trokšu. 10 gadu darba jubilejā sveica: Rafaelu Martinu Kalvo, Mārci Donerblicu, Intu Ozolu, Jāni Šati.

Gada noslēgumā – 11. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Nacionālās enciklopēdijas padomes un redkolēģiju sanāksme, kurā Ventspils Augstskolas rektora Andra Vaivada uzdevumā mūsu augstskolu pārstāvēja Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) asociētā profesore, pētniece Silga Sviķe. Sanāksmē uzrunu teica Kultūras ministre Agnese Logina un Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa. Pēc uzrunām Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis iepazīstināja par paveikto pēdējā pusgada laikā Nacionālās enciklopēdijas veidošanas procesā, dažādiem skaitliskajiem rādītājiem, risināmajiem jautājumiem un nākotnes iecerēm. Jāatzīmē pozitīvais, ka enciklopēdijas lietotāju skaits palielinās un arvien vairāk lietotāju enciklopēdiju lasa tieši no izglītības iestādēm. Nākamajā gadā enciklopēdijā paredzēti ne tikai dažādi saturiski uzlabojumi, bet arī vizuālas izmaiņas, kā arī indeksēšanas procesa izmaiņas, lai uzlabotu informācijas pieejamību dažādos meklēšanas rīkos. Līdz šim arī vairāki Ventspils Augstskolas vadošie pētnieki un pētnieki piedalījušies Nacionālās enciklopēdijas šķirkļu izstrādē. Piemēram, TSF pētnieki rakstījuši šķirkļus par tulkojumzinātni Latvijā, aizguvumiem, leksikogrāfiju. Sanāksmē S. Sviķei bija iespēja pārrunāt augstskolas pētnieku iesaisti šķirkļu izstrādē ar vienu no Nacionālās enciklopēdijas redaktorēm Santu Briedi, kura apliecināja, ka šāda veida sadarbība noteikti turpināsies arī nākamgad.

COLOURS projekta ietvaros Ventspils Augstskolā tika rīkota IMAGINE/IDEATE darbnīca studentiem, kuras laikā dalībnieki izmantoja dizaina domāšanas principus, lai risinātu vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas jautājumus augstskolas vidē. Šī divu dienu darbnīca piedāvāja iespēju studentiem analizēt esošās problēmas un izstrādāt praktiskus risinājumus, ko paši varētu ieviest. Darbnīcā studenti strādāja grupās, vispirms identificējot problēmas, ar kurām viņi saskaras ikdienā. Pēc tam viņi koncentrējās uz un risinājumu izstrādi, izmantojot radošas metodes. Būtiski, ka piedāvātajiem risinājumiem bija jābūt reāli īstenojamiem arī pašiem studentiem, veicinot viņu atbildību par vides veidošanu un pozitīvu pārmaiņu radīšanu. Noslēgumā studenti prezentēja savas idejas, un tika noteikti labāko ideju autori. Par labāko atzīta profesionālā bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” pirmā kursa studentu grupa, kas piedāvāja organizēt pasākumus, lai palīdzētu studentiem iejusties jaunā vidē un atrast domubiedrus. Šo pasākumu mērķis ir sniegt praktisku atbalstu jauniešiem, kuri saskaras ar izaicinājumiem, adaptējoties jaunai sociālai un akadēmiskai videi. Idejas autori uzsvēra, ka šie pasākumi veidotu vidi pozitīvai un iekļaujošai pieredzei, veicinot studentu savstarpējo atbalstu. Darbnīcas rezultāti apliecina, ka, veicinot studentu aktīvu līdzdalību un radošu pieeju, iespējams radīt ilgtspējīgas izmaiņas studentu ikdienā. Šī darbnīca ir daļa no COLOURS projekta, kura viens no mērķiem ir veicināt vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas principus izglītības iestādēs.