No 21. līdz 23. martam Ventspils Augstskolā pirmo reizi notiks Ventspils Starptautiskais cīņas robotu hakatons “Combat Robotics”. Trīs dienu laikā komandas izstrādās cīņas robotus, kurus prezentēs žūrijai un sacentīsies īpaši izveidotā arēnā. 22. martā norisināsies Ventspils robotikas čempionāts – viens no Latvijas Robotikas čempionāta posmiem. Pasākumā aicināti piedalīties gan robotikas entuziasti, gan citi interesenti. Ventspils Robotikas čempionāts 2025 22. martā Ventspils Augstskolā notiks Ventspils Robotikas čempionāts – viens no Latvijas Robotikas čempionāta posmiem, kurā aicināti piedalīties robotikas entuziasti. Dalībnieki sacentīsies piecās robotu kategorijās: Mini sumo iRobot Sumo Antweight 454g Līnijsekošana Folkrace. Ar Latvijas Robotikas čempionāta noteikumiem iespējams iepazīties šeit: www. robotuskola.lv/latvijas-robotikas-cempionats-noteikumi/ Ventspils cīņas robotu hakatons “Combat Robotics” No 21.– 23. martam pirmo reizi notiks Ventspils Starptautiskais cīņas robotu hakatons “Combat Robotics”. Divu dienu laikā komandām būs jāizstrādā savi cīņas roboti, tie jāprezentē žūrijai un jāsacenšās īpaši izveidotā arēnā. Hakatona balvu fonds ir 2500 eiro, kā arī godalgoto vietu ieguvēji saņems vērtīgas balvas no pasākuma atbalstītājiem. Lai uzbūvētu robotu, visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Reģistrācija hakatonam un Lavijas čempionāta posmam ir atvērta līdz 20. martam. Reģistrācijas anketas pieejamas: www.venta.lv/robotikas-cempionats-2025

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra (VSRC) speciālisti divas nedēļas atradās Nīderlandē, Apvienotajā VLBI Institūtā - ERIC (Joint Institute for VLBI JIV-ERIC), kur veica jaunāko Latvijas zinātnieku pasūtīto radio interferometrijas datu apstrādi, lai izdibinātu jauno masīvo zvaigžņu veidošanās noslēpumus. Ar JIVE atbalsta zinātnieku (Support scientist) palīdzību tika veikta šo datu kalibrēšana un datu reducēšana, augstas izšķirtspējas attēlu izveide, un emisijas parametru mērīšana. Jaunākie VSRC speciālisti tika apmācīti veikt Eiropas interferometrijas tīkla (EVN) datu kalibrēšanu izmantot AIPS (Astronomical Image Processing System) programmatūru. Uz JIVE devās: VSRC pētnieks, Artis Aberfelds , kurš veica sava EVN novērojuma projekta (EA072) datu apstrādi, projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 pētījumu ietvaros. VSRC zinātniskā asistente Aija Kalniņa , lai apgūtu ļoti garas bāzes līnijas (VLBI) datu apstrādi projekta “Jauni rādītāji un pieejas Saules uzliesmojumu prognozēšanai” Nr. lzp-2024/1-0023 (FLARE) ietvaros un konsultētos ar JIVE speciālistiem par nākamā EVN projekta novērojumu sagatavošanu un pieteikšanu. Savukārt VSRC astronomijas tehniķe Anete Egliene ar ERASMUS+ stipendijas atbalstu uz JIVE devās Latvijas Universitātes akadēmiskās prakses ietvaros, kas tiek īstenota VSRC, pētnieka Arta Aberfelds vadībā, lai apgūtu AIPS programmatūru, kalibrētu EA072 datus, veidotu momenta kartes un mērītu māzera emisijas parametrus. Anetes atziņas: “Uzskatu, ka prakses laikā iegūtā vērtīgā pieredze un zināšanas informācijas apstrādē man noderēs maģistra darba izstrādē un turpmākajā akadēmiskajā karjerā.” Apmeklētājus laipni sagaidīja Zsolt Paragi (lietotāju atbalsta grupas vadītājs), kurš iepazīstināja ar JIVE vēsturi, aktuālajiem pētījumiem un ļāva ielūkoties JIVE telpās, kurās glabājas EVN tīkla korelators un arī Flexbuff ar uzrakstu Irbene, kur tiek sūtīti dati no Latvijas. Ļoti Garas Bāzes-līnijas Interferometrija, kas ļauj radioteleskopiem savstarpēji sinhronizēties un iegūt kopēju avota attēlu, kura izšķirtspēja ir proporcionāla lielākajam attālumam starp teleskopiem. Irbenes radioteleskopi ir daļa no Eiropas VLBI tīkla (EVN) un vairāk antenām piedaloties šajos novērojumus tiek uzlabota attēlu kvalitāte. Tika apspriesta arī cita ar Irbenes observatoriju saistīta problemātika, kā piemēram vienas bāzes-līnijas novērojumi un SFXC izvadu pēcapstrāde un datu kalibrēšana. Komandējuma ietvaros tika apskatīts Westerbork radioteleskopu masīvs (Westerbork Synthesis Radio Telescope WSRT), kuru veido 14 atsevišķi 25 metru diametrā lieli teleskopi. (attēls Nr.1.) Teleskopu masīvs uzbūvēts 1970. gadā Westerbork memoriāla teritorijā un ir daļa no Eiropas VLBI Tīkla (EVN). Brauciena laikā apgūtas prasmes AIPS programmas lietošanā, apstrādāti EA072 novērojuma dati, sagatavots un iesniegts jauns EVN novērojumu pieteikums, kā arī veicināta sadarbība starp VeA IZI VSRC un JIV-ERIC. VSRC speciālisti guvuši vērtīgu pieredzi, kura noderēs zinātniskajā darbībā VeA IZI VSRC institūtā. EA072 novērojumu projeta dati tiks apkopoti un interpretēti, kā arī paredzams, ka taps zinātniskā publikācija, sniedzot dziļaku izpratni par 3 jaunām masīvām zvaigznēm vēl to veidošanās laikā un par masīvo zvaigžņu tapšanu kopumā.

Šodien, 6. februārī, Ventspils Augstskolas (VeA) inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” viesojās Ministru prezidente Evika Siliņa un Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Abas atzina, ka Irbenē esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga gan valsts, gan starptautiskā mērogā. Vizītes sākumā Ministru prezidentei un IZM ministrei tika izrādīta Irbenē esošā zinātnes infrastruktūra un kā norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa: “Tas, kas te ir izdarīts, kas ir izdarīts uz entuziasma pamata, ir neiedomājami un ir milzīgs ieguldījums gan Latvijas, gan Eiropas zinātnē! Šis valstij ir ļoti svarīgs infrastruktūras objekts un ir jāsaprot, kā sadalām budžetu, lai attīstītu šāda mēroga zinātnes infrastruktūru. Svarīgi ir zinātnieki, tie cilvēki, kas šeit iegulda savas zināšanas un to potenciālu nedrīkst pazaudēt!” VeA rektors Andris Vaivads uzsver: “Ministru prezidentes un IZM ministres vizīte ir apliecinājums valdības augstajam vērtējumam Latvijas lielākās zinātniskās infrastruktūras pienesumam pasaules līmeņa zinātniskajā darbībā, augstākajā izglītībā, komercializācijā un aizsardzībā. Tāpat tas ir apliecinājums valdības vēlmei nodrošināt šī kompleksa ilgtspējīgu darbību un attīstību, kā arī vairot tā atdevi Latvijai.” Vērtējot gan to, kas jau sasniegts, gan lielo VSRC zinātnes potenciālu starptautiskā mērogā un arī VeA nozīmi reģiona attīstībā, IZM ministre Anda Čakša atzina: “Augstskolai Ventspilī ir jābūt! Tās pienesums reģionam ir nenoliedzami ļoti nozīmīgs.” Savā prezentācijā VeA rektors atzīmēja lielo augstskolas nozīmi reģiona ilgtspējīgai attīstībai un ieskicēja finanšu izaicinājumus, ar kuriem saskaras augstākās izglītības iestādes. Šīs dienas vizīte bija ļoti nozīmīga, jo iepriekš ne Evika Siliņa, ne Anda Čakša nebija apmeklējušas Irbenē esošo zinātnes infrastruktūru un abas atzina, ka paveikts neiedomājams darbs saglabājot un attīstot to. Vizītē tika prezentēti arī zinātnes sasniegumi un iespējamie nākotnes projekti gan Mēness misijās, gan sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, gan ASV zinātnes institūcijām, kuras atzinušas VRSC lielo potenciālu kosmosa tehnoloģijās un kosmosa pētniecībā. Vizītē piedalījās arī VeA Padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss, Ventspils Valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs, VSRC direktors Mārcis Donerblics, kā arī citi pašvaldības, augstskolas, VRSC un ministriju darbinieki.

Tulkošanas studiju fakultātes docente un vadošā pētniece Egita Proveja 30. un 31. janvārī Daugavpils Universitātē piedalījās starptautiskajā humanitāro zinātņu konferencē „Janvāra lasījumi”, kas šogad svinēja 35. jubileju. Konferencē pulcējās 84 pētnieki no astoņām valstīm, iepazīstinot klausītājus ar saviem pētījumiem humanitāro zinātņu jomās kā salīdzināmā literatūrzinātne, sastatāmā valodniecība, tulkojumzinātne, reģionālistika, mutvārdu vēstures pētījumi, kultūras studijas u.c. Janvāra lasījumu plenārsēde tika veltīta DU emeritētajai profesorei, filoloģei, DU rektorei (2002–2007), Goda daugavpilietei Dr. habil. philol. Zaigai Ikerei, kas vairāk nekā 40 gadus veltījusi akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Daugavpils Universitātē. E. Proveja sekcijā “Baltu valodas: sinhronija un diahronija” klātesošos iepazīstināja ar pētījumu “Vēsturiskā polemika par tulkojumu – argumentācija kontrastīvā aspektā”. Ņemot vērā starp abām augstskolām iedibināto sadarbību VeA, DU un RTU Liepājas akadēmijā īstenotajā kopīgajā doktora studiju programmā “Valodu un literatūras studijas”, atzinīgi vērtējama iespēja arī VeA doktorantiem attālināti iepazīties ar pieredzējušo un topošo pētnieku darba rezultātiem. Līdzās dalībai konferences sekciju darbā ar DU kolēģiem tika pārrunātas jaunas sadarbības iespējas un formas kopīgi īstenotajā doktora studiju programmā.

1. februārī valodfestivālā “Avots” tika pasniegta pirmā Valodas balva Latvijā. Ideju par īpašu Valodas balvu īstenoja kultūrvieta “Valodu māja” un valodfestivāla “Avots” idejas autors, valodnieks Snorre Karkonens-Svensons, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu valodu festivāliem. Pirmo Valodas balvu Latvijā saņēma valodniece Aiga Veckalne, kā pateicību par viņas devumu Latvijas sabiedrībai, lai tā kļūtu labāka un iekļaujošāka. “Kad apmeklējām valodas festivālus ziemeļu kaimiņvalstīs, pamanījām, ka tajos piešķir balvu par pozitīvu pārmaiņu veicināšanu caur valodu. To saņem cilvēki, kuri ir kaut ko labu darījuši valodas jomā – piemēram, žurnālists, kurš lietojis mazāklietotu valodu nacionālajā televīzijā vai radio, ārsts vai skolotāja, kas lolojuši valodu savā darbā,” saka valodfestivāla “Avots” idejas autors Snorre-Karkonens-Svensons. “Aiga Veckalne tiešā veidā ar un caur valodu iestājas par cieņpilnu attieksmi pret visiem, stiprinot iekļaujošu attieksmi un atbalstot sabiedrības dažādību, kurā mēs katrs varam sniegt savu unikālo pienesumu. Viņa ir valodniece, kura skatās uz latviešu valodu caur cilvēcības prizmu, lai mēs ikkatrs varētu latviešu valodā ne tikai komunicēt pamatvajadzības, bet arī precīzāk izpaust savu identitāti un iepazīt citus,” turpina S. Karkonens-Svensons. Aiga Veckalne ir valodniece, grāmatu tulkotāja un redaktore, viespasniedzēja Ventspils Augstskolā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī vienkāršās valodas un iekļaujošas saziņas praktiķe. Aiga ir arī populārā Instagram konta @pieturzimes veidotāja, kurā dalās ar noderīgiem valodas padomiem un rosina diskusijas par valodas attīstību. Viņas izstrādātais “Iekļaujošās valodas ceļvedis” palīdz ikvienam veidot saziņu, kas veicina dažādību un padara informāciju saprotamu visiem. “Iekļaujoša valoda ir daudz vairāk nekā tikai vārdi – tā ir iespēja ikvienam justies saprastam un pieņemtam. Man vienmēr ir bijis svarīgi rūpēties par skaidru, saprotamu un piekļūstamu valodu. Šī balva apliecina, cik nozīmīgi ir rūpēties par latviešu valodu un cilvēkiem, kas to lieto. Es ceru, ka tā iedvesmos arī citus veidot atvērtāku un iekļaujošāku sabiedrību,” sacīja Aiga Veckalne, saņemot balvu. Foto: Jūlija Dibovksa