Ventspils Augstskolas docētāji apgūst specializētas mācības

2019. gada 22. oktobris

2018./ 2019. studiju gadā Ventspils Augstskolas docētājiem tika sniegta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju un papildināt zināšanas, apmeklējot četru dažādu specializēto mācību seminārus, kuros bija iespējams attīstīt un nostiprināt akadēmiskā personāla līderības prasmes un IKT kompetences, kas ir akadēmiskā darba neatņemama sastāvdaļa.

Centrālais līderības aspekts, jo īpaši akadēmiskajā darbā ir prezentācijas un publiskās runas prasmes, kas saistītas gan ar spēju pārstāvēt augstskolu starptautiski, gan – ikdienas pedagoģiskajā darbā. Tāpat jāuzsver, ka vērtīgi praktiskas līderības elementi ir arī komandas veidošana un vadība uzņēmējdarbības kontekstā.

IKT kompetenču pilnveidošana veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrāciju studiju procesā un pētniecībā, gan integrējot IT nozari ar citām studiju vai pētniecības nozarēm, digitalizējot studiju saturu un metodiku, gan arī padziļināti attīstot esošās IKT kompetences tiem docētājiem, kuru tiešā pedagoģiskā un zinātniskā darbība ir saistīta ar IKT jomu. IKT kompetenču pilnveides mērķis ir attīstīt digitālo rīku izmantošanas un satura digitalizēšanas prasmes.

  • 2019. gada 4. marta specializētais mācību seminārs “Neirobioloģiski pamatota stresa pārvaldīšana un ietekme uz veselību”, pasniedzēja Sandra Vestermane.
Par pasniedzēju: ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, ar 18 gadu darba pieredzi medicīnā, Latvijas neirologu asociācijas biedre, kā arī Vācijas Sāpju izpētes biedrības, Vācijas Migrēnas un galvas sāpju biedrības, Eiropas Biofeedback biedrības biedre, un Amerikas praktiskās psihofizioloģijas un Biofeedback asociācijas biedre. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un neirozinātnē. Regulāri publicējas Latvijas medicīnas žurnālos – Doctus, MedicusBonus, Latvijas Ārsts, u.c.;

  • 2019. gada 15. aprīļa specializētais mācību seminārs “Veiksmīga publiskā runa: viens no līderības elementiem”, pasniedzēja Zane Daudziņa.
Par pasniedzēju: Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Latvijas kultūras akadēmijas docente, aktrise, Latvijas Radio un LTV ziņu dienesta runas konsultante.

“Z. Daudziņa regulāri vada publiskās runas seminārus uzņēmumu vadītajiem, banku darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, ierēdņiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem visā Latvijā, kā arī vada praktiskās runas nodarbības radio un TV moderatoriem un korespondentiem. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Z. Daudziņa darbojas dažādos teātra un televīzijas projektos kā aktrise. 2014. gadā saņēmusi Nacionālo TV skatītāju balvu “Zelta Vilnis” nominācijā “Gada pašmāju seriālu aktrise 2013/1014”.”

(Latvijas Kultūras akadēmija, docētāja Zane Daudziņa: avots)

  • 2019. gada 24. aprīļa specializētais mācību seminārs “Automātiskie literatūras avotu saraksta veidošanas rīki”. Automātiska literatūras avotu pārvaldība, izmantojot lietojumprogrammu “Mendeley”, pasniedzējs Vairis Caune. Informācijas avotu glabāšana un organizēšana, izmantojot lietojumprogrammu – “Zotero”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju: Vairis Caune, pētnieks, doktors, pasniedzējs Ventspils Augstskolā, ar 15 gadu darba pieredzi IT industrijā; vadījis dažādas lekcijas, seminārus par IKT tehnoloģijām un viedajiem risinājumiem. Piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar medicīnas un IT apvienotajiem risinājumiem, kā arī piedalījies citos komerciālos projektos sadarbībā ar uzņēmumiem. 

Par pasniedzēju: Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.

  • 2019. gada 20. maija specializētais mācību seminārs “Inovatīvās IKT tehnoloģijas un metodes, ko katrs pasniedzējs var izmantot jau šodien”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju: Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.

2018./ 2019. studiju gadā minētos mācību seminārus apmeklēja 31 docētāji, paaugstinot studiju procesa kvalitāti un pasniedzēju kvalifikāciju.

Ventspils Augstskolas docētāji apgūs e-kursu vadības sistēmas “Moodle” sniegtās iespējas pedagoģiskajā darbā

Jaunajā 2019./ 2020. studiju gadā Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā arī turpmāk tiks organizēti dažādi mācību semināri, kas paredzēti Ventspils Augstskolu docētāju profesionālai pilnveidei.

2019./ 2020. studiju gada pirmā mācību semināra nodarbība docētājiem IKT kompetenču pilnveidei “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” norisinājās jau 2019. gada 16. novembrī no plkst. 16.15 līdz 19.15 D 206 auditorijā.

Mācību semināru četru nodarbību programmu vada Dace Bergmane (pieredze iegūta Ventspils Vakara vidusskolā, īstenojot tālmācības programmas, kā arī Ventspils Digitālajā centrā, īstenojot “Moodle” mācības. Saņēmusi apbalvojumu “Eiropas labākā e-skolotāja 2019”.)

Par pasniedzēju: “2019. gada 10. oktobrī, konferences “All Digital Summit 2019” ietvaros Boloņā, Itālijā, Ventspils Digitālā centra pasniedzējas Daces Bergmanes ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā tika novērtēts Eiropas mērogā: Dace ieguva organizācijas “All Digital” balvu kā labākā e-skolotāja. Dace Bergmane ikdienā izstrādā IT mācību programmas un metodiku apmācību kursiem, iesaistās Ventspils Digitālā centra projektos, vada dažāda veida digitālās kompetences pilnveides apmācības. Dace dažādās izglītības iestādes ir ieviesusi tālmācības platformu “Moodle”, tajā skaitā Ventspils Digitālā centra apmācību kursu un interešu izglītības nodarbību vajadzībām. Bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru izglītošanai tehnoloģiju jomā viņa ir veltījusi vairāk kā 12 gadus, turklāt dara to ar smaidu, sniedzot pozitīvismu un liekot katram noticēt saviem spēkiem.”

(Digitālais centrs, Digitālā centra pasniedzēja Dace Bergmane saņēmusi Eiropas mēroga IT balvu: avots)

Atvērtā koda e-kursu pārvaldības sistēma Moodle ir šobrīd populārākā kursu vadības sistēma pasaulē. Apmācību mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbā ar Moodle, lai lietotājs patstāvīgi spētu veidot Moodle vidē savus mācību kursus, pievienot teksta, audio, video failus, citus resursus, veikt vēl arī citas Moodle sniegtās aktivitātes, kā arī sniegt ieteikumus un idejas efektīvai mācību procesa organizēšanai e-vidē.

Mācību semināra programmas apjoms ir 4 nodarbībās (16 akadēmiskās stundas):
  1. nodarbība: zināšanas un prasmes darbā ar Moodle. Moodle vides iespējas un elementi, kursa sakārtošana un pielāgošana;
  2. nodarbība: Mācību resursu un aktivitāšu pievienošana un konfigurēšana;
  3. nodarbība: Studiju kursu pielāgošana pasniedzēja vajadzībām, t.sk. testu veidošana u.c.;
  4. nodarbība: Vērtējumu grāmatas iestatīšana, ārējo resursu izmantošana un pievienošana Moodle. Moodle platformas risinājumi, ar iespēju pasniedzējiem nodrošināt individuālas pārrunas.  
Pēc mācību semināra “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” docētāji varēs saņemt apliecinājumu par semināra noklausīšanos.

Ventspils Augstskolas rektors aicina docētājus apmeklēt Moodle kursus, lai kopīgi veicinātu studiju procesa kvalitāti un e-risinājumu pielietojumu studiju procesā.

Mācību semināri tiek nodrošināti Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta 
Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā.

Specializētie mācību semināri augstskolas vēlētajam akadēmiskajam personālam tiek organizēts projekta darbības aktivitātes Nr. 3.3. “Specializētās mācības Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla līderības, IKT kompetenču un sadarbības kompetences ar industriju veicināšanai” ietvarā.

Projekta mērķis ir mērķtiecīga Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla attīstība, lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, nodrošinātu akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un atjaunotni, kā arī stiprinātu sadarbību ar ārējiem partneriem.
22.10.2019

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 20. novembrī Ventspils Augstskolā vadīja profesionālās pilnveides nodarbības Ventspils pilsētas un novada latviešu valodas skolotājām. Nodarbībās tika rosināta diskusija par aktuālām norisēm un pārmaiņām latviešu valodas mācīšanā skolas un augstskolas kontekstā, par jauniešu latviešu valodas lietojuma iezīmēm un par iespējamām turpmākām tendencēm. Īsi tika pārrunāta akadēmisku tekstu rakstīšanas specifika vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Tomēr svarīgākā nodarbību tēma bija vērojumi un ieteikumi saistībā ar raksturīgām gramatiskām problēmām un diskutablu leksikas un izteiksmes izvēli jauniešu rakstu darbos.
Citas ziņas