23. oktobrī tika aizvadīts piektais Bucher Municipal SIA stipendijas piešķiršanas pasākums.Pēc garām un interesantām sarunām ar kandidātiem tika noteikts uzvarētājs – Ventspils Augstskolas (VeA) “Biznesa vadība” 3. kursa studente Krista Ronberga, kura saņēma uzņēmumā izgatavotu balvu, stipendiju, kā arī iespēju doties pieredzes apmaiņā uzņēmumā. Sarunās ar studentiem piedalījās Bucher Municipal SIA ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis un pārstāves Diāna Skore un Arta Jansone, kā arī VeA pārstāvji – Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne Dace Štefenberga, Studiju nodaļas pārstāve Lāsma Ašme un Studentu padomes pārstāve Karīna Ganiņa. Uz sarunām tika aicināti pieci studenti: Ēriks Marians Skukovskis – “Jaunuzņēmumu vadība” students, kurš sevi raksturo kā radošu un mierpilnu līderi ar inženiertehnisku domāšanu un spēcīgām komandas vadības prasmēm. Krista Ronberga – “Biznesa vadība” 3. kursa studente un Studentu padomes priekšsēdētāja. Stipendijai pieteicās, lai turpinātu attīstīt savas līderības un uzņēmējdarbības prasmes. Roberts Vicvagaris – “Biznesa vadība” 2. kursa students, kurš savu disciplīnu un mērķtiecību ir rūdījis nodarbojoties ar vieglatlētiku. Roberts vēlas pilnveidot savas profesionālās prasmes un veidotu karjeru uz izaugsmi vērstā uzņēmumā. Martina Bertāne – “Biznesa vadība” 3. kursa studente. Paralēli studijām, pārstāvējusi Latvijas basketbola izlasi Nāciju līgas turnīros. Nākotnē vēlas padziļināti apgūt grāmatvedību un finanšu plānošanu. Timurs Kiseļčuks – “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa students un jaunuzņēmuma “Cura AI” līdzdibinātājs. Pieteicās stipendijai, lai turpinātu attīstīt savas zināšanas uzņēmējdarbībā un mākslīgā intelekta risinājumu izveidē. “Visi kandidāti bija ļoti spēcīgi,” uzsver Mikus Brakanskis. “Mūsu uzņēmumā ir vairāki Ventspils Augstskolas absolventi, mums ir svarīgi dot atpakaļ augstskolai, kurā paši esam mācījušies. Vēlamies palīdzēt jauniešiem jau studiju laikā iepazīt darba vidi un iegūt praktisku pieredzi. Ja students pēc stipendijas saņemšanas un prakses uzņēmumā nolemj turpināt darbu pie mums, mēs to uzskatām par lielisku rezultātu,” Mikus piebilst. “Kā vadītājam, gala lēmuma pieņemšana nebija grūta, taču tai priekšā bija daudz pārdomātu sarunu un diskusiju, un pasākuma norises vieta – restorāns Meisons – radīja omulīgu un brīvu atmosfēru.” Bucher Municipal pārstāve Diāna Skore pēc stipendiju pasniegšanas : “Sarunās studenti pastāstīja par sevi, savu ikdienu, sasniegumiem, mērķiem, hobijiem un citām lietām, kas viņus veido par tiem cilvēkiem, kurus šodien satikām, un cilvēkiem kurus nākotnē redzēsim darba tirgū. Sarunas ar studentiem bija ļoti interesantas, vērtīgas, domu raisošas, bet tai pat laikā ļoti dabiskas, un ritēja viegli. Pēc rūpīgām diskusijām žūrijas starpā, ņemot vērā tādus kritērijus, kā komunikācija, mērķtiecība, motivācija, sevis redzējums darba tirgū, par stipendijas ieguvēju šogad kļuva 3. kursa studente Krista Ronberga. Ļoti enerģiska, komunikabla un motivēta sasniegt nospraustos mērķus. Ar dabisku vēlmi un spējām vadīt un deleģēt, strādāt komandā, ļoti pozitīva un atvērta.” Krista Ronberga pēc stipendijas iegūšanas: “Esmu ļoti pateicīga par šo stipendiju. Tā ir apliecinājums, ka aktīvi darbojoties un sekmīgi mācoties var sasniegt iecerēto. Stipendijas iegūšana pierāda, ka tiecoties pēc mērķiem, tie ir sasniedzami, kā arī ieguldītais darbs un neatlaidība nes augļus. Saņemt stipendiju ir ne tikai materiāls atbalsts, bet arī uzticības apliecinājums. Plānoju šo iespēju izmantot, lai pilnveidotos un sasniegtu jaunas virsotnes.”

Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe septembrī devās komandējumā uz Lemānas Universitāti Francijā, lai apspriestu iespējas izveidot kopīgu prakšu projektu doktorantiem un attīstīt sadarbību doktorantūras studiju kursu nodrošināšanā, pētniecībā un studentu mobilitātē. Tikšanos organizēja COLOURS projekta partneri Lemānas Universitātē. Dienas programmā bija paredzētas vairākas tikšanās ar Lemānas Universitātes pārstāvjiem, tostarp ar Kristīni Gonsalesu ( Christine Gonzalez ) , EDGE doktorantūras skolas direktora vietnieci un Vadības un ekonomikas fakultātes lektori un pētnieci, Džefroju Mārtinu ( Geoffroy Martin ) , doktorantūras skolas administratīvo vadītāju, Selīnu Duhanu ( Selin Duhan ) , starptautisko attiecību biroja vadītāju, Ksavjēru Lahazeti ( Xavier Lachazette ) , starptautisko attiecību viceprezidentu, un Milošu Borozanu ( Miloš Borozan ) , bijušo COLOURS WP3 vadītāju. Vizītes laikā L. Sproģe iepazinās ar valodu fakultātes un doktorantu darba telpām, kā arī pētnieku infrastruktūru universitātes pilsētiņā. Lemānas Universitāte ir cieši integrēta pilsētas struktūrā un viegli sasniedzama ar sabiedrisko transportu no Parīzes un pašā Lemānas pilsētā. Sarunās tika pārrunātas būtiskas atšķirības starp Latvijas un Francijas doktorantūras skolu modeļiem un normatīvo regulējumu, kredītpunktu uzskaites principiem, promocijas norisi un promocijas darba izstrādes termiņiem. Tikšanās rezultātā nostiprināta savstarpēja interese par turpmāku sadarbību kopīgu doktorantūras aktivitāšu un pētījumu attīstīšanā valodu un ekonomikas zinātņu jomā.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs ciklā “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” aicina uz arhitekta Jāņa Dripes lekcijām. Šoreiz pasākums būs bez maksas, tātad pieejams ikvienam interesentam. Jānis Dripe runās par šādām tēmām: Gunāra Birkerta simtgade un bibliotēku arhitektūra, Latvijas kultūrtelpas arhitektūras dimensija, Mūsdienu arhitektūras procesi Igaunijā, Mūsdienu arhitektūras procesi Lietuvā. Lekcijas notiks 1. novembrī plkst. 11.30 – 14.30 Ventspils Augstskolā, D104 auditorijā.

9. un 10. oktobrī Ventspils Augstskolā aizvadīta starptautiska zinātniska konference “Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kuru Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte (TSF) organizēja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti. Ar plenārreferātiem uzstājās Ramune Kaspere ( Ramunė Kasper ė) no Lietuvas, Andrejs Veisbergs no Latvijas Universitātes un Olga Slabonska ( Olga Słabońska ) no Polijas. Ar referātiem konferencē uzstājās TSF pētnieki un docētāji: docente Dr. philol. Egita Proveja, asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis, lektore Mg. paed. Diāna Neimane, zinātniskā asistente MBA Aiga Veckalne, vieslektore Mg. translat. & term. Ailenda Bulindža-Leitiete, vieslektore Mg. translat. Linda Gaile, vieslektore Mg. izgl. vad. Zane Veidenberga, kā arī doktorantes Jūlija Rastorgujeva, Diāna Bērziņa, Anna Rudzīte, Anna Šēfere un bakalaura programmas studentes Lorete Medne, Roberta Šarlote Andersone, Natālija Dolgova un Ilze Jaunzeme. Konferences atklāšanas uzrunas tulkoja bakalaura programmas 4. kursa studente Elēna Šatrovska. Konferences terminoloģijas sesija bija īpaši veltīta Ventspils Augstskolas profesora, ievērojamā latviešu valodnieka un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) 75. jubilejas atcerei. Foruma laikā notika arī COLOURS alianses darbnīcas studentiem, kurās jaunieši veica praktiskus uzdevumus saistībā ar digitālajiem tulkošanas rīkiem, starpkultūru komunikāciju un svešvalodu apguvi. Darbnīcas vadīja Eiropas Komisijas pārstāvji Jānis Līmežs un Anna Liniņa, kā arī Polijas sadarbības universitātes kolēģi. Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija “Humanitārās zinātnes: jaunās tendences, pārmaiņas, nākotne”, kuru vadīja fakultātes dekāns Jānis Veckrācis. Apvienojumā ar COLOURS forumu notikusī konference ir būtisks ieguldījums Tulkošanas studiju fakultātes zinātniskās darbības starptautiskās dimensijas attīstībā, zinātnieku sadarbības attīstīšanā, pieredzes apmaiņā un visu studiju līmeņu studentu iesaistē. Diskusijās iezīmējās vairāki turpmākās sadarbības virzieni gan zinātnē, gan studentu izglītošanā. Iecerēts sagatavot un Lietuvā izdot zinātniskajā datubāzē Scopus indeksētu konferences rakstu krājumu angļu un vācu valodā. Tas nodrošinās konferences augstvērtīgo pētniecisko rezultātu pieejamību plašam starptautiskās akadēmiskās kopienas lokam humanitāro zinātņu jomā. Nākamā konference pēc diviem gadiem notiks Jana Dlugoša Universitātē.

Liene Rozenberga Ventspils Augstskolā studē starpkultūru komunikāciju un devās pieredzes apmaiņā uz Deusto Universitāti Spānijā, Bilbao, kur pavadīja 5 mēnešus. Liene Erasmus studiju mobilitātē nolēma piedalīties, jo vēlējās iegūt pieredzi jomā, kurā iegūst augstāko izglītību, gribēja izaicināt sevi, papildināt spāņu valodas zināšanas, būt apkārt vairāk cilvēkiem kā Venstpilī, dzīvot blakus kalniem un palmām, mainīt savu ierasto rutīnu un satikt cilvēkus no visas pasaules. Kā Lienei veicās Spānijā, lasi stāstā! "Sākotnēji sadarbība ar uzņemošo un nosūtošo augstskolu bija ļoti veiksmīga, ieguvu atbildes uz sev nepieciešajiem jautājumiem laicīgi (pāris dienu laikā). Ventspils Augstskola piedāvāja gan seminārus, gan vadlīnijas par došanos apmaiņas programmā, kas palīdzēja izprast nepieciešamos dokumentus, lai spētu pieteikties programmai un sagatavoties ceļam. Deusto Universitātes mājaslapā viss bija ļoti skaidri izklāstīts par kursiem, kuri ir pieejami nākamajā semestrī, kā arī pēc pieteikšanās ieguvu pamata informāciju, kam gatavoties (nepieciešamās lietas, apģērbs, skolas piederumi, telpas, universitātes izkārtojums un nozīmīgi pasākumi attālināti, kuri ir jāapmeklē, ja vēlos uzdot sev interesējošus jautājums). Mobilitātes laikā VeA studiju mobilitātes koordinatore L. Ašme sniedza atbildes uz visiem man nozīmīgajiem jautājumiem un interesējās par to, kā man iet, kas šķita ļoti atbalstoši un mīļi, zināju, ka varu uz kādu paļauties, ja rodas kāda ķibele. Deusto Universitātē ir pieejams internacionālo studentu ofiss, kurš arī sniedza atbildes uz maniem jautājumiem ļoti operatīvi. Pēc mobilitātes VeA koordinatore nosūtīja vadlīnijas, kuras ir jāizpilda, lai atgrieztos mājās un Deusto Universitāte rīkoja semināru apmaiņas programmas studentiem, lai informētu par dokumentiem un citiem sadzīves jautājumiem, lai veiksmīgi noslēgtu šo dzīves posmu. Varu minēt, ka abas augstskolas darbojās operatīvi gan komunikācijas jomā, gan palīdzības sniegšanā, ja tā bija nepieciešama, par ko esmu ļoti pateicīga. Spilgtu iespaidu pēc pieredzes ir ļoti daudz un vēlētos dalīties ar tiem ar visiem, lai iedrošinātu citus studentus doties vienā no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. Redzēju ļoti iespaidīgus kalnus, pludmales un saulrietus. Bilbao daba ir pavisam citādāka kā Latvijā un tas iedvesmoja mani pētīt un meklēt vēl plašākas iespējas (tāpēc devos pēc tām arī uz Portugāli, Parīzi, Kataloniju, Andoru un citām Basku zemes pilsētām apmaiņas programmas laikā). Satiku ļoti daudz jaunus cilvēkus (Deusto Universitātē manas apmaiņas laikā studēja ap 500 internacionālo studentu), kur pāris jau ir kļuvuši par draugiem uz mūžu. Iemācījos būt vēl empātiskāka, vēl vairāk priecāties par citu panākumiem, veidot draudzību ne savā dzimtajā valodā, kas man liekas, ir viens no lielākajiem sasniegumiem, saprast kādu citu, kurš ir no citas kultūras, bet tāpat atrast kopīgo un pateikties par to, ko dzīve mums ir sniegusi. Grūtības sagādāja eksāmeni, kuri bija citādāki kā VeA, kā arī darba apjoms bija nedaudz lielāks, līdz ar to vairāk laika vajadzēja veltīt studijām un uzdevumu izpildei. Bilbao dzīvoju kopā ar spāņu onkulīti, sākotnēji biju nedaudz satraukusies vai spēšu ērti justies, taču tā, manuprāt, bija mana labākā izvēle, jo dzīvokļa lokācija bija tikai 10 minūšu gājienā no universitātes, komunicējām angļu valodā, netraucējām viens otru un dalījāmies ar savas dienas iespaidiem, kas radīja māju sajūtu. Biju apkārt tik ļoti daudz pozitīviem, burvīgiem, iedvesmojošiem un dzīves gudriem cilvēkiem, ka vēlētos katru no viņiem atvest atpakaļ uz Latviju kā savu mīļāko suvenīru. Izgaršoju pintxo kultūru un citus gardumus no Basku zemes, pēc kuriem ilgošos vēl ilgi. Citiem ieteiktu noteikti nedomāt, bet pieteikties, jo stipendija tik tiešām ir liela, lai spētu dzīvot citā valstī (lai gan ir jāapsver, cik ļoti finansiāli ģimene vai kāds cits spēs atbalstīt, jo man tas bija ļoti nepieciešams, taču izdevīgakus galamērķus ticu, ka stipendija gandrīz nosedz). Pieredzu, kuru ieguvu, šobrīd sķiet kā pasakā tīta un nespēju noticēt, ka biju tik veiksmīga un laimīga redzot un iepazīstot visu, kas šobrīd ir manā atmiņā, suvenīru formā un telefona galerijā. Pēc pieredzes studenti zinās, cik tomēr ļoti viņi ir spējīgi, jo pēc šī jūtos, ka varu cīnīties ar visiem nākotnes šķēršļiem bez problēmām. Praktiski būtu kārtīgi izpētīt vietu, kur students dodas, piemēram, laikapstākļus, kuri sagaidīs, specifiskās kultūras iezīmes (cik ļoti viņi ir atvērti pret ārzemniekiem, kādi ir tradicionālie ēdieni), studiju kursu aprakstu un apsvērt savas valodas prasmes, vai tās būs pietiekamas, izvēlēties izdevīgu dzīvošanas lokāciju, ja tas ir iespējams. Ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un neaizrauties ar pārlieku lielu mantu daudzumu. Un ceļot, cik tik ir iespējams (kaut uz blakus pilsētiņām). Man šķiet ļoti būtiski vienkārši ļauties un tik daudz neraizēties par visu, jo nākamajā dienā var būt vēl grūtāk, iespējams, vai arī notiekti daudz labāk. Vajag pieteikties, vajag komunicēt un vajag būt atvērtam un saprotošam pret it visu ."