Ventspils Augstskolas docētāji apgūst specializētas mācības
2019. gada 22. oktobris
2018./ 2019. studiju gadā Ventspils Augstskolas docētājiem tika sniegta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju un papildināt zināšanas, apmeklējot četru dažādu specializēto mācību seminārus, kuros bija iespējams attīstīt un nostiprināt akadēmiskā personāla līderības prasmes un IKT kompetences, kas ir akadēmiskā darba neatņemama sastāvdaļa.
Centrālais līderības aspekts, jo īpaši akadēmiskajā darbā ir prezentācijas un publiskās runas prasmes, kas saistītas gan ar spēju pārstāvēt augstskolu starptautiski, gan – ikdienas pedagoģiskajā darbā. Tāpat jāuzsver, ka vērtīgi praktiskas līderības elementi ir arī komandas veidošana un vadība uzņēmējdarbības kontekstā.
IKT kompetenču pilnveidošana
veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrāciju studiju procesā un pētniecībā, gan integrējot IT nozari ar citām studiju vai pētniecības nozarēm, digitalizējot studiju saturu un metodiku, gan arī padziļināti attīstot esošās IKT kompetences tiem docētājiem, kuru tiešā pedagoģiskā un zinātniskā darbība ir saistīta ar IKT jomu. IKT kompetenču pilnveides mērķis ir attīstīt digitālo rīku izmantošanas un satura digitalizēšanas prasmes.
- 2019. gada 4. marta specializētais mācību seminārs “Neirobioloģiski pamatota stresa pārvaldīšana un ietekme uz veselību”, pasniedzēja Sandra Vestermane.
Par pasniedzēju:
ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, ar 18 gadu darba pieredzi medicīnā, Latvijas neirologu asociācijas biedre, kā arī Vācijas Sāpju izpētes biedrības, Vācijas Migrēnas un galvas sāpju biedrības, Eiropas Biofeedback biedrības biedre, un Amerikas praktiskās psihofizioloģijas un Biofeedback asociācijas biedre. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un neirozinātnē. Regulāri publicējas Latvijas medicīnas žurnālos – Doctus, MedicusBonus, Latvijas Ārsts, u.c.;
- 2019. gada 15. aprīļa specializētais mācību seminārs “Veiksmīga publiskā runa: viens no līderības elementiem”, pasniedzēja Zane Daudziņa.
Par pasniedzēju:
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Latvijas kultūras akadēmijas docente, aktrise, Latvijas Radio un LTV ziņu dienesta runas konsultante.
“Z. Daudziņa regulāri vada publiskās runas seminārus uzņēmumu vadītajiem, banku darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, ierēdņiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem visā Latvijā, kā arī vada praktiskās runas nodarbības radio un TV moderatoriem un korespondentiem. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Z. Daudziņa darbojas dažādos teātra un televīzijas projektos kā aktrise. 2014. gadā saņēmusi Nacionālo TV skatītāju balvu “Zelta Vilnis” nominācijā “Gada pašmāju seriālu aktrise 2013/1014”.”
(Latvijas Kultūras akadēmija, docētāja Zane Daudziņa: avots)
- 2019. gada 24. aprīļa specializētais mācību seminārs “Automātiskie literatūras avotu saraksta veidošanas rīki”. Automātiska literatūras avotu pārvaldība, izmantojot lietojumprogrammu “Mendeley”, pasniedzējs Vairis Caune. Informācijas avotu glabāšana un organizēšana, izmantojot lietojumprogrammu – “Zotero”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Vairis Caune, pētnieks, doktors, pasniedzējs Ventspils Augstskolā, ar 15 gadu darba pieredzi IT industrijā; vadījis dažādas lekcijas, seminārus par IKT tehnoloģijām un viedajiem risinājumiem. Piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar medicīnas un IT apvienotajiem risinājumiem, kā arī piedalījies citos komerciālos projektos sadarbībā ar uzņēmumiem.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
- 2019. gada 20. maija specializētais mācību seminārs “Inovatīvās IKT tehnoloģijas un metodes, ko katrs pasniedzējs var izmantot jau šodien”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
2018./ 2019. studiju gadā minētos mācību seminārus apmeklēja 31 docētāji, paaugstinot studiju procesa kvalitāti un pasniedzēju kvalifikāciju.
Ventspils Augstskolas docētāji apgūs e-kursu vadības sistēmas “Moodle” sniegtās iespējas pedagoģiskajā darbā
Jaunajā 2019./ 2020. studiju gadā Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā arī turpmāk tiks organizēti dažādi mācību semināri, kas paredzēti Ventspils Augstskolu docētāju profesionālai pilnveidei.
2019./ 2020. studiju gada pirmā mācību semināra nodarbība docētājiem IKT kompetenču pilnveidei “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” norisinājās jau 2019. gada 16. novembrī no plkst. 16.15 līdz 19.15 D 206 auditorijā.
Mācību semināru četru nodarbību programmu vada Dace Bergmane (pieredze iegūta Ventspils Vakara vidusskolā, īstenojot tālmācības programmas, kā arī Ventspils Digitālajā centrā, īstenojot “Moodle” mācības. Saņēmusi apbalvojumu “Eiropas labākā e-skolotāja 2019”.)
Par pasniedzēju:
“2019. gada 10. oktobrī, konferences “All Digital Summit 2019” ietvaros Boloņā, Itālijā, Ventspils Digitālā centra pasniedzējas Daces Bergmanes ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā tika novērtēts Eiropas mērogā: Dace ieguva organizācijas “All Digital” balvu kā labākā e-skolotāja. Dace Bergmane ikdienā izstrādā IT mācību programmas un metodiku apmācību kursiem, iesaistās Ventspils Digitālā centra projektos, vada dažāda veida digitālās kompetences pilnveides apmācības. Dace dažādās izglītības iestādes ir ieviesusi tālmācības platformu “Moodle”, tajā skaitā Ventspils Digitālā centra apmācību kursu un interešu izglītības nodarbību vajadzībām. Bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru izglītošanai tehnoloģiju jomā viņa ir veltījusi vairāk kā 12 gadus, turklāt dara to ar smaidu, sniedzot pozitīvismu un liekot katram noticēt saviem spēkiem.”
(Digitālais centrs, Digitālā centra pasniedzēja Dace Bergmane saņēmusi Eiropas mēroga IT balvu: avots)
Atvērtā koda e-kursu pārvaldības sistēma Moodle ir šobrīd populārākā kursu vadības sistēma pasaulē. Apmācību mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbā ar Moodle, lai lietotājs patstāvīgi spētu veidot Moodle vidē savus mācību kursus, pievienot teksta, audio, video failus, citus resursus, veikt vēl arī citas Moodle sniegtās aktivitātes, kā arī sniegt ieteikumus un idejas efektīvai mācību procesa organizēšanai e-vidē.
Mācību semināra programmas apjoms ir 4 nodarbībās (16 akadēmiskās stundas):
- nodarbība: zināšanas un prasmes darbā ar Moodle. Moodle vides iespējas un elementi, kursa sakārtošana un pielāgošana;
- nodarbība: Mācību resursu un aktivitāšu pievienošana un konfigurēšana;
- nodarbība: Studiju kursu pielāgošana pasniedzēja vajadzībām, t.sk. testu veidošana u.c.;
- nodarbība: Vērtējumu grāmatas iestatīšana, ārējo resursu izmantošana un pievienošana Moodle. Moodle platformas risinājumi, ar iespēju pasniedzējiem nodrošināt individuālas pārrunas.
Pēc mācību semināra “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” docētāji varēs saņemt apliecinājumu par semināra noklausīšanos.
Ventspils Augstskolas rektors aicina docētājus apmeklēt Moodle kursus, lai kopīgi veicinātu studiju procesa kvalitāti un e-risinājumu pielietojumu studiju procesā.
Mācību semināri tiek nodrošināti Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta
Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā.
Specializētie mācību semināri augstskolas vēlētajam akadēmiskajam personālam tiek organizēts projekta darbības aktivitātes Nr. 3.3. “Specializētās mācības Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla līderības, IKT kompetenču un sadarbības kompetences ar industriju veicināšanai” ietvarā.
Projekta mērķis ir mērķtiecīga Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla attīstība, lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, nodrošinātu akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un atjaunotni, kā arī stiprinātu sadarbību ar ārējiem partneriem.
22.10.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika
2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.
Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece
Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē no 2026. gada 1. jūlija izvirza VeA absolventu Andri Slavinski. Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2024. gada Andris Slavinskis ir profesors Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju akadēmiskajā grupā, savukārt 2023. gadā līdzdibinājis un ir sistēmu arhitekts tehnoloģiju uzņēmumā "Nanocraft", attīstot kosmosa tehnoloģiju un satelītsakaru risinājumus. A. Slavinskis vadījis un piedalījies vairākos starptautiskos pētniecības projektos un kosmosa tehnoloģiju misijās sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Komisiju un NASA. Viņš bijis vadošais pētnieks un projektu vadītājs vairākās satelītu un kosmosa tehnoloģiju iniciatīvās, tostarp ESTCube un Comet Interceptor programmās, attīstot inovatīvus risinājumus kosmosa tehnoloģiju, dzinējsistēmu, Zemes novērošanas un komētu pētniecības jomās. Darbojies arī Somijas kosmosa tehnoloģiju programmā FORESAIL, kas attīstīja inovatīvas ilgtspējīgas kosmosa infrastruktūras. Pateicoties A. Slavinska iniciatīvai Ventspils Augstskola kļuva par partneri starptautiskajā doktorantūras projektā "E-Sailors". Viņš nodrošina arī zinātnisko vadību diviem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantiem, kuri strādā Ventspils Augstskolā, mērķtiecīgi stiprinot augstskolas pētniecības kapacitāti un iesaisti starptautiskajā zinātnes vidē. A. Slavinska profesionālā pieredze, starptautiskā atpazīstamība un kompetence augsto tehnoloģiju, inovāciju un pētniecības attīstībā nodrošinās būtisku pienesumu Ventspils Augstskolas attīstībā, stiprinot sadarbību ar augsto tehnoloģiju nozari, starptautisko pētniecības un inovāciju vidi, kā arī sekmējot studiju un pētniecības sasaisti ar nākotnes tehnoloģiju attīstības vajadzībām. No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.
Ventspils Augstskolas Padomnieku konventa sēdes ietvaros, Latvijas mašīnbūves uzņēmums SIA “Bucher Municipal” Ventspils Augstskolai pasniedza īpašu dāvinājumu – multifunkcionālas mucas ar fotogrāfa un mākslinieka Aivja Klajuma veidotiem gleznojumiem, kas turpmāk kalpos studentu ikdienai, pasākumiem un brīvā laika aktivitātēm. Dāvinātās multifunkcionālās mucas izgatavojis Latvijas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal”, piešķirot industriālajiem materiāliem jaunu un radošu pielietojumu. Ventspils mākslinieka Aivja Klajuma radītie gleznojumi piešķir mucām vizuālu vērtību, savukārt to praktiskais pielietojums ļaus mucas izmantot gan studentu pasākumos, gan ikdienas atpūtas zonās. Šis dāvinājums simbolizē sadarbību starp izglītības vidi un uzņēmējdarbības sektoru, vienlaikus akcentējot ilgtspējīgu pieeju un radošu dizaina risinājumu nozīmi studentu vidē. “Augstskolas vide nav tikai studiju process – tā ir vieta idejām, satikšanās iespējām un kopienas sajūtai. Arī vienkārši, funkcionāli elementi var padarīt apkārtējo vidi pievilcīgāku un iedvesmojošāku. Priecājamies, ka šis dāvinājums papildinās studentu vidi ar praktisku un vienlaikus mākslinieciski vērtīgu elementu,” stāsta Mikus Brakanskis, Bucher Municipal ražotnes vadītājs.
Ventspilī notika Kurzemes Biznesa forums "IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laimetā". Foruma dalībnieki un uzaicinātie eksperti apsprieda informācijas tehnoloģiju (IT) stiprināšanu reģionos un to, kā panākt IT nozares uzplaukumu ārpus galvaspilsēta s. Divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – tiekas uzņēmēji un publiskais sektors, valsts pārvalde, studenti un mācībspēki. Biznesa forums ar katru gadu iegūst lielāku popularitāti, un šoreiz, kā atzīmēja viena no organizatorēm, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas valdes locekle Ieva Celma, piedalīties gribētāju bija vairāk, nekā forums spēja uzņemt. Biznesa forumu tēmas tiek izvēlētas, pamatojoties uz vietējās ekonomikas pašreizējām vajadzībām. Tāpēc pilsētas pašvaldība vienmēr piedalās gan tēmu izvēlē, gan pašu forumu organizēšanā. Kā atzīmēja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, forumā aicināti piedalīties augsti kvalificēti eksperti, kuri stāsta par aktuālām nozares tendencēm un dalās pieredzē un zināšanās par to, kā nozarei veiksmīgāk attīstīties. Vītoliņš uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi vietējiem uzņēmējiem. Šī gada forumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Andris Vaivads, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Mākslīgā intelekta asociācijas padomes locekle Oksana Sivokobiļska, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kurzemes reģiona vadītāja Vita Liepiņa, pašvaldību pārstāvji un IT nozari pārstāvošie uzņēmēji. Informācijas tehnoloģijas iet roku rokā ar profesionālo un augstāko izglītību, kas sagatavo speciālistus nozarei. VeA rektors uzsvēra augstskolas un uzņēmēju sadarbības nozīmi. " Mēs cenšamies maksimāli sadarboties ar uzņēmējiem visos līmeņos - organizējot prakses vietas, vieslekcijas, vadot bakalaura un maģistra darbus ," atzīmēja Andris Vaivads. Viņš pateicās uzņēmējiem par šo sadarbību, uzsverot, ka augstskolai ir svarīgi, lai tās absolventi ir pieprasīti darba tirgū. Pieskaroties IT tēmai, rektors norādīja, ka mūsdienās nav iespējams iedomāties nevienu VeA fakultāti un programmu bez informācijas tehnoloģijām, tostarp tulkošanas studijas, ekonomikas vadības studijas un pētniecību. Sadarbojoties ar uzņēmējiem, VeA no savas puses piedāvā izmantot Mūžizglītības centra iespējas. Centrs var piedāvāt uzņēmumiem mikrokvalifikācijas iespējas, proti, konkrētu kursu no akreditētām programmām, kas tiem varētu būt aktuāls. Biznesa forumā otro reizi notika jauno uzņēmēju sesija, kurā viņi prezentēja savas biznesa idejas veiksmīgu uzņēmumu un uzņēmēju žūrijai. Vienpadsmit jaunie uzņēmēji prezentēja savas biznesa idejas. Pēc ekspertu prezentācijām un diskusijām pirmajā dienā, nākamajās divās dienās darbs turpinājās Ventspils Augstskolā, kur studenti risināja uzņēmumu un organizāciju izvirzītās problēmas un izstrādāja risinājumus, lai pretendētu uz finansējumu savas idejas attīstībai. Avots: Ventas Balss, Jeļena Naruševiča
